Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

11.07.2015 Views

Tiesas atziņas- Kopējās tirdzniecības jautājumos Kopienai ir ekskluzīva kompetence, tātad tikai Kopiena varnoslēgt daudzpusējus līgumus starptautiskās tirdzniecības jautājumos attiecībā uz visa veidaprecēm. Dalībvalstis nav sev rezervējušas nekādas preces, uz kurām tām paliktu atsevišķastiesības organizēt starptautisko tirdzniecību. Tātad Kopienai ir ekskluzīvā kompetence noslēgtstarptautiskus līgumus arī par ogļu un tērauda produktu tirdzniecību, kā arī par atomenerģijasproduktu tirdzniecību (jo Eiropas atomenerģijas līgums neparedz pretējo). Tātad Kopienai irekskluzīva kompetence noslēgt GATT. (Paras.24-27).- Tālāk jānoskaidro, vai šī ekskluzīvā kopējās tirdzniecības jautājumu kompetence attiecināmaarī uz tirdzniecību ar pakalpojumiem (GATS), ne tikai precēm. Komisija norāda, ka tiesaikopējās tirdzniecības jēdzienu jāiztulko plaši, tajā ietverot arī pakalpojumus. Tiesa piekrīt, kano kopējās tirdzniecības politikas atvērtā rakstura izriet, ka pakalpojumu tirdzniecība principānevar tikt izslēgta no EKL 133.panta apjoma. (para.41).- Taču jāņem vērā GATS ietvertā pakalpojumu definīcija, lai redzētu, vai EKL kopējā shēmaneierobežo, ciktāl šādi pakalpojumi var tikt nosegti ar EKL 133.pantu (para.42).- GATS ietver četrus pakalpojumu veidus: (1) pārrobežu pakalpojumi, kur nenotiek personupārvietošanās (piemēram, elektroniskie pakalpojumi); (2) patēriņš ārvalstīs, kad patērētājsdodas uz PTO dalībvalsti, kurā atrodas piegādātājs (piemēram, tūrists apmeklē restorānu); (3)komerciālā klātbūtne, kad PTO dalībvalstī atrodas uzņēmuma filiāle, kurā tiek sniegtipakalpojumi; (4) fizisko personu no citas PTO dalībvalsts klātbūtne, kad vienas dalībvalstspiegādātājs var sniegt pakalpojumus citas PTO dalībvalsts teritorijā. Pirmais veids noteiktiietilpst kopējā tirdzniecības politikā, jo tas ir salīdzinoši līdzīgs preču kustībai. (Paras.43-44).- Taču pārējie trīs pakalpojumu veidi neietilpst kopējā tirdzniecības politikā, jo, pirmkārt, tieietver trešo valstu pilsoņu pārvietošanos, kas ir ārpus tirdzniecības politikas, otrkārt, tie ietvertransporta aspektus, bet starptautiskie līgumi transporta jomā ir tieši izslēgti no EKL 133.pantaregulējuma jomas. Tādējādi attiecībā uz šiem pakalpojumu veidiem nav konstatējama Kopienastieši norādīta ekskluzīvā ārējā kompetence, pamatojoties uz EKL 133.pantu. (Paras.46-53).- Jānoskaidro arī, vai TRIPs ietilpst kopējā tirdzniecības politikas jomā. Nav noliedzams, kaintelektuālā īpašuma tiesības ir saistītas ar precēm (proti, intelektuālā īpašuma tiesības parasti iriemiesotas objektā, piemēram, grāmatā, kompaktdiskā, gleznā, u.tml.). Tomēr ar to nepietiek,lai intelektuālā īpašuma tiesības ietvertu EKL 133.panta regulējumā: šīs tiesības nav tiešisaistītas ar starptautisko tirdzniecību. Tās vienādi ietekmē gan iekšējo, gan ārējo tirdzniecību.(Para.57).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009166

- "Ja atzītu, ka Kopienai ir ekskluzīva kompetence noslēgt līgumus ar trešajām valstīm parintelektuālā īpašuma aizsardzības harmonizāciju un vienlaikus sasniegt harmonizācijuKopienas līmenī, tad Kopienas institūcijas spētu izvairīties no iekšējiem ierobežojumiem, kastām ir saistoši attiecībā uz procedūru un balsošanas noteikumiem." (Para.60).- Tas vien, ka starptautiskos līgumos, ko Kopiena ir noslēgusi, pamatojoties uz EKL 133.pantu,nereti ir iekļauti blakus noteikumi par intelektuālā īpašuma aizsardzību, nenozīmē, ka pašasintelektuālā īpašuma tiesības ir ietvertas kopējā tirdzniecības politikā. Tātad TRIPs neietilpstkopējās tirdzniecības politikas jomā un Kopienai nav tieši piešķirtas ekskluzīvas tiesībasnoslēgt šādu starptautisko līgumu (Paras.68-71).(d) Atzinums 2/00 (Kartahenas protokols) 577Lietas faktiTiesa tika lūgta sniegt atzinumu, uz kāda pamata Kopiena ir tiesīga pievienoties Kartahenasprotokolam par bioloģisko drošību. Šis protokols pievienots Riodežaneiro Konvencijai par bioloģiskodaudzveidību, kurai Kopiena jau bija pievienojusies. Komisija uzskatīja, ka vienošanos parpievienošanos protokolam jānoslēdz, pamatojoties uz EKL 133.pantu un 174.panta ceturto daļu (dabasaizsardzība) – abās jomās Kopienai ir ārējā ekskluzīvā kompetence. Padome un dalībvalstis totiesuzskatīja, ka protokols jānoslēdz, pamatojoties uz EKL 175.panta pirmo daļu (koplēmuma procedūra,tātad dalīta ārējā kompetence). Protokols galvenokārt regulēja dzīvo modificēto organismu pārrobežuapriti.Tiesas atziņas- "[..] saskaņā ar pastāvīgo judikatūru lēmumu, ieskaitot tādus, kas pieņemti starptautiskanolīguma noslēgšanai, juridiskais pamats nevar būt pamatots tikai uz to autora pārliecību, bettam ir jābūt pamatotam uz objektīviem faktoriem, ko ir iespējams pārbaudīt tiesā. Šie faktori itīpaši ietver lēmuma mērķi un saturu [..]". (Para.22).- "Ja Kopienas lēmuma pārbaude liecina, ka tam ir divējāds mērķis vai ka tam ir divassastāvdaļas un viena ir identificējama kā galvenā jeb dominējošā, bet otra drīzāk ir papildusastāvdaļa, lēmums ir jāpamato uz vienu juridisko pamatu, proti, to, kas paredzēts galvenajammērķim vai sastāvdaļai [..]."- "Šajā lietā šo kritēriju piemērošana nozīmē, ka ir jāizvērtē, vai Protokols, ņemot vērā tākontekstu, mērķi un saturu, ir līgums, kas galvenokārt attiecas uz vides aizsardzību, bet varpakārtoti ietekmēt dzīvo modificēto organismu tirdzniecību, vai tas turpretim galvenokārt577 Atzinums 2/00, Kartahenas protokols [2001], ECR I-9713.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009167

Tiesas atziņas- Kopējās tirdzniecības jautājumos Kopienai ir ekskluzīva kompetence, tātad tikai Kopiena varnoslēgt daudzpusējus līgumus starptautiskās tirdzniecības jautājumos attiecībā uz visa veidaprecēm. Dalībvalstis nav sev rezervējušas nekādas preces, uz kurām tām paliktu atsevišķastiesības organizēt starptautisko tirdzniecību. Tātad Kopienai ir ekskluzīvā kompetence noslēgtstarptautiskus līgumus arī <strong>par</strong> ogļu un tērauda produktu tirdzniecību, kā arī <strong>par</strong> atomenerģijasproduktu tirdzniecību (jo Eiropas atomenerģijas līgums ne<strong>par</strong>edz pretējo). Tātad Kopienai irekskluzīva kompetence noslēgt GATT. (Paras.24-27).- Tālāk jānoskaidro, vai šī ekskluzīvā kopējās tirdzniecības jautājumu kompetence attiecināmaarī uz tirdzniecību ar pakalpojumiem (GATS), ne tikai precēm. Komisija norāda, ka tiesaikopējās tirdzniecības jēdzienu jāiztulko plaši, tajā ietverot arī pakalpojumus. Tiesa piekrīt, kano kopējās tirdzniecības politikas atvērtā rakstura izriet, ka pakalpojumu tirdzniecība principānevar tikt izslēgta no EKL 133.panta apjoma. (<strong>par</strong>a.41).- Taču jāņem vērā GATS ietvertā pakalpojumu definīcija, lai redzētu, vai EKL kopējā shēmaneierobežo, ciktāl šādi pakalpojumi var tikt nosegti ar EKL 133.pantu (<strong>par</strong>a.42).- GATS ietver četrus pakalpojumu veidus: (1) pārrobežu pakalpojumi, kur nenotiek personupārvietošanās (piemēram, elektroniskie pakalpojumi); (2) patēriņš ārvalstīs, kad patērētājsdodas uz PTO dalībvalsti, kurā atrodas piegādātājs (piemēram, tūrists apmeklē restorānu); (3)komerciālā klātbūtne, kad PTO dalībvalstī atrodas uzņēmuma filiāle, kurā tiek sniegtipakalpojumi; (4) fizisko personu no citas PTO dalībvalsts klātbūtne, kad vienas dalībvalstspiegādātājs var sniegt pakalpojumus citas PTO dalībvalsts teritorijā. Pirmais veids noteiktiietilpst kopējā tirdzniecības politikā, jo tas ir salīdzinoši līdzīgs preču kustībai. (Paras.43-44).- Taču pārējie trīs pakalpojumu veidi neietilpst kopējā tirdzniecības politikā, jo, pirmkārt, tieietver trešo valstu pilsoņu pārvietošanos, kas ir ārpus tirdzniecības politikas, otrkārt, tie ietvertransporta aspektus, bet starptautiskie līgumi transporta jomā ir tieši izslēgti no EKL 133.pantaregulējuma jomas. Tādējādi attiecībā uz šiem pakalpojumu veidiem nav konstatējama Kopienastieši norādīta ekskluzīvā ārējā kompetence, pamatojoties uz EKL 133.pantu. (Paras.46-53).- Jānoskaidro arī, vai TRIPs ietilpst kopējā tirdzniecības politikas jomā. Nav noliedzams, kaintelektuālā īpašuma tiesības ir saistītas ar precēm (proti, intelektuālā īpašuma tiesības <strong>par</strong>asti iriemiesotas objektā, piemēram, grāmatā, kompaktdiskā, gleznā, u.tml.). Tomēr ar to nepietiek,lai intelektuālā īpašuma tiesības ietvertu EKL 133.panta regulējumā: šīs tiesības nav tiešisaistītas ar starptautisko tirdzniecību. Tās vienādi ietekmē gan iekšējo, gan ārējo tirdzniecību.(Para.57).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009166

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!