Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

visām pusēm jāvienojas par līguma noteikumiem. Kā robežzīmi, kas nošķir šī vienprātības principaprioritāti no pieļāvuma izdarīt atrunas, var minēt ANO Starptautiskās tiesas 1951.gada konsultatīvoatzinumu Genocīda lietā, kurā tiesa pieļāva, ka var tikt izdarītas atrunas, kas nav pretrunā arstarptautiskā līguma mērķi. 646Atrunas jēdziens un atrunu izdarīšanas pamatnoteikumi skaidroti Vīnes līgumtiesību konvencijā, tačuskaidrojošo deklarāciju izteikšanas nosacījumus šī konvencija nesatur. Starptautiskās tiesības un praksiattiecībā uz atrunām un skaidrojošajām deklarācijām kopš 1993.gada pēta ANO Starptautisko tiesībukomisija (STK), tāpēc šīs apakšnodaļas ietvaros tiks īpaši ievēroti arī STK atzinumi un vadlīnijuprojekti. STK veikums atrunu un skaidrojošo deklarāciju jomā, ieskaitot visus speciālā ziņotājaatzinumus un STK darba grupu projektus, aplūkojums STK interneta vietnē. 647 Vispraktiskākpielietojams ir STK vadlīniju projekts un tā skaidrojoši komentāri (STK vadlīnijas). 648 Iespējams, kanākotnē uz STK vadlīniju projekta pamata varētu tikt pieņemta starptautiska konvencija vai vadlīnijas.Pagaidām STK vadlīniju projekts izmantojams kā valstu prakses apkopojums un tā doktrinālikomentāri.Atrunas legāldefinīcija atrodama Vīnes līgumtiesību konvencijas 1.panta (d) punktā:""atruna" - vienpusējs paziņojums jebkādā formulējumā, ko veic valsts, parakstot, ratificējot,pieņemot, apstiprinot vai pievienojoties līgumam, tādējādi izsakot nodomu izslēgt vai mainītkonkrētu līguma noteikumu tiesiskās sekas un to piemērošanu attiecīgā valstī."STK Vadlīniju 1.1.punkts pēc būtības satur līdzīgu definīciju, tikai paplašinot atrunu izdarīšanasiespēju arī no starptautisku organizāciju, ne tikai valstu puses. Saskaņā ar šīm definīcijām atruna tiekdefinēta ar trīs galveno kritēriju palīdzību:(i)Valsts vai starptautiskas organizācijas vienpusējs paziņojums, neatkarīgi noformulējuma;(ii) Izdarīts, parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai pievienojoties līgumam(kā norādīts STK Vadlīniju 2.3.1. punktā, atrunu nedrīkst izteikt pēc tam, kadvalsts jau piekritusi līgumam, izņemot, ja pārējās līguma puses tam piekrīt);(iii) Ar nodomu izslēgt vai mainīt konkrētu līguma noteikumu tiesiskās sekas (STKVadlīniju 1.1.1.punkts turklāt paredz, ka ar atrunu var mainīt ne vien noteiktunormu, bet arī visa līguma piemērošanu uz konkrētu situāciju valstī).646 Reservations to the Convention of Genocide, Advisory Opinion: I.C. J. Reports 1951, p. 15, p.24.647 http://untreaty.un.org/ilc/guide/1_8.htm (aplūkots 04.10.2009).648 International Law Commission. Report on the work of its sixty-first session (4 May to 5 June and 6 July to 7 August2009), General Assembly Official Records, Sixty-fourth Session, Supplement No. 10 (A/64/10). Pieejams:http://untreaty.un.org/ilc/reports/2009/2009report.htm (aplūkots 04.10.2009).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009205© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009