Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

noteikumiem. 643 Tādējādi, šāds saprašanās memorands ir ieviests ar ārējo normatīvo aktu, kļuvissaistošs un ieguvis attiecīgu vietu Latvijas nacionālo tiesību normu juridiskā spēka hierarhijā.Taču apskatītie saprašanās memorandi nav apstiprināti ar Ministru kabineta noteikumiem vai ar kāducitu ārēju normatīvu aktu. Tādējādi secināms, ka, lai gan 2009.gada 28.janvāra saprašanās memorandsietver atsauci uz "iekšējo procedūru" ievērošanu, Latvijas pārstāvji ir uzskatījuši, ka Latvijā šādasiekšējas procedūras, kuras vajadzētu ievērot, nepastāv.Attiecīgi, gan no pušu rīcības, saprašanās memoranda satura, kā arī pieņemšanas apstākļiem secināms,ka arī ar Eiropas komisiju noslēgtie saprašanās memorandi nerada Latvijai tādas saistības kāstarptautiski līgumi. Ja apsolītās reformas un pasākumi netiks īstenoti, Latvijai par to starptautiskitiesiskas atbildības nebūs. Taču juridiskas saistības Latvijai rada konkrētie aizdevuma līgumi – proti,tiek radīts pienākums šos aizdevumus atmaksāt. Procedūru šādu aizdevuma līgumu noslēgšanai nosakalikums "Par budžetu un finanšu vadību", nevis Speciālais likums.6.3. Atrunu un interpretatīvo (skaidrojošo) deklarāciju izteikšanas regulējums.6.3.1. Tieša un vispārzināma regulējuma neesamība un šāda regulējuma nepieciešamība.Speciālais likums nesatur ne atrunas, ne interpretatīvas (skaidrojošas) deklarācijas definīciju, ne arīšādu paziņojumu izteikšanas regulējumu. Tādējādi vispirms jānoskaidro šo jēdzienu saturs un būtībaatbilstoši starptautiskajām tiesībām.Veicot iepriekšēju terminoloģiska rakstura piezīmi, šī darba ietvaros tiek piedāvāts atveidotinterpretatīvas (skaidrojošas) deklarācijas latvisko analogu kā "skaidrojoša deklarācija" (interpretativedeclaration), ievērojot, ka svešvārds "interpretatīvs" ir vienlīdz labi aizvietojams ar latvisko analogu"skaidrojošs" 644 , taču svešvārds "deklarācija" juridiskajā terminoloģijā ir pietiekami pierasts, lai toneaizvietotu ar "ziņojums".Jāpiebilst, ka atrunu un skaidrojošo deklarāciju tiesiskais režīms un komplicēta un attīstībā esošastarptautisko tiesību nozare, un šajā pētījumā iespējams ieskicēt tikai galvenos problēmu aspektus.Detalizētāku šī jautājuma izpēti viens no pētījuma autoriem Mārtiņš Paparinskis ir veicis citviet. 645(a)Atrunas jēdziensAtrunas veikšanas iespēja saistībā ar starptautiskajiem līgumiem starptautiskajās tiesībās ne vienmēr irbijusi vispārpieņemta prakse. Atrunas izdarīšana ir pretēja klasiskajam vienprātības principam – ka643 Piemēram, 10.08.2004. MK noteikumi Nr.705 "Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Komisiju un LatvijasRepublikas valdību Pārejas programmas ieviešanai". Latvijas Vēstnesis, 128 (3076), 13.08.2004..644 Latviešu valodas vārdnīca: A-Ž. Autoru kolektīvs, D.Guļevska (red.). Otrais izdevums. Rīga: Avots, 1998, 883 lpp.645 Martins Paparinskis, "The concept of reservations and compatibility with the object and purpose of the treaty’ in Riga2008 Conference on Public International Agreements: Theory and Practice" (Conference materials: not published) pp. 27-37. Nepublicēts, bet pieejams ZAB "Sorainen" bibliotēkā pēc pieprasījuma.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009204© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009