Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Jāatzīmē, ka starptautiskajās tiesībās nav vienprātības, vai līguma priekšmetam un mērķim pretējuatrunu nepieļaujamība ir juridiska rakstura noteikums, kura sekas būtu, ka citas valstis nevar piekristvienas valsts izdarītai šāda veida atrunai. Ir arī viedoklis, ka līguma priekšmetam un mērķim pretējuatrunu nepieļaujamība ir tikai doktrināls noteikums, pēc kura citas valstis var vadīties, vai atrunaipiekrist vai ne, bet principā valstīm ir rīcības brīvība pieņemt arī līguma priekšmetam un mērķimpretēju atrunu. Proti, Vīnes līgumtiesību konvencijas 20.pants neparedz ierobežojumus valstu tiesībāmsniegt piekrišanu citas valsts izdarītai atrunai. Tomēr pareizāk būtu apskatīt Vīnes līgumtiesībukonvencijas 19.panta (c) apakšpunktu kā normu ar objektīvu saturu, līdzīgi kā 19.panta (a) un (b)apakšpunktu, un izslēgt iespēju pieņemt līguma mērķim pretējas atrunas, līdzīgi kā nav iespējamspieņemt tieši aizliegtas atrunas. STK vadlīniju 3.3. punkts atbilst šai pozīcijai:"Atruna, kas ir formulēta neņemot vērā līguma normās paredzēto aizliegumu vai neņemot vērāneatbilstību līguma priekšmetam un mērķim, ir nepieļauma, un nav nepieciešams īpaši nošķirtšīs nepieļaujamības sekas." 675Ne Vīnes līgumtiesību konvencija, ne tiesas atzinums Genocīda lietā tuvāk nepaskaidro, kas būtusaprotams ar pretrunām ar starptautiska līguma priekšmetu un mērķi, izvērtējot atrunu pieļaujamību.STK vadlīniju 3.1.5. punkts piedāvā šādu skaidrojumu:"Atruna ir pretrunā ar līguma priekšmetu un mērķi, ja tā ietekmē tos līguma būtiskoselementus, kas ir nepieciešami tā vispārējai nozīmei, tā, ka atruna vājina līguma raison d'être."Vadlīniju 3.1.6.punkts iesaka, kā noteikt līguma priekšmetu un mērķi:"Līguma priekšmets un mērķis ir jānosaka labā ticībā, ņemot vērā līgumā lietotos terminos tokontekstā. Var ievērot it īpaši arī līguma nosaukumu, līguma sagatavošanas darbus un tānoslēgšanas apstākļus, un, ciktāl piemērojams, arī līguma pušu tālāko praksi."Attiecībā uz skaidrojošo deklarāciju izteikšanas procedūru un ierobežojumiem, nav tik noteiktaregulējuma kā attiecībā uz atrunām. Taču svarīgākais ir spēt nošķirt, vai konkrētais paziņojums iratruna vai skaidrojoša deklarācija. Ja paziņojums patiešām ir skaidrojoša deklarācija, tātad beztiesiskām sekām, šis paziņojums varētu arī nebūt tieši saistīts ar līguma priekšmetu un mērķi.Lai nodrošinātu vienotu atrunu un skaidrojošo deklarāciju izteikšanas procedūru, būtu vēlams, kaatrunas vai skaidrojošās deklarācijas projekts tiktu iesniegts iepriekšējai izskatīšanai Ārlietu ministrijasatbildīgajai nodaļai, kas veic izvērtējumu, vai konkrētais paziņojums attiecīgā līguma kontekstā irpieļaujams.675 International Law Commission. Report on the work of its sixty-first session (4 May to 5 June and 6 July to 7 August2009), General Assembly Official Records, Sixty-fourth Session, Supplement No. 10 (A/64/10). Pieejams:http://untreaty.un.org/ilc/reports/2009/2009report.htm (aplūkots 04.10.2009) 3.3 punkts..© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009214© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009