Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

funkcijas līdz Satversmes reformas izvešanai izpilda ministru kabinets sākot ar 1934.g. 15.maijaplkst.23.". 23 Attiecībā uz starptautiskajiem līgumiem šajā laika periodā attiecās Likums par likumuizsludināšanas kārtību 24 , kura 1.pants noteica, ka "Ministru kabineta uz 1934.g. 18. maija deklarācijaspieņemtos likumus, kas attiecas uz [..] līgumiem ar ārvalstiem, izsludina Valsts Prezidents." Tādējādistarptautiskos līgumus pēc 1934.gada 18.maija pretēji Satversmes regulējumam ratificēja nevisSaeima, bet Ministru kabinets. Ministru kabinets apstiprināja arī tos starptautiskos līgumus, kam nebijanepieciešama ratifikācija un kas neregulēja likumdošanas jautājumus (attiecīgi, uz kuriem neattiecāsarī Satversmes 41. un 68.pants). Piemēram, 1935.gada 28.martā Ministru kabinets apstiprināja Likumupar vienošanos par maksājumu kārtošanu preču tirdzniecībā Latvijas un Zviedrijas starpā: šīvienošanās pati par sevi neregulēja likumdošanas ceļā risināmus jautājumus (drīzāk, vienkāršistarptautiskas tirdzniecības jautājumus), turklāt tika apstiprināta notu apmaiņas veidā. 25Vispārzināms, ka Satversmes reforma tā arī netika izvesta. Saeimas darbība gan tika uz laiku atjaunota1940.gadā 26 , taču nav uzskatāma par tiesisku, jo 1940.gada 14. un 15.jūlija Saeimas vēlēšanas nenotikaatbilstoši Satversmes prasībām. Pēc Saeimas 1940.gada 21.jūnija Deklarācijas par Latvijas iestāšanosPadomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā 27 un Latvijas uzņemšanas Padomju SociālistiskoRepubliku Savienībā, Satversme vairs netika piemērota un Latvijas valstiskums de facto vairsnepastāvēja. Tomēr Latvija turpināja pastāvēt de iure kā starptautisko tiesību subjekts. 28Interesanti atzīmēt, ka ne jaunievēlētā Saeima, ne padomju vara oficiāli nedenonsēja Latvijas agrāknoslēgtos starptautiskos līgumus. 1940.gada 8.augustā Saeima pieņēma Lēmumu par Latvijaspārstāvību ārzemēs darbības izbeigšanu, ar kuru izbeidza Latvijas sūtniecību, misiju un konsulātudarbību trešajās valstīs. 29 Kā jau iepriekš minēts, šī Saeima nebija lemttiesīga un tādējādi arī šislēmums nav uzskatāms par spēkā esošu. Vairāki Latvijas sūtņi trešajās valstīs šo lēmumu arī neatzinaun turpināja Latvijas sūtniecību darbību. 30 Ir zināma vairāku Latvijas pārstāvju aktīva darbība,pārstāvot Latvijas intereses ārvalstīs. Piemēram, Latvijas sūtnis Londonā K. Zariņš 1940. gada 23.jūlijā iesniedza Lielbritānijas Ārlietu ministrijai adresētu memorandu, kurā norādīja, ka turpināspārstāvēt Latvijas Republikas intereses, un kvalificēja PSRS rīcību Latvijā kā prettiesisku. Citastarp K.23 Valdības deklarācija. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums, 1934., 6.burtnīca, 1356.lpp.24 Likums par likumu izsludināšanas kārtību. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums, 1934, 7.burtnīca,156.punkts.25 Likums par vienošanos par maksājumu kārtošanu preču tirdzniecībā Latvijas un Zviedrijas starpā. Likumu un Ministrukabineta noteikumu krājums, 1935, 8.burtnīca, 51.punkts.26 Likums par Saeimas darbības atjaunošanu. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums, 1940, 13.burtnīca,133.punkts.27 Deklarācija par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā. Likumu un Ministru kabinetanoteikumu krājums, 1940, 14.burtnīca, 163.punkts.28 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102 (Robežlīguma lieta) 22.-34. punkts.29 Lēmums par Latvijas pārstāvību ārzemēs darbības izbeigšanu. Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums, 1940,17.burtnīca, 205.punkts.30 Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. 2007-10-0102 (Robežlīguma lieta), 33.-34. punkts.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200916