Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija
Share Embed Flag
Download ePaper

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

tm.gov.lv
11.07.2015 Views

Atbalsta vienošanās ir radījušas Latvijai starptautiski tiesiskas saistības. Kā augstāk izvērtēts, tiesībudoktrīnā par to nav viennozīmīga vērtējuma, tomēr vairākuma viedoklis ir, ka SVF Atbalsta vienošanāsnav starptautisks līgums, un to ir nepārprotami uzsvēris arī pats SVF. Nav arī zināmi kādi gadījumivalstu praksē, ka valstij par SVF Atbalsta vienošanās nepildīšanu būtu iestājusies starptautiski tiesiskāatbildība.Tādējādi, drīzāk secināms, ka Atbalsta vienošanās ir saprašanās memorands, nevis saistošsstarptautisks līgums. Ja Latvija neizpildīs Nodomu vēstulēs izteiktos apsolījumus, tajā skaitā nodokļuizmaiņas, strukturālas izmaiņas, utt., tai neiestāsies starptautiski tiesiska atbildība, proti, SVF nesniegsprasību pret Latviju kādā starptautiskā tribunālā vai neizvirzīs tamlīdzīgas pretenzijas. To, vai veiktjebkādas no Nodomu vēstulē apsolītajām izmaiņām, tomēr izlemj Latvijas likumdevējs – Saeima,lemjot, vai veikt attiecīgus grozījumus ārējos normatīvajos aktos, piemēram, nodokļu likumos. Latvijaslikumdevējs nav saistīts ar Atbalsta vienošanos un tās ietekme ir vairāk politiska, nevis juridiska.No otras puses, Atbalsta vienošanās, ciktāl tā skar SVF izsniegto aizdevumu un tā atdošanasnoteikumus, tomēr ir Latvija saistoša: proti, Latvijas valstij ir tiesisks pienākums atdot aizdevumu, kasizriet no tās statusa kā SVF dalībvalsts. Tādējādi Atbalsta vienošanās, lai gan kopumā ir saprašanāsmemorands, ietver arī starptautiska līguma elementu – saistošu vienošanos par pienākumu atdotlīdzekļus no izmantotās kredītlīnijas, ciktāl tā izmantota. Ievērojot Latvijas nacionālo tiesībunoteikumus, starptautiska aizdevuma saistību uzņemšanās pati par sevi nebūtu uzskatāma parlikumdošanas ceļā izšķiramu jautājumu, kam atbilstoši Satversmes 68.pantam nepieciešama Saeimaspiekrišana. Tādēļ bija pietiekami, ka šo saistību uzņēmās valsts valdības vadītājs – ministru prezidents.Tādējādi, Atbalsta vienošanās tiesiskā statusa konstatējums, to kā saprašanās memorandu nošķirot nostarptautiska līguma, palīdz saprast arī šī instrumenta tiesiskās sekas pēc tā pieņemšanas. Protams,nevar noliegt, ka Nodomu vēstules neizpildei būtu milzīga apjoma negatīvas politiskas sekas, kā todemonstrēja pasaules plašsaziņas līdzekļu un citu valstu reakcija uz Latvijas 2009.gada oktobraviedokli, ka budžeta deficīts varētu tikt samazināts par mazāku summu, nekā norādīts Nodomu vēstulē.Tomēr politiskās sekas, lai cik tās būtiskas nebūtu, ir jānošķir no juridiskām sekām. Kā jau secināts,Nodomu vēstules neizpilde Latvijai, visticamāk, starptautiski tiesisko atbildību neradītu.(c)Saprašanās memoranda ar Eiropas Komisiju analīzeLīdzīgs jautājums jāatrisina arī saistībā ar starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju noslēgtajiemsaprašanās memorandiem, kas paredz, ka Eiropas Savienība piešķir Latvijai aizdevumu EUR 3,1miljardu apmērā ar maksimālo vidējo aizdevuma atmaksāšanas termiņu septiņi gadi. Šis aizdevumstiek piešķirts kopā ar jau augstāk aplūkoto SVF aizdevumu.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009202

Pirmais saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju tika parakstīts 2009.gada 28.janvārī, 640 unLatvijas vārdā to parakstījis Ministru prezidents, finanšu ministrs, Latvijas Bankas prezidents, unFinanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja. Šī saprašanās memoranda papildinājums tikaparakstīts 2009.gada 13.jūlijā, un to Latvijas vārdā parakstīja šos pašus amatus ieņemošās personas. 641Šis saprašanās memorands līdzīgi kā SVF adresētā Nodomu vēstule paredz pasākumus, kas Latvijaijāveic, lai saņemtu aizdevumu un aizdevuma izlietošanas laikā, tajā skaitā, fiskālās pārvaldības unfinanšu sektora stiprināšana, strukturālo reformu veikšana, u.tml.2009.gada 28.janvārī parakstītā saprašanās memoranda 20.punkts nosaka:"Attiecībā uz Latviju šis Memorands stāsies spēkā pēc Latvijas tiesību aktos noteikto iekšējoprocedūru pabeigšanas."Nav skaidrs, ko puses domājušas ar Latvijas "iekšējām procedūrām", jo, kā jau augstāk aplūkots,Latvijā nav īpaši noteiktas procedūras saprašanās memorandu parakstīšanai. Var minēt, vai ar šo frāziLatvijas puse ir vēlējusies norādīt, ka uzskata saprašanās memorandu par starptautisku līgumu, kamjātiek apstiprinātam atbilstoši nacionālajās tiesībās noteiktajām procedūrām. Tomēr praksē nekāda šādaveida apstiprināšana nav tikusi veikta.Jāuzsver, ka pats saprašanās memorands vēl nepiešķir Latvijai aizdevumu. 2009.gada 28.janvārasaprašanās memoranda 9.punkts nosaka:"Aizdevuma maksājumus var veikt pēc tam, kad puses ir parakstījušas attiecīgas juridiskāssaistības (Aizdevuma līgumu) un tās ir stājušās spēkā."Tātad, saistības Eiropas komisijai izsniegt aizdevumu un Latvijai to atmaksāt rada tikai aizdevumalīgums, nevis pats saprašanās memorands. Atbilstoši 2009.gada 13.jūlija saprašanās memorandam,pirmais aizdevuma līgums par aizdevuma EUR 1 miljarda apmērā tika parakstīts 2009.gada25.februārī. Šis aizdevuma līgums, visticamāk, nevarētu būt uzskatāms par starptautisku līgumuSpeciālā likuma izpratnē, jo tā ir no Eiropas Savienības saņemts Latvijas valsts aizņēmums, uz koattiecas likums "Par budžetu un finanšu vadību". 6422009.gada 13.jūlijā parakstītajam saprašanās memoranda papildinājumam nav pievienotas nekādasnorādes par "iekšējo procedūru" ievērošanas nepieciešamību.Attiecībā uz Latvijas iepriekšējo praksi, parakstot saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju,jāatzīmē, ka atsevišķi no šādiem saprašanās memorandiem ir tikuši apstiprināti ar Ministru kabineta640 Pieejams: http://www.lbas.lv/spdvbi/mou_lv_tulkojums.pdf (aplūkots 03.10.2009).641 Pieejams: http://www.lbas.lv/spdvbi/mou_lv_tulkojums.pdf (aplūkots 28.10.2009).642 24.03.1994. likums "Likums par budžetu un finansu vadību". Latvijas Vēstnesis, 41 (172), 06.04.1994.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009203

Pirmais saprašanās memorands ar Eiropas Komisiju tika <strong>par</strong>akstīts 2009.gada 28.janvārī, 640 unLatvijas vārdā to <strong>par</strong>akstījis Ministru prezidents, finanšu ministrs, Latvijas Bankas prezidents, unFinanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja. Šī saprašanās memoranda papildinājums tika<strong>par</strong>akstīts 2009.gada 13.jūlijā, un to Latvijas vārdā <strong>par</strong>akstīja šos pašus amatus ieņemošās personas. 641Šis saprašanās memorands līdzīgi kā SVF adresētā Nodomu vēstule <strong>par</strong>edz pasākumus, kas Latvijaijāveic, lai saņemtu aizdevumu un aizdevuma izlietošanas laikā, tajā skaitā, fiskālās pārvaldības unfinanšu sektora stiprināšana, strukturālo reformu veikšana, u.tml.2009.gada 28.janvārī <strong>par</strong>akstītā saprašanās memoranda 20.punkts nosaka:"Attiecībā uz Latviju šis Memorands stāsies spēkā pēc Latvijas tiesību aktos noteikto iekšējoprocedūru pabeigšanas."Nav skaidrs, ko puses domājušas ar Latvijas "iekšējām procedūrām", jo, kā jau augstāk aplūkots,Latvijā nav īpaši noteiktas procedūras saprašanās memorandu <strong>par</strong>akstīšanai. Var minēt, vai ar šo frāziLatvijas puse ir vēlējusies norādīt, ka uzskata saprašanās memorandu <strong>par</strong> starptautisku līgumu, kamjātiek apstiprinātam atbilstoši nacionālajās tiesībās noteiktajām procedūrām. Tomēr praksē nekāda šādaveida apstiprināšana nav tikusi veikta.Jāuzsver, ka pats saprašanās memorands vēl nepiešķir Latvijai aizdevumu. 2009.gada 28.janvārasaprašanās memoranda 9.punkts nosaka:"Aizdevuma maksājumus var veikt pēc tam, kad puses ir <strong>par</strong>akstījušas attiecīgas juridiskāssaistības (Aizdevuma līgumu) un tās ir stājušās spēkā."Tātad, saistības Eiropas komisijai izsniegt aizdevumu un Latvijai to atmaksāt rada tikai aizdevumalīgums, nevis pats saprašanās memorands. Atbilstoši 2009.gada 13.jūlija saprašanās memorandam,pirmais aizdevuma līgums <strong>par</strong> aizdevuma EUR 1 miljarda apmērā tika <strong>par</strong>akstīts 2009.gada25.februārī. Šis aizdevuma līgums, visticamāk, nevarētu būt uzskatāms <strong>par</strong> starptautisku līgumuSpeciālā likuma izpratnē, jo tā ir no Eiropas Savienības saņemts Latvijas valsts aizņēmums, uz koattiecas likums "Par budžetu un finanšu vadību". 6422009.gada 13.jūlijā <strong>par</strong>akstītajam saprašanās memoranda papildinājumam nav pievienotas nekādasnorādes <strong>par</strong> "iekšējo procedūru" ievērošanas nepieciešamību.Attiecībā uz Latvijas iepriekšējo praksi, <strong>par</strong>akstot saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju,jāatzīmē, ka atsevišķi no šādiem saprašanās memorandiem ir tikuši apstiprināti ar Ministru kabineta640 Pieejams: http://www.lbas.lv/spdvbi/mou_lv_tulkojums.pdf (aplūkots 03.10.2009).641 Pieejams: http://www.lbas.lv/spdvbi/mou_lv_tulkojums.pdf (aplūkots 28.10.2009).642 24.03.1994. likums "Likums <strong>par</strong> budžetu un finansu vadību". Latvijas Vēstnesis, 41 (172), 06.04.1994.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009203

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!