Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

subjektiem, tādiem kā pašnoteikšanās kustības. 57 Speciālā likuma 7.panta 5.punkts nosaka, ka līgumipar Latvijas Republikas līdzdalību ekonomiskajās, militārajās un politiskajās savienībās ir slēdzami kāstarpvalstu līgumi. Taču šādas savienības var darboties arī kā starptautiskas organizācijas, tādējādi šādu"starpvalstu" līgumu Latvijas Republika var slēgt arī ar starptautisku organizāciju, nevis tikai kādukonkrētu vai kādām konkrētām ārvalstīm. Piemēram, pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē Latvijanoslēdza vairākus līgumus ar Eiropas Kopienu. 58Otrkārt, termini "starpvaldību" un "starpresoru" starptautiskie līgumi var radīt maldīgu priekšstatu, kašādus starptautiskos līgumus slēdz kāda cita persona, nevis valsts. Taču atbilstoši Valsts pārvaldesiekārtas likumam 59 Latvijas Republika (Latvijas valsts) ir sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona,no kuras tieši izriet visas citas Latvijas tiesībās atzītās publisko tiesību juridiskās personas. Valdība(Ministru kabinets) ietilpst tiešās pārvaldes sistēmā 60 , tātad pēc būtības valdība ir tikai LatvijasRepublikas kā sākotnējās publisko tiesību juridiskās personas varas īstenotājs. Attiecīgi, no Latvijasnacionālo tiesību viedokļa arī jebkuri starptautiski līgumi, ko slēdz valdība vai citas pārvaldes iestādes,ir uzskatāmi par līgumu, ko slēdz Latvijas valsts. Pie līdzīga secinājuma var nonākt, analizējotstarptautisko tiesību normas par atsevišķu subjektu rīcības attiecināmību uz valsti. Kā atzītsstarptautisko tiesību doktrīnā, starptautisku līgumu var noslēgt valstu valdības, valsts galvas, valstsiestādes vai citas valsts struktūras, kam katrā atsevišķā gadījumā to ir ērtāk paveikt, taču šie līgumi vartikt atzīti par tādiem, kas saista attiecīgo valsti. 61 Vēl jo vairāk, ja starpvaldību līgumu ir parakstījisministru prezidents, tad neatkarīgi no ministru prezidentam piešķirtajām pilnvarām šis līgums Vīneslīgumtiesību konvencijas 7.panta otrās daļas izpratnē tiks uzskatīts par starptautisku līgumu, jovaldības vadītājam nevajag uzrādīt nekādas pilnvaras.Jāuzsver, ka Latvijas likumdevējs šo niansi ir ņēmis vērā, jo A. Kiršteins savā uzrunā arī norādīja:"Taču starptautiskā pieredze ir tāda, ka ļoti plaši tiek slēgti līgumi valdības vārdā un ļoti plašitiek slēgti līgumi valsts vārdā. Es pat dzirdēju tādu iebildumu, ka, piemēram, tad, ja valdība varnoslēgt kaut kādu līgumu par starptautiskajiem aizdevumiem, šis līgums, kaut arī to varparakstīt tikai valdība, tomēr būs jāatmaksā valstij. Diemžēl tā tas arī ir. Ja šī valdība pēc tam57Piemēram, t.s. Oslo līgumus parakstīja Izraēla, ASV, Krievija un Palestīnas Atbrīvošanas Organizācija.http://www.mfa.gov.il/MFA/Peace+Process/Guide+to+the+Peace+Process/Declaration+of+Principles.htm (aplūkota26.09.2009).58 Sk. Eiropas līgumu datu bāzi:http://www.consilium.europa.eu/applications/Accords/searchp.asp?cmsid=245&party=LV&pname=Latvia&lang=EN&doclang=EN (aplūkota 26.09.2009).59 Valsts pārvaldes iekārtas likums: LR likums, Latvijas Vēstnesis, Nr. 94 (2669), 21.06.2002.60 Levits E. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, 2002, Nr.95.61 Shaw (2006), p. 815.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200923© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009