Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

nepatīk, to nākamajās vēlēšanās var nomainīt, bet saistības paliek spēkā jebkurā gadījumāneatkarīgi no tā, vai šis līgums būs parakstīts valsts vārdā vai valdības vārdā." 62Uzrunas nobeigumā A.Kiršteins vēlreiz uzsvēra:"Un gribu pateikt vēl vienu lietu. Kas attiecas uz 3.pantu un 2.pantu, nevajadzētu valsti kāstarptautisko tiesību subjektu jaukt ar valsts slēgto starptautisko līgumu formu, kura - saskaņāar starptautisko pieredzi un tradīcijām - var būt samērā dažāda. Vēlreiz atkārtoju: tātad irvaldības līgumi, valsts līgumi - un tā tālāk..." 63Tātad, arī starpvaldību un starpresoru līgumi var tikt uzskatīti par tādiem, kas saista Latvijas Republikukā starptautisko tiesību subjektu. Tomēr minētais nenozīmē, ka "starpvaldību" un "starpresoru"starptautiskie līgumi vienmēr un jebkurā gadījumā tiktu uzskatīti par Latvijas Republikasstarptautiskajiem līgumiem Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē un tādējādi saistoši Latvijasvalstij. It īpaši, attiecībā uz starpresoru līgumiem - ja šādu līgumu nav parakstījusi neviena no Vīneslīgumtiesību konvencijas 7.panta otrajā daļā minētajām personām, kas bez pilnvaru uzrādīšanasuzskatāmi par savu valstu pārstāvjiem, turklāt līgumu parakstījusī persona nav uzrādījusi īpašaspilnvaras, tad nevar viennozīmīgi konstatēt, ka konkrētais līgums būtu uzskatāms par starptautiskulīgumu Vīnes līgumtiesību konvencijas izpratnē.Teorētiski interesants jautājums arī rodas, kāds statuss būtu piešķirams līgumam, ko Latvijas valstsprezidents paraksta ar citas valsts prezidentu. Atbilstoši Satversmei un Speciālajam likumamprezidentam nav patstāvīgu tiesību slēgt starptautiskus līgumus – prezidents tikai paraksta Saeimasratificētos starptautiskos līgumus. Taču saskaņā ar Vīnes līgumtiesību konvencijas 7.panta otro daļuvalsts vadītājs ir viena no tām personām, kas uzskatāma par tiesīgu slēgt starptautiskus līgumus valstsvārdā bez pilnvaru uzrādīšanas. ANO Starptautiskā tiesa ir norādījusi:"Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nav šaubu, ka katra valsts galva tiek uzskatīta par tādu,kas ir pilnvarota rīkoties valsts vārdā tās starptautiskajās attiecībās." 64Attiecīgi, ja valsts prezidents noslēgtu kādu starptautisku līgumu, ignorējot savu nacionālajās tiesībāsnoteikto kompetenci, šāds līgums tomēr varētu būt Latvijai saistošs no starptautisko tiesību viedokļa(ja vien līgums neprasa ratifikāciju).Tātad, viena no Speciālā likuma problēmām ir, ka nav skaidri norādīts, kādos gadījumos un saskaņā arkuriem kritērijiem starpvaldību vai starpresoru līgumu būtu uzskatāmi par starptautiskajiem līgumiem,62Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēde 1993. gada 4. novembrī, stenogramma pieejama:http://www.saeima.lv/steno/st_93/041193.html (aplūkota 26.09.2009).63Latvijas Republikas 5. Saeimas plenārsēde 1993. gada 4. novembrī, stenogramma pieejama:http://www.saeima.lv/steno/st_93/041193.html (aplūkota 26.09.2009).64 Application of the Genocide Convention (Bosnia). ICJ Reports, 1996, pp.595, 622.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200924© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009