Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

līguma piemērošana Latvijas tiesību sistēmā. Taču tiesiskās noteiktības interesēs ir nepieciešams, laiLatvijas griba izteikt iebildumus tiktu apstiprināta vismaz ar Latvijas izpildvaras piekrišanu. Proti, būtuvajadzīgs Ministru kabineta lēmums vai rīkojums, turklāt šim tiesību aktam jābūt publiski pieejamam.6.3.5. Vienota procedūra reakcijas formulēšanai iebilduma gadījumā.Valstij ir rīcības brīvība, kā reaģēt uz citu valstu iesniegtiem iebildumiem par tās izteiktu atrunu vaiskaidrojošu deklarāciju. Valsts tiesības ir uzturēt šo atrunu spēkā, kā arī, atbilstoši Vīnes līgumtiesībukonvencijas 22.panta pirmajai daļai, ja līgumā nav noteikts citādi, šo atrunu var atsaukt jebkurā laikābez pārējo līguma dalībvalstu piekrišanas. Tāpat, jebkurā laikā var atsaukt arī izteiktos iebildumus pretatrunu. Atrunas vai iebildumu atcelšana stājas spēkā attiecībā uz citu līgumslēdzēju valsti pēc tam, kadšī valsts ir saņēmusi šo paziņojumu.Latvijas tiesību akti neparedz nekādu procedūru, kā rīkoties, ja Latvija ir izteikusi atrunu, bet citavalsts ir izteikusi pret to iebildumus. Ja iebildums ir balstīts viedoklī, ka Latvijas atruna irnepieļaujamā pretrunā Vīnes līgumtiesību konvencijas 19.pantam, Latvijai būtu nepieciešams labāticībā izvērtēt iebilduma pamatotību un nepieciešamību un iespēju atteikties no atrunas. Būtu vēlams,ja šāda procedūra pastāvētu, piemēram, Ārlietu ministrijas izdotas instrukcijas formā. Visticamāk, kajebkādu šādu saņemtu iebildumu jebkurā gadījumā vispirms izvērtētu Ārlietu ministrijas Juridiskaisdepartaments, kam tālāk vajadzētu sniegt ziņojumu institūcijai, kas formulējusi konkrēto atrunu. Kāaugstāk apskatīts, atrunu saturs pēc būtības parasti ir iekļauts likumos, ar kuriem tiek ratificētsattiecīgais starptautiskais līgums. Tas nozīmē, ka visbiežāk vispirms likumprojekts ir ticis izskatītsMinistru kabinetā, kas ir apstiprinājis tā tekstu. Tādēļ arī iebildumus uz atrunām vajadzētu sākotnējiizvērtēt Ministru kabineta sēdē. Ārlietu ministrijai būtu jāsagatavo ziņojums par iebilduma raksturu unjuridiskajām sekām (proti, kā augstāk aplūkots, iebildums var arī nozīmēt, ka otra valsts iebilst pretlīguma spēkā stāšanos kopumā starp Latviju un šo valsti, vai ka otra valsts uzskata, ka līgums irsaistošs pilnībā, neņemot vērā atrunu). Ja Ministru kabinets, izvērtējot iebildumu, lemj, ka būtulietderīgi atrunu atsaukt vai grozīt, tad šo lēmumu vajadzētu apstiprināt Saeimai, izdarot attiecīgusgrozījumus ratifikācijas likumā (pieņemot, ka atrunas saturs ir ticis iekļauts ratifikācijas likumā).Savukārt, ja Ministru kabinets lemj, ka iebildums nerada vajadzību atrunu atsaukt, tad iebilduma faktuvienkārši vajadzētu pieņemt zināšanai, kā arī padarīt publiski pieejamu. Visefektīvāk to būtu izdarīt,publicējot iebilduma tekstu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un attiecīgi pēc tam izvietojot sasaisti starpattiecīgā starptautiskā līguma un iebilduma elektroniskajām versijām normatīvo aktu informācijassistēmā un bezmaksas tiesību aktu datu bāzē www.likumi.lv (pēc tā paša principa, pēc kura šobrīd iriekļautas sasaistes uz normatīvo aktu grozījumiem un saistītajiem tiesību aktiem).6.3.6. Atrunu un skaidrojošo deklarāciju statuss Latvijas tiesību sistēmā.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009225