Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Treškārt, ne Speciālais likums, ne kāds cits ārējais normatīvais akts starpresoru līgumu noslēgšanaskārtību neregulē, tātad šajā ziņā pastāv atklāts likuma robs.Līdzīgas problēmas pastāv attiecībā uz atvasināto publisko personu un ārpus Ministru kabinetapadotības esošo publisko personu tiesībām slēgt starptautiskos līgumus: nepastāv konkrēta normatīvāregulējuma un nav skaidrs, kādas ir šo personu tiesības slēgt līgumus ar citu valstu iestādēm. Kāsecināts 2.nodaļā, šādas iestādes varētu slēgt starptautiskos līgumus savas kompetences ietvaros, tačuparasti tie būtu uzskatāmi par starpresoru starptautiskajiem līgumiem, jo tos nebūs apstiprinājusi neSaeima, ne Ministru kabinets.Ievērojot šo problemātiku, šajā apakšnodaļā tiks aplūkotas iespējas, kādi varētu būt labāki un tiesiskipareizāki risinājumi starpresoru un starpiestāžu līgumu ar citu valstu iestādēm regulēšanai.6.9.2. Starpresoru un neatkarīgo iestāžu līgumu nošķīrums no starptautiskiem līgumiemStarpresoru un neatkarīgo iestāžu līgumus būtu jānošķir no starptautiskiem līgumiem Vīneslīgumtiesību konvencijas izpratnē. Kā jau minēts, pašreiz Speciālā likuma 2.pantā šāda nošķīruma nav,un var rasties iespaids, ka visi starpresoru līgumi ir arī Latvijas Republikai saistoši starptautiski līgumi.Taču visi starpresoru līgumi noteikti nav uzskatāmi par starptautiskiem līgumiem Vīnes līgumtiesībukonvencijas izpratnē.Šeit jāņem vērā, ka valsts ir juridiska persona, nevis fiziska persona, un tādējādi valsts vārdā irjādarbojas vai nu valsts galvai, valdībai vai kādai citai iestādei. Attiecīgi, arī starptautisks līgums vartikt noslēgts starp valsts galvām, valdībām, ministrijām vai citām valsts aģentūrām. No starptautiskopublisko tiesību viedokļa nav atšķirības, vai starptautisks līgums ir parakstīts "valsts" vai "valdības",vai pat ministrijas vārdā, tātad valdības vai ministrijas noslēgts līgums var būt saistošs valstij unvaldības vai ministra maiņa neietekmēs līguma spēku. 807 Tātad, starp dažādām ministrijām (valstsresoriem) noslēgts līgums teorētiski var būt starptautisks līgums.No otras puses, ne vienmēr starpresoru līgums tiks slēgts ar mērķi saistīt Latvijas valsti, it īpaši, ņemotvērā, ka starptautiskiem līgumiem, kas nokārto likumdošanas ceļā risināmus jautājumus, nepieciešamaSaeimas apstiprināšana atbilstoši Satversmes 68.pantam. Ja starpresoru līgums tiek slēgts, piemēram,starp Latvijas iekšlietu ministriju un valsts X. iekšlietu ministriju par kopīgu ceļu policistu apmācībuorganizēšanu, tas nebūtu likumdošanas ceļā risināms jautājums un šādu līgumu ministrija varētu slēgt.Bet to nevajadzētu uzskatīt par starptautisku līgumu Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē ar visāmno tā izrietošajām tiesiskajām sekām. Drīzāk, tas varētu būt uzskatāms par sava veida saprašanāsmemorandu starptautisko tiesību izpratnē (valsti formāli nesaistošu vienošanos). Uz to būtu jānorāda807 Anthony Aust. Modern Treaty Law and Practice. Cambridge: Cambridge University Press, 2000, p.16, p.48.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009264