Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

starptautiskajā līgumā ietvertās normas par atsavināšanu un godīgu un taisnīgu režīmu. Treškārt, dažosieguldījumu aizsardzības līgumos ir ietvertas pacta sunt servanda normas, atbilstoši kurāmprivāttiesiska līguma pārkāpums automātiski kļūst par starptautiska līguma pārkāpumu. Lai gan par šīsnormas apjomu un saturu nav vienprātības, pārliecinošākais viedoklis būtu uzskatīt, ka starptautiskāšķīrējtiesa interpretētu pušu līgumu atbilstoši tam piemērojamām tiesībām (kas var būt arī Latvijasciviltiesības), un tikai tā pārkāpuma gadījumā iestātos ne tikai tradicionālā nacionālā, bet arīstarptautiskā atbildība. Tādējādi, lai gan formāli nepārkāpjot nacionālajā Civilprocesa likuma normānoteikto aizliegumu (jo strīds tiek izšķirts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām), de facto starptautiskāšķīrējtiesa var izskatīt strīdus, kas saistīti arī ar valsts iestāžu noslēgtiem civiltiesiskiem līgumiem.Attiecībā uz šajā apakšnodaļā apskatīto problemātiku par dalīto kompetenci un strīdu risināšanasprocedūrām, Latvijai nav nepieciešams īpaši grozīt pastāvošo normatīvo regulējumu. Taču šīproblemātika ir jāapzinās amatpersonām, kuru pienākumos ietilpst lemt par iespējamām LatvijasRepublikas prasībām saistībā ar starptautisku līgumu izpildi un domstarpību risināšanu, kam varētu būtpraktiska nozīme attiecībā uz jūras robežām ar Zviedriju un Lietuvu. Jāievēro, ka, ja šis līgums ir ticisnoslēgts kā jaukts starptautisks līgums un tā puse ir arī Eiropas Savienība, pirms strīda risināšanasuzsākšanas nepieciešama izpēte arī no Eiropas Savienības tiesību viedokļa, kā arī, pildot ciešāssadarbības pienākumu, vēlamas konsultācijas ar Eiropas Komisiju.6.9. Starpresoru līgumu noslēgšana, tajā skaitā atvasināto publisko personu un ārpusMinistru kabineta padotības esošo publisko personu tiesības slēgt starptautiskoslīgumus.6.9.1. IevadsKā secināts šī pētījuma 2.nodaļā, starpresoru starptautiskie līgumi Speciālā likuma izpratnē ir tādistarptautiskie līgumi, ko savā starpā slēdz Latvijas iestāde ar ārvalsts iestādi. Šim pašreizējamnormatīvajam regulējumam ir vairākas problēmas.Pirmkārt, Speciālā likuma 2.pants rada maldinošu iespaidu, ka starpresoru līgumi ir tādi paši Latvijasvalstij saistoši starptautiskie līgumi kā starpvalstu un starpvaldību līgumi. Kā uzsvērts 2.nodaļā, tā tasvar būt, un var arī nebūt: starptautiskie līgumi var netikt uzskatīti par starptautiskiem līgumiem, kassaistoši Latvijas valstij Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē, ja līgumu nav parakstījusi neviena noVīnes līgumtiesību konvencijas 7.panta otrajā daļā minētajām personām, kas pārstāv valsti bez īpašāmpilnvarām, un līgumu parakstījusī persona šādas īpašas pilnvaras nav uzrādījusi.Otrkārt, izvēlētā terminoloģija ir ne visai veiksmīga. Atbilstoši Administratīvā procesa likumam(jaunāks normatīvais akts par Speciālo likumu) "starpresoru vienošanās" attiecas uz dažādu Latvijasiestāžu noslēgtiem līgumiem.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009263