11.07.2015 Views

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

SHOW MORE
SHOW LESS
  • No tags were found...

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

2. Ja atruna ir veikta, <strong>par</strong>akstot līgumu ar noteikumu <strong>par</strong> tā ratificēšanu, pieņemšanu vaiapstiprināšanu, tad valstij, kas veikusi atrunu, izsakot piekrišanu līguma saistošam raksturam,atrunu nepieciešams formāli apstiprināt. Tādā gadījumā tiek uzskatīts, ka atruna ir veiktaapstiprināšanas dienā.3. Atrunas akceptēšanas vai iebilduma pret atrunu apstiprinājums, ja atruna veikta pirms tāsapstiprināšanas, nav nepieciešams.4. Atrunas vai iebilduma pret atrunām atsaukums veicams rakstveida formā."Taču šie procedūras noteikumi nekādā veidā neregulē atrunu izteikšanu no nacionālo tiesību viedokļa.Šāda konkrēta nacionālā procedūra būtu vēlama arī no tā viedokļa, lai pirms atrunu veikšanas tiktuveikta iepriekšēja pārbaude, vai atruna ir pieļaujama. Vispirms, ir jāpārbauda, vai konkrētaisstarptautiskais līgums vispār neizslēdz atrunu vai konkrēta veida atrunu izdarīšanas iespēju (Vīneslīgumtiesību konvencijas 19.panta (a) un (b) apakšpunkti). Piemēram, Eiropas Cilvēktiesībukonvencijas 64.pants nepieļauj veikt vispārēja rakstura atrunas.Taču, ja arī līgums nesatur nekādus noteikumus attiecībā uz atrunu, tad atbilstoši ANO Starptautiskāstiesas konsultatīvajam atzinumam Genocīda lietā, atrunu var izdarīt, ja tā ir saskaņā ar starptautiskālīguma priekšmetu un mērķi. 673 Veicot argumentu a contrario, atrunu nedrīkst izdarīt, ja atruna irpretrunā ar līguma priekšmetu un mērķi (Vīnes līgumtiesību konvencijas 19.panta (c) apakšpunkts).Šāda visai liberāla attieksme pret atrunu izdarīšanas iespējām un atkāpšanās no agrākā vienprātībasnoteikuma ilustrē arī faktu, ka kopš ANO darbības sākumiem daudzi starptautiski līgumi ir tikušiplānoti kā patiešām universālas konvencijas ar mērķi iesaistīt pēc iespējas vairāk valstu. It īpaši tādarakstura līgumiem kā Genocīda konvencija ir svarīgi, lai to dalībvalstis būtu vairums pasaules valstu.Tādēļ arī Vīnes līgumtiesību konvencija iekļāva Genocīda lietā <strong>par</strong>edzēto principu, ka atrunas varizdarīt, ja vien tās nav pretrunā ar līguma priekšmetu un mērķi. 674 Vienprātības princips ir <strong>par</strong>edzētstikai Vīnes līgumtiesību konvencijas 20.panta otrā daļā, kad tas pamatots ar ierobežotu sarunu vedošovalstu skaita un kad no līguma priekšmeta un mērķiem skaidrs, ka ir būtiski, lai visas valstis pilnībāpiekristu līguma saistošajam raksturam.Atbilstoši Vīnes līgumtiesību konvencijas 20.panta ceturtās daļas (c) punktam, rīcība, ar kuru valstsizsaka piekrišanu līguma saistošam raksturam, vienlaikus izsakot atrunu, stājas spēkā, tiklīdz vismazviena no līgumslēdzējām valstīm akceptējusi atrunu. Proti, daudzpusēja starptautiska līguma gadījumā,ja Latvija pievienojas līgumam, izsakot atrunu, tad pietiek, ka kaut viena valsts pieņem šo atrunu, laiLatvija tiktu uzskatīta <strong>par</strong> šī līguma dalībvalsti (ja vien pats līgums ne<strong>par</strong>edz citādi).673 Reservations to the Convention of Genocide, Advisory Opinion: I.C. J. Reports 1951, p. 15, p.24.674 M.N.Shaw, International Law, 5th ed. Cambridge: Cambridge University Press, 2006, p.826.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009213

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!