Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

starptautiska līguma un saprašanās memoranda definīcijai (kā jau augstāk ieteikts, definīcijās jāietveratšķirība attiecībā uz saistošo dabu).No praktiskā viedokļa, būtu vēlams sagatavot iekšēju Ārlietu ministrijas normatīvu aktu (piemēram,instrukciju), kas neizsmeļoši uzskaitītu biežāk izmantojamos nošķiršanas kritērijus, ko varētu izmantotanalīzē, vai konkrētais dokuments uzskatāms par starptautisku līgumu vai saprašanās memorandu.Šādas instrukcijas sagatavošanai varētu izmantot Lielbritānijas praksi, jo, kā jau augstāk aplūkots,Lielbritānijas ārlietu resors ir izveidojis šāda veida ieteikumus, ieskaitot arī vadlīnijas terminoloģijasizmantošanai.6.2.2. Nošķiršanas tiesiskās sekas dokumenta sagatavošanas laikā, dokumenta pieņemšanas laikā,pēc dokumenta pieņemšanas.(a)IevadsVeikt starptautiska līguma un saprašanās memoranda nošķīrumu ir būtiski visās šāda dokumentanoslēgšanas stadijās, sākot no tā sagatavošanas līdz pieņemšanai, kā arī nošķīrumam ir būtiska nozīmepēc dokumenta pieņemšanas. Proti, noslēdzot starptautisku līgumu, ir jāievēro visas Satversmē,Speciālajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētās procedūras, kas visbiežāk ietvers līgumaprojekta izskatīšanu un apstiprināšanu Ministru kabinetā, kā arī, ja nepieciešams saskaņā ar Satversmivai Speciālo likumu, apstiprināšanu Saeimā. Pēc dokumenta pieņemšanas starptautiskais līgums tiekpublicēts, iegūst noteiktu vietu Latvijas tiesību normu juridiskā spēka hierarhijā, kā arī ir radījissaistošas sekas Latvijas valstij. Savukārt attiecībā uz starptautisko memorandu sagatavošanu unpieņemšanu pašreizējie ārējie normatīvie akti nekādus speciālus noteikumus neparedz, tādējādi irdaudz lielākas elastības un manevrēšanas iespējas. Arī pēc dokumenta pieņemšanas saprašanāsmemorandam nevajadzētu kļūt par normatīvu aktu (ja vien tas nav ticis apstiprināts ar Saeimaspieņemtu likumu vai Ministru kabineta noteikumiem), un nevajadzētu radīt saistošas sekas Latvijasvalstij.(b) Vienošanās ar SVF analīzeLai ilustrētu nošķiršanas tiesisko seku nozīmi visās minētajās stadijās, tiks aplūkota Latvijai pēdējālaikā aktuāla tiesiskā problēma – vienošanās ar Starptautisko Valūtas Fondu (SVF) un to tiesiskaisstatuss. 2008.gada 18.decembrī Latvijas Ministru prezidents, finanšu ministrs, Latvijas Bankasprezidents, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja parakstīja Nodomu vēstuli (Letter ofIntent), adresētu SVF. 626 2009.gada 27.jūlijā tika parakstīta otra Nodomu vēstule, ko parakstīja LatvijasMinistru prezidents, finanšu ministrs, Latvijas Bankas prezidents, Finanšu un kapitāla tirgus komisijaspriekšsēdētāja, kā arī piecu koalīcijā esošo politisko partiju priekšsēdētāji.626 Pieejama: http://www.fm.gov.lv/preses_relizes/dok/Nodomu_vestule_SVF_2008-12-18.pdf (aplūkots 27.09.2009).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009198