Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

paturot spēkā savu izpratni par to, ka a) Latvija ir bijusi okupēta un b) ka Abrenes nonākšanaKrievijas teritorijā ir okupācijas sekas un 1920.gada Miera līguma pārkāpums [..]." 663"[..] Vienpusējās interpretatīvās deklarācijas nav starptautiskajās tiesībās plaši izmantotspaņēmiens. Mums izdevās atrast trīs precedentus, uz kuriem varētu balstīties, pieņemot šodeklarāciju. 1. Rietumvācija, 1970.gada 12.septembrī, parakstot līgumu ar PSRS, kurā, starpcitu, bija teikts, ka abām pusēm nav teritoriālu pretenziju, nodeva PSRS valdībai deklarāciju,ka Rietumvācija turpinās veicināt sava politiskā mērķa - vācu tautas apvienošanas -sasniegšanu. 2. Analogu deklarāciju 1972.gada 21.decembrī Rietumvācijas valdība nodevaVDR valdībai, parakstot pamatlīgumu ar VDR. Abas šīs deklarācijas Rietumvācijas valdībaiļāva saskaņot šos līgumus ar savas konstitūcijas noteikumiem un starptautiskajā apritē,nacionālajās tiesībās un iekšpolitikā neatteikties no Vācijas apvienošanas mērķa. 3. ASVpaziņojums par Baltijas valstu aneksijas neatzīšanu, parakstot Helsinku nobeiguma aktu. Visosšajos gadījumos deklarācijas tika iesniegtas pirms parakstīšanas. "Spožā" ideja, ka to varētudarīt pēc parakstīšanas, būtu kas pavisam jauns starptautiskajās tiesībās. Tas būtu arī pretrunā arelementāru tiesisku loģiku. Tiesiski akti nestājas spēkā ar atpakaļejošu datumu. Parakstotlīgumu, mēs nevaram pēc mēneša, gada vai desmit gadiem pateikt, ka mēs ar to tagad domājampavisam kaut ko citu, nekā parakstīšanas brīdī teicām. Šādai stratēģijai nebūtu nekādu juridiskuseku un līdz ar to tā nerisinātu to pretrunu ar Satversmi, kuru valdība centās novērst." 664Krievija, reaģējot uz deklarāciju, neuzskatīja, ka šī ir to nesaistoša skaidrojoša deklarācija, bet gandrīzāk, ka šim paziņojumam ir atrunas raksturs, kas paradara Robežlīguma noslēgšanu par bezjēdzīgu.Proti, 2005.gada 28.aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija norādīja:"[..] šādas deklarācijas teksts tik tiešām nozīmē pret Krieviju izvirzītas teritoriālās pretenzijas,[un tas] atņem robežlīgumam starp abām valstīm tā objektu un mērķi. Deklarācija nozīmēLatvijas atteikšanos no robežas noteikšanas, ko Rīga kvalificē tikai kā "robežlīniju", tā irpretrunā starptautiskajām tiesībām, Helsinku nobeiguma akta par drošību un sadarbību Eiropāprincipiem, vienošanās par Partnerību un sadarbību starp Krievijas Federāciju un EiropasSavienību normām. Bez tam tajā tiek norādīts, ka Latvija nesaista šī līguma parakstīšanu arplašākiem jautājumiem par valsts "nelikumīgas okupācijas" likvidācijas sekām. [..] Līgums parvalsts robežu ar Latviju zaudē jebkādu jēgu, ņemot vērā Rīgas vienpusēji izvirzītās prasības.Mēs būsim gatavi parakstīt Līgumu, tikko Latvijas puse atsauks savu nepieņemamodeklarāciju". 665663 Pabriks A. Robežlīgums nedrīkst būt "beigta ēzeļa ausis" // Diena, 28.05.2005.664 Pabriks A. "Atbildu" // Diena, 16.06.2005.665 Комментарий Департамента информации и печати МИД России в связи с вопросом СМИ относительновыдвигаемой с латвийской стороны новой увязки подписания Договора о государственной границе (28.05.2005),© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009210© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009