Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

No Krievijas reakcijas skaidrs, ka nebūt nav viennozīmīgi konstatējams, ka Robežlīgumampievienotais paziņojums uzskatāms tieši par skaidrojošu deklarāciju. Kā detalizēti analizēts MārtiņaPaparinska pētījumā, šī konkrētā deklarācija teorētiski varēja būt:"[..] interpretatīva deklarācija (Latvijas viedoklis par Robežlīguma interpretāciju, kam Latvijaneprasa piekrist), nosacīta interpretatīva deklarācija (Latvijas viedoklis par Robežlīgumainterpretāciju, kam Latvija prasa piekrist), atruna (Latvijas mēģinājums mainīt Robežlīgumaapjomu vai saturu) vai vispārīgs politisks paziņojums (Latvijas vispārīgs viedoklis, kas nekādineietekmē Robežlīgumu)." 666M.Paparinska pētījumā arī secināts, ka iepriekš citētais A.Pabrika viedoklis par deklarāciju retopiemērošanu starptautiskajās tiesībās nav gluži pareizs. Interpretatīvās deklarācijas ir vismaz tikpatsenas kā daudzpusējie starptautiskie līgumi; par pirmo deklarāciju tiek uzskatīta Apvienotās Karalistesdeklarācija pie 1815.gada Vīnes kongresa nobeiguma akta. Interpretatīvās deklarācijas tiek lietotastikpat plaši kā atrunas. 667Tāpat, nav pamatota arī A.Pabrika kritika par "spožo" ideju (rakstā nav minēts, kas to būtu izteicis), kaskaidrojošo deklarāciju varētu izteikt pēc līguma parakstīšanas. Kā jau augstāk analizēts, skaidrojošāsdeklarācijas definīcijā atbilstoši STK vadlīnijām atšķirībā no atrunas definīcijas, nav iekļauta norādepar deklarācijas izteikšanas laika periodu – pirms vai pēc līguma parakstīšanas, ratificēšanas, u.tml.Nav tāda jēdziena kā "novēlota deklarācija" atšķirībā no "novēlotas atrunas", kas aplūkota STKVadlīniju 2.3.1.punktā. Skaidrojošo deklarāciju pati jēga, atšķirībā no atrunām, ir nemainīt pienākumaapjomu vai saturu, bet tikai izskaidrot valsts izpratni par to. Tādēļ, Atbilstoši STK Vadlīnijukomentāriem, principā deklarācijas var izdarīt jebkurā brīdī, pirms vai pēc parakstīšanas vairatifikācijas, jo to izdarīšana neietekmē pienākumu, un tāpēc definīcijā temporālais elements, atšķirībāno atrunas, netiek iekļauts. 668 Jāatzīst gan, ka atbilstoši STK Vadlīniju komentāriem, dažkārtdivpusējos līgumos pastāv prakse izdarīt deklarācijas pirms līguma ratifikācijas, lai ļautu otrai puseiformulēt savu viedokli. Tajā pašā laikā STK secina, ka, lai arī prakse norāda uz šādu tendenci, viss iratkarīgs no pušu vēlmēm. Deklarācijas mērķis varētu būt "vienkārši informēt partneri par saturu uncitēts pēc tulkojuma, kas publicēts: Mārtiņš Paparinskis. Maisot tiesisko "spageti bļodu"// Jurista Vārds, Nr.5 (458), 2007.gada 30. janvāris.666 Mārtiņš Paparinskis. Maisot tiesisko "spageti bļodu"// Jurista Vārds, Nr.5 (458), 2007. gada 30. janvāris.667 Third Report on reservations to treaties of Special Rapporteur Mr. Alain Pellet (1998), U.N. Doc. A/CN.4/491 Add. 4,p.3 http://daccessdds.un.org/doc/UNDOC/GEN/N98/193/82/PDF/N9819382.pdf?OpenElement (aplūkots 04.10.2009).668 STK Vadlīniju komentāri, Reservations to Treaties // Report of the International Law Commission on the work of itsfifty-first session, 3 May - 23 July 1999, Official Records of the General Assembly, Fifty-fourth session, SupplementNo.10, Pieejams: http://untreaty.un.org/ilc/documentation/english/A_54_10.pdf (aplūkots 07.10.2009) (STK Vadlīnijukomentāri), p.101.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009211© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009