AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
piemēram, kad pats līgums norāda, kuras tā normas attiecas tieši uz Eiropas Savienības pienākumiem(šādi līgumi gan ir retums); vai arī līguma normas tieši ietekmē citas Eiropas Savienības tiesībunormas (TRIPs 50.pants Hermès lietā); vai līguma normas var ietekmēt dalībvalstu nacionālo tiesībunormas (TRIPs 50.pants Parfums Christian Dior lietā). 778Attiecībā uz Eiropas Savienības noslēgto starptautisko līgumu tiesiskuma izvērtēšanu Satversmes tiesā,vispirms jāņem vērā Satversmes tiesas likums. Šī likuma 16.pants izsmeļoši nosaka lietu kategorijas,ko izvērtē Satversmes tiesa. Saskaņā ar 16.panta 2.punktu Satversmes tiesa izskata lietas par Latvijasparakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā)atbilstību Satversmei. Satversmes tiesas likums neparedz izvērtēt tādus starptautiskos līgumus, kasLatvijai ir saistoši uz kāda cita pamata, nevis tāpēc, ka Latvija tos ir noslēgusi.Eiropas Savienības noslēgtie starptautiskie līgumi, ja tie noslēgti kā jaukti starptautiski līgumi, unviena no līguma pusēm ir arī Latvija, var tikt izvērtēti Satversmes tiesā atbilstoši Satversmes 16.panta2.punktam gan pirms šo līgumu apstiprināšanas Saeimā, gan arī pēc to galīgās apstiprināšanas.Savukārt starptautiskie līgumi, ko ir noslēgusi tikai Eiropas Savienība, un kas tādējādi Latvijai irsaistoši tikai kā Eiropas Savienības tiesību norma, visticamāk, nevar tikt izvērtēti Satversmes tiesāpašreizējā regulējuma ietvaros. Ir apšaubāms, vai Satversmes tiesa vēlētos piemērot Satversmes tiesaslikuma 16.panta 2.punktu pēc analoģijas arī tādiem starptautiskajiem līgumiem, ko Latvija nav neparakstījusi, ne noslēgusi, bet kas ir saistoši Latvijai saskaņā ar citu tās noslēgtu starptautisku līgumu,proti, līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Būtībā jāsecina, ka Latvija, pievienojoties EiropasSavienībai un atbilstoši Satversmes 68.panta otrajai daļai deleģējot Eiropas Savienībai daļu valstsinstitūciju kompetences, ir vienlaikus deleģējusi Eiropas Savienībai tiesības noslēgt starptautiskuslīgumus saskaņā ar tās kompetenci, kas būs saistoši arī Latvijai. Pieņemams, ka Latvija ir paļāvusies,ka būs pietiekami ar šādu starptautisku līgumu tiesiskuma pārbaudi Eiropas Kopienu tiesā un nebūsnepieciešama iespēja pārbaudīt šādu līgumu tiesiskumu arī Satversmes tiesā. Jāievēro, ka Satversmestiesas likums neparedz arī citu Eiropas Savienības tiesību aktu satversmības pārbaudi (izņemot,protams, pamatlīgumus, kuru puse ir arī Latvija, piemēram, Lisabonas līguma lieta), lai gan šīpārbaude var notikt netieši, piemēram, izvērtējot nacionālajās tiesībās ieviestu Eiropas Savienībastiesību normu. Tādējādi, ir loģiski, ka arī Eiropas Savienības ekskluzīvi noslēgtie starptautiskie līgumi,kas ir saistoši Latvijai tikai kā Eiropas Savienības tiesības, nevis kā starptautiski līgumi per se, nevartikt pārbaudīti Satversmes tiesā. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir visas tiesības ietekmētEiropas Savienības ekskluzīvajā kompetencē esošu starptautisku līgumu noslēgšanu, balsojot Padomēun izmantojot citas EKL paredzētās iespējas, tajā skaitā, Latvija var atbilstoši EKL 300.panta6.punktam lūgt Eiropas Kopienu tiesas konsultatīvu atzinumu, vai plānotais starptautiskais līgums ir778 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, pp.271-272.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009256© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009
saderīgs ar EKL. Ja šis starptautiskais līgums ir saderīgs ar EKL, tad būtu jāpieņem, ka tas nav arīpretrunā ar Satversmi, jo vismaz pagaidām EKL normu atbilstība Satversmei nav apstrīdēta.6.7.3. Tiešā iedarbība LatvijāKā detalizētāk aplūkots 4.nodaļā, kādai tiesību normai piemīt tiešā iedarbība, ja privātpersonai irtiesības balstītos uz attiecīgo tiesību normu savu subjektīvo tiesību aizstāvēšanai, 779 tajā skaitā,atsaukties uz šo normu Latvijas tiesā. Tātad, jautājums par tiesību normas tiešo iedarbību ir jautājums,vai tiesību norma var piešķirt privātpersonai subjektīvās tiesības un pienākumus. Tiešās iedarbībasprincips ir ļoti svarīgs tieši no privātpersonas interešu aizsardzības viedokļa, jo, kā norādīts tiesībudoktrīnā, ja tiesību normai ir tieša iedarbība, tā, ka tā piešķir tiesības privātpersonai, kuras tā varaizstāvēt tiesā, valsts iestāde būs motivēta izvairīties no tiesvedības, piemērojot šīs tiesību normasatbilstoši tiesas iepriekš sniegtai interpretācijai. 780 Piemēram, Turcijas viesstrādnieku tiesībasuzturēties Eiropas Savienībā noteikti būtu daudz šaurākas, ja nebūtu bijis Eiropas Kopienu tiesassprieduma Sevince lietā, kur Asociācijas līguma starp Eiropas Kopienu un Turciju Asociācijas padomeslēmumam tika piešķirta tiešā iedarbība. 781Tomēr no tiesību teorijas viedokļa ir būtiski nošķirt gadījumus, kad ir runa par tiešo iedarbību tāssākotnējā nozīmē – kā Eiropas Savienības tiesību aktu tieša piemērošana dalībvalstu tiesās – un kad irruna par Eiropas Savienības starptautisko līgumu tiešo iedarbību Eiropas Savienības tiesībās. Pēdējāgadījumā vispirms jānoskaidro, vai starptautiskā līguma normai ir tieša iedarbība Eiropas Savienībastiesību ietvaros, un tikai tad, ja atbilde uz šo jautājumu ir "jā", tam kā Eiropas Savienības tiesībunormai var būt arī tiešā iedarbība dalībvalstīs. Attiecīgi, Eiropas Savienības noslēgtam starptautiskamlīgumam var būt tiešā iedarbība Latvijā tikai tad, ja tam ir tiešā iedarbība atbilstoši Eiropas Savienībastiesībām: kā jau minēts iepriekš, izņemot jauktos starptautiskos līgumus, kuru puse ir arī Latvija,Eiropas Savienības ekskluzīvi noslēgtie starptautiskie līgumi ir saistoši Latvijai tikai kā EiropasSavienības tiesību sastāvdaļa. Attiecīgi, arī tiešā iedarbība tiem var būt tikai kā Eiropas Savienībastiesību normām. Tādēļ Eiropas Savienības starptautisko līgumu tiešās iedarbības princips dažkārtdoktrīnā tiek dēvēts par "ārējo" tiešo iedarbību pretstatā "iekšējai" tiešajai iedarbībai. 782Pētījuma 4.nodaļā ir aplūkota tiešās iedarbības principa piemērošana attiecībā uz starptautiskajiemlīgumiem Eiropas Kopienas tiesas judikatūrā, un šīs jomas svarīgākās lietas ir analizētas 5.nodaļā.Kaut gan parasti starptautiskajiem līgumiem nepiemīt tiešā iedarbība, pirms tie ir ieviesti valstsnacionālajās tiesībās, Eiropas Kopienu tiesa International Fruit Company lietā pieļāva, ka principā779 Eiropas tiesības. Red. T.Jundzis – Rīga: Juridiskā koledža, 2004, 62.lpp.780 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, p.279.781 Lieta C-192/89 (Sevince) [1990]. ECR I-03461.782 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, p.280.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009257© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009
- Page 206 and 207: Tātad, atrunas rezultātā valsts
- Page 208 and 209: kā tas ir atrunu [..] gadījumos.
- Page 210 and 211: paturot spēkā savu izpratni par t
- Page 212 and 213: apjomu, ko deklarētājs piešķir
- Page 214 and 215: Jāatzīmē, ka starptautiskajās t
- Page 216 and 217: piekrišanu tikt saistītai ar līg
- Page 218 and 219: gada 4. maija deklarācijas "Par La
- Page 220 and 221: 6.3.4. Vienota iebildumu formulēš
- Page 222 and 223: 1994.gada 2.novembra komentārs Nr.
- Page 224 and 225: "Latvijas Republikas valdība uzska
- Page 226 and 227: Kā augstāk norādīts, tad atruna
- Page 228 and 229: īvības robežas šādā situācij
- Page 230 and 231: 6.5. Nacionālā regulējuma trūku
- Page 232 and 233: EKL pretēji LES un LESD nesatur vi
- Page 234 and 235: pragmatiskā pieeja, kas uzskata, k
- Page 236 and 237: kompetencē ir nolīgumi par pakalp
- Page 238 and 239: Tādējādi arī attīstības sadar
- Page 240 and 241: Eiropas Savienības 3.pīlāru - po
- Page 242 and 243: AETR princips ir svarīgākais pama
- Page 244 and 245: 2.punktā, nosakot, ka Eiropas Savi
- Page 246 and 247: Visos gadījumos, kad starptautiska
- Page 248 and 249: Attiecībā uz dalīto kompetenci L
- Page 250 and 251: Šāda sadale tika konstatēta Liet
- Page 252 and 253: procedūrās piedalās gan Eiropas
- Page 254 and 255: Starptautiskā piena līguma lietā
- Page 258 and 259: Kopienas noslēgtam starptautiskaja
- Page 260 and 261: 6.8.1. Atkāpšanās no līguma, l
- Page 262 and 263: autonomija. Tādējādi, EKL paredz
- Page 264 and 265: Treškārt, ne Speciālais likums,
- Page 266 and 267: Kā iespējamais sinonīms terminam
- Page 268 and 269: "1. Dažādi līgumi un starptautis
- Page 270 and 271: memorandiem. Turklāt, atbilstoši
- Page 272 and 273: nebūtu lietderīgi oficiālajā iz
- Page 274 and 275: struktūru), gan detalizēt (atsevi
- Page 276 and 277: (viii)(ix)(x)(xi)(xii)Starptautisko
- Page 278 and 279: Likuma darbības joma būtu jāiero
- Page 280 and 281: (c) Starptautisko līgumu noslēgš
- Page 282 and 283: (f) Starptautisko līgumu spēkā s
- Page 284 and 285: pieņemšanai Ministru kabinetam. B
- Page 286 and 287: jaunajā normatīvajā aktā būs i
- Page 288 and 289: noslēgt starptautiskos starpresoru
- Page 290 and 291: 8) līgumi par to ārvalstu bruņot
- Page 292 and 293: 7.4.11. Starptautiskie starpresoru
- Page 294 and 295: Latvijā nepastāv viennozīmīga i
- Page 296 and 297: tiesa var noteikt, ka noslēgts sta
- Page 298 and 299: tiesas praksē tiek pausts uzskats,
- Page 300 and 301: Ja starptautiska līguma puses ir g
- Page 302 and 303: Latvijas normatīvie akti nesatur n
- Page 304 and 305: Ja līgums ir noslēgts kā jaukts
saderīgs ar EKL. Ja šis starptautiskais līgums ir saderīgs ar EKL, tad būtu jāpieņem, ka tas nav arīpretrunā ar Satversmi, jo vismaz pagaidām EKL normu atbilstība Satversmei nav apstrīdēta.6.7.3. Tiešā iedarbība LatvijāKā detalizētāk aplūkots 4.nodaļā, kādai tiesību normai piemīt tiešā iedarbība, ja privātpersonai irtiesības balstītos uz attiecīgo tiesību normu savu subjektīvo tiesību aizstāvēšanai, 779 tajā skaitā,atsaukties uz šo normu Latvijas tiesā. Tātad, jautājums <strong>par</strong> tiesību normas tiešo iedarbību ir jautājums,vai tiesību norma var piešķirt privātpersonai subjektīvās tiesības un pienākumus. Tiešās iedarbībasprincips ir ļoti svarīgs tieši no privātpersonas interešu aizsardzības viedokļa, jo, kā norādīts tiesībudoktrīnā, ja tiesību normai ir tieša iedarbība, tā, ka tā piešķir tiesības privātpersonai, kuras tā varaizstāvēt tiesā, valsts iestāde būs motivēta izvairīties no tiesvedības, piemērojot šīs tiesību normasatbilstoši tiesas iepriekš sniegtai interpretācijai. 780 Piemēram, Turcijas viesstrādnieku tiesībasuzturēties Eiropas Savienībā noteikti būtu daudz šaurākas, ja nebūtu bijis Eiropas Kopienu tiesassprieduma Sevince lietā, kur Asociācijas līguma starp Eiropas Kopienu un Turciju Asociācijas padomeslēmumam tika piešķirta tiešā iedarbība. 781Tomēr no tiesību teorijas viedokļa ir būtiski nošķirt gadījumus, kad ir runa <strong>par</strong> tiešo iedarbību tāssākotnējā nozīmē – kā Eiropas Savienības tiesību aktu tieša piemērošana dalībvalstu tiesās – un kad irruna <strong>par</strong> Eiropas Savienības starptautisko līgumu tiešo iedarbību Eiropas Savienības tiesībās. Pēdējāgadījumā vispirms jānoskaidro, vai starptautiskā līguma normai ir tieša iedarbība Eiropas Savienībastiesību ietvaros, un tikai tad, ja atbilde uz šo jautājumu ir "jā", tam kā Eiropas Savienības tiesībunormai var būt arī tiešā iedarbība dalībvalstīs. Attiecīgi, Eiropas Savienības noslēgtam starptautiskamlīgumam var būt tiešā iedarbība Latvijā tikai tad, ja tam ir tiešā iedarbība atbilstoši Eiropas Savienībastiesībām: kā jau minēts iepriekš, izņemot jauktos starptautiskos līgumus, kuru puse ir arī Latvija,Eiropas Savienības ekskluzīvi noslēgtie starptautiskie līgumi ir saistoši Latvijai tikai kā EiropasSavienības tiesību sastāvdaļa. Attiecīgi, arī tiešā iedarbība tiem var būt tikai kā Eiropas Savienībastiesību normām. Tādēļ Eiropas Savienības starptautisko līgumu tiešās iedarbības princips dažkārtdoktrīnā tiek dēvēts <strong>par</strong> "ārējo" tiešo iedarbību pretstatā "iekšējai" tiešajai iedarbībai. 782Pētījuma 4.nodaļā ir aplūkota tiešās iedarbības principa piemērošana attiecībā uz starptautiskajiemlīgumiem Eiropas Kopienas tiesas judikatūrā, un šīs jomas svarīgākās lietas ir analizētas 5.nodaļā.Kaut gan <strong>par</strong>asti starptautiskajiem līgumiem nepiemīt tiešā iedarbība, pirms tie ir ieviesti valstsnacionālajās tiesībās, Eiropas Kopienu tiesa International Fruit Company lietā pieļāva, ka principā779 Eiropas tiesības. Red. T.Jundzis – Rīga: Juridiskā koledža, 2004, 62.lpp.780 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, p.279.781 Lieta C-192/89 (Sevince) [1990]. ECR I-03461.782 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, p.280.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009257© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009