Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija
Share Embed Flag
Download ePaper

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

tm.gov.lv
11.07.2015 Views

Kā iespējamais sinonīms terminam "starpresoru" līgums varētu tikt lietots "starpiestāžu" līgums."Iestāde" Valsts pārvaldes iekārtas likumā definēta kā "institūcija, kura darbojas publiskas personasvārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tāsdarbības īstenošanai un ir savs personāls". Tādējādi, iestāde var būt gan Latvijas Republikas kāsākotnējās publisko tiesību juridiskās persona, gan atvasinātas publiskas personas institūcija. Tas irarguments par labu termina "starpiestāžu" lietojumam, jo starpresoru līgumu regulējumam vajadzētuaptvert ne tikai līgumus starp Latvijas un citu valstu ministrijām vai tiešās pārvaldes iestādēm, bet arīlīgumus starp Latvijas neatkarīgo un atvasināto publisko personu iestādēm un tamlīdzīgām iestādēmārvalstīs. Taču arī termins "resors" pats par sevi ir plašs un saskaņā ar tā valodisko nozīmi var ietvertiestādes, kam padota jebkāda valsts pārvaldes nozare 810 , tātad, ieskaitot arī pastarpināto valsts pārvaldi.Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta ceturtajā daļā noteikts, ka starpresoru vienošanos var slēgt"iestādes" – tātad, arī šī likuma izpratnē termins "resors" tāpat kā termins "iestāde" var tikt attiecinātsgan uz tiešās, gan pastarpinātās pārvaldes iestādēm. 58.panta otrā daļa nosaka, ka starpresoruvienošanos iestādes var slēgt arī tad, ja tās pieder pie vienas publiskas personas vai dažādāmpubliskām personām. Tātad, starpresoru vienošanos varētu slēgt pie Latvijas Republikas kā sākotnējāspublisko tiesību juridiskās personas piederoša iestāde ar atvasinātai publiskai personai piederošuiestādi.Ievērojot minētos argumentus, secināms, ka termins "resors" tāpat kā "iestāde" ir attiecināms gan uztiešās, gan pastarpinātās pārvaldes struktūrām. Turklāt termins "resors" ir potenciāli plašāks, joneaprobežojas tikai ar publiskas personas institūciju, bet var attiekties arī uz, piemēram, Ministrukabineta locekli. Ņemams arī vērā, ka pašlaik Speciālajā likumā tiek lietots termins "starpresoru",nevis "starpiestāžu". Tiesiskās noteiktības, kā arī termina plašākā satura dēļ ieteicams arī turpmākizmantot jēdzienu "starpresoru līgums". Lai nošķirtu to no Administratīvā procesa likumā regulētās"starpresoru vienošanās", būtu ieteicams starptautisko attiecību kontekstā to dēvēt par "starptautiskustarpresoru līgumu jeb vienošanos" (bet nevis "starpresoru starptautisku līgumu", kas var radītiespaidu, ka šis līgums ir starptautisks līgums Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē).6.9.4. Starpresoru līgumu noslēgšanas kārtībaĀrējā normatīvajā aktā, kas regulē Latvijas Republikas starptautisko attiecību pamatus (piemēram,šobrīd Speciālais likums) būtu jānosaka pamatnoteikumi, kā slēdzami starptautiski starpresoru līgumi.Šiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka nepastāv tiesību robs šajā jomā, kā arī jāievieš nošķīrums starpstarptautiskiem līgumiem Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē un starptautiskiem starpresorulīgumiem.810 Latviešu valodas vārdnīca: A-Ž. Autoru kolektīvs, D.Guļevska (red.). Otrais izdevums. Rīga: Avots, 1998, 883 lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009266

Pamatprincipam vajadzētu būt, ka starptautiskus starpresoru līgumus var noslēgt gan tiešās, ganpastarpinātās pārvaldes iestādes atbilstoši savai ar ārēju normatīvu aktu noteiktajai kompetencei. Tāpat,būtu vēlams uzsvērt, ka šie līgumi nav uzskatāmi par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem,ja vien attiecīgajā līgumā nav noteikts citādi. Ievērojot, ka, neatkarīgi no šādas atrunas, konkrētslīgums no starptautisko publisko tiesību viedokļa varētu tikt uzskatīts par saistošu Latvijas valstij,Ārlietu ministrijai vajadzētu būt informētai par visiem noslēgtajiem starptautiskajiem starpresorulīgumiem un veikt to uzskaiti. Tāpat, būtu jānodrošina šādu līgumu publicēšana.Tomēr, nebūtu pamatota prasība vienmēr iesniegt šādu līgumu projektus Ārlietu ministrijai iepriekšējaiizvērtēšanai. Pirmkārt, ņemot vērā, ka starpresoru starptautisko līgumu regulējumam jāattiecas arī uzneatkarīgo iestāžu noslēgtajiem līgumiem, šāda iepriekšēja izvērtēšana varētu tikt uzskatīta par riskuiestāžu neatkarībai. Otrkārt, ja līgumu neparaksta neviena no Vīnes līgumtiesību konvencijā minētajāmpersonām vai arī persona, kam ir speciālas pilnvaras pārstāvēt Latvijas valsti, tad risks, ka līgumsvarētu tikt uzskatīts par Latvijas Republikas starptautisku līgumu, ir visai minimāls. Tāpēc būtupietiekami, ka iestādes informē Ārlietu ministriju par noslēgtajiem līgumiem post factum, iesniedzotnoslēgto līgumu kopiju un nodrošinot, ka Ārlietu ministrija var veikt šo līgumu uzskaiti.6.10. Starptautisko līgumu publiskums.6.10.1. Pašreizējo publiskuma noteikumu problemātikaPašreizējā situācija attiecībā uz starptautisko līgumu publiskumu Latvijā analizēta pētījuma 2.nodaļā.Kā jau norādīts, starptautisko līgumu publiskums ir mūsdienu starptautiskajās tiesībās vispārpieņemtsprincips. Vēl 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā norma bija gluži cita, jo vairums starptautiskolīgumu bija slepeni. Slepeni starptautiskie līgumi tika slēgti arī 2.pasaules kara laikā, ieskaitot bēdīgislaveno Molotova – Rībentropa pakta slepeno protokolu. Tomēr jau kopš 1.pasaules kara valstu prakseun starptautisko tiesību doktrīna pamazām sāka atbalstīt viedokli, ka starptautiskiem līgumiem ir jābūtatklātiem. Šī norma tika nostiprināta arī Tautu Savienības statūtu 18.pantā: 811 visi starptautiskie līgumijāreģistrē Tautu Savienības sekretariātā, kas tos nekavējoties publisko, un pirms reģistrācijas līguminestājas spēkā.Pēc 2.pasaules kara starptautisko līgumu publiskums jau bija vispārpieņemts, tādēļ tas nostiprināts arīANO Statūtu 812 102.pantā:811The Covenant of the League of Nations (Including Amendments adopted to December, 1924). Pieejams:http://avalon.law.yale.edu/20th_century/leagcov.asp (aplūkots 20.10.2009).812Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūti. Latviešu valodā nepublicēti. Pieejams:http://www.mfa.gov.lv/lv/ano/sistema/statuti/statuti/ (aplūkots 20.01.2009).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009267© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009

Kā iespējamais sinonīms terminam "starpresoru" līgums varētu tikt lietots "starpiestāžu" līgums."Iestāde" Valsts pārvaldes iekārtas likumā definēta kā "institūcija, kura darbojas publiskas personasvārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finansu līdzekļi tāsdarbības īstenošanai un ir savs personāls". Tādējādi, iestāde var būt gan Latvijas Republikas kāsākotnējās publisko tiesību juridiskās persona, gan atvasinātas publiskas personas institūcija. Tas irarguments <strong>par</strong> labu termina "starpiestāžu" lietojumam, jo starpresoru līgumu regulējumam vajadzētuaptvert ne tikai līgumus starp Latvijas un citu valstu ministrijām vai tiešās pārvaldes iestādēm, bet arīlīgumus starp Latvijas neatkarīgo un atvasināto publisko personu iestādēm un tamlīdzīgām iestādēmārvalstīs. Taču arī termins "resors" pats <strong>par</strong> sevi ir plašs un saskaņā ar tā valodisko nozīmi var ietvertiestādes, kam padota jebkāda valsts pārvaldes nozare 810 , tātad, ieskaitot arī pastarpināto valsts pārvaldi.Valsts pārvaldes iekārtas likuma 54.panta ceturtajā daļā noteikts, ka starpresoru vienošanos var slēgt"iestādes" – tātad, arī šī likuma izpratnē termins "resors" tāpat kā termins "iestāde" var tikt attiecinātsgan uz tiešās, gan pastarpinātās pārvaldes iestādēm. 58.panta otrā daļa nosaka, ka starpresoruvienošanos iestādes var slēgt arī tad, ja tās pieder pie vienas publiskas personas vai dažādāmpubliskām personām. Tātad, starpresoru vienošanos varētu slēgt pie Latvijas Republikas kā sākotnējāspublisko tiesību juridiskās personas piederoša iestāde ar atvasinātai publiskai personai piederošuiestādi.Ievērojot minētos argumentus, secināms, ka termins "resors" tāpat kā "iestāde" ir attiecināms gan uztiešās, gan pastarpinātās pārvaldes struktūrām. Turklāt termins "resors" ir potenciāli plašāks, joneaprobežojas tikai ar publiskas personas institūciju, bet var attiekties arī uz, piemēram, Ministrukabineta locekli. Ņemams arī vērā, ka pašlaik Speciālajā likumā tiek lietots termins "starpresoru",nevis "starpiestāžu". Tiesiskās noteiktības, kā arī termina plašākā satura dēļ ieteicams arī turpmākizmantot jēdzienu "starpresoru līgums". Lai nošķirtu to no Administratīvā procesa likumā regulētās"starpresoru vienošanās", būtu ieteicams starptautisko attiecību kontekstā to dēvēt <strong>par</strong> "starptautiskustarpresoru līgumu jeb vienošanos" (bet nevis "starpresoru starptautisku līgumu", kas var radītiespaidu, ka šis līgums ir starptautisks līgums Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē).6.9.4. Starpresoru līgumu noslēgšanas kārtībaĀrējā normatīvajā aktā, kas regulē Latvijas Republikas starptautisko attiecību pamatus (piemēram,šobrīd Speciālais likums) būtu jānosaka pamatnoteikumi, kā slēdzami starptautiski starpresoru līgumi.Šiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka nepastāv tiesību robs šajā jomā, kā arī jāievieš nošķīrums starpstarptautiskiem līgumiem Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē un starptautiskiem starpresorulīgumiem.810 Latviešu valodas vārdnīca: A-Ž. Autoru kolektīvs, D.Guļevska (red.). Otrais izdevums. Rīga: Avots, 1998, 883 lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009266

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!