AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
(i)(ii)(iii)(iv)(v)slēdzot asociācijas nolīgumus;slēdzot nolīgumu par ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību unpamatbrīvību aizsardzības konvencijai;slēdzot nolīgumus, ar ko izveido īpašu iestāžu sistēmu, izvēršotsadarbību;slēdzot nolīgumus, kas nopietni ietekmē ES budžetu;slēdzot nolīgumus jomās, kurās vai nu piemēro parasto likumdošanasprocedūru, vai arī īpašu likumdošanas procedūru, kad ir nepieciešamaEiropas Parlamenta piekrišana.Turklāt, atbilstoši šī punkta (b) apakšpunktam, visos pārējos gadījumos Padome slēdz starptautiskulīgumu, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, izņemot gadījumus, kad nolīgumi attiecas vienīgi uzkopējo ārpolitiku un drošības politiku. Lisabonas līguma grozījumi vienkāršo arī balsošanas procedūru:pamatnoteikums ir kvalificēts balsu vairākums, un vienbalsīgs lēmums nepieciešams tikai jomās, kurāsarī Eiropas Savienības tiesību akta pieņemšanai nepieciešama vienprātība, asociācijas nolīgumiem unnolīgumiem ar kandidātvalstīm, par Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvībuaizsardzības konvencijai (turklāt lēmums par šī pēdējā nolīguma slēgšanu nestājas spēkā, kamēr to navratificējušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām).Visi Eiropas Savienības ietvaros noslēgtie starptautiskie līgumi ir pieejami Eiropas Starptautiskolīgumu biroja datu bāzē (Treaties Office Database), 490 tomēr šobrīd datu bāzes meklētājs darbojas tikaiangļu valodā, nevis visās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās.4.3. Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence starptautisko līgumu slēgšanā.4.3.1. Vispārīgas piezīmesEiropas Savienības ekskluzīvā kompetence starptautisko līgumu slēgšanā nozīmē, ka konkrētostarptautisko līgumu var slēgt tikai Eiropas Savienība viena pati, nevis tās dalībvalstis vai EiropasSavienība kopīgi ar dalībvalstīm. Šāda ekskluzīvā kompetence var izrietēt gan no tieši, gan netiešinorādītas Eiropas Savienības ārējās kompetences.Viena no tipiskākajām nozarēm, kurā Eiropas Savienībai ir ekskluzīva gan iekšējā, gan ārējākompetence, ir kopējā tirdzniecības politika (133.pants). Eiropas Kopienu tiesa Vietējo izmaksustandarta lietā un Donckerwolcke lietā paskaidroja, ka Kopienai ir ekskluzīva kompetence kopējās490 http://ec.europa.eu/world/agreements/default.home.do (aplūkots 10.10.2009).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009136
tirdzniecības politikas jomā, ciktāl tas nepieciešams, lai noslēgtu starptautiskos līgumus (tātad ārēji),kā arī, ciktāl tas attiecas uz vienpusēju tiesību aktu pieņemšanu (iekšēji). 491No šīm lietām arī izriet pamatojums, kāpēc Kopienai konkrētos jautājumos būtu nepieciešamaekskluzīva kompetence – tas ir, kāpēc ir jautājumi, kuros jārīkojas Kopienai vienai pašai, nevis kopīgiar dalībvalstīm, vai dalībvalstīm vienām pašām. Pirmkārt, ekskluzīvā ārējā kompetence nodrošina, kadalībvalstu un Kopienas vienlaicīgi īstenotas pilnvaras neapdraudēs Kopienas lēmumu vienotību,konsekvenci un efektivitāti, kā arī, ka trešās valstis uztver Kopienu kā vienu konkrētu līguma partneri.Otrkārt, ja kopējā tirgū pastāvētu dažādas komerciālas un tirdzniecības politikas (katrā dalībvalstī sava,atkarībā no šīs dalībvalsts noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem), tad rastos konkurenceskropļošanas risks Eiropas Savienības ietvaros. 492Ekskluzīvās ārējās kompetences jēdziens tāpat kā daudzi citi Eiropas Savienības tiesību jēdzieni izrietnevis tieši no dibināšanas līgumiem, bet gan no Eiropas Kopienu tiesas judikatūras. Tādēļ, aprakstotEiropas Savienības ekskluzīvo kompetenci, nepieciešams balstīties tieši judikatūrā. Tā kā šī pētījumaietvaros atsevišķa 5.nodaļa veltīta tieši Eiropas Kopienu tiesas judikatūrai starptautisko līgumuslēgšanai, tad atsevišķas lietas šīs sadaļas ietvaros tiks aplūkotas konspektīvi un tikai tiktāl, ciktālnepieciešams, lai iezīmētu ar šīm lietām attīstīto ekskluzivitātes principu. Detalizētāks lietu apskatstiek sniegts pētījuma 5.nodaļā. Turklāt, Eiropas Savienības ekskluzīvā ārējā kompetence apkopojošā unpraktiskā veidā aplūkota arī pētījuma 6.nodaļā, nošķirot ekskluzivitātes gadījumus, kas attiecas uzskaidri norādītu ārējo kompetenci un gadījumus, kas piemērojami netieši norādītas kompetencesgadījumos.4.3.2. Ekskluzīvās ārējās kompetences principa attīstībaPirmo reizi Eiropas Kopienu tiesa pieminēja Kopienas ekskluzivitāti starptautisko līgumu slēgšanā jauaplūkotajā AERT lietā, ar ko tika iedibināts arī netieši norādītās ārējās kompetences princips. Tiesapaskaidroja:"[..] ikreiz, kad Kopiena nolūkā ieviest Līgumā paredzētu kopējo politiku pieņem kopējusnoteikumus jebkādā formā, dalībvalstīm vairs nav tiesību, darbojoties individuāli vai kolektīvi,uzņemties saistības pret trešajām valstīm, kas varētu ietekmēt šos noteikumus. Tiklīdz šādikopēji noteikumi ir stājušies spēkā, vienīgi Kopienai ir tiesības uzņemties un izpildītlīgumiskas saistības pret trešajām valstīm [..]." 493491 Atzinums 1/75 (Vietējo izmaksu standarta lieta) [1975] ECR 1355; Lieta 41/76 Donckerwolcke [1976] ECR 1921.492 Paul Craig, Grainne de Burca. EU Law. Tex, Cases, and Materials. 4th edition. Oxford: Oxford University Press, 2008,p.176.493 Lieta Nr. 22/70. Tiesas spriedums 1971. gada 31. martā. Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Kopienu Padomi.Eiropas nolīgums par autotransportu (AETR), E.C.R. 263, paras. 17-18.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009137© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009
- Page 86 and 87: periodu var pagarināt: valdībai n
- Page 88 and 89: Šo apsvērumu Lielbritānijas ties
- Page 90 and 91: pēc to parakstīšanas un netiek r
- Page 92 and 93: aktu šaubu gadījumā tiek pieņem
- Page 94 and 95: Attiecībā uz procesuālajām ties
- Page 96 and 97: veikto grozījumu gaisa satiksmes r
- Page 98 and 99: 3.2.4. Starpresoru, atvasināto pub
- Page 100 and 101: Tādējādi, ne starpresoru iestād
- Page 102 and 103: sistematizētā veidā, novēršot
- Page 104 and 105: normas var ieviest nemainītā veid
- Page 106 and 107: nacionālajās tiesībās nav piem
- Page 108 and 109: Strīdīgs ir arī jautājums, vai
- Page 110 and 111: egulējumu. 370 Ņemot vērā probl
- Page 112 and 113: konstitucionālo grozījumu veikša
- Page 114 and 115: paredzētam tā tiesiskajam pamatoj
- Page 116 and 117: Bundes /Informationsfreiheitsgesetz
- Page 118 and 119: Visi parlamenta, valdības un viet
- Page 120 and 121: Īpatnējs tiesību avots Lietuvā
- Page 122 and 123: 3.4.3. Somijas Nacionālais regulē
- Page 124 and 125: Īpašs tiesību palīgavots Itāli
- Page 126 and 127: tiesas judikatūra (detalizēts Eir
- Page 128 and 129: Savienības dalībvalstu un citu va
- Page 130 and 131: saskaņā ar Savienības politiku s
- Page 132 and 133: 4.2.2. Netieši norādīta (implied
- Page 134 and 135: vispārējas tiesības pieņemt cil
- Page 138 and 139: Tātad, saskaņā ar AETR lietā ie
- Page 140 and 141: (a)(b)Starptautiskais līgums ietil
- Page 142 and 143: puses ir gan viena vai vairākas (v
- Page 144 and 145: procesā, ar nolūku nodrošināt E
- Page 146 and 147: un uz Padomes pilnvarojuma pamata p
- Page 148 and 149: identiska EKL 28.pantam, jo līguma
- Page 150 and 151: Šī Portugāles pret Padomi lieta
- Page 152 and 153: 5. EIROPAS KOPIENU TIESAS JUDIKATŪ
- Page 154 and 155: visiem jautājumiem, ko var tiesisk
- Page 156 and 157: Interesants jautājums jārisina, j
- Page 158 and 159: 5.2. Eiropas Kopienu tiesas judikat
- Page 160 and 161: [dalībvalstis ir Kopienai šo komp
- Page 162 and 163: kopējie noteikumi, kurus šīs sai
- Page 164 and 165: 5.2.2. Ekskluzīvās ārējās komp
- Page 166 and 167: Tiesas atziņas- Kopējās tirdznie
- Page 168 and 169: attiecas uz starptautisko tirdzniec
- Page 170 and 171: - Dalībvalstis, nodrošinot Kopien
- Page 172 and 173: (para.61). Tādējādi tiesa atzina
- Page 174 and 175: - Šajā lietā nav runa par tiešo
- Page 176 and 177: tiesību regulētām jomām. Tāpē
- Page 178 and 179: PTO nolīguma prasībām. Turklāt,
- Page 180 and 181: tikai Eiropas Kopienu tiesa. Tādē
- Page 182 and 183: darbība radīs kodolpiesārņojumu
- Page 184 and 185: (a) Lieta C-70/94 (Werner) 596Lieta
(i)(ii)(iii)(iv)(v)slēdzot asociācijas nolīgumus;slēdzot nolīgumu <strong>par</strong> ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību unpamatbrīvību aizsardzības konvencijai;slēdzot nolīgumus, ar ko izveido īpašu iestāžu sistēmu, izvēršotsadarbību;slēdzot nolīgumus, kas nopietni ietekmē ES budžetu;slēdzot nolīgumus jomās, kurās vai nu piemēro <strong>par</strong>asto likumdošanasprocedūru, vai arī īpašu likumdošanas procedūru, kad ir nepieciešamaEiropas Parlamenta piekrišana.Turklāt, atbilstoši šī punkta (b) apakšpunktam, visos pārējos gadījumos Padome slēdz starptautiskulīgumu, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, izņemot gadījumus, kad nolīgumi attiecas vienīgi uzkopējo ārpolitiku un drošības politiku. Lisabonas līguma grozījumi vienkāršo arī balsošanas procedūru:pamatnoteikums ir kvalificēts balsu vairākums, un vienbalsīgs lēmums nepieciešams tikai jomās, kurāsarī Eiropas Savienības tiesību akta pieņemšanai nepieciešama vienprātība, asociācijas nolīgumiem unnolīgumiem ar kandidātvalstīm, <strong>par</strong> Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvībuaizsardzības konvencijai (turklāt lēmums <strong>par</strong> šī pēdējā nolīguma slēgšanu nestājas spēkā, kamēr to navratificējušas dalībvalstis saskaņā ar savām konstitucionālajām prasībām).Visi Eiropas Savienības ietvaros noslēgtie starptautiskie līgumi ir pieejami Eiropas Starptautiskolīgumu biroja datu bāzē (Treaties Office Database), 490 tomēr šobrīd datu bāzes meklētājs darbojas tikaiangļu valodā, nevis visās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās.4.3. Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetence starptautisko līgumu slēgšanā.4.3.1. Vispārīgas piezīmesEiropas Savienības ekskluzīvā kompetence starptautisko līgumu slēgšanā nozīmē, ka konkrētostarptautisko līgumu var slēgt tikai Eiropas Savienība viena pati, nevis tās dalībvalstis vai EiropasSavienība kopīgi ar dalībvalstīm. Šāda ekskluzīvā kompetence var izrietēt gan no tieši, gan netiešinorādītas Eiropas Savienības ārējās kompetences.Viena no tipiskākajām nozarēm, kurā Eiropas Savienībai ir ekskluzīva gan iekšējā, gan ārējākompetence, ir kopējā tirdzniecības politika (133.pants). Eiropas Kopienu tiesa Vietējo izmaksustandarta lietā un Donckerwolcke lietā paskaidroja, ka Kopienai ir ekskluzīva kompetence kopējās490 http://ec.europa.eu/world/agreements/default.home.do (aplūkots 10.10.2009).© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009136