Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Šajā saistībā ir svarīgs Vīnes līgumtiesību konvencijas 18.pants, kurš paredz:"Valstij ir pienākums atturēties no rīcības, kas ir vērstas pret līguma objektu un mērķi, jaa) valsts ir parakstījusi līgumu vai apmainījusies ar līgumu sastādošiem dokumentiem arnoteikumu par tā ratifikāciju, pieņemšanu vai apstiprināšanu līdz brīdim, kad tā ir tieši paudusisavu apņemšanos nekļūt par līguma dalībnieku; vaib) valsts ir izteikusi piekrišanu līguma saistošam raksturam līdz līguma spēkā stāšanās brīdimar noteikumu, ka šāda stāšanās spēkā nav pārmērīgi aizkavēta."Tādējādi valstij rodas zināmas saistības attiecībā uz parakstīto starptautisko līgumu vēl pirms tas tai irkļuvis juridiski saistošs.Satversmes tiesa ir norādījusi uz šo apsvērumu Robežlīguma lietā. Vispirms, atsaucoties uz agrākulietu 714 , Satversmes tiesa atgādināja, ka līdz ar ratifikāciju starptautiskais līgums ar tajā ietvertajāmtiesību normām, ja vien valsts vienlaikus ar ratifikāciju nav izteikusi atrunas, kļūst saistošs un var būttieši piemērojams tiesiskajās attiecībās valsts iekšienē. Arī Robežlīgums satur noteikumu par tāratifikāciju un tādēļ laikā no Robežlīguma parakstīšanas līdz tā ratifikācijai, ar kuru šis līgums stājasspēkā, Satversmes 68. panta pirmā daļa prasa, lai Saeima ievērotu tos starptautisko paražu tiesību unVīnes konvencijas noteikumus, kas attiecas uz šāda tipa līgumiem. 715Tālāk Satversmes tiesa analizēja, kādi pienākumi Latvijas valstij rodas attiecībā uz parakstītostarptautisko līgumu, un vai Saeimai ir pienākums to ratificēt:"Latvijas Satversmes sapulce, ietverot Satversmē 68. panta pirmo daļu, nav pieļāvusi, kaLatvijas valsts varētu nepildīt savas starptautiskās saistības. Satversmes sapulce ir vadījusies noprezumpcijas, ka starptautiskās saistības “nokārto” jautājumus un tās ir jāpilda [..]. Ja Valstsprezidents, Ministru prezidents vai ārlietu ministrs Latvijas valsts vārdā ir pauduši gribuuzņemties starptautiskās saistības, Saeimai ir pienākums ņemt vērā starptautiskās kopienas unotras līgumslēdzējas puses paļāvību uz to, ka Latvija uzņemsies šīs saistības.Taču tas nenozīmē, ka Saeimai visos gadījumos ir jāapstiprina tie starptautiskie līgumi, kurusparakstījis Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ārlietu ministrs. Satversmes 68. pantapirmā daļa paredz Saeimas tiesības lemt par šo līgumu apstiprināšanu, proti, tiesības izvērtētattiecīgo līgumu atbilstību Latvijas nacionālajām interesēm un šādu līgumu apstiprināšanasnepieciešamību. Saeimai ir tiesības atteikties apstiprināt starptautisko līgumu vai arī apstiprinātstarptautisko līgumu, mainot tā saturu vai piemērojamību Latvijā. Tomēr Saeimas rīcības714 Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija spriedums lietā Nr. 2004-18-0106, secinājumu daļas 8.1. punkts.715 Robežlīguma lieta, 75.2. punkts.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009227