Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

piemēram, kad pats līgums norāda, kuras tā normas attiecas tieši uz Eiropas Savienības pienākumiem(šādi līgumi gan ir retums); vai arī līguma normas tieši ietekmē citas Eiropas Savienības tiesībunormas (TRIPs 50.pants Hermès lietā); vai līguma normas var ietekmēt dalībvalstu nacionālo tiesībunormas (TRIPs 50.pants Parfums Christian Dior lietā). 778Attiecībā uz Eiropas Savienības noslēgto starptautisko līgumu tiesiskuma izvērtēšanu Satversmes tiesā,vispirms jāņem vērā Satversmes tiesas likums. Šī likuma 16.pants izsmeļoši nosaka lietu kategorijas,ko izvērtē Satversmes tiesa. Saskaņā ar 16.panta 2.punktu Satversmes tiesa izskata lietas par Latvijasparakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā)atbilstību Satversmei. Satversmes tiesas likums neparedz izvērtēt tādus starptautiskos līgumus, kasLatvijai ir saistoši uz kāda cita pamata, nevis tāpēc, ka Latvija tos ir noslēgusi.Eiropas Savienības noslēgtie starptautiskie līgumi, ja tie noslēgti kā jaukti starptautiski līgumi, unviena no līguma pusēm ir arī Latvija, var tikt izvērtēti Satversmes tiesā atbilstoši Satversmes 16.panta2.punktam gan pirms šo līgumu apstiprināšanas Saeimā, gan arī pēc to galīgās apstiprināšanas.Savukārt starptautiskie līgumi, ko ir noslēgusi tikai Eiropas Savienība, un kas tādējādi Latvijai irsaistoši tikai kā Eiropas Savienības tiesību norma, visticamāk, nevar tikt izvērtēti Satversmes tiesāpašreizējā regulējuma ietvaros. Ir apšaubāms, vai Satversmes tiesa vēlētos piemērot Satversmes tiesaslikuma 16.panta 2.punktu pēc analoģijas arī tādiem starptautiskajiem līgumiem, ko Latvija nav neparakstījusi, ne noslēgusi, bet kas ir saistoši Latvijai saskaņā ar citu tās noslēgtu starptautisku līgumu,proti, līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Būtībā jāsecina, ka Latvija, pievienojoties EiropasSavienībai un atbilstoši Satversmes 68.panta otrajai daļai deleģējot Eiropas Savienībai daļu valstsinstitūciju kompetences, ir vienlaikus deleģējusi Eiropas Savienībai tiesības noslēgt starptautiskuslīgumus saskaņā ar tās kompetenci, kas būs saistoši arī Latvijai. Pieņemams, ka Latvija ir paļāvusies,ka būs pietiekami ar šādu starptautisku līgumu tiesiskuma pārbaudi Eiropas Kopienu tiesā un nebūsnepieciešama iespēja pārbaudīt šādu līgumu tiesiskumu arī Satversmes tiesā. Jāievēro, ka Satversmestiesas likums neparedz arī citu Eiropas Savienības tiesību aktu satversmības pārbaudi (izņemot,protams, pamatlīgumus, kuru puse ir arī Latvija, piemēram, Lisabonas līguma lieta), lai gan šīpārbaude var notikt netieši, piemēram, izvērtējot nacionālajās tiesībās ieviestu Eiropas Savienībastiesību normu. Tādējādi, ir loģiski, ka arī Eiropas Savienības ekskluzīvi noslēgtie starptautiskie līgumi,kas ir saistoši Latvijai tikai kā Eiropas Savienības tiesības, nevis kā starptautiski līgumi per se, nevartikt pārbaudīti Satversmes tiesā. Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir visas tiesības ietekmētEiropas Savienības ekskluzīvajā kompetencē esošu starptautisku līgumu noslēgšanu, balsojot Padomēun izmantojot citas EKL paredzētās iespējas, tajā skaitā, Latvija var atbilstoši EKL 300.panta6.punktam lūgt Eiropas Kopienu tiesas konsultatīvu atzinumu, vai plānotais starptautiskais līgums ir778 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, pp.271-272.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009256© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009