Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Vīnes līgumtiesību konvencija sniedz skaidrojumu arī citiem terminiem, kas tiek lietoti starptautiskolīgumu noslēgšanas kontekstā (piemēram, ratifikācija, atruna, trešā valsts, u.c.). Šie skaidrojumi jāņemvērā, iztulkojot Latvijas tiesību aktos lietotos attiecīgos terminus.Vīnes līgumtiesību konvencijas otrā sadaļa reglamentē līgumu noslēgšanu un stāšanos spēkākonvencijas dalībvalstīs. Konvencijas 7.pants nosaka personas, kas tiek uzskatītas par tiesīgāmpārstāvēt valsti ar nolūku pieņemt vai noteikt līguma teksta autentiskumu, vai ar nolūku izteiktpiekrišanu par līguma saistošo raksturu attiecībā pret valsti. Tās ir personas, kuras vai nu uzrādaattiecīgas pilnvaras vai no attiecīgo valstu prakses vai no citiem apstākļiem izriet, ka tās ir gatavasuzskatīt konkrēto personu kā valsti pārstāvošu, nepieprasot pilnvaras. 7.panta otrā daļa sniedzizsmeļošu uzskaitījumu ar personām, kas saistībā ar savu ieņemamo amatu tiek uzskatītas par savuvalsti pārstāvošām bez pilnvaru uzrādīšanas:(i)valsts vadītāji, valdības vadītāji, ārlietu ministri - nolūkā veikt darbības saistītasar līguma slēgšanu;(ii) diplomātisko misiju vadītāji - nolūkā pieņemt līguma tekstu starp akreditējošovalsti un valsti, kurā tie ir akreditēti;(iii) valsts akreditētie pārstāvji starptautiskās konferencēs vai starptautiskāsorganizācijās vai kādā no to orgāniem - nolūkā pieņemt līguma tekstu šādākonferencē, starptautiskā organizācijā vai tās orgānos.Vīnes līgumtiesību konvencijas 11.pants norāda, kādā veidā valsts var piekrist attiecībā uzstarptautiskā līguma saistošo raksturu: Valsts piekrišana par līguma saistošo raksturu attiecībā uz to varbūt izteikta ar parakstu, līgumu sastādošu dokumentu apmaiņu, ratifikāciju, pieņemšanu,apstiprināšanu, pievienošanos vai jebkādā citā veidā, par kuru ir vienošanās. Konvencijas 12. līdz17.pants detalizētāk apskata dažādus veidus, kā valsts var atzīt starptautiskā līguma saistošo raksturu.Tomēr izsmeļošu starptautisko līgumu slēgšanas procedūru Vīnes līgumtiesību konvencija neparedz, toatstājot konvencijas dalībvalstu nacionālo tiesību ziņā.Vīnes konvencijā arī noteikts, ka konvencijas dalībvalstis atzīst līguma kā starptautiskā tiesību avotaarvien pieaugošo lomu miermīlīgās sadarbības attīstīšanā starp valstīm, neraugoties uz tokonstitucionālo vai sabiedrisko sistēmu atšķirībām. Vīnes konvencijas 26. pants noteic, ka "katrs spēkāesošs līgums ir saistošs tā dalībniekiem un izpildāms godprātīgi". Satversmes tiesa atzīmējusi, ka "līdzar to katrai starptautiskā līguma dalībvalstij jāievēro taisnīgums un cieņa pret pienākumiem, kas izriet© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200920