Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

11.07.2015 Views

piemēram, kad pats līgums norāda, kuras tā normas attiecas tieši uz Eiropas Savienības pienākumiem(šādi līgumi gan ir retums); vai arī līguma normas tieši ietekmē citas Eiropas Savienības tiesībunormas (TRIPs 50.pants Hermès lietā); vai līguma normas var ietekmēt dalībvalstu nacionālo tiesībunormas (TRIPs 50.pants Parfums Christian Dior lietā). 778Attiecībā uz Eiropas Savienības noslēgto starptautisko līgumu tiesiskuma izvērtēšanu Satversmes tiesā,vispirms jāņem vērā Satversmes tiesas likums. Šī likuma 16.pants izsmeļoši nosaka lietu kategorijas,ko izvērtē Satversmes tiesa. Saskaņā ar 16.panta 2.punktu Satversmes tiesa izskata lietas par Latvijasparakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā)atbilstību Satversmei. Satversmes tiesas likums neparedz izvērtēt tādus starptautiskos līgumus, kasLatvijai ir saistoši uz kāda cita pamata, nevis tāpēc, ka Latvija tos ir noslēgusi.Eiropas Savienības noslēgtie starptautiskie līgumi, ja tie noslēgti kā jaukti starptautiski līgumi, unviena no līguma pusēm ir arī Latvija, var tikt izvērtēti Satversmes tiesā atbilstoši Satversmes 16.panta2.punktam gan pirms šo līgumu apstiprināšanas Saeimā, gan arī pēc to galīgās apstiprināšanas.Savukārt starptautiskie līgumi, ko ir noslēgusi tikai Eiropas Savienība, un kas tādējādi Latvijai irsaistoši tikai kā Eiropas Savienības tiesību norma, visticamāk, nevar tikt izvērtēti Satversmes tiesāpašreizējā regulējuma ietvaros. Ir apšaubāms, vai Satversmes tiesa vēlētos piemērot Satversmes tiesaslikuma 16.panta 2.punktu pēc analoģijas arī tādiem starptautiskajiem līgumiem, ko Latvija nav neparakstījusi, ne noslēgusi, bet kas ir saistoši Latvijai saskaņā ar citu tās noslēgtu starptautisku līgumu,proti, līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Būtībā jāsecina, ka Latvija, pievienojoties EiropasSavienībai un atbilstoši Satversmes 68.panta otrajai daļai deleģējot Eiropas Savienībai daļu valstsinstitūciju kompetences, ir vienlaikus deleģējusi Eiropas Savienībai tiesības noslēgt starptautiskuslīgumus saskaņā ar tās kompetenci, kas būs saistoši arī Latvijai. Pieņemams, ka Latvija ir paļāvusies,ka būs pietiekami ar šādu starptautisku līgumu tiesiskuma pārbaudi Eiropas Kopienu tiesā un nebūsnepieciešama iespēja pārbaudīt šādu līgumu tiesiskumu arī Satversmes tiesā. Jāievēro, ka Satversmestiesas likums neparedz arī citu Eiropas Savienības tiesību aktu satversmības pārbaudi (izņemot,protams, pamatlīgumus, kuru puse ir arī Latvija, piemēram, Lisabonas līguma lieta), lai gan šīpārbaude var notikt netieši, piemēram, izvērtējot nacionālajās tiesībās ieviestu Eiropas Savienībastiesību normu. Tādējādi, ir loģiski, ka arī Eiropas Savienības ekskluzīvi noslēgtie starptautiskie līgumi,kas ir saistoši Latvijai tikai kā Eiropas Savienības tiesības, nevis kā starptautiski līgumi per se, nevartikt pārbaudīti Satversmes tiesā. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir visas tiesības ietekmētEiropas Savienības ekskluzīvajā kompetencē esošu starptautisku līgumu noslēgšanu, balsojot Padomēun izmantojot citas EKL paredzētās iespējas, tajā skaitā, Latvija var atbilstoši EKL 300.panta6.punktam lūgt Eiropas Kopienu tiesas konsultatīvu atzinumu, vai plānotais starptautiskais līgums ir778 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, pp.271-272.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009256© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009

saderīgs ar EKL. Ja šis starptautiskais līgums ir saderīgs ar EKL, tad būtu jāpieņem, ka tas nav arīpretrunā ar Satversmi, jo vismaz pagaidām EKL normu atbilstība Satversmei nav apstrīdēta.6.7.3. Tiešā iedarbība LatvijāKā detalizētāk aplūkots 4.nodaļā, kādai tiesību normai piemīt tiešā iedarbība, ja privātpersonai irtiesības balstītos uz attiecīgo tiesību normu savu subjektīvo tiesību aizstāvēšanai, 779 tajā skaitā,atsaukties uz šo normu Latvijas tiesā. Tātad, jautājums par tiesību normas tiešo iedarbību ir jautājums,vai tiesību norma var piešķirt privātpersonai subjektīvās tiesības un pienākumus. Tiešās iedarbībasprincips ir ļoti svarīgs tieši no privātpersonas interešu aizsardzības viedokļa, jo, kā norādīts tiesībudoktrīnā, ja tiesību normai ir tieša iedarbība, tā, ka tā piešķir tiesības privātpersonai, kuras tā varaizstāvēt tiesā, valsts iestāde būs motivēta izvairīties no tiesvedības, piemērojot šīs tiesību normasatbilstoši tiesas iepriekš sniegtai interpretācijai. 780 Piemēram, Turcijas viesstrādnieku tiesībasuzturēties Eiropas Savienībā noteikti būtu daudz šaurākas, ja nebūtu bijis Eiropas Kopienu tiesassprieduma Sevince lietā, kur Asociācijas līguma starp Eiropas Kopienu un Turciju Asociācijas padomeslēmumam tika piešķirta tiešā iedarbība. 781Tomēr no tiesību teorijas viedokļa ir būtiski nošķirt gadījumus, kad ir runa par tiešo iedarbību tāssākotnējā nozīmē – kā Eiropas Savienības tiesību aktu tieša piemērošana dalībvalstu tiesās – un kad irruna par Eiropas Savienības starptautisko līgumu tiešo iedarbību Eiropas Savienības tiesībās. Pēdējāgadījumā vispirms jānoskaidro, vai starptautiskā līguma normai ir tieša iedarbība Eiropas Savienībastiesību ietvaros, un tikai tad, ja atbilde uz šo jautājumu ir "jā", tam kā Eiropas Savienības tiesībunormai var būt arī tiešā iedarbība dalībvalstīs. Attiecīgi, Eiropas Savienības noslēgtam starptautiskamlīgumam var būt tiešā iedarbība Latvijā tikai tad, ja tam ir tiešā iedarbība atbilstoši Eiropas Savienībastiesībām: kā jau minēts iepriekš, izņemot jauktos starptautiskos līgumus, kuru puse ir arī Latvija,Eiropas Savienības ekskluzīvi noslēgtie starptautiskie līgumi ir saistoši Latvijai tikai kā EiropasSavienības tiesību sastāvdaļa. Attiecīgi, arī tiešā iedarbība tiem var būt tikai kā Eiropas Savienībastiesību normām. Tādēļ Eiropas Savienības starptautisko līgumu tiešās iedarbības princips dažkārtdoktrīnā tiek dēvēts par "ārējo" tiešo iedarbību pretstatā "iekšējai" tiešajai iedarbībai. 782Pētījuma 4.nodaļā ir aplūkota tiešās iedarbības principa piemērošana attiecībā uz starptautiskajiemlīgumiem Eiropas Kopienas tiesas judikatūrā, un šīs jomas svarīgākās lietas ir analizētas 5.nodaļā.Kaut gan parasti starptautiskajiem līgumiem nepiemīt tiešā iedarbība, pirms tie ir ieviesti valstsnacionālajās tiesībās, Eiropas Kopienu tiesa International Fruit Company lietā pieļāva, ka principā779 Eiropas tiesības. Red. T.Jundzis – Rīga: Juridiskā koledža, 2004, 62.lpp.780 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, p.279.781 Lieta C-192/89 (Sevince) [1990]. ECR I-03461.782 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, p.280.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009257© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009

saderīgs ar EKL. Ja šis starptautiskais līgums ir saderīgs ar EKL, tad būtu jāpieņem, ka tas nav arīpretrunā ar Satversmi, jo vismaz pagaidām EKL normu atbilstība Satversmei nav apstrīdēta.6.7.3. Tiešā iedarbība LatvijāKā detalizētāk aplūkots 4.nodaļā, kādai tiesību normai piemīt tiešā iedarbība, ja privātpersonai irtiesības balstītos uz attiecīgo tiesību normu savu subjektīvo tiesību aizstāvēšanai, 779 tajā skaitā,atsaukties uz šo normu Latvijas tiesā. Tātad, jautājums <strong>par</strong> tiesību normas tiešo iedarbību ir jautājums,vai tiesību norma var piešķirt privātpersonai subjektīvās tiesības un pienākumus. Tiešās iedarbībasprincips ir ļoti svarīgs tieši no privātpersonas interešu aizsardzības viedokļa, jo, kā norādīts tiesībudoktrīnā, ja tiesību normai ir tieša iedarbība, tā, ka tā piešķir tiesības privātpersonai, kuras tā varaizstāvēt tiesā, valsts iestāde būs motivēta izvairīties no tiesvedības, piemērojot šīs tiesību normasatbilstoši tiesas iepriekš sniegtai interpretācijai. 780 Piemēram, Turcijas viesstrādnieku tiesībasuzturēties Eiropas Savienībā noteikti būtu daudz šaurākas, ja nebūtu bijis Eiropas Kopienu tiesassprieduma Sevince lietā, kur Asociācijas līguma starp Eiropas Kopienu un Turciju Asociācijas padomeslēmumam tika piešķirta tiešā iedarbība. 781Tomēr no tiesību teorijas viedokļa ir būtiski nošķirt gadījumus, kad ir runa <strong>par</strong> tiešo iedarbību tāssākotnējā nozīmē – kā Eiropas Savienības tiesību aktu tieša piemērošana dalībvalstu tiesās – un kad irruna <strong>par</strong> Eiropas Savienības starptautisko līgumu tiešo iedarbību Eiropas Savienības tiesībās. Pēdējāgadījumā vispirms jānoskaidro, vai starptautiskā līguma normai ir tieša iedarbība Eiropas Savienībastiesību ietvaros, un tikai tad, ja atbilde uz šo jautājumu ir "jā", tam kā Eiropas Savienības tiesībunormai var būt arī tiešā iedarbība dalībvalstīs. Attiecīgi, Eiropas Savienības noslēgtam starptautiskamlīgumam var būt tiešā iedarbība Latvijā tikai tad, ja tam ir tiešā iedarbība atbilstoši Eiropas Savienībastiesībām: kā jau minēts iepriekš, izņemot jauktos starptautiskos līgumus, kuru puse ir arī Latvija,Eiropas Savienības ekskluzīvi noslēgtie starptautiskie līgumi ir saistoši Latvijai tikai kā EiropasSavienības tiesību sastāvdaļa. Attiecīgi, arī tiešā iedarbība tiem var būt tikai kā Eiropas Savienībastiesību normām. Tādēļ Eiropas Savienības starptautisko līgumu tiešās iedarbības princips dažkārtdoktrīnā tiek dēvēts <strong>par</strong> "ārējo" tiešo iedarbību pretstatā "iekšējai" tiešajai iedarbībai. 782Pētījuma 4.nodaļā ir aplūkota tiešās iedarbības principa piemērošana attiecībā uz starptautiskajiemlīgumiem Eiropas Kopienas tiesas judikatūrā, un šīs jomas svarīgākās lietas ir analizētas 5.nodaļā.Kaut gan <strong>par</strong>asti starptautiskajiem līgumiem nepiemīt tiešā iedarbība, pirms tie ir ieviesti valstsnacionālajās tiesībās, Eiropas Kopienu tiesa International Fruit Company lietā pieļāva, ka principā779 Eiropas tiesības. Red. T.Jundzis – Rīga: Juridiskā koledža, 2004, 62.lpp.780 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, p.279.781 Lieta C-192/89 (Sevince) [1990]. ECR I-03461.782 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, p.280.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009257© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!