Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

11.07.2015 Views

Treškārt, ne Speciālais likums, ne kāds cits ārējais normatīvais akts starpresoru līgumu noslēgšanaskārtību neregulē, tātad šajā ziņā pastāv atklāts likuma robs.Līdzīgas problēmas pastāv attiecībā uz atvasināto publisko personu un ārpus Ministru kabinetapadotības esošo publisko personu tiesībām slēgt starptautiskos līgumus: nepastāv konkrēta normatīvāregulējuma un nav skaidrs, kādas ir šo personu tiesības slēgt līgumus ar citu valstu iestādēm. Kāsecināts 2.nodaļā, šādas iestādes varētu slēgt starptautiskos līgumus savas kompetences ietvaros, tačuparasti tie būtu uzskatāmi par starpresoru starptautiskajiem līgumiem, jo tos nebūs apstiprinājusi neSaeima, ne Ministru kabinets.Ievērojot šo problemātiku, šajā apakšnodaļā tiks aplūkotas iespējas, kādi varētu būt labāki un tiesiskipareizāki risinājumi starpresoru un starpiestāžu līgumu ar citu valstu iestādēm regulēšanai.6.9.2. Starpresoru un neatkarīgo iestāžu līgumu nošķīrums no starptautiskiem līgumiemStarpresoru un neatkarīgo iestāžu līgumus būtu jānošķir no starptautiskiem līgumiem Vīneslīgumtiesību konvencijas izpratnē. Kā jau minēts, pašreiz Speciālā likuma 2.pantā šāda nošķīruma nav,un var rasties iespaids, ka visi starpresoru līgumi ir arī Latvijas Republikai saistoši starptautiski līgumi.Taču visi starpresoru līgumi noteikti nav uzskatāmi par starptautiskiem līgumiem Vīnes līgumtiesībukonvencijas izpratnē.Šeit jāņem vērā, ka valsts ir juridiska persona, nevis fiziska persona, un tādējādi valsts vārdā irjādarbojas vai nu valsts galvai, valdībai vai kādai citai iestādei. Attiecīgi, arī starptautisks līgums vartikt noslēgts starp valsts galvām, valdībām, ministrijām vai citām valsts aģentūrām. No starptautiskopublisko tiesību viedokļa nav atšķirības, vai starptautisks līgums ir parakstīts "valsts" vai "valdības",vai pat ministrijas vārdā, tātad valdības vai ministrijas noslēgts līgums var būt saistošs valstij unvaldības vai ministra maiņa neietekmēs līguma spēku. 807 Tātad, starp dažādām ministrijām (valstsresoriem) noslēgts līgums teorētiski var būt starptautisks līgums.No otras puses, ne vienmēr starpresoru līgums tiks slēgts ar mērķi saistīt Latvijas valsti, it īpaši, ņemotvērā, ka starptautiskiem līgumiem, kas nokārto likumdošanas ceļā risināmus jautājumus, nepieciešamaSaeimas apstiprināšana atbilstoši Satversmes 68.pantam. Ja starpresoru līgums tiek slēgts, piemēram,starp Latvijas iekšlietu ministriju un valsts X. iekšlietu ministriju par kopīgu ceļu policistu apmācībuorganizēšanu, tas nebūtu likumdošanas ceļā risināms jautājums un šādu līgumu ministrija varētu slēgt.Bet to nevajadzētu uzskatīt par starptautisku līgumu Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē ar visāmno tā izrietošajām tiesiskajām sekām. Drīzāk, tas varētu būt uzskatāms par sava veida saprašanāsmemorandu starptautisko tiesību izpratnē (valsti formāli nesaistošu vienošanos). Uz to būtu jānorāda807 Anthony Aust. Modern Treaty Law and Practice. Cambridge: Cambridge University Press, 2000, p.16, p.48.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009264

arī apstāklim, ka šāds līgums ir noslēgts, neuzrādot īpašas pilnvaras atbilstoši Vīnes līgumtiesībukonvencijas 7.pantam.Tādējādi, starpresoru līgumiem vajadzētu tikt uzskatītiem par starptautiskiem līgumiem Vīneslīgumtiesību konvencijas izpratnē tikai tad, ja:(i)pušu nodoms ir bijis saistīts valsti, nevis tikai atsevišķo resoru;(ii) līgumu parakstījusi kāda no Vīnes līgumtiesību konvencijas 7.panta otrajā daļāminētajām personām, kas pārstāv valsti bez īpašām pilnvarām; vai(iii) līgumu parakstījusī persona uzrādījusi īpašas pilnvaras pārstāvēt Latviju vai nolīguma īpašā konteksta izriet, ka šādas pilnvaras bijušas.Saskaņā ar šo analīzi, starpresoru līgumi to tiešā nozīmē būtu jānošķir no Latvijai saistošiemstarptautiskiem līgumiem. Starpresoru līgums, ja tas plānots tikai kā konkrēto iestādi vai neatkarīgopublisko personu saistošs, nedrīkstētu tikt dēvēts par "Latvijas Republikas starptautisko līgumu", kā tasir pašreizējā Speciālā likuma 2.pantā. Šajā jautājumā vajadzētu ņemt vērā Igaunijas praksi, kurstarpiestāžu līgumi ir atsevišķi regulēti FRA 4.nodaļā 808 , nošķirot tos no Igaunijas Republikasstarptautiskajiem līgumiem.Savukārt, ja konkrētu starptautisko līgumu, ko ir plānots noslēgt Latvijas Republikas vārdā, vēlasnoslēgt kāda iestāde vai neatkarīga publiska persona, tad būtu vēlams, lai līguma galīgo noslēgšanuveic Ministru kabinets, kaut gan iestāde vai neatkarīgā publiskā persona varētu vest sarunas par līgumanoslēgšanu vai saskaņot tā tekstu. Proti, būtu vēlams jēdzienu "starpresoru līgums" rezervēt tikaitādiem līgumiem, kas nav paredzēti kā saistoši Latvijas valstij.6.9.3. Terminoloģijas apsvērumiTermins "starpresoru līgumi" Speciālā likuma izpratnē attiecas uz starptautiska rakstura vienošanosstarp Latvijas un citas valsts iestādi, bet termins "starpresoru vienošanās" Administratīvā procesalikuma izpratnē nozīmē vienošanos starp Latvijas iestādēm, kas atrodas dažādu Ministru kabinetalocekļu padotībā. Arī līgums un vienošanās ir pēc satura gandrīz identiski jēdzieni: līgums tiek definētskā "vienošanās (parasti rakstveidā) par savstarpējām saistībām", bet viena no "vienošanās" definīcijāmir "līgums, kas nosaka savstarpējas saistības, nolīgums". 809 No vienas puses, šāda terminoloģijaspārklāšanās var radīt pārpratumus. No otras puses, jēdziens "resors" un "starpresoru" jau ir ierastilatviešu valodas juridiskajā terminoloģijā, ko apliecina to izmantošana tādā salīdzinoši jaunā normatīvāaktā kā Administratīvā procesa likums. Turklāt, jēdziens "starpresoru" pats par sevi ir juridiski neitrālsattiecībā uz iestāžu piederību nacionālam vai citas valsts resoram.808 Foreign Relations Act (FRA). Pieejams: http://www.legaltext.ee/text/en/XX10003.htm (aplūkots 19.10.2009).809 Latviešu valodas vārdnīca: A-Ž. Autoru kolektīvs, D.Guļevska (red.). Otrais izdevums. Rīga: Avots, 1998, 883 lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009265

Treškārt, ne Speciālais likums, ne kāds cits ārējais normatīvais akts starpresoru līgumu noslēgšanaskārtību neregulē, tātad šajā ziņā pastāv atklāts likuma robs.Līdzīgas problēmas pastāv attiecībā uz atvasināto publisko personu un ārpus Ministru kabinetapadotības esošo publisko personu tiesībām slēgt starptautiskos līgumus: nepastāv konkrēta normatīvāregulējuma un nav skaidrs, kādas ir šo personu tiesības slēgt līgumus ar citu valstu iestādēm. Kāsecināts 2.nodaļā, šādas iestādes varētu slēgt starptautiskos līgumus savas kompetences ietvaros, taču<strong>par</strong>asti tie būtu uzskatāmi <strong>par</strong> starpresoru starptautiskajiem līgumiem, jo tos nebūs apstiprinājusi neSaeima, ne Ministru kabinets.Ievērojot šo problemātiku, šajā apakšnodaļā tiks aplūkotas iespējas, kādi varētu būt labāki un tiesiski<strong>par</strong>eizāki risinājumi starpresoru un starpiestāžu līgumu ar citu valstu iestādēm regulēšanai.6.9.2. Starpresoru un neatkarīgo iestāžu līgumu nošķīrums no starptautiskiem līgumiemStarpresoru un neatkarīgo iestāžu līgumus būtu jānošķir no starptautiskiem līgumiem Vīneslīgumtiesību konvencijas izpratnē. Kā jau minēts, pašreiz Speciālā likuma 2.pantā šāda nošķīruma nav,un var rasties iespaids, ka visi starpresoru līgumi ir arī Latvijas Republikai saistoši starptautiski līgumi.Taču visi starpresoru līgumi noteikti nav uzskatāmi <strong>par</strong> starptautiskiem līgumiem Vīnes līgumtiesībukonvencijas izpratnē.Šeit jāņem vērā, ka valsts ir juridiska persona, nevis fiziska persona, un tādējādi valsts vārdā irjādarbojas vai nu valsts galvai, valdībai vai kādai citai iestādei. Attiecīgi, arī starptautisks līgums vartikt noslēgts starp valsts galvām, valdībām, ministrijām vai citām valsts aģentūrām. No starptautiskopublisko tiesību viedokļa nav atšķirības, vai starptautisks līgums ir <strong>par</strong>akstīts "valsts" vai "valdības",vai pat <strong>ministrija</strong>s vārdā, tātad valdības vai <strong>ministrija</strong>s noslēgts līgums var būt saistošs valstij unvaldības vai ministra maiņa neietekmēs līguma spēku. 807 Tātad, starp dažādām ministrijām (valstsresoriem) noslēgts līgums teorētiski var būt starptautisks līgums.No otras puses, ne vienmēr starpresoru līgums tiks slēgts ar mērķi saistīt Latvijas valsti, it īpaši, ņemotvērā, ka starptautiskiem līgumiem, kas nokārto likumdošanas ceļā risināmus jautājumus, nepieciešamaSaeimas apstiprināšana atbilstoši Satversmes 68.pantam. Ja starpresoru līgums tiek slēgts, piemēram,starp Latvijas iekšlietu ministriju un valsts X. iekšlietu ministriju <strong>par</strong> kopīgu ceļu policistu apmācībuorganizēšanu, tas nebūtu likumdošanas ceļā risināms jautājums un šādu līgumu <strong>ministrija</strong> varētu slēgt.Bet to nevajadzētu uzskatīt <strong>par</strong> starptautisku līgumu Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē ar visāmno tā izrietošajām tiesiskajām sekām. Drīzāk, tas varētu būt uzskatāms <strong>par</strong> sava veida saprašanāsmemorandu starptautisko tiesību izpratnē (valsti formāli nesaistošu vienošanos). Uz to būtu jānorāda807 Anthony Aust. Modern Treaty Law and Practice. Cambridge: Cambridge University Press, 2000, p.16, p.48.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009264

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!