Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Tātad, atrunas rezultātā valsts kopumā ir saistīta ar konkrēto starptautisko līgumu, taču tai nav saistošatā līguma norma, par kuru ir izdarīta atruna. Kā norādīts tiesību doktrīnā, valsts iespēja izdarīt atrunu irvalsts suverenitātes principa izpausme: ja valsts nepiekrīt kādas normas saistošajam raksturam, tad šīnorma to arī nesaista. Atrunu izteikšanas iespējai ir īpaši pozitīva loma daudzpusējos līgumos, jo šādaiespēja var nodrošināt, ka līgumam pievienojas pēc iespējas vairāk valstu: atrunu izdarīšanas iespējaveicina harmoniju starp valstīm ar dažādām sociālām, ekonmiskām un politiskām sistēmām, jo šādaiespēja izvirza priekšplānā jautājumus, par kuriem ir vienošanās, pieņemot, ka par citām lietāmvienošanās var arī nebūt. 649Kā norāda STK, atrunu starptautisko tiesību izpratnē nevar izdarīt divpusējos līgumos 650 , jo, ja vienano divām līguma pusēm nepiekrīt kādam nosacījumam, tad par šo nosacījumu vienošanās nav notikusiun līgums šajā daļā nebūs spēkā. Savukārt daudzpusējos līgumos šādas problēmas nav, jo valstis varatkāpties no atsevišķu noteikumu ievērošanas, un šajā gadījumā norma, par ko izdarīta atruna,vienkārši nav spēkā starp atrunu izdarījušo valsti un citām līguma pusēm (bet paliek spēkā starp citāmlīguma pusēm, kas nav izdarījušas atrunas).Uz šādām atrunas sekām daudzpusējos starptautiskos līgumos norādījusi ANO Starptautiskā tiesa. Kājau pieminēts, svarīgākais nolēmums šajā sakarā ir 1951.gada konsultatīvais atzinums Genocīdakonvencijas lietā. Šai praksei ANO Starptautiskā tiesa sekojusi arī turpmāk. Piemēram, 1999.gadalēmumā Dienvidslāvijas un ASV strīdā Spēka lietošanas tiesiskuma lietā tiesa norādīja, ka Genocīdakonvencija neaizliedz atrunas, ASV izdarīja atrunu pie konvencijas 9.panta, Dienvidslāvija pret toneiebilda, un tādējādi konvencijas 9.pants nav piemērojams attiecībās starp Dienvidslāviju un ASV. 651(b) Skaidrojošās deklarācijas jēdziensSavukārt skaidrojošas deklarācijas definīciju Vīnes līgumtiesību konvencija nepiedāvā. No jēdzienanosaukuma izriet, ka skaidrojoša deklarācija ir tāds vienpusējs instruments, ar kuru vienalīgumslēdzēja puse izsaka savu skaidrojumu par noslēgto starptautisko līgumu.STK Vadlīniju 1.2.punkts definē skaidrojošo deklarāciju šādi:"Skaidrojošā deklarācija ir vienpusējs paziņojums jebkādā formulējumā vai nosaukumā, koizdara valsts vai starptautiska organizācija, ar kuru valsts vai šī organizācija vēlas izskaidrot vaiprecizēt saturu vai apjomu, ko deklarētājs piešķir līgumam vai atsevišķām tā normām."649 M.N.Shaw, International Law, 5th ed. Cambridge: Cambridge University Press, 2006, p.822.650Report of the ILC on its 54th Session, ILC Report A/57/10, 2002, p.55. Pieejams:http://untreaty.un.org/ilc/reports/2002/2002report.htm (aplūkots 04.10.2009).651 Legality of Use of Force (Yugoslavia v. United States of America), Provisional Measures Order of 2 June 1999, I. C. J.Reports 1999, p. 916, 924. Pieejams: http://www.icj-cij.org/docket/files/114/8036.pdf (aplūkots 04.10.2009).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009206© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009