Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

kopējo mērķu īstenošanu. 749 Ja nebūtu Eiropas Savienības ekskluzīvās kompetences, tad dalībvalstis arnodomu vai bez tāda varētu noslēgt starptautiskus līgumus, kuru noteikumi ir pretrunā ar Eiropastiesībām. Sekojoši, dalībvalstīm vajadzētu pildīt konfliktējošas saistības. Šādu konfliktu no juridiskāviedokļa varētu risināt, atsaucoties uz Eiropas Savienības tiesību pārākumu, taču tiesa acīmredzotuzskatīja, ka labāk ir veikt preventīvus pasākumus, pirms vēl šādi konflikti rodas. Eiropas Savienībaskompetences ekskluzivitāte ir šāds preventīvs pasākums. Turklāt, kā norādījis P.Ēkhouts, AETRspriedums atspoguļo arī Eiropas Kopienu tiesas judikatūru attiecībā uz Kopienas tiesību aktu ietekmiuz dalībvalstu tiesībām pieņemt pašām savus iekšējus likumus 750 (proti, ja ir veikta tiesībuharmonizācija Eiropas Savienības tiesību līmenī, tad dalībvalsts vairs nevar pieņemt atsevišķusnacionālos likumus).Kā AETR principa speciāls gadījums būtu uzskatāma arī tā sauktā seku doktrīna, kas varētu būtsaskatāma Eiropas Kopienu tiesas spriedumā Lugāno konvencijas lietā: tiesa norādīja, ka Kopienasiekšējo pilnvaru izmantošana izraisa ekskluzīvu ārējo kompetenci ikreiz, kad šāda ekskluzīvakompetence ir nepieciešama, lai "nodrošinātu Kopienas tiesību efektivitāti un tās noteikumosparedzētās sistēmas pienācīgu funkcionēšanu" 751 .Tādējādi, Latvijai nevajadzētu būt īpašām problēmām piemērot AETR principu, lai noteiktu vaisaskaņā ar to kādā jomā ir iestājusies Eiropas Savienības ārējās kompetences ekskluzivitāte un attiecīgiLatvija nevar slēgt starptautisku līgumu par šajā jomā ietvertiem jautājumiem. Šī principa piemērošanāgalvenais ir rūpīgi pārbaudīt, vai attiecīgā joma jau ir noregulēta ar Eiropas Savienības noteikumiem,un, ja jā, tad kādā mērā.(b) Iekšējo ūdensceļu lietas (Atzinums Nr.1/76) 752 princips jeb potenciālā kompetenceEiropas Kopienu tiesas atzinums Iekšējo ūdensceļu lietā konstatēja vēl vienu gadījumu, kad jomā, kurEiropas Savienībai ir netieši noteikta ārējā kompetence, var rasties Eiropas Savienības kompetencesekskluzivitāte. Tas ir gadījums, kad iekšējo kompetenci var izmantot tikai vienlaikus ar ārējokompetenci. Šajā gadījumā nav nepieciešams, lai Eiropas Savienība jau iepriekš būtu izmantojusisavas iekšējās pilnvaras kā AETR principa piemērošanas situācijā, jo faktiski iekšējo kompetenci varizmantot tikai kopīgi ar ārējo. Iekšējo ūdensceļu lietas princips ir saprotams kā izņēmums no vispārējāAETR principa, ka Kopienai vajag vispirms būt izmantojušai savas iekšējās pilnvaras, lai rastos arīārējā ekskluzīvā kompetence. Šobrīd potenciālās kompetences princips nostiprināts arī LESD 3.panta749 Atzinums 2/91 (Starptautiskās darba organizācijas konvencijas lieta) [1993] ECR I-1061, para.9.750 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, p.64.751 Atzinums 1/03 (Lugāno konvencijas lieta) [2006] ECR I-1145, para.131.752 Tiesas atzinums (Iekšzemes ūdensceļu lieta) 1/76 [1977] ECR 741.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009243© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009