Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

11.07.2015 Views

5.2.2. Ekskluzīvās ārējās kompetences judikatūra: kopējā tirdzniecības politika(a) Atzinums Nr.1/75 (Vienošanās par vietējo izmaksu standartu). 574Lietas faktiKomisija uzdeva tiesai jautājumu, vai Kopiena ir tiesīga noslēgt Vienošanos par vietējo izmaksustandartu, kas bija sagatavota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization forEconomic Cooperation and Development) ietvaros, un, ja jā, tad vai Kopienas kompetence irekskluzīva. Vienošanās priekšmets bija eksporta kredītu piešķiršana.Tiesas atziņas- EKL 133.pants attiecas uz eksporta politiku un tādējādi ietver arī eksporta atbalsta sistēmas,ieskaitot kredītus (šis un turpmāk - B daļas 1.jautājums – atzinumā nav numurētu paragrāfu).- Tirdzniecības politikas jēdzienam ir tas pats saturs, neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz valstsvai Kopienas starptautisku darbību.- Kopienas tirdzniecības politiku veido iekšēju un ārēju pasākumu kopums un savstarpējamijiedarbība, vienam no tiem neesot pārākam par otru. Kopējā tirdzniecības politika tiekveidota pakāpeniski, pieņemot gan iekšējus Kopienas tiesību aktus, gan slēdzot starptautiskuslīgumus.- EKL 133.pants ir lasāms kopējā tirgus funkcionēšanas kontekstā un tas aizsargā Kopienaskopējās intereses, kuru labā dalībvalstu atsevišķajām interesēm ir jācenšas saskaņoties citai arcitu (šis un turpmāk - B daļas 2.jautājums).- "Ir tātad pilnīgi skaidrs, ka šis princips nav savienojams ar katras dalībvalsts brīvību, ko tāsvarētu pieprasīt, atsaucoties uz vienlaicīgo kompetenci, nolūkā nodrošināt, lai tiek atsevišķiapmierinātas to intereses ārējās attiecībās, riskējot ar Kopienas kopējo interešu efektīvuaizstāvību."- "Faktiski, jebkura dalībvalstu vienpusēja darbība novestu pie nesaskaņām eksporta kredītupiešķiršanā, un attiecīgi kavētu konkurenci starp dažādu dalībvalstu uzņēmumiem ārējā tirgū.Šādu kavēšanu var likvidēt tikai ievērojot stingru vienotību kredīta piešķiršanas noteikumosKopienas uzņēmumiem neatkarīgi no to valstspiederības."- "Tādēļ nevar tikt pieņemts, ka tādā jomā kā šī Vienošanās, kuru regulē eksporta politika un vēljo vairāk kopējā tirdzniecības politika, dalībvalstis varētu īstenot kompetenci vienlaikus arKopienu, gan Kopienas sfērā, gan starptautiskajā sfērā. 133.panta [pašreizējā numerācijā]574 Atzinums Nr.1/75 (Vienošanās par vietējo izmaksu standartu) [1975] ECR 1355.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009164

noteikumi [..] skaidri demonstrē, ka Kopienas un dalībvalstu vienlaicīga kompetence šajājautājumā ir neiespējama."- "Pieņemt par patiesu pretējo nozīmētu atzīt, ka attiecībās ar trešajām valstīm dalībvalstis varieņemt pozīcijas, kas atšķiras no tām, ko plāno ieņemt Kopiena, un tādējādi tiktu traucētsstarptautiskais ietvaros, apšaubīta savstarpējā uzticība Kopienā un tiktu kavēta Kopienas spējaizpildīt tās uzdevumus kopējo interešu aizsardzībai."(b) Lieta 45/86 (Vispārējās tarifu priekšrocības) 575Lietas faktiKomisija cēla prasību pret Padomi, lūdzot atzīt par prettiesisku Padomes regulu par tarifupriekšrocībām produktiem, kas nāk no jaunattīstības valstīm. Regula bija pieņemta, pamatojoties uzEKL 133. un 308.pantu (pēc pašreizējās numerācijas), taču Komisija uzskatīja, ka šis instrumentsietilpst tieši kopējā tirdzniecības politikā, un tādējādi bija jāpieņem, tikai pamatojoties uz EKL133.pantu. Padome strīdējās pretī, ka instruments skar ne tikai tirdzniecības politiku, bet arī palīdzībujaunattīstības valstīm, tāpēc tam bija nepieciešams papildus juridiskais pamats.Tiesas atziņas- Tirdzniecības politikas koncepcijai ir viens un tas pats saturs neatkarīgi no tā, vai šī politikatiek īstenota iekšēji vai ārēji. Saikne starp tirdzniecību un attīstības sadarbību kļūst aizvienstiprāka. (Paras.16-17).- Tirdzniecības politikas jēdziens ir atvērts. Tirdzniecības politikai jāveicina harmoniska pasaulestirdzniecības attīstība, tātad tirdzniecības politika var tikt piemērota starptautisko attiecībuizmaiņām. Tas vien, ka tirdzniecības instruments vienlaikus veicina arī jaunattīstības valstuattīstību, neizslēdz šo instrumentu no kopējās tirdzniecības politikas. (Para.19).- Tātad regulu vajadzēja pieņemt, tikai pamatojoties uz EKL 133.pantu.(c)Atzinums 1/94 (PTO līguma lieta) 576 – sk. arī ārējās kompetences judikatūruLietas faktiTiesa tika lūgta sniegt atzinumu, vai Kopiena ir tiesīga noslēgt Pasaules Tirdzniecības Organizācijas(PTO) līgumu, vai šī līguma slēgšanai Kopienai ir ekskluzīva kompetence, kā arī, vai līguma slēgšanastiesiskais pamats ir EKL 133.pants (kopējā tirdzniecības politika).PTO līgums sastāv no vairākiem atsevišķiem nolīgumiem (sk. lietas faktus iepriekš).575 Lieta 45/86 (Komisija v Padome; Vispārējās tarifu priekšrocības) [1987] ECR 1493.576 Atzinums 1/94 (PTO līguma lieta) [1994] ECR I-5267.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009165

5.2.2. Ekskluzīvās ārējās kompetences judikatūra: kopējā tirdzniecības politika(a) Atzinums Nr.1/75 (Vienošanās <strong>par</strong> vietējo izmaksu standartu). 574Lietas faktiKomisija uzdeva tiesai jautājumu, vai Kopiena ir tiesīga noslēgt Vienošanos <strong>par</strong> vietējo izmaksustandartu, kas bija sagatavota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization forEconomic Cooperation and Development) ietvaros, un, ja jā, tad vai Kopienas kompetence irekskluzīva. Vienošanās priekšmets bija eksporta kredītu piešķiršana.Tiesas atziņas- EKL 133.pants attiecas uz eksporta politiku un tādējādi ietver arī eksporta atbalsta sistēmas,ieskaitot kredītus (šis un turpmāk - B daļas 1.jautājums – atzinumā nav numurētu <strong>par</strong>agrāfu).- Tirdzniecības politikas jēdzienam ir tas pats saturs, neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz valstsvai Kopienas starptautisku darbību.- Kopienas tirdzniecības politiku veido iekšēju un ārēju pasākumu kopums un savstarpējamijiedarbība, vienam no tiem neesot pārākam <strong>par</strong> otru. Kopējā tirdzniecības politika tiekveidota pakāpeniski, pieņemot gan iekšējus Kopienas tiesību aktus, gan slēdzot starptautiskuslīgumus.- EKL 133.pants ir lasāms kopējā tirgus funkcionēšanas kontekstā un tas aizsargā Kopienaskopējās intereses, kuru labā dalībvalstu atsevišķajām interesēm ir jācenšas saskaņoties citai arcitu (šis un turpmāk - B daļas 2.jautājums).- "Ir tātad pilnīgi skaidrs, ka šis princips nav savienojams ar katras dalībvalsts brīvību, ko tāsvarētu pieprasīt, atsaucoties uz vienlaicīgo kompetenci, nolūkā nodrošināt, lai tiek atsevišķiapmierinātas to intereses ārējās attiecībās, riskējot ar Kopienas kopējo interešu efektīvuaizstāvību."- "Faktiski, jebkura dalībvalstu vienpusēja darbība novestu pie nesaskaņām eksporta kredītupiešķiršanā, un attiecīgi kavētu konkurenci starp dažādu dalībvalstu uzņēmumiem ārējā tirgū.Šādu kavēšanu var likvidēt tikai ievērojot stingru vienotību kredīta piešķiršanas noteikumosKopienas uzņēmumiem neatkarīgi no to valstspiederības."- "Tādēļ nevar tikt pieņemts, ka tādā jomā kā šī Vienošanās, kuru regulē eksporta politika un vēljo vairāk kopējā tirdzniecības politika, dalībvalstis varētu īstenot kompetenci vienlaikus arKopienu, gan Kopienas sfērā, gan starptautiskajā sfērā. 133.panta [pašreizējā numerācijā]574 Atzinums Nr.1/75 (Vienošanās <strong>par</strong> vietējo izmaksu standartu) [1975] ECR 1355.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009164

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!