Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

prejudiciāla nolēmuma sniegšanai atbilstoši EKL 234.pantam. Piemēram, Merck lietā Portugāles tiesajautāja, vai būtu pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām, ja tā piešķirtu tiešo iedarbību TRIPs33.pantam. 788Ja starptautiskajam līgumam nav piešķirama tiešā iedarbība, tad tam tomēr var piemērot saskanīgasiztulkošanas principu. Starptautiskā Piena līguma lietā Eiropas Kopienu tiesa norādīja, ka Kopienassekundārie tiesību akti ir, cik vien tas iespējams, jāiztulko saskaņā ar starptautisko līgumu normām. 789Tā kā dalībvalstu nacionālajiem tiesību aktiem atbilstoši Eiropas Savienības tiesību pārākumaprincipam ir jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības sekundārajiem tiesību aktiem, tad a fortiori secināms,ka arī dalībvalstu nacionālās tiesību normas iztulkojamas saskaņā ar Eiropas Savienības noslēgtostarptautisko līgumu normām. Kā uzsvērts tiesību doktrīnā, šis princips ir loģisks un acīmredzams."Tiesību sistēmas saskanība prasa, lai tās dažādās normas cik vien iespējams tiek iztulkotas, ņemotvērā cita citu, tā lai izvairītos no konflikta starp tām, un saskanīga iztulkošana ir vislabākā juridiskātehnika, lai izvairītos no normu kolīzijām." 7906.8. Dalītā kompetence un starptautiskās strīdu risināšanas procedūras.Viens no Vīnes līgumtiesību konvencijas pamatprincipiem ir pacta sunt servanda – spēkā esošs līgumsir saistošs tā dalībniekiem un izpildāms godprātīgi (26.pants). Tiesīgi noslēgta un spēkā esoša līgumaneizpilde var būt starptautisko tiesību pārkāpums, kura rezultātā var iestāties valsts atbildība. Parastistrīds par iespējamo valsts atbildības rašanos tiek risināts, izmantojot kādu no starptautiskām strīdurisināšanas procedūras, piemēram, vēršoties ANO Starptautiskajā tiesā, kādā pastāvīgā šķīrējtiesā vaispeciāli izveidotā ad hoc šķīrējtiesas tribunālā. Nepieciešamību izmantot kādu no strīdu risināšanasprocedūrām var radīt ne tikai starptautiska līguma neizpilde, bet arī līguma dalībvalstu domstarpībaspar līguma iztulkošanu, spēkā esamību, tā darbības pārtraukšanu vai izbeigšanu.Ievērojot minēto, jānoskaidro, kā šādu starptautisku strīdu risināšanas procedūru izmantošanu ietekmēapstāklis, ka starptautisks līgums ir noslēgts jomā, kas atrodas Eiropas Savienības un dalībvalstu dalītākompetencē. Kā jau augstāk aplūkots, dalītās kompetences jomā visbiežāk tiek slēgti jauktistarptautiski līgumi, kuru puse ir gan Eiropas Savienība, gan dalībvalstis, kā arī viena vai vairākastrešās valstis. Šī shēma rada vairākus ne līdz galam atbildētus problēmjautājumus par EiropasSavienības un atsevišķo dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz jauktā līguma izpildi un strīdurisināšanu. Zemāk tiks aplūkotas galvenās šādas iespējamās problēmas un to risinājumu varianti.788 Lieta C-431/05 (Merck Genericos – Productos Farmaceuticols Lda pret Merck & Co. Inc., Merck Sharp & Dohme Lda)[2007]. ECR I-07001.789 Lieta C-61/94 (Komisija v Vācija; Starptautiskais piena līgums) [1996]. ECR I-4006.790 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, p.315.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009259© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009