Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

dokumentam nevajag noteikti tikt nosauktam par "saprašanās memorandu", var tikt lietoti arī citinosaukumi, tādi kā "nodomu protokols", "deklarācija", un citi, taču galvenā pazīme nošķīrumam nostarptautiska līguma ir saprašanās memoranda nesaistošais raksturs. Saprašanās memorandam gan varbūt ievērojama politiskā nozīme (piemēram, Eiropas Drošības un Sadarbības konferences nobeigumaakts). Saprašanās memorands ir valstu praksē bieži izmantots instruments tieši tā nesaistošā raksturadēļ, jo tādējādi tas var būt elastīgāks, konfidenciālāks un ātrāk noslēdzams salīdzinot arstarptautiskajiem līgumiem. 613 Saprašanās memorandus var daudz vieglāk un bez kavēšanās grozīt, kāarī parasti tos var izbeigt, iesniedzot savlaicīgu paziņojumu, ja vien pats memorands neparedzcitādāk. 614Izprotot saprašanās memoranda juridisko dabu šādā veidā, saprašanās memorands nebūtu uzskatāmspar normatīvu aktu ne nacionālo, ne starptautisko tiesību izpratnē. Tajā pašā laikā, nevar izslēgtiespēju, ka per se nesaistošais saprašanās memorands var būt nozīmīgs citādāk saistošas normas saturaidentificēšanā un iztulkošanā. Valstis var izmantot saprašanās memorandu, lai fiksētu viedokli parsaistošas paražas vai vispārēja principa saturu, kas būs ar nozīmīgu lomu šīs normas piemērošanā(nesaistošu dokumentu izvērtēšana saistošu pienākumu satura identificēšanā ir akceptēta attiecībā uzStarptautisko Tiesību komisijas dokumentiem). 615 Nevar izslēgt, ka saprašanās memorands varētu būtnozīmīgs (cita) starptautiska līguma interpretācijas procesā, piemēram, parādot pušu izpratni par kādajēdziena īpašu nozīmi vai tiekot izmantots kā travaux préparatoires. Lai gan dažkārt ir ticis uzskatīts,ka saprašanās memoranda nepildīšana varētu novest pie t.s. estoppel principa pārkāpuma (kas aizliedzpretrunīgu rīcību, kam otra puse ir uzticējusies sev par sliktu), šāds viedoklis nav pārliecinošs: tā kāsaprašanās memorands nav saistošs, tas nevar radīt prettiesisku paļāvību citiem starptautisko tiesībusubjektiem. 616 Tādēļ, lai gan īpašos gadījumos saprašanās memorands var izskaidrot citādāk saistošunormu, no tā per se neizriet tiesiskas saistības.Pie jebkādas saprašanās memoranda definīcijas vienmēr jāiekļauj atruna, ka nosaukums tomēr navnoteicošais, jo dokumenta saturs neatkarīgi no nosaukuma var liecināt par starptautiska līgumaesamību. Taču valstu praksei, tajā skaitā Latvijas praksei, jātiecas lietot starptautisko dokumentunosaukumus atbilstoši to saturam un tādējādi, ja dokumentam paredzēts saistošs raksturs, neizmantotsaprašanās memoranda jēdzienu tā nosaukumā.613 A.Aust. The Theory and Practice of Informal International Instruments. 35 ICLQ, 1986, p.787.614 Malcolm N.Shaw. International Law. Fifth edition. Cambridge, Cambridge University Press, 2006, p.814.615 Satversmes tiesa piemēroja Helsinku Nobeiguma aktu nevis kā līgumu, bet kā precīzu vispārējo principu deklarāciju,Satversmes tiesas 2007.gada 29.novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102 (Robežlīguma lieta), 71.1..punkts.616 Malgosia Fitzmaurice, ‘The Identification and Character of Treaties and Treaty Obligations between States inInternational Law’ (2002) 73 British Yearbook of International Law 141, 174-180.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009193© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009