Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Starptautisko līgumu spēku un piemērojamību Latvijā kopumā regulē šī pētījuma 2.daļā aplūkotāsnacionālās tiesību normas: Speciālā likuma 13.pants un Administratīvā procesa likuma 15.pants. Nošīm normām izriet, ka, ja starptautisks līgums ir ieviests Latvijā vai nu ar Saeimas apstiprināturatifikācijas likumu vai ar Ministru kabineta pieņemtiem noteikumiem, tad šī starptautisko tiesībunorma ir spēkā un var tikt piemērota arī Latvijas tiesās. Taču jautājums, vai šādu secinājumu varattiecināt arī uz tādiem starptautiskiem līgumiem, kurus noslēgusi Eiropas Savienība, izmantojot vai nusavu ekskluzīvo, vai dalīto kompetenci. Ja līgums ir noslēgts kā jaukts starptautisks līgums, Latvijaiesot vienai no līguma dalībvalstīm paralēli vai kopā ar Eiropas Savienību, tad šis līgums tāpat būtuuzskatāms par Latvijas noslēgtu starptautisku līgumu, būtu ieviešams Latvijas tiesību sistēmā unattiecīgi būtu spēkā un piemērojams tāpat kā Latvijas vienas pašas noslēgts starptautisks līgums.Sarežģītāks ir jautājums par starptautiskajiem līgumiem, ko Eiropas Savienība noslēgusi, īstenojotsavu ekskluzīvo kompetenci, un attiecīgi, kuru dalībniece Latvija nav.Šāds Eiropas Savienības ekskluzīvajā kompetencē noslēgts starptautisks līgums nav uzskatāms parLatvijas noslēgtu starptautisko līgumu, jo Latvija nav līguma dalībniece un nav izteikusi savupiekrišanu tikt saistītai ar līgumu Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē. Taču atbilstoši stabilaiEiropas Kopienu tiesas judikatūrai šāds starptautisks līgums ir kļuvis par Eiropas Savienības tiesībuneatņemamu sastāvdaļu. 772 Tādējādi, šī līguma normas ir uzskatāmas par Eiropas Savienības tiesībunormām. Arī EKL 300.panta 7.punkts nepārprotami nosaka: "Nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar šajāpantā izklāstītajiem nosacījumiem, uzliek saistības Kopienas iestādēm un dalībvalstīm." Interesantsjautājums, vai šāds secinājums jāattiecina arī uz dalītā kompetencē noslēgtiem jauktiemstarptautiskajiem līgumiem, kas ir nepilnīgi tādā veidā, ka Latvija nav to dalībniece. Tiesību doktrīnāizteikta prezumpcija, ka tie tomēr arī būtu saistoši dalībvalstij, kas nav to dalībniece, jo tos ir noslēgusiarī Eiropas Savienība. 773 Tomēr šāda saistības tad varētu būt spēkā tikai tiktāl, ciktāl līgums uzlieksaistības Eiropas Savienībai, nevis arī pārējām dalībvalstīm (ja saistības ir nošķiramas).Administratīvā procesa likuma 15.panta ceturtā daļa nosaka Eiropas Savienības normu piemērošanuLatvijā:"Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktujuridiskā spēka hierarhijā. Piemērojot Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas, iestāde untiesa ņem vērā Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru."Tātad, lai piemērotu Eiropas Savienības noslēgtu starptautisku līgumu Latvijā, ir jānoskaidro tā vietaārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Atbilstoši Eiropas Kopienu tiesas judikatūrai772 Lieta 181/73 (Haegeman) [1974] ECR 449, para.5.773 Lena Granvik. Incomplete Mixed Environmental Agreements of the Community and the Principle of Bindingness. In:M.Koskenniemi (ed.), International Law Aspects of the European Union, pp.255-272.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009253© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009