Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

un uz Padomes pilnvarojuma pamata pārstāvēt arī dalībvalstis. Šāda kārtība tika ievērota PTO līgumalietā, kur Padome norādīja, ka, "nolūkā nodrošinot sarunu procedūras maksimālu konsekvenci, tikanolemts, ka Komisija darbosies kā vienīgā pārrunu veicēja Kopienas un dalībvalstu vārdā". Turklāt, šislēmums, kas pilnvaro Komisiju veikt pārrunas, nekādā ziņā neietekmē jautājumus par Kopienas vaidalībvalstu kompetenci attiecībā uz noslēdzamo līgumu. 523 Padome šādu lēmumu pilnvarot Komisijuvest pārrunas pieņem vienbalsīgi.Jāpiebilst, ka doktrīnā jauktie starptautiskie līgumi ir raksturoti kā neskaidra un nekonkrēta tiesībujoma, jo vairums jaukto starptautisko līgumu konkrēti nenorāda, kuri līguma jautājumi ir Kopienas, unkuri – dalībvalstu kompetencē. Šie aspekti var būt būtiski, ja rodas problēmas šāda starptautiskālīguma izpildē, grozījumos, izbeigšanas vai pārkāpumu gadījumos. No otras puses, jauktiestarptautiskie līgumi ir kompromiss starp Kopienas ārējo ekskluzīvo kompetenci un jebkādas ārējaskompetences trūkumu attiecīgajā jomā. Tādējādi šo jomu raksturo ne tikai tiesību, bet arī politiskasvienošanās aspekti. 5244.6. Eiropas Savienības noslēgto starptautisko līgumu piemērošana iekšējās tiesībāsEiropas Kopienu tiesa Hāgemana lietā paskaidroja, ka, tiklīdz Eiropas Savienības noslēgtsstarptautiskais līgums ir stājies spēkā, tas veido neatņemamu (integrētu) Kopienas tiesībusastāvdaļu. 525 Tas izriet arī no EKL 300.panta septītās daļas, kas paredz, ka noslēgtie starptautiskielīgumi ir saistoši gan Kopienai, gan dalībvalstīm. Pētījuma 5.nodaļā sniegts ieskats kompleksajāEiropas Kopienu tiesas judikatūrā par starptautisko līgumu iekšējās iedarbības dažādajiem aspektiem,tādēļ šeit sniegta tikai svarīgākās problemātikas analīze. Starptautisko līgumu iekšējā iedarbībaLatvijas tiesībās aplūkota pētījuma 6.nodaļā.4.6.1. Starptautisko līgumu tiešā iedarbībaSvarīgs jautājums ir, vai Eiropas Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem ir tiešā iedarbībaEiropas Savienības tiesību sistēmā. Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībās atzīto tiešās iedarbībasprincipu, kādai tiesību normai piemīt tiešā iedarbība, ja privātpersonai ir tiesības balstītos uz attiecīgoKopienas tiesību normu savu subjektīvo tiesību aizstāvēšanai. 526 Neapstrīdama tiešā iedarbība tiekatzīta pamatlīgumu, regulu un lēmumu normām. Attiecībā uz direktīvu tiešo iedarbību, pastāv virkneEiropas Kopienu tiesas lietu, kas risina šo jautājumu, un pašreizējais secinājums ir, ka direktīvunormām var būt vertikāla tieša iedarbība (tas ir, attiecībās starp indivīdu un dalībvalsti), ja ir beidzies523 Atzinums 1/94, (PTO līgums) [1994] ECR I-5267,para.3.524 J.H.H. Weiler. The External Legal Relations of Non-Unitary Actors: Mixity and the Federal Principle. In: J.H.H.Weiler.The Constitution of Europe: Do the New Clothes Have an Emperor? Cambridge: Cambridge University Press, 1999.525 Lieta 181/73 (Haegeman) [1974] ECR 449, para.5.526 Eiropas tiesības. Red. T.Jundzis – Rīga: Juridiskā koledža, 2004, 62.lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009146© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009