Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Tātad, ievērojot atrunas definīcijas trīs sastāvdaļas atbilstoši Vīnes līgumtiesību konvencijai un STKvadlīnijām, jāatzīst, ka atrunu no skaidrojošās deklarācijas galvenokārt nošķir nodoms, kas ir pamatāpaziņojuma izdarīšanai – skaidrojošas deklarācijas mērķis ir "izskaidrot vai precizēt" līguma normu,bet atrunas – "grozīt vai izslēgt". Tāpat, atšķirībā no atrunas, skaidrojošās deklarācijas definīcijā navietverts laika periods, kurā šāds paziņojums būtu izdarāms.Ievērojot šīs atšķirīgās pazīmes, skaidrojošā deklarācija un citi valstu vienpusējie paziņojumi saistībāar starptautiskiem līgumiem, piemēram, politiskie paziņojumi, stingri jānošķir no atrunas. Skaidrojošasdeklarācijas gadījumos atšķirībā no atrunas netiek radītas tiešas tiesiskas sekas, bet gan tiek veiktspolitisks gribas izteikums, kuram ir lielākas sekas nacionālajās, nekā starptautiskajās tiesībās, un kasnesaista otru līguma pusi. 652 Kā norādīts doktrīnā, "[..] kritērijs ir nevis nosaukumā, bet mērķī, kopaziņojums cenšas sasniegt. Kritērijs ir, vai paziņojums cenšas izslēgt vai grozīt līguma normastiesiskās sekas" 653 . Nošķīruma veikšana starp šiem instrumentiem tiks tuvāk aplūkota turpmākajāsapakšnodaļās, analizējot piemērotākā instrumenta izvēli.Lai gan augstāk norādīts, ka skaidrojošai deklarācijai nav tādas tiesiskas sekas kā atrunai, tomērnevarētu apgalvot, ka tai tiesisku seku nav vispār. Agrākā doktrīnā ir ticis pieļauts, ka vienpusējaideklarācijai var būt tiesiskas sekas, piemēram, vēlākā līguma interpretācijā vai arī radot citām līgumapusēm tiesisku paļāvību attiecībā uz noteiktu saturu. 654 STK Vadlīniju pozīcija ir rezervētāka,pasvītrojot, ka piekrišana skaidrojošai deklarācijai principā nevar tikt pieņemta no valsts klusēšanas. 655Vispārīgi politikas paziņojumi ir pavisam cits tiesisks instruments nekā deklarācija. Atbilstoši STKVadlīniju 1.4.4.punktam šāds vispārīgs politikas paziņojums (general statement of policy) ir vienpusējsvispārīgs paziņojums par līgumu vai tajā izskatāmajiem jautājumiem, kam nav nekādu tiesisku sekuattiecībā uz līgumu.Attiecībā uz skaidrojošo deklarāciju nav nepieciešama formāla to iesniegšana citām līgumslēdzējāmpusēm, taču divpusējo līgumu kontekstā atšķirībā no daudzpusējiem līgumiem, labas ticības principsprasītu valstij informēt otru līguma pusi par šādu deklarāciju. 656 STK speciālais ziņotājs profesorsAlans Pelē norādījis:"[..] deklarācijas autors pieņem pozīciju, bet nemēģina to padarīt par saistošu pārējāmlīgumslēdzējām pusēm. Līdz ar to šādām deklarācijām nav nepieciešams būt rakstveida formā,652 M.N.Shaw, International Law, 5th ed. Cambridge: Cambridge University Press, 2006, p.822.653 D. Bowett. Reservations to Non-Restricted Multilateral Treaties // (1976-1977) 48 British Yearbook of InternationalLaw, pp.67-68.654 McRae D.M. The Legal Effects of Interpretative Declarations // British Yearbook of International Law, 1978, pp.155-176655 International Law Commission. Report on the work of its sixty-first session (4 May to 5 June and 6 July to 7 August2009), General Assembly Official Records, Sixty-fourth Session, Supplement No. 10 (A/64/10). Pieejams:http://untreaty.un.org/ilc/reports/2009/2009report.htm (aplūkots 04.10.2009), 2.9.9., sk. Arī 2.9.8, 2.9.1., 2.9.2.656 Dr.iur. Ineta Ziemele. Piezīmes pie sagatavotā lēmuma projekta// Jurista Vārds, Nr.5 (458) 30.01.2007.207© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009