Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

tirdzniecības politikas jomā, ciktāl tas nepieciešams, lai noslēgtu starptautiskos līgumus (tātad ārēji),kā arī, ciktāl tas attiecas uz vienpusēju tiesību aktu pieņemšanu (iekšēji). 491No šīm lietām arī izriet pamatojums, kāpēc Kopienai konkrētos jautājumos būtu nepieciešamaekskluzīva kompetence – tas ir, kāpēc ir jautājumi, kuros jārīkojas Kopienai vienai pašai, nevis kopīgiar dalībvalstīm, vai dalībvalstīm vienām pašām. Pirmkārt, ekskluzīvā ārējā kompetence nodrošina, kadalībvalstu un Kopienas vienlaicīgi īstenotas pilnvaras neapdraudēs Kopienas lēmumu vienotību,konsekvenci un efektivitāti, kā arī, ka trešās valstis uztver Kopienu kā vienu konkrētu līguma partneri.Otrkārt, ja kopējā tirgū pastāvētu dažādas komerciālas un tirdzniecības politikas (katrā dalībvalstī sava,atkarībā no šīs dalībvalsts noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem), tad rastos konkurenceskropļošanas risks Eiropas Savienības ietvaros. 492Ekskluzīvās ārējās kompetences jēdziens tāpat kā daudzi citi Eiropas Savienības tiesību jēdzieni izrietnevis tieši no dibināšanas līgumiem, bet gan no Eiropas Kopienu tiesas judikatūras. Tādēļ, aprakstotEiropas Savienības ekskluzīvo kompetenci, nepieciešams balstīties tieši judikatūrā. Tā kā šī pētījumaietvaros atsevišķa 5.nodaļa veltīta tieši Eiropas Kopienu tiesas judikatūrai starptautisko līgumuslēgšanai, tad atsevišķas lietas šīs sadaļas ietvaros tiks aplūkotas konspektīvi un tikai tiktāl, ciktālnepieciešams, lai iezīmētu ar šīm lietām attīstīto ekskluzivitātes principu. Detalizētāks lietu apskatstiek sniegts pētījuma 5.nodaļā. Turklāt, Eiropas Savienības ekskluzīvā ārējā kompetence apkopojošā unpraktiskā veidā aplūkota arī pētījuma 6.nodaļā, nošķirot ekskluzivitātes gadījumus, kas attiecas uzskaidri norādītu ārējo kompetenci un gadījumus, kas piemērojami netieši norādītas kompetencesgadījumos.4.3.2. Ekskluzīvās ārējās kompetences principa attīstībaPirmo reizi Eiropas Kopienu tiesa pieminēja Kopienas ekskluzivitāti starptautisko līgumu slēgšanā jauaplūkotajā AERT lietā, ar ko tika iedibināts arī netieši norādītās ārējās kompetences princips. Tiesapaskaidroja:"[..] ikreiz, kad Kopiena nolūkā ieviest Līgumā paredzētu kopējo politiku pieņem kopējusnoteikumus jebkādā formā, dalībvalstīm vairs nav tiesību, darbojoties individuāli vai kolektīvi,uzņemties saistības pret trešajām valstīm, kas varētu ietekmēt šos noteikumus. Tiklīdz šādikopēji noteikumi ir stājušies spēkā, vienīgi Kopienai ir tiesības uzņemties un izpildītlīgumiskas saistības pret trešajām valstīm [..]." 493491 Atzinums 1/75 (Vietējo izmaksu standarta lieta) [1975] ECR 1355; Lieta 41/76 Donckerwolcke [1976] ECR 1921.492 Paul Craig, Grainne de Burca. EU Law. Tex, Cases, and Materials. 4th edition. Oxford: Oxford University Press, 2008,p.176.493 Lieta Nr. 22/70. Tiesas spriedums 1971. gada 31. martā. Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Kopienu Padomi.Eiropas nolīgums par autotransportu (AETR), E.C.R. 263, paras. 17-18.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009137© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009