Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

āzē un vispār nav publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Vairāki starptautiskie līgumi, kam Latvijapievienojusies īsi pēc neatkarības atgūšanas, vispār nav nekur publicēti. Piemēram, no divpadsmitstarptautiskiem līgumiem, kam Latvija pievienojusies ar Augstākās padomes 1991.gada 10.septembradeklarāciju 10.09.1991 "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiemjūras tiesību jautājumos" 814 , seši līgumi nav publicēti. Vēl jo vairāk, no piecdesmit diviemstarptautiskiem līgumiem, kam Latvija pievienojās ar 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par LatvijasRepublikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos" 815 , navpublicēti vismaz trīsdesmit trīs dokumenti. No Latvijai būtiski svarīgiem starptautiskiem līgumiem,pētījuma autoriem neizdevās atrast arī ANO Statūtu latviskās versijas oficiālo publikāciju. 816 Šāduspublikāciju trūkumus nepieciešams pakāpeniski novērst, jo visiem Latvijas Republikas noslēgtajiemstarptautiskajiem līgumiem Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē ir jābūt oficiāli publicētiem valstsoficiālajā izdevumā, kā arī jābūt par brīvu pieejamiem publiskas piekļuves interneta vietnē.Attiecībā uz publikāciju skaitu, jānorāda, ka pašreizējā kārtība ar vairākām publicēšanas vietāmradījusi arī situācijas, kad viena un tā paša līguma teksts dažādās publikācijās atšķiras. Tā, piemēram,Vīnes līgumtiesību konvencijas teksts, kas ir publicēts 1993.gada 15.aprīļa izdevumā "Ziņotājs", Nr.14,vairākos pantos diezgan ievērojami atšķiras no publikācijas, kas ievietota 2003.gada 3.aprīļa laikraksta"Latvijas Vēstnesis" Nr.52 (2817). Šādas nesaskaņas būtu jānovērš, un nākotnē no tām varētuizvairīties, nodrošinot tikai vienu oficiālās publikācijas avotu.Savukārt, starptautiskie starpresoru un atvasināto publisko personu līgumi nebūtu noteikti jāpublicēoficiālajā valsts izdevumā. Attiecībā uz starpresoru un atvasināto publisko personu līgumiem būtupietiekami, ja tie būtu brīvi pieejami attiecīgās iestādes interneta vietnē. Savukārt, saprašanāsmemorandi un skaidrojošās deklarācijas tomēr būtu jāpublicē oficiālā valsts izdevumā, jo, kā jauminēts šajā pētījumā, ne vienmēr var skaidri nošķirt saprašanās memorandus no starptautiskajiemlīgumiem un skaidrojošās deklarācijas no atrunām. Tāpēc tiesiskās noteiktības nolūkā būtu vēlams šosdokumentus publicēt. Protams, jāpublicē arī Latvijas izteiktās atrunas un iebildumus pret atrunām, kāarī citu valstu izteiktie iebildumi pret Latvijas atrunām. Šādu instrumentu publikācijas elektroniskajāsdatu bāzēs jāsasaista ar starptautisko līgumu, uz kuru tās attiecas (līdzīgi kā grozījumi).(c)Kad līgumi jāpublicēPašreizējais regulējums paredz, ka starptautiski līgumi jāpublicē tikai pēc tam, kad tie ir apstiprināti arārējo normatīvo aktu un tādējādi ieviesti Latvijas tiesību sistēmā. Principā tam varētu piekrist, jo814 Ziņotājs, 26.09.1991, nr. 37.815 Ziņotājs, 24.05.1990, nr. 21816Pieejamas tikai neoficiālas versijas, piemēram, http://www.mfa.gov.lv/lv/ano/sistema/statuti/statuti/ (aplūkots20.01.2009).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009271