Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

7.2. Normatīvā akta veids un struktūra.7.2.1. Ārējais normatīvais akts(a) Starptautisko līgumu likumsŠis būtu likums, kas regulētu visus galvenos jautājumus par starptautiska līguma noslēgšanu. Likumambūtu jābūt strukturētam nodaļās un pantos. Likumam varētu būt šādas galvenās nodaļas:(i)(ii)(iii)(iv)(v)(vi)(vii)Vispārīgie noteikumi (terminu skaidrojums, likuma mērķis, likumadarbības joma);Kompetence starptautisko līgumu jautājumos (šeit būtu jāietver panti, kasregulē Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Ministruprezidenta, ārlietu ministra un citu personu pilnvaras un kompetencesstarptautisko līgumu noslēgšanā – regulējums līdzīgs kā Speciālā likuma3. līdz 5.pantā);Starptautisko līgumu noslēgšanas sagatavošana (panti, kas regulē, kuršvar ierosināt noslēgt starptautisku līgumu (iniciatīva), kas organizē unuzrauga līguma sagatavošanas darbus – projektu saskaņošanu, cituiestāžu un sabiedrības iesaistīšanu, Ārlietu ministrijas kā atbildīgasiestādes kompetence un uzdevumi šajā stadijā): šobrīd šādi jautājumiSpeciālajā likumā netiek regulēti, taču regulējums daļēji pārņemams noĀrlietu ministrijas nolikuma;Starptautisko līgumu parakstīšana (panti, kas nosaka, kurš un kādākārtībā paraksta starptautiskus līgumus);Starptautisko līgumu apstiprināšana (panti, kas nosaka, kuros gadījumoslīgumus apstiprina Ministru kabinets, un kuros gadījumos nepieciešamaSaeimas apstiprināšana – regulējums pēc būtības līdzīgs kā Speciālālikuma 7., 9. un 11.pantā);Starptautisko līgumu spēkā stāšanās (panti par ratifikācijas rakstusagatavošanu, parakstīšanu un apmaiņu – pašreizējā Speciālā likuma 8.un 10.pants);Atrunu un deklarāciju izteikšana (normas, kuras trūkst pašreizējāregulējumā, par atrunu un deklarāciju izteikšanā kompetentajāmpersonām, to formu, kā arī par iebildumu formulēšanu un reakciju uz cituvalstu iebildumiem pret Latvijas atrunām);© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009275