Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

tikai Eiropas Kopienu tiesa. Tādējādi Kopienas interesēs ir pieņemt, ka tiesai ir jurisdikcijasniegt TRIPs nolīguma 33.panta interpretāciju (paras.36-38).- Tiesa secināja, ka pašreiz Kopienas līmenī nav pieņemti nekādi tiesību akti patentu jomā,izņemot atsevišķus izolētus noteikumus, piemēram, augu šķirņu aizsardzības un patentupapildus aizsardzības sertifikātu jomā. Tomēr šie atsevišķie noteikumi nepārklāj patentu tiesībujomu kopumā un, it īpaši, neievieš harmonizētus noteikumus par patentu aizsardzības termiņu(paras.40-44).- "Ir jākonstatē, ka patentu jomā Kopiena vēl nav īstenojusi savas kompetences vai vismaz to, kaiekšējā līmenī šī īstenošana šobrīd joprojām nav pietiekami nozīmīga, lai varētu uzskatīt, kapašreizējā stāvoklī šī joma ietilpst Kopienu tiesībās. Ņemot vērā šī sprieduma 34. punktāatgādināto principu, no tā ir jāsecina, ka, tā kā TRIPs līguma 33. pants ietilpst jomā, kurāpašreizējā Kopienu tiesību attīstības stāvoklī dalībvalstis principā saglabā savu kompetenci, tāsir tiesīgas atzīt šīs normas tiešo iedarbību vai nē. Pastāvot šādiem apstākļiem, uz uzdotajiemjautājumiem ir jāatbild, ka Kopienu tiesiskā regulējuma patentu jomā pašreizējā stāvoklīKopienu tiesības pieļauj, lai valsts tiesa valsts tiesībās paredzētajos apstākļos tieši piemērotuTRIPs līguma 33. pantu." (Paras.46-48).- Interesanti, ka, taisot šādu spriedumu, tiesa nesekoja ģenerāladvokāta Kolomera viedoklim,kurš ieteica tiesai neatzīt, ka TRIPs līguma 33.pantam varētu būt tiešā iedarbība dalībvalstutiesās. Ģenerāladvokāts Kolomers uzskatīja, ka TRIPs 33.pants neatbilst tiešās iedarbībaspiemērošanas kritērijiem – norma nav skaidra, turklāt tā sniedz dalībvalstīm iespēju dažādinoteikt patentu aizsardzības termiņu, paredzot tikai tā minimālo robežu. Ģenerāladvokāts arīkritizēja tiesas iepriekšējo pieeju, lemjot par PTO līgumu tiešo iedarbību, norādot, ka tā irneparedzama un neskaidra (nav viegli noteikt, vai konkrētajā jomā Kopiena ir pietiekamā mērājau īstenojusi savas kompetences!). Ģenerāladvokāts pat bargi atzīmēja, ka pašlaik uz neskaidatiesiska pamata balstiem tiesa ir pārvērtusi starptautisko publisko tiesību ieviešanu Kopienastiesībās par paņēmienu, kā izvairīties no Kopienas starptautiskajām saistībām. "Tā kā Tiesasargumenti ir saistīti drīzāk ar politisko nekā juridisko sfēru, ir lieki ielaisties plašākā diskusijāun cerēt, ka ar juridiskajā literatūrā pausto kritiku tiks uzveikta pretošanās atzīt nostāju, [..] kanolīguma norma sava skaidrā, precīzā un beznosacījuma satura dēļ principā var būt Kopienutiesību aktu tiesiskuma kritērijs un privātpersonas ir tiesīgas uz to atsaukties valsts tiesāsvienīgi gadījumā, ja tas izriet no līguma konteksta kopumā." 593593 Ģenerāladvokāta Ruiz-Jarabo Colomer secinājumi, sniegti 2007. gada 23.janvārī. Lieta C-431/05. [2007] ECR I-07001;paras. 75-97.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009180© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009