Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" (Neatkarībasdeklarācija) preambulai un 9. punktam. 688Analizējot apstrīdēto normu, Satversmes tiesa norādīja, ka Saeimas izdarītā atsauce Ratifikācijaslikuma 1. pantā atšķiras no Robežlīguma preambulas (Ratifikācijas likums atsaucas tikai uz robežunemainības principu, bet preambula atsaucas uz ANO un EDSO principiem kopumā). "Pēc Satversmestiesas ieskata, tas varētu liecināt par Saeimas nolūku radīt iespēju atšķirīgai šā līguma normuinterpretācijai." 689 Tālāk tiesa analizēja atrunas un skaidrojošas deklarācijas izpratni starptautiskajāstiesībās. Attiecībā uz atrunu tiesa, citējot STK, īpaši uzsvēra atrunas substantīvo un formālo elementu,proti:"Atrunas substantīvais elements ir valsts vēlme izslēgt vai grozīt noteiktu līguma normu vai tāsjuridiskās sekas. Savukārt atrunas formālais elements ir tās izdarīšanas procedūra, proti, atrunair vienpusējs paziņojums, kas tiek pausts brīdī, kad valsts izsaka piekrišanu būt saistītai arlīgumu." 690Tālāk Satversmes tiesa izvērtēja Ratifikācijas likuma 1.punkta atsauces mērķi:"Jebkurš vienpusējs valsts paziņojums par veidu, kādā tā iecerējusi ieviest līgumu kopumā, irvērtējams kā līgumam pievienota atruna. Tas nozīmē, ka ikvienam šādam paziņojumam jābūtizdarītam, ievērojot starptautiskajās tiesību normās noteikto procedūru, un jāatbilst konkrētālīguma objektam un mērķim. 691Ratifikācijas likuma 1. pantā izdarītā atsauce uz robežu nemainības principu sašaurinaRobežlīguma preambulu, kas atsaucas uz ANO un EDSO principiem.Pēc Satversmes tiesas ieskata, šādai atsaucei Ratifikācijas likuma 1. pantā varētu būtatrunas efekts." 692Proti, Satversmes tiesa uzskatīja, ka atsauce ir atruna, nevis skaidrojoša deklarācija, tādēļ, ka tāsmērķis ir nevis paskaidrot preambulu, bet gan sašaurināt to. Tādējādi, tās mērķis ir tuvāks atrunas,nevis skaidrojošas deklarācijas būtībai. Satversmes tiesas secinājuma pareizība nav acīmredzama. Noapstākļa, ka Saeima īpaši atzīmēja vienu no principu kopas, uz ko atsaucās Robežlīguma preambula,nebūt neizriet, ka Latvija izslēgtu pārējo principu nozīmību, attiecināmību vai lomu līgumainterpretācijā.688 Satversmes tiesas spriedums 2007. gada 29. novembrī lietā Nr. 2007-10-0102 (Robežlīguma lieta), 5.punkts.689 Robežlīguma lieta, 77.punkts.690 Yearbook of the International Law Commission, 1998, Volume 1, United Nations, A/CN.4/SER.A/1998, p. 162, citētsno Robežlīguma lietas, 77.2.punkts.691 Yearbook of the International Law Commission, 1998, Volume 1, United Nations, A/CN.4/SER.A/1998, p. 203.692 Robežlīguma lieta, 77.3.punkts.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009218© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009