11.07.2015 Views

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

īvības robežas šādā situācijā noteic starptautisko tiesību normas, proti, Saeimai lēmums irjāpieņem, ievērojot Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, kas regulē šo procedūru.Satversmes 68. panta pirmajai daļai neatbilstu tāda Saeimas rīcība, kas būtu vērsta uzstarptautisko saistību nepildīšanu vai to apjoma grozīšanu pretēji starptautisko tiesību normuprasībām." 716Šādā kontekstā Satversmes tiesa analizēja, vai Saeima drīkstēja ietvert Robežlīguma ratifikācijaslikuma preambulā atsauci uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pieņemto robežunemainības principu, ja <strong>par</strong>akstītajā Robežlīgumā apliecināta tikai uzticība ANO un EDSO principiemkopumā. Kā jau analizēts iepriekšējās sadaļās, Satversmes tiesa konstatēja, ka minētā atsauce veidoatrunu un tādēļ šajā gadījumā nebija pieļaujama. 717 Taču augstāk citētais izvilkums no spriedumaRobežlīguma lietā liecina, ka Saeima nebūt nav spiesta apstiprināt Latvijas <strong>par</strong>akstītu starptautiskulīgumu tādā redakcijā, kā tas <strong>par</strong>akstīts. Tāpat, Satversmes tiesa skaidri nosaka, ka Saeima varatteikties apstiprināt jau <strong>par</strong>akstīto starptautisko līgumu.Tādējādi, jāatzīst, ka Latvijas prakse attiecībā uz jau <strong>par</strong>akstītiem, bet vēl neapstiprinātiemstarptautiskajiem līgumiem atbilst starptautiskajām tiesībām: šādi līgumi vēl nav spēkā un neveidosaistošas saistības valstij. Vienlaikus valstij ir jācenšas nerīkoties pretēji <strong>par</strong>akstītā līguma mērķim.Attiecīgi, tikai <strong>par</strong>akstīts, bet neapstiprināts starptautiskais līgums nevar būt tieši piemērojams Latvijastiesā, tam arī vēl nav noteikta vieta tiesību aktu juridiskā spēka hierarhijā, jo kopumā tas vēl navuzskatāms <strong>par</strong> Latvijai saistošu tiesību normu. Tajā pašā laikā, agrākā lietā Satversmes tiesa uzskatīja<strong>par</strong> iespējamu izvērtēt apstrīdēto normatīvo aktu atbilstību Latvijas pienākumam nepārkāpt <strong>par</strong>akstītalīguma priekšmetu un mērķi. Tā sauktajā "Krievu skolu lietā" Satversmes tiesa izvērtēja un noraidījapieteicēja argumentu, ka izglītības reformas ir pretrunā Vīnes konvencijas 18.pantam saistībā arVispārējo konvenciju <strong>par</strong> nacionālo minoritāšu aizsardzību. 718Lai gan šāda vēl neapstiprināta starptautiska līguma norma Latvijai nav vēl saistoša, tomēr šīs normastiesiskums var tikt pārbaudīts Satversmes tiesā. Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 16.panta2.punktam Satversmes tiesa var izskatīt Latvijas <strong>par</strong>akstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdzattiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei. Tātad, Satversmes tiesa var izvērtēt<strong>par</strong>akstītā starptautiskā līguma satversmību vēl pirms tas ir kļuvis Latvijai saistošs. Attiecīgi, jaSatversmes tiesa atzītu, ka <strong>par</strong>akstītais starptautiskais līgums neatbilst Satversmei, Latvija varētu arīsavu <strong>par</strong>akstu atsaukt vai apturēt un līgumu neapstiprināt. Piemēram, ASV bija <strong>par</strong>akstījusi Romas716 Robežlīguma lieta, 75.3.punkts.717 Robežlīguma lieta, 77.3 – 78.3punkti.718 Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija spriedums lietā Nr. 2004-18-0106, secinājumu daļas 8.1.-8.2. punkts.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009228

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!