Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

AETR princips ir svarīgākais pamats Eiropas Savienības netieši norādītajai ekskluzīvajai ārējaikompetencei. AETR lietā 745 iedibinātais princips paredz, ka Kopiena iegūst ekskluzīvu kompetencislēgt starptautiskus līgumus kādā jomā, ja šajā jomā tā jau ir iepriekš pieņēmusi iekšējus noteikumus,piemēram, izdevusi direktīvas, regulas vai lēmumus, un ir sasniegta šīs jomas pilna harmonizācija.Šobrīd AETR princips nostiprināts arī LESD 3.panta 2.punktā, nosakot, ka Eiropas Savienībai ir ārējāekskluzīvā kompetence, "ciktāl līguma slēgšana ietekmē Savienības kopīgos noteikumus vai maina todarbības jomu".AETR principā balstītā Kopienas ārējās kompetences ekskluzivitāte ir pamatota tā sauktajā"klasiskajā" jeb "izsmelšanas" (pre-emption) teorijā. Atbilstoši šai teorijai Eiropas Savienības ārējākompetence ir vai nu ekskluzīva vai "vienlaicīga" (concurrent) ar dalībvalstīm. Ja tā ir ekskluzīva,proti, ja Kopiena jau ir attiecīgajā jomā veikusi harmonizāciju, tad dalībvalstu vienlaicīgās tiesībasdarboties šajā jomā ir "izsmeltas". 746 Savukārt, kamēr harmonizācija nav veikta, dalībvalstis saglabākompetenci konkrētajā jomā, taču tā jāīsteno atbilstoši EKL 10.panta noteikumiem, tas ir, paturot prātāEiropas Savienības efektivitāti (turpmāk šis pienākums ietverts LES 4.panta 3.punktā).Tātad, ja kādā konkrētā jomā jau pastāv spēkā esoši Eiropas Savienības tiesību akti, tad šajā jomāLatvija vairs nevar vienpusēji un bez Eiropas Savienības starpniecības slēgt starptautiskus līgumus artrešajām valstīm. Piemēram, pievienotās vērtības nodokļa sistēma tika harmonizēta jau 1977.gadā,ievērojot, ka šis nodoklis ir būtiski svarīgs Eiropas Savienības biznesa attīstībai. 747 Tādējādipievienotās vērtības nodokļa sistēmas jomā Eiropas Savienībai ir radusies ekskluzīva ārējā kompetenceatbilstoši AETR principam. Tomēr, ja harmonizācija attiecīgajā jomā nav pilnīga, tad neiestājas arīpilnīga ekskluzivitāte – tā attiecas tikai uz harmonizētajām jomām. Tātad, AETR princips nenozīmē,ka gadījumā, ja Eiropas Savienība ir veikusi harmonizāciju kādas jomas vienā nozarē, tad automātiskirodas Eiropas Savienības ārējā ekskluzīvā kompetence pār visu šo jomu. Tas būtu pretrunā ar AETRprincipa būtību, kura paredz novērst negatīvas sekas tikai jau pieņemtajiem noteikumiem. 748 TādējādiAETR principa piemērošana dažkārt tiek dēvēta arī par seku doktrīnu (īpaši, tajā aspektā kā zemākaplūkotajā Lugāno konvencijas lietā).Arī Eiropas Kopienu tiesas judikatūra apstiprina, ka AETR principa jēga ir, ka konkrētā joma jau irnoregulēta ar kopējiem noteikumiem, un attiecīgi kādas dalībvalsts atsevišķa rīcība varētu traucēt745 Lieta Nr. 22/70. Tiesas spriedums 1971. gada 31. martā. Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Kopienu Padomi.Eiropas nolīgums par autotransportu (AETR), E.C.R. 263.746 M.Cremona, External Relations and External Competence. The Emergence of an Integrated Policy. In: P.Craig and G.de Burca (eds.) The Evolution of EU Law, Oxford: Oxford University Press, 1999, p.154.747 P.Craig and G. de Burca. EU Law. Text, Cases and Materials, 4 th edition, Oxford: Oxford University Press, 2008,p.660.748 Allan Dashwood & Joni Helikoski. The Classic Authorities Revisited. In: A. Dashwood & C.Hillion (eds). The GeneralLaw of E.C. External Relations. London: Sweet&Maxwell, 2000.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009242© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009