AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
puses ir gan viena vai vairākas (vai visas) dalībvalstis, kā arī Eiropas Savienība. Lai gan EiropasSavienības ekskluzīvajai ārējai kompetencei un tās noteikšanas kritērijiem ir veltīts diezgan daudzEiropas kopienas judikatūras, tomēr praksē lielākā daļa starptautisko līgumu tiek slēgti dalītāskompetences ietvaros.Kā atzīts tiesību doktrīnā 505 un Eiropas Kopienu tiesas judikatūrā, dalīta kompetence starptautiskolīgumu slēgšanā parasti sastopama vairākos tipiskos gadījumos, kas aplūkoti zemāk. Ar dalītokompetenci saistīta judikatūra tuvāk aplūkota arī pētījuma 5.nodaļā, savukārt dalītās kompetences unjauktu starptautisko līgumu problemātika – 6.nodaļā.4.4.1. Dibināšanas līguma norāde uz dalītu kompetenci.Dibināšanas līgumu norma norāda, ka kompetence ir īstenojama kopīgi Kopienai un dalībvalstīm(piemēram, 111.panta piektā daļa paredz, ka, neskarot Kopienas kompetenci un Kopienas nolīgumuspar ekonomisko un monetāro savienību, dalībvalstis var piedalīties sarunās starptautiskās organizācijāsun slēgt starptautiskus nolīgumus; 174.panta ceturtā daļa attiecībā uz vides politiku, bet 181.pantsattiecībā uz attīstības politiku nosaka, ka Kopiena un dalībvalstis atbilstīgi savai kompetenceisadarbojas ar trešajām valstīm un kompetentām starptautiskām organizācijām.4.4.2. Iekšējo noteikumu trūkums.Nav sasniegti kritēriji, lai konstatētu Eiropas Savienības ekskluzīvo ārējo kompetenci, piemēram, navpieņemti pietiekami iekšējie noteikumi, no kuriem izrietētu prasība pēc ekskluzīvas ārējāskompetences. 506 Šis ir gadījums, kad principā Kopienai ir kompetence vienai pašai regulēt konkrētojomu iekšēji, un, ja Kopiena pieņems kopīgus iekšējos noteikumus, tai var rasties arī ekskluzīva ārējākompetence atbilstoši AETR principam.4.4.3. Nepilnīga Kopienas iekšējā kompetenceSituācija, kad starptautiskais līgums skar gan kompetences, kas piešķirtas Eiropas Savienībai, gantādas kompetences, kas ir palikušas dalībvalstu pārziņā. No tā izriet, ka EKL vai cits attiecīgais līgumsnepiešķir Eiropas Savienībai kompetenci slēgt konkrētu starptautisko līgumu visā tā kopumā, joatsevišķas šī līguma regulētās nozares atrodas ārpus Eiropas Savienībai piešķirtajām kompetencēm:šajā gadījumā nepieciešama arī dalībvalstu līdzdalība. 507 Šo gadījumu Eiropas Kopienu tiesa aplūkojaDabīgās gumijas līguma lietā, kur tā nolēma, ka, lai gan līguma priekšmets ietilpa kopējā tirdzniecībaspolitikā (EKL 133.pants, kas paredz ekskluzīvu Kopienas kompetenci), tomēr attiecīgās jomasfinansējums ir palicis dalībvalstu pārziņā. Tā kā finansējuma aspekti bija noslēdzamā starptautiskā505 I. MacLeod, I.D.Henry, and S.Hyett. The External Relations of the European Communities. Oxford: Oxford UniversityPress, 1996, pp.63-64.506 Atzinums 1/94 (PTO līguma lieta) [1994] ECR I-5267, paras.99-105.507 Atzinums 2/00, [2001] ECR I-9713, para.5.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009142© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009
līguma centrāls elements, bija nepieciešama dalībvalstu piedalīšanās līguma slēgšanā, un tātadkompetence tika atzīta par dalītu. 508Šis dalītās kompetences gadījums precīzāk būtu dēvējams par "kopīgu" (joint) vai "jauktu" (mixed)kompetenci un šajos gadījumos noteikti ir jāslēdz jaukts starptautisks līgums, tas ir, līgums, kura pusesir gan Kopiena, gan dalībvalstis. 5094.4.4. Kopienai ir tikai minimālā kompetenceEiropas Savienībai ir piešķirta kompetence kādā nozarē pieņemt tikai minimālā sliekšņa noteikumus(minimālā harmonizācija), bet dalībvalstis ir tiesīgas pieņemt stingrākus noteikumus. Kā demonstrētsStarptautiskās darba organizācijas konvencijas lietā, ja starptautiskais līgums skar šo nozari kopumā,nepieciešama arī dalībvalstu līdzdalība. 510Arī šajā gadījumā būtu nepieciešams noslēgt jauktu starptautisko līgumu, jo attiecīgajā nozarēkompetentas ir gan Kopiena, gan dalībvalstis, tikai katra savā līmenī.4.4.5. Netraucējošas blakus kompetencesŠis ir gadījums, kad Kopienas un dalībvalstu kompetences kādā jomā var pastāvēt vienlaikus,netraucējot un neaizvietojot viena otru (tas ir, kompetence it kā atrodas blakus viena otrai). Piemērs irintelektuālā īpašuma nozare, kur vienlaikus pastāv Kopienas režīms – kopienas preču zīme, kopienasdizainparaugu tiesības, kā arī nacionālie dalībvalstu režīmi.4.4.6. Neprecizitāšu novēršanas nolūksŠo gadījumu rada situācija, kad dalīta kompetence nepieciešama praktisku apsvērumu dēļ. Proti, jaKopienas institūcijas nav ievērojušas precīzu līguma noslēgšanas procedūru, ko paredz Kopienastiesībās ietvertais tiesiskais pamats – šādā gadījumā, lai nevajadzētu vēlreiz slēgt visu starptautiskolīgumu, tam vienkārši var pievienoties arī dalībvalstis, tā leģitimizējot līgumu no Eiropas Savienībastiesību viedokļa. 5114.5. Eiropas Savienības dalībvalstu pievienošanās kārtība (procedūra) šāda veidastarptautiskajiem līgumiem.4.5.1. Dalītā kompetencē esošu starptautisko līgumu noslēgšanas veidiJa starptautiska līguma slēgšanā paredzēta dalīta kompetence, tad nepieciešama cieša sadarbība starpEiropas Savienību un tās dalībvalstīm gan līguma sagatavošanas un noslēgšanas, gan ieviešanas508 Atzinums 1/78 (Starptautiskais Dabīgās gumijas līgums) [1979] ECR 2871.509 Paul Craig, Grainne de Burca. EU Law. Tex, Cases, and Materials. 4th edition. Oxford: Oxford University Press, 2008,p.198.510 Atzinums 2/91 (Starptautiskās darba organizācijas konvencijas lieta), [1993] ECR I-1061, paras.16-21.511 Atzinums 2/00, [2001] ECR I-9713, para.5.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009143© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009
- Page 92 and 93: aktu šaubu gadījumā tiek pieņem
- Page 94 and 95: Attiecībā uz procesuālajām ties
- Page 96 and 97: veikto grozījumu gaisa satiksmes r
- Page 98 and 99: 3.2.4. Starpresoru, atvasināto pub
- Page 100 and 101: Tādējādi, ne starpresoru iestād
- Page 102 and 103: sistematizētā veidā, novēršot
- Page 104 and 105: normas var ieviest nemainītā veid
- Page 106 and 107: nacionālajās tiesībās nav piem
- Page 108 and 109: Strīdīgs ir arī jautājums, vai
- Page 110 and 111: egulējumu. 370 Ņemot vērā probl
- Page 112 and 113: konstitucionālo grozījumu veikša
- Page 114 and 115: paredzētam tā tiesiskajam pamatoj
- Page 116 and 117: Bundes /Informationsfreiheitsgesetz
- Page 118 and 119: Visi parlamenta, valdības un viet
- Page 120 and 121: Īpatnējs tiesību avots Lietuvā
- Page 122 and 123: 3.4.3. Somijas Nacionālais regulē
- Page 124 and 125: Īpašs tiesību palīgavots Itāli
- Page 126 and 127: tiesas judikatūra (detalizēts Eir
- Page 128 and 129: Savienības dalībvalstu un citu va
- Page 130 and 131: saskaņā ar Savienības politiku s
- Page 132 and 133: 4.2.2. Netieši norādīta (implied
- Page 134 and 135: vispārējas tiesības pieņemt cil
- Page 136 and 137: (i)(ii)(iii)(iv)(v)slēdzot asociā
- Page 138 and 139: Tātad, saskaņā ar AETR lietā ie
- Page 140 and 141: (a)(b)Starptautiskais līgums ietil
- Page 144 and 145: procesā, ar nolūku nodrošināt E
- Page 146 and 147: un uz Padomes pilnvarojuma pamata p
- Page 148 and 149: identiska EKL 28.pantam, jo līguma
- Page 150 and 151: Šī Portugāles pret Padomi lieta
- Page 152 and 153: 5. EIROPAS KOPIENU TIESAS JUDIKATŪ
- Page 154 and 155: visiem jautājumiem, ko var tiesisk
- Page 156 and 157: Interesants jautājums jārisina, j
- Page 158 and 159: 5.2. Eiropas Kopienu tiesas judikat
- Page 160 and 161: [dalībvalstis ir Kopienai šo komp
- Page 162 and 163: kopējie noteikumi, kurus šīs sai
- Page 164 and 165: 5.2.2. Ekskluzīvās ārējās komp
- Page 166 and 167: Tiesas atziņas- Kopējās tirdznie
- Page 168 and 169: attiecas uz starptautisko tirdzniec
- Page 170 and 171: - Dalībvalstis, nodrošinot Kopien
- Page 172 and 173: (para.61). Tādējādi tiesa atzina
- Page 174 and 175: - Šajā lietā nav runa par tiešo
- Page 176 and 177: tiesību regulētām jomām. Tāpē
- Page 178 and 179: PTO nolīguma prasībām. Turklāt,
- Page 180 and 181: tikai Eiropas Kopienu tiesa. Tādē
- Page 182 and 183: darbība radīs kodolpiesārņojumu
- Page 184 and 185: (a) Lieta C-70/94 (Werner) 596Lieta
- Page 186 and 187: pret trešajām valstīm, kuros var
- Page 188 and 189: mehānismu, ar kura palīdzību š
- Page 190 and 191: Tāpat arī ESL 3. pants [..] nav i
līguma centrāls elements, bija nepieciešama dalībvalstu piedalīšanās līguma slēgšanā, un tātadkompetence tika atzīta <strong>par</strong> dalītu. 508Šis dalītās kompetences gadījums precīzāk būtu dēvējams <strong>par</strong> "kopīgu" (joint) vai "jauktu" (mixed)kompetenci un šajos gadījumos noteikti ir jāslēdz jaukts starptautisks līgums, tas ir, līgums, kura pusesir gan Kopiena, gan dalībvalstis. 5094.4.4. Kopienai ir tikai minimālā kompetenceEiropas Savienībai ir piešķirta kompetence kādā nozarē pieņemt tikai minimālā sliekšņa noteikumus(minimālā harmonizācija), bet dalībvalstis ir tiesīgas pieņemt stingrākus noteikumus. Kā demonstrētsStarptautiskās darba organizācijas konvencijas lietā, ja starptautiskais līgums skar šo nozari kopumā,nepieciešama arī dalībvalstu līdzdalība. 510Arī šajā gadījumā būtu nepieciešams noslēgt jauktu starptautisko līgumu, jo attiecīgajā nozarēkompetentas ir gan Kopiena, gan dalībvalstis, tikai katra savā līmenī.4.4.5. Netraucējošas blakus kompetencesŠis ir gadījums, kad Kopienas un dalībvalstu kompetences kādā jomā var pastāvēt vienlaikus,netraucējot un neaizvietojot viena otru (tas ir, kompetence it kā atrodas blakus viena otrai). Piemērs irintelektuālā īpašuma nozare, kur vienlaikus pastāv Kopienas režīms – kopienas preču zīme, kopienasdizain<strong>par</strong>augu tiesības, kā arī nacionālie dalībvalstu režīmi.4.4.6. Neprecizitāšu novēršanas nolūksŠo gadījumu rada situācija, kad dalīta kompetence nepieciešama praktisku apsvērumu dēļ. Proti, jaKopienas institūcijas nav ievērojušas precīzu līguma noslēgšanas procedūru, ko <strong>par</strong>edz Kopienastiesībās ietvertais tiesiskais pamats – šādā gadījumā, lai nevajadzētu vēlreiz slēgt visu starptautiskolīgumu, tam vienkārši var pievienoties arī dalībvalstis, tā leģitimizējot līgumu no Eiropas Savienībastiesību viedokļa. 5114.5. Eiropas Savienības dalībvalstu pievienošanās kārtība (procedūra) šāda veidastarptautiskajiem līgumiem.4.5.1. Dalītā kompetencē esošu starptautisko līgumu noslēgšanas veidiJa starptautiska līguma slēgšanā <strong>par</strong>edzēta dalīta kompetence, tad nepieciešama cieša sadarbība starpEiropas Savienību un tās dalībvalstīm gan līguma sagatavošanas un noslēgšanas, gan ieviešanas508 Atzinums 1/78 (Starptautiskais Dabīgās gumijas līgums) [1979] ECR 2871.509 Paul Craig, Grainne de Burca. EU Law. Tex, Cases, and Materials. 4th edition. Oxford: Oxford University Press, 2008,p.198.510 Atzinums 2/91 (Starptautiskās darba organizācijas konvencijas lieta), [1993] ECR I-1061, <strong>par</strong>as.16-21.511 Atzinums 2/00, [2001] ECR I-9713, <strong>par</strong>a.5.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009143© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009
Change language