Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Atbalsta vienošanās ir radījušas Latvijai starptautiski tiesiskas saistības. Kā augstāk izvērtēts, tiesībudoktrīnā par to nav viennozīmīga vērtējuma, tomēr vairākuma viedoklis ir, ka SVF Atbalsta vienošanāsnav starptautisks līgums, un to ir nepārprotami uzsvēris arī pats SVF. Nav arī zināmi kādi gadījumivalstu praksē, ka valstij par SVF Atbalsta vienošanās nepildīšanu būtu iestājusies starptautiski tiesiskāatbildība.Tādējādi, drīzāk secināms, ka Atbalsta vienošanās ir saprašanās memorands, nevis saistošsstarptautisks līgums. Ja Latvija neizpildīs Nodomu vēstulēs izteiktos apsolījumus, tajā skaitā nodokļuizmaiņas, strukturālas izmaiņas, utt., tai neiestāsies starptautiski tiesiska atbildība, proti, SVF nesniegsprasību pret Latviju kādā starptautiskā tribunālā vai neizvirzīs tamlīdzīgas pretenzijas. To, vai veiktjebkādas no Nodomu vēstulē apsolītajām izmaiņām, tomēr izlemj Latvijas likumdevējs – Saeima,lemjot, vai veikt attiecīgus grozījumus ārējos normatīvajos aktos, piemēram, nodokļu likumos. Latvijaslikumdevējs nav saistīts ar Atbalsta vienošanos un tās ietekme ir vairāk politiska, nevis juridiska.No otras puses, Atbalsta vienošanās, ciktāl tā skar SVF izsniegto aizdevumu un tā atdošanasnoteikumus, tomēr ir Latvija saistoša: proti, Latvijas valstij ir tiesisks pienākums atdot aizdevumu, kasizriet no tās statusa kā SVF dalībvalsts. Tādējādi Atbalsta vienošanās, lai gan kopumā ir saprašanāsmemorands, ietver arī starptautiska līguma elementu – saistošu vienošanos par pienākumu atdotlīdzekļus no izmantotās kredītlīnijas, ciktāl tā izmantota. Ievērojot Latvijas nacionālo tiesībunoteikumus, starptautiska aizdevuma saistību uzņemšanās pati par sevi nebūtu uzskatāma parlikumdošanas ceļā izšķiramu jautājumu, kam atbilstoši Satversmes 68.pantam nepieciešama Saeimaspiekrišana. Tādēļ bija pietiekami, ka šo saistību uzņēmās valsts valdības vadītājs – ministru prezidents.Tādējādi, Atbalsta vienošanās tiesiskā statusa konstatējums, to kā saprašanās memorandu nošķirot nostarptautiska līguma, palīdz saprast arī šī instrumenta tiesiskās sekas pēc tā pieņemšanas. Protams,nevar noliegt, ka Nodomu vēstules neizpildei būtu milzīga apjoma negatīvas politiskas sekas, kā todemonstrēja pasaules plašsaziņas līdzekļu un citu valstu reakcija uz Latvijas 2009.gada oktobraviedokli, ka budžeta deficīts varētu tikt samazināts par mazāku summu, nekā norādīts Nodomu vēstulē.Tomēr politiskās sekas, lai cik tās būtiskas nebūtu, ir jānošķir no juridiskām sekām. Kā jau secināts,Nodomu vēstules neizpilde Latvijai, visticamāk, starptautiski tiesisko atbildību neradītu.(c)Saprašanās memoranda ar Eiropas Komisiju analīzeLīdzīgs jautājums jāatrisina arī saistībā ar starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju noslēgtajiemsaprašanās memorandiem, kas paredz, ka Eiropas Savienība piešķir Latvijai aizdevumu EUR 3,1miljardu apmērā ar maksimālo vidējo aizdevuma atmaksāšanas termiņu septiņi gadi. Šis aizdevumstiek piešķirts kopā ar jau augstāk aplūkoto SVF aizdevumu.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009202