AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
Kopienas noslēgtam starptautiskajam līgumam tiešā iedarbība varētu būt. 783 Lai noskaidrotu, vaikonkrētai normai piemīt tiešā iedarbība, jāizvērtē, vai tā ir bez nosacījumiem un pietiekami precīza.Tāpēc jāanalizē šī norma, ievērojot visa līguma kontekstu, priekšmetu un mērķi. 784Aplūkojot Eiropas Kopienu tiesas judikatūru tiešās iedarbības atzīšanai Eiropas Savienībasnoslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, analītiski jānošķir tiešās iedarbības pieļaušana līgumamkopumā, no vienas puses, un konkrētām tā normām, no otras puses. Kā jau analizēts 4. un 5.nodaļā,Eiropas Kopienu tiesa ir bieži pieļāvusi, ka līgumam principā var būt tiešā iedarbība, taču ir bijusivisai piesardzīga, it īpaši senākajās lietās, ar tiešās iedarbības piešķiršanu konkrētām līgumu normām.Tādējādi, tiesas analīze sastāv no diviem secīgiem soļiem:(i)Analīze, kāda ir paša līguma būtība un struktūra: vai līgums pēc savas būtībasneizslēdz tā tiešas iedarbības iespēju. Piemēram, International Fruit Companylietā tiesa norādīja, ka GATT būtība, vispārējā shēma un noteikumi izslēdz tātiešo iedarbību (pārāk liela normu elastība, atkāpšanās iespējas, utt.). 785(ii) Ja līgums pēc savas būtības pieļauj tiešo iedarbību, analīze, vai konkrētā,potenciāli tieši iedarbīgā norma, ir pietiekami skaidra, precīza un beznosacījumiem. Bieži vien svarīgākais apstāklis bijis, vai norma prasa papildusieviešanas mehānismu. Piemēram, Demirelas lietā Asociācijas līgums starpEiropas Kopienu un Turciju pēc savas būtības varēja būt tieši iedarbīgs (kovēlāk pierādīja arī Sevince lieta), bet konkrētā norma nebija pietiekami precīzaun bez nosacījumiem. 786Kā papildus gadījums, kad starptautiskā līguma normai var tikt piešķirta tiešā iedarbība, ir tā sauktais"ieviešanas princips", proti, izņēmuma gadījums, kad citādi pēc savas būtības un struktūras tiešineiedarbīga starptautiska līguma konkrēta norma var būt tieši iedarbīga, jo Eiropas Savienība to ir tiešiapņēmusies ieviest Eiropas Savienības tiesībās. Tā, lietā Portugāle pret Padomi tiesa norādīja, ka PTOlīguma normai varētu būt tieša iedarbība tikai tad, ja Kopienas nolūks bija ieviest konkrētu PTOlīguma kontekstā uzņemto saistību vai arī, ja Kopienas instruments tieši atsaucas uz PTO līgumaprecīziem noteikumiem. 787Latvijas tiesai, ja kāda privātpersona atsauktos uz Eiropas Savienības noslēgta starptautiska līgumatiešo iedarbību, būtu jāveic tādi paši augstāk aplūkotie analītiskie soļi, kā to līdzīgās lietās ir darījusiEiropas Kopienu tiesa. Šaubu gadījumā ir iespējams uzdot jautājumu Eiropas Kopienu tiesai783 Lieta 21-24/72 (International Fruit Company v Produktschap voor Groenten en Fruit) [1972] ECR 1219.784 Lieta 104/81 (Hauptzollamt Mainz pret C.A. Kupferberg & Cie KG a.A), [1982] ECR 0364, para.23.785 Apvienotās lietas 21-24/72 (International Fruit Company v Produktschap voor Groenten en Fruit) [1972]. ECR 1219.786 Lieta 12/86 (Demirels), [1987] ECR 03719.787 Lieta C-149/96 (Portugāles Republika pret Eiropas Savienības Padomi) [1999]. ECR I-08395.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009258© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009
prejudiciāla nolēmuma sniegšanai atbilstoši EKL 234.pantam. Piemēram, Merck lietā Portugāles tiesajautāja, vai būtu pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām, ja tā piešķirtu tiešo iedarbību TRIPs33.pantam. 788Ja starptautiskajam līgumam nav piešķirama tiešā iedarbība, tad tam tomēr var piemērot saskanīgasiztulkošanas principu. Starptautiskā Piena līguma lietā Eiropas Kopienu tiesa norādīja, ka Kopienassekundārie tiesību akti ir, cik vien tas iespējams, jāiztulko saskaņā ar starptautisko līgumu normām. 789Tā kā dalībvalstu nacionālajiem tiesību aktiem atbilstoši Eiropas Savienības tiesību pārākumaprincipam ir jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības sekundārajiem tiesību aktiem, tad a fortiori secināms,ka arī dalībvalstu nacionālās tiesību normas iztulkojamas saskaņā ar Eiropas Savienības noslēgtostarptautisko līgumu normām. Kā uzsvērts tiesību doktrīnā, šis princips ir loģisks un acīmredzams."Tiesību sistēmas saskanība prasa, lai tās dažādās normas cik vien iespējams tiek iztulkotas, ņemotvērā cita citu, tā lai izvairītos no konflikta starp tām, un saskanīga iztulkošana ir vislabākā juridiskātehnika, lai izvairītos no normu kolīzijām." 7906.8. Dalītā kompetence un starptautiskās strīdu risināšanas procedūras.Viens no Vīnes līgumtiesību konvencijas pamatprincipiem ir pacta sunt servanda – spēkā esošs līgumsir saistošs tā dalībniekiem un izpildāms godprātīgi (26.pants). Tiesīgi noslēgta un spēkā esoša līgumaneizpilde var būt starptautisko tiesību pārkāpums, kura rezultātā var iestāties valsts atbildība. Parastistrīds par iespējamo valsts atbildības rašanos tiek risināts, izmantojot kādu no starptautiskām strīdurisināšanas procedūras, piemēram, vēršoties ANO Starptautiskajā tiesā, kādā pastāvīgā šķīrējtiesā vaispeciāli izveidotā ad hoc šķīrējtiesas tribunālā. Nepieciešamību izmantot kādu no strīdu risināšanasprocedūrām var radīt ne tikai starptautiska līguma neizpilde, bet arī līguma dalībvalstu domstarpībaspar līguma iztulkošanu, spēkā esamību, tā darbības pārtraukšanu vai izbeigšanu.Ievērojot minēto, jānoskaidro, kā šādu starptautisku strīdu risināšanas procedūru izmantošanu ietekmēapstāklis, ka starptautisks līgums ir noslēgts jomā, kas atrodas Eiropas Savienības un dalībvalstu dalītākompetencē. Kā jau augstāk aplūkots, dalītās kompetences jomā visbiežāk tiek slēgti jauktistarptautiski līgumi, kuru puse ir gan Eiropas Savienība, gan dalībvalstis, kā arī viena vai vairākastrešās valstis. Šī shēma rada vairākus ne līdz galam atbildētus problēmjautājumus par EiropasSavienības un atsevišķo dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz jauktā līguma izpildi un strīdurisināšanu. Zemāk tiks aplūkotas galvenās šādas iespējamās problēmas un to risinājumu varianti.788 Lieta C-431/05 (Merck Genericos – Productos Farmaceuticols Lda pret Merck & Co. Inc., Merck Sharp & Dohme Lda)[2007]. ECR I-07001.789 Lieta C-61/94 (Komisija v Vācija; Starptautiskais piena līgums) [1996]. ECR I-4006.790 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, p.315.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009259© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009
- Page 208 and 209: kā tas ir atrunu [..] gadījumos.
- Page 210 and 211: paturot spēkā savu izpratni par t
- Page 212 and 213: apjomu, ko deklarētājs piešķir
- Page 214 and 215: Jāatzīmē, ka starptautiskajās t
- Page 216 and 217: piekrišanu tikt saistītai ar līg
- Page 218 and 219: gada 4. maija deklarācijas "Par La
- Page 220 and 221: 6.3.4. Vienota iebildumu formulēš
- Page 222 and 223: 1994.gada 2.novembra komentārs Nr.
- Page 224 and 225: "Latvijas Republikas valdība uzska
- Page 226 and 227: Kā augstāk norādīts, tad atruna
- Page 228 and 229: īvības robežas šādā situācij
- Page 230 and 231: 6.5. Nacionālā regulējuma trūku
- Page 232 and 233: EKL pretēji LES un LESD nesatur vi
- Page 234 and 235: pragmatiskā pieeja, kas uzskata, k
- Page 236 and 237: kompetencē ir nolīgumi par pakalp
- Page 238 and 239: Tādējādi arī attīstības sadar
- Page 240 and 241: Eiropas Savienības 3.pīlāru - po
- Page 242 and 243: AETR princips ir svarīgākais pama
- Page 244 and 245: 2.punktā, nosakot, ka Eiropas Savi
- Page 246 and 247: Visos gadījumos, kad starptautiska
- Page 248 and 249: Attiecībā uz dalīto kompetenci L
- Page 250 and 251: Šāda sadale tika konstatēta Liet
- Page 252 and 253: procedūrās piedalās gan Eiropas
- Page 254 and 255: Starptautiskā piena līguma lietā
- Page 256 and 257: piemēram, kad pats līgums norāda
- Page 260 and 261: 6.8.1. Atkāpšanās no līguma, l
- Page 262 and 263: autonomija. Tādējādi, EKL paredz
- Page 264 and 265: Treškārt, ne Speciālais likums,
- Page 266 and 267: Kā iespējamais sinonīms terminam
- Page 268 and 269: "1. Dažādi līgumi un starptautis
- Page 270 and 271: memorandiem. Turklāt, atbilstoši
- Page 272 and 273: nebūtu lietderīgi oficiālajā iz
- Page 274 and 275: struktūru), gan detalizēt (atsevi
- Page 276 and 277: (viii)(ix)(x)(xi)(xii)Starptautisko
- Page 278 and 279: Likuma darbības joma būtu jāiero
- Page 280 and 281: (c) Starptautisko līgumu noslēgš
- Page 282 and 283: (f) Starptautisko līgumu spēkā s
- Page 284 and 285: pieņemšanai Ministru kabinetam. B
- Page 286 and 287: jaunajā normatīvajā aktā būs i
- Page 288 and 289: noslēgt starptautiskos starpresoru
- Page 290 and 291: 8) līgumi par to ārvalstu bruņot
- Page 292 and 293: 7.4.11. Starptautiskie starpresoru
- Page 294 and 295: Latvijā nepastāv viennozīmīga i
- Page 296 and 297: tiesa var noteikt, ka noslēgts sta
- Page 298 and 299: tiesas praksē tiek pausts uzskats,
- Page 300 and 301: Ja starptautiska līguma puses ir g
- Page 302 and 303: Latvijas normatīvie akti nesatur n
- Page 304 and 305: Ja līgums ir noslēgts kā jaukts
- Page 306 and 307: PIELIKUMS NR.1IZMANTOTĀS LITERATŪ
Kopienas noslēgtam starptautiskajam līgumam tiešā iedarbība varētu būt. 783 Lai noskaidrotu, vaikonkrētai normai piemīt tiešā iedarbība, jāizvērtē, vai tā ir bez nosacījumiem un pietiekami precīza.Tāpēc jāanalizē šī norma, ievērojot visa līguma kontekstu, priekšmetu un mērķi. 784Aplūkojot Eiropas Kopienu tiesas judikatūru tiešās iedarbības atzīšanai Eiropas Savienībasnoslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, analītiski jānošķir tiešās iedarbības pieļaušana līgumamkopumā, no vienas puses, un konkrētām tā normām, no otras puses. Kā jau analizēts 4. un 5.nodaļā,Eiropas Kopienu tiesa ir bieži pieļāvusi, ka līgumam principā var būt tiešā iedarbība, taču ir bijusivisai piesardzīga, it īpaši senākajās lietās, ar tiešās iedarbības piešķiršanu konkrētām līgumu normām.Tādējādi, tiesas analīze sastāv no diviem secīgiem soļiem:(i)Analīze, kāda ir paša līguma būtība un struktūra: vai līgums pēc savas būtībasneizslēdz tā tiešas iedarbības iespēju. Piemēram, International Fruit Companylietā tiesa norādīja, ka GATT būtība, vispārējā shēma un noteikumi izslēdz tātiešo iedarbību (pārāk liela normu elastība, atkāpšanās iespējas, utt.). 785(ii) Ja līgums pēc savas būtības pieļauj tiešo iedarbību, analīze, vai konkrētā,potenciāli tieši iedarbīgā norma, ir pietiekami skaidra, precīza un beznosacījumiem. Bieži vien svarīgākais apstāklis bijis, vai norma prasa papildusieviešanas mehānismu. Piemēram, Demirelas lietā Asociācijas līgums starpEiropas Kopienu un Turciju pēc savas būtības varēja būt tieši iedarbīgs (kovēlāk pierādīja arī Sevince lieta), bet konkrētā norma nebija pietiekami precīzaun bez nosacījumiem. 786Kā papildus gadījums, kad starptautiskā līguma normai var tikt piešķirta tiešā iedarbība, ir tā sauktais"ieviešanas princips", proti, izņēmuma gadījums, kad citādi pēc savas būtības un struktūras tiešineiedarbīga starptautiska līguma konkrēta norma var būt tieši iedarbīga, jo Eiropas Savienība to ir tiešiapņēmusies ieviest Eiropas Savienības tiesībās. Tā, lietā Portugāle pret Padomi tiesa norādīja, ka PTOlīguma normai varētu būt tieša iedarbība tikai tad, ja Kopienas nolūks bija ieviest konkrētu PTOlīguma kontekstā uzņemto saistību vai arī, ja Kopienas instruments tieši atsaucas uz PTO līgumaprecīziem noteikumiem. 787Latvijas tiesai, ja kāda privātpersona atsauktos uz Eiropas Savienības noslēgta starptautiska līgumatiešo iedarbību, būtu jāveic tādi paši augstāk aplūkotie analītiskie soļi, kā to līdzīgās lietās ir darījusiEiropas Kopienu tiesa. Šaubu gadījumā ir iespējams uzdot jautājumu Eiropas Kopienu tiesai783 Lieta 21-24/72 (International Fruit Company v Produktschap voor Groenten en Fruit) [1972] ECR 1219.784 Lieta 104/81 (Hauptzollamt Mainz pret C.A. Kupferberg & Cie KG a.A), [1982] ECR 0364, <strong>par</strong>a.23.785 Apvienotās lietas 21-24/72 (International Fruit Company v Produktschap voor Groenten en Fruit) [1972]. ECR 1219.786 Lieta 12/86 (Demirels), [1987] ECR 03719.787 Lieta C-149/96 (Portugāles Republika pret Eiropas Savienības Padomi) [1999]. ECR I-08395.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009258© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009