AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
Tādējādi arī attīstības sadarbības jomā Eiropas Savienības ārējā kompetence nav visā kopumāekskluzīva.Taču jāņem vērā, ka bieži vien attīstības vai dabas aizsardzības aspekti var tikt ietverti tirdzniecībaslīgumos. Tādos gadījumos jāņem vērā šī pētījuma 5.nodaļā aplūkotā Eiropas Kopienu tiesas judikatūra(Kartahenas protokola lieta, Energy Star, u.c.), lai konstatētu, vai līgums vairāk uzskatāms par kopējāstirdzniecības jomas līgumu un tātad Eiropas Savienības ekskluzīvajā kompetencē esošu, vai arī šādigalvenie tirdzniecības aspekti nav konstatējumi, un, attiecīgi, kompetence nav ekskluzīva.(e)Monetārā politikaLESD 3.panta 1.punkta c) apakšpunkts skaidri nosaka, ka Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetencemonetārajā politikā attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir eiro.Papildus šai skaidri noteiktajai ekskluzīvajai kompetencei, monetārās politikas jomā EiropasSavienībai ir tiesības slēgt starptautiskus līgumus ar trešajām valstīm par monetāriem vai ārvalstuvalūtas režīma jautājumiem (EKL 111.panta 3.punkts; LESD 219.panta 3.punkts), kā arī nolīgumus"par euro maiņas kursu sistēmu attiecībā pret trešo valstu valūtām" (LESD 219.panta 1.punkts). TačuLESD 219. panta 4.punkts, kas pēc būtības atkārto EKL 111.panta 5.punktu nosaka:"Neskarot Savienības kompetenci un Savienības nolīgumus par ekonomisko un monetārosavienību, dalībvalstis var piedalīties sarunās starptautiskās organizācijās un slēgtstarptautiskus nolīgumus."Tātad Eiropas Savienības ārējā kompetence monetārās politikas jomā nav ekskluzīva. Tomēr a prioriekskluzivitāte tiek atzīta tām monetārās politikas jomām, kas skar tīri ārējus aspektus attiecībā uzmonetāro savienību (šīs jomas būtības dēļ). 735 Šis princips tagad nostiprināts arī pieminētajā LESD3.panta 1.punktā.(f)2. un 3. pīlāra jomasNo līdzšinējiem dibināšanas līgumiem izriet tā sauktā Eiropas Savienības pīlāru sistēma. Stājotiesspēkā Lisabonas līguma grozījumiem, pīlāru sistēma tiek likvidēta un tagadējās 2. un 3.pīlāra jomasbūs vienas no Eiropas Savienības kompetencēm.LESD tieši norāda, ka pašreizējais 2.pīlārs - kopējās ārējās un drošības politikas jautājumi ir EiropasSavienības kompetencē: LESD 2.panta 4.punktā noteikts, ka "Savienības kompetencē ir saskaņā arLīguma par Eiropas Savienību noteikumiem noteikt un īstenot kopēju ārpolitiku un drošības politiku,tostarp pakāpeniski izstrādāt kopēju aizsardzības politiku."735 Alan Dashwood. Lekcija kursā EC Trade Law, Kembridžas universitāte, LLM 2007/2008 programma. 19.11.2007.Nepublicēta; Wyatt & Dashwood's European Union Law. 5th edition. London: Sweet&Maxwell, 2006, p.91.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009238© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009
Lai izprastu šīs kompetences apjomu, jāievēro arī līdzšinējais ESL regulējums - ESL V sadaļa. ESL24.pants regulē starptautisku līgumu slēgšanu ar trešajām valstīm vai starptautiskajām organizācijām2.pīlāra jomā. Atbilstoši šī panta 1.punktam:"Ja, īstenojot šo sadaļu, ir jāslēdz nolīgums ar vienu vai vairākām valstīm vai starptautiskāmorganizācijām, Padome var pilnvarot prezidentvalsti, kurai vajadzības gadījumā palīdzKomisija, sākt sarunas šajā sakarā. Šādus nolīgumus pēc prezidentvalsts ieteikuma slēdzPadome."Svarīgs ir panta 5.punkts:"Neviens nolīgums nav saistošs dalībvalstij, kuras pārstāvis Padomē paziņo, ka tai ir jāpildasavas valsts konstitucionālās prasības; pārējie Padomes locekļi var vienoties par to, kanolīgumu tomēr pagaidām piemēro."Pants norāda, ka nolīgumus ar citām valstīm slēdz Padome, tātad Eiropas Savienības institūcija. Tačupants nenorāda uz ekskluzivitāti. Parasti šajā jomā tiek īstenota starpvaldību pieeja, kaut gan konkrētāsESL normas ir neprecīzas un nesniedz skaidru regulējumu. 736 Līdz Lisabonas līguma grozījumiemattiecībā uz 2.pīlāra jomu nevar juridiski precīzi runāt par ekskluzīvo vai dalīto kompetenci, jo jebkādaEiropas Savienības kompetence ārējo attiecību jomā iespējama tikai jautājumos, kur dalībvalstis tai irpiešķīrušas kompetenci. Savukārt 2.pīlāra joma vairāk ir nevis piešķirto kompetenču īstenošana, betsadarbība starp suverēnām valstīm. 737Kā jau minēts augstāk, LESD 2.pants šo situāciju maina, tieši norādot uz kompetences piešķiršanu.Eiropas Savienības ārējo darbību kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā regulē LES V sadaļas2.nodaļa. It īpaši, citēto ESL 24.pantu aizstāj LES 37.pants, kas bez papildus ierunām skaidri paredz,ka "Savienība var noslēgt nolīgumus ar vienu vai vairākām dalībvalstīm vai starptautiskāmorganizācijām tajās jomās, uz kurām attiecas šī nodaļa." LES panti arī konkrētāk paredz dažāduEiropas Savienības institūciju, kā arī dalībvalstu pilnvaras un tiesības kopējās ārpolitikas un drošībaspolitikas jomā. Tā kā šīs politikas ir kopīgas, tad no tā varētu šķist, ka Eiropas Savienības kompetencešajā jomā ir ekskluzīva. Tomēr tieši tas ne LES, ne LESD nav noteikts, un bijusī 2.pīlāra joma naviekļauta LESD 3.pantā kā tieši noteikta ekskluzīva kompetence. Tādēļ jāatzīst, ka šī kompetence irdalīta, un var iegūt tikai netieši norādītu ekskluzivitāti gadījumos, kas izriet no Eiropas Kopienu tiesasjudikatūras un nostiprināti arī LESD 3.panta 2.punktā.736 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, p.35.737 Piet Eeckhout. External Relations of the European Union. Legal and Constitutional Foundations. Oxford: OxfordUniversity Press, 2004, p.144.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009239© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009
- Page 188 and 189: mehānismu, ar kura palīdzību š
- Page 190 and 191: Tāpat arī ESL 3. pants [..] nav i
- Page 192 and 193: Legāldefinīcijas izstrādāšanai
- Page 194 and 195: 6.1.2. Starptautisko vienošanās (
- Page 196 and 197: imunitāti no jurisdikcijas (kas š
- Page 198 and 199: starptautiska līguma un saprašan
- Page 200 and 201: "Pēc dalībvalsts pieprasījuma, S
- Page 202 and 203: Atbalsta vienošanās ir radījuša
- Page 204 and 205: noteikumiem. 643 Tādējādi, šād
- Page 206 and 207: Tātad, atrunas rezultātā valsts
- Page 208 and 209: kā tas ir atrunu [..] gadījumos.
- Page 210 and 211: paturot spēkā savu izpratni par t
- Page 212 and 213: apjomu, ko deklarētājs piešķir
- Page 214 and 215: Jāatzīmē, ka starptautiskajās t
- Page 216 and 217: piekrišanu tikt saistītai ar līg
- Page 218 and 219: gada 4. maija deklarācijas "Par La
- Page 220 and 221: 6.3.4. Vienota iebildumu formulēš
- Page 222 and 223: 1994.gada 2.novembra komentārs Nr.
- Page 224 and 225: "Latvijas Republikas valdība uzska
- Page 226 and 227: Kā augstāk norādīts, tad atruna
- Page 228 and 229: īvības robežas šādā situācij
- Page 230 and 231: 6.5. Nacionālā regulējuma trūku
- Page 232 and 233: EKL pretēji LES un LESD nesatur vi
- Page 234 and 235: pragmatiskā pieeja, kas uzskata, k
- Page 236 and 237: kompetencē ir nolīgumi par pakalp
- Page 240 and 241: Eiropas Savienības 3.pīlāru - po
- Page 242 and 243: AETR princips ir svarīgākais pama
- Page 244 and 245: 2.punktā, nosakot, ka Eiropas Savi
- Page 246 and 247: Visos gadījumos, kad starptautiska
- Page 248 and 249: Attiecībā uz dalīto kompetenci L
- Page 250 and 251: Šāda sadale tika konstatēta Liet
- Page 252 and 253: procedūrās piedalās gan Eiropas
- Page 254 and 255: Starptautiskā piena līguma lietā
- Page 256 and 257: piemēram, kad pats līgums norāda
- Page 258 and 259: Kopienas noslēgtam starptautiskaja
- Page 260 and 261: 6.8.1. Atkāpšanās no līguma, l
- Page 262 and 263: autonomija. Tādējādi, EKL paredz
- Page 264 and 265: Treškārt, ne Speciālais likums,
- Page 266 and 267: Kā iespējamais sinonīms terminam
- Page 268 and 269: "1. Dažādi līgumi un starptautis
- Page 270 and 271: memorandiem. Turklāt, atbilstoši
- Page 272 and 273: nebūtu lietderīgi oficiālajā iz
- Page 274 and 275: struktūru), gan detalizēt (atsevi
- Page 276 and 277: (viii)(ix)(x)(xi)(xii)Starptautisko
- Page 278 and 279: Likuma darbības joma būtu jāiero
- Page 280 and 281: (c) Starptautisko līgumu noslēgš
- Page 282 and 283: (f) Starptautisko līgumu spēkā s
- Page 284 and 285: pieņemšanai Ministru kabinetam. B
- Page 286 and 287: jaunajā normatīvajā aktā būs i
Tādējādi arī attīstības sadarbības jomā Eiropas Savienības ārējā kompetence nav visā kopumāekskluzīva.Taču jāņem vērā, ka bieži vien attīstības vai dabas aizsardzības aspekti var tikt ietverti tirdzniecībaslīgumos. Tādos gadījumos jāņem vērā šī pētījuma 5.nodaļā aplūkotā Eiropas Kopienu tiesas judikatūra(Kartahenas protokola lieta, Energy Star, u.c.), lai konstatētu, vai līgums vairāk uzskatāms <strong>par</strong> kopējāstirdzniecības jomas līgumu un tātad Eiropas Savienības ekskluzīvajā kompetencē esošu, vai arī šādigalvenie tirdzniecības aspekti nav konstatējumi, un, attiecīgi, kompetence nav ekskluzīva.(e)Monetārā politikaLESD 3.panta 1.punkta c) apakšpunkts skaidri nosaka, ka Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetencemonetārajā politikā attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir eiro.Papildus šai skaidri noteiktajai ekskluzīvajai kompetencei, monetārās politikas jomā EiropasSavienībai ir tiesības slēgt starptautiskus līgumus ar trešajām valstīm <strong>par</strong> monetāriem vai ārvalstuvalūtas režīma jautājumiem (EKL 111.panta 3.punkts; LESD 219.panta 3.punkts), kā arī nolīgumus"<strong>par</strong> euro maiņas kursu sistēmu attiecībā pret trešo valstu valūtām" (LESD 219.panta 1.punkts). TačuLESD 219. panta 4.punkts, kas pēc būtības atkārto EKL 111.panta 5.punktu nosaka:"Neskarot Savienības kompetenci un Savienības nolīgumus <strong>par</strong> ekonomisko un monetārosavienību, dalībvalstis var piedalīties sarunās starptautiskās organizācijās un slēgtstarptautiskus nolīgumus."Tātad Eiropas Savienības ārējā kompetence monetārās politikas jomā nav ekskluzīva. Tomēr a prioriekskluzivitāte tiek atzīta tām monetārās politikas jomām, kas skar tīri ārējus aspektus attiecībā uzmonetāro savienību (šīs jomas būtības dēļ). 735 Šis princips tagad nostiprināts arī pieminētajā LESD3.panta 1.punktā.(f)2. un 3. pīlāra jomasNo līdzšinējiem dibināšanas līgumiem izriet tā sauktā Eiropas Savienības pīlāru sistēma. Stājotiesspēkā Lisabonas līguma grozījumiem, pīlāru sistēma tiek likvidēta un tagadējās 2. un 3.pīlāra jomasbūs vienas no Eiropas Savienības kompetencēm.LESD tieši norāda, ka pašreizējais 2.pīlārs - kopējās ārējās un drošības politikas jautājumi ir EiropasSavienības kompetencē: LESD 2.panta 4.punktā noteikts, ka "Savienības kompetencē ir saskaņā arLīguma <strong>par</strong> Eiropas Savienību noteikumiem noteikt un īstenot kopēju ārpolitiku un drošības politiku,tostarp pakāpeniski izstrādāt kopēju aizsardzības politiku."735 Alan Dashwood. Lekcija kursā EC Trade Law, Kembridžas universitāte, LLM 2007/2008 programma. 19.11.2007.Nepublicēta; Wyatt & Dashwood's European Union Law. 5th edition. London: Sweet&Maxwell, 2006, p.91.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009238© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009
Change language