Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

4.2.2. Netieši norādīta (implied) ārējā kompetenceNav nepieciešams, lai Eiropas Savienības kompetence slēgt starptautiskus līgumus vai citādi darbotiesārējās attiecībās būtu tieši norādīta līgumos. Kā jau augstāk minēts, tad skaidri noteikta ārējākompetence ir paredzēta tikai dažos EKL un ESL pantos. Tādēļ milzīga nozīme ir bijusi EiropasKopienu tiesas judikatūrai, kas ir iztulkojusi EKL tā, ka Eiropas Savienībai ir arī ārējā kompetencejomās, kuras tas nav EKL tieši norādīts. Eiropas Kopienu tiesa vairākās lietās ir norādījusi, ka ārējākompetence var būt norādīta netieši: proti, ja EKL ir piešķīris Kopienai konkrētas tiesības, lai sasniegtukādu mērķi, tad Kopienai ir arī atbilstošas tiesības stāties starptautiskajās attiecībās šī mērķasasniegšanas nolūkos, pat, ja EKL tas tieši nav uzsvērts. Šo netieši norādīto ārējo kompetenci Eiropaskopienu tiesa pirmoreiz pieminēja AETR lietā 479 :"Kompetence rodas ne tikai no tieša piešķīruma [..], bet var izrietēt arī no citiem Līgumanoteikumiem. [..] Kopienas iekšējo pasākumu sistēma nevar tikt nošķirta no ārējāmattiecībām." 480Šajā lietā tiesai vajadzēja izvērtēt, vai starptautisks līgums par starptautiskajā ceļu satiksmē iesaistītotransportlīdzekļu personālu jāslēdz Eiropas Savienībai vai dalībvalstīm. Tā kā Eiropas Savienībai arEKL 71.pantu (pašreizējā numerācijā) bija piešķirtas tiesības regulēt transporta nozari, tad šīs tiesībasattiecas tiklab uz iekšējām, kā ārējām regulēšanas darbībām.Krāmera lietā Eiropas Kopienu tiesa nostiprināja AETR lietā konstatēto netieši norādītās ārējāskompetences principu:"[..] Tieši no tiem pienākumiem un pilnvarām, ko Kopienas tiesības ir piešķīrušas un uzdevušasKopienai iekšējā līmenī, izriet, ka Kopienai ir arī kompetence uzņemties starptautiskas saistības[..]". 481Lai gan varētu šķist, ka Krāmera lieta tikai apstiprina AERT lietā nolemto, tomēr ir arī atšķirība –AERT lietā tika atzīta Eiropas Savienības ārējā kompetence jomā, kur jau bija pieņemts Eiropas tiesībuakts (regula Nr.543/69), bet Krāmera lietā šāda iekšēja tiesību akta vēl nebija, bija tikai EKLparedzētas Kopienas tiesības, kas piešķir iekšējas pilnvaras.Krāmera lietas ietvaros tiesai vajadzēja analizēt, vai Kopiena var noslēgt Ziemeļaustrumu AtlantijasZvejniecības Konvenciju, kā arī izdot rekomendācijas par nozvejas kvotām. Konstatējot, ka Kopienaiir iekšējas tiesības nodrošināt jūras bioloģisko resursu aizsardzību, ieskaitot nozvejas kvotu noteikšanuun sadali starp dalībvalstīm, tiesa secināja, ka šo iekšējo kompetenci nebūtu iespējams realizēt bez479 Dažos avotos: arī ERTA lieta, no lietas nosaukuma franču valodā.480 Lieta Nr. 22/70. Tiesas spriedums 1971. gada 31. martā. Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Kopienu Padomi.Eiropas nolīgums par autotransportu (AETR), E.C.R. 263, paras. 16-19.481 Apvienotās lietas 3, 4 un 6-76. Cornelis Kramer un citi [1976] ECR 1279, paras.30/33.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009132