Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija
Share Embed Flag
Download ePaper

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

tm.gov.lv
11.07.2015 Views

3.4.3. Somijas Nacionālais regulējums attiecībā uz starptautisko līgumu slēgšanas procedūru:vispārējs apraksts un nacionālā regulējuma īpatnībasSomijas tiesību sistēma pamatā ir līdzīga lielākajai Eiropas valstu tiesību sistēmu daļai. Somijas tiesībusistēma pieder pie tā sauktās kontinentālās Eiropas tiesību saimes, taču atšķirībā no citām šo tiesībuvalstīm Somijas likumi netiek kodificēti.Līdzīgi kā Zviedrijā, Somijas konstitūcija ir vairāku normatīvo aktu kopums. Konstitucionāla rangalikumi ir 1919. gada Konstitūcijas likums, 1928. gada Parlamenta likums, 1922. gada Valdībasatbildības likums un 1922. gada Augstākās tiesas likums. 434 No visiem šiem aktiem lielākā nozīme irKonstitūcijas likumam, jo tieši tajā ir ietvertas konstitūciju tekstos parasti sastopamās normas. Proti,Konstitūcijas likums regulē cilvēka pamattiesības, varas dalīšanas mehānismus, valdības veidošanuu.c. jautājumus. 435Lai arī Somijas tiesību pamatā ir rakstītie normatīvie akti un tiesību principi, 436 mūsdienās arvienvairāk parādās jaunas tendences Somijas tiesībās. Piemēram, parādās jauni tiesību normu veidi -politikas, avotu normas un "atvērta satura" likumi. Piemēram, avotu normu mērķis ir sniegt valstsamatpersonām finansiālu rīcības brīvību, stingri nenosakot, kādiem mērķiem noteiktie finansiālielīdzekļi jāizmanto. Atvērta satura likumu mērķis savukārt ir "veicināt materiālo taisnīgumu". 437 Joabstraktāka satura tiesību norma, jo ir lielākas iespējas tās piemērotājam šīs normas interpretētatbilstoši taisnīguma apsvērumiem katrā konkrētā situācijā. Tā, piemēram, Somijas Līgumu likumā(Act of Contracts) ir tieši paredzēts, ka tiesnesis šī likuma normas, kas, konkrētajā situācijā varētu radītnesaprātīgu vai netaisnīgu rezultātu, interpretēt tā, lai aizsargātu darījumu vājāko pusi.Ārlietas un starptautisko līgumu slēgšanas jautājumi Somijā ir valsts prezidenta un valdības dalītākompetencē. 438 Tomēr izpildvaras rīcības brīvību ierobežo nosacījums, ka, slēdzot starptautiskoslīgumus vai atkāpjoties no tiem, ir nepieciešama parlamenta piekrišana. 439 Parlaments lemj arī parSomijas starptautisko saistību stāšanos spēkā. 440 Tomēr līgumu slēgšanai parlamenta piekrišana navnepieciešama visos gadījumos. Saskaņā ar Somijas tiesībām šī piekrišana ir jāsaņem, ja starptautiskaislīgums vai vienošanās satur normatīva rakstura vai citādi nozīmīgus nosacījumus. Šādā gadījumāparlaments savu piekrišanu izsaka ar vienkāršu balsu vairākumu. Savukārt, ja starptautiskais līgumsvai vienošanās paredz izdarīt izmaiņas Somijas konstitūcijā, lēmuma pieņemšanai par piekrišanu ir434 Introduction to Finnish law, autoru kolektīvs. Finnish Lawyer’s Publishing, Helsinki, 1993, 29.lpp.435 Turpat.436 Introduction to Finnish law, autoru kolektīvs. Finnish Lawyer’s Publishing, Helsinki, 1993, 23.lpp.437 Turpat.438 Somijas konstitūcija, 93. pants. http://www.finlex.fi/en/laki/kaannokset/1999/en19990731.pdf (skatīts 26.08.2009.).439 Turpat.440 Turpat.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009122

nepieciešamas divas trešdaļas parlamenta locekļu balsu, turklāt jebkurā gadījumā šāda vienošanās“nedrīkst apdraudēt Konstitūcijas demokrātiskos pamatus.” 441Somija ir duālistiska valsts. Starptautisko līgumu un citu vienošanos tekstiem, ciktāl tie ir normatīvarakstura, Somijas tiesību sistēmā ir jātiek inkorporētiem ar speciālu likumu. 442Ja starptautiskais tiesību akts nav normatīva rakstura, tad tā ieviešanai ir pietiekami pieņemt prezidentadekrētu. 443 Praksē, ja starptautiskā vienošanās paredz veikt izmaiņas Somijas likumdošanā,nepieciešamais inkorporācijas likums parasti tiek pieņemts vēl pirms vienošanās ratifikācijas(izņēmums ir 1960.gada Genocīda konvencija, kur inkorporācijas akts tika pieņemts tikai1974.gadā). 444 Gadījumos, kad starptautiskās vienošanās noteikumi saskan ar nacionālajām tiesībām,likuma pieņemšana ir visai vienkārša – nekādu īpašu procesuālu prasību nav un tas tiek pieņemts tādāpašā procedūrā, kā jebkurš likums. Lai gan normatīva rakstura starptautisko vienošanos inkorporējošolikumu var pieņemt tikai parlaments, inkorporējošā akta projektu parlamentā var iesniegt arī valdība. 445Parlamenta likums starptautiskās vienošanās ieviešanai ir nepieciešams ne tikai tad, ja vienošanās irnormatīva rakstura. Gadījumos, ja ir starptautiskās vienošanās projekts saistīts ar grozījumiemkonstitūcijā, to ieviest nacionālajā tiesību sistēmā ir pilnvarots tikai parlaments, turklāt ar divu trešdaļubalsu vairākumu. 4463.4.4. Itālijas Nacionālais regulējums attiecībā uz starptautisko līgumu slēgšanas procedūru:vispārējs apraksts un nacionālā regulējuma īpatnībasLīdzīgi kā vairums Eiropas valstu Itālija ir civilo tiesību tradīcijas tiesību valsts. Itālijas likumukodeksi vēl aizvien uzskatāmi ne tik daudz par jauniem, modernizētiem tiesību normu avotiem, cik parvēsturisku mantojumu dažādās "senatnības stadijās". Līdztekus 1948. gada konstitūcijai valstī ir spēkāSodu likums (1931), 1942. gada Civilprocesa likums un 1942. gada civilkodekss. Vienīgā no Musolīnivaldības laika kodifikācijām, kas zaudējusi spēku, ir Kriminālprocesa kodekss: 1989. gadā sabiedrībasspiediena rezultātā likumdevējs pieņēma jaunu Kriminālprocesa kodeksu. 447Itālijā tiesību normu hierarhijā augstāko vietu ieņem konstitūcija. Aiz tās hierarhiski seko likumi.Likumiem pakārtoti ir publiskās varas iestāžu izdotie normatīvie akti. Tie var būt gan centrālā valstsaparāta (valdības un tai padoto iestāžu, piemēram, ministirju), gan arī reģionālo, provinču unmunicipālo (komūnu) pārvaldes iestāžu pieņemtie akti.441 Turpat, 94. pants.442 Turpat, 95. pants.443 Turpat.444 K. Törnudd, Finland and the International Norms of Human Rights. Martinus Nijhoff Publishers, 1986, 17.lpp.445 Somijas konstitūcija, 95. pants. http://www.finlex.fi/en/laki/kaannokset/1999/en19990731.pdf (skatīts 26.08.2009.).446 Turpat.447 T.G.Watkin, The Italian Legal Tradition. Darmouth Publishing Company Ltd, 1997, 43.lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009123

3.4.3. Somijas Nacionālais regulējums attiecībā uz starptautisko līgumu slēgšanas procedūru:vispārējs apraksts un nacionālā regulējuma īpatnībasSomijas tiesību sistēma pamatā ir līdzīga lielākajai Eiropas valstu tiesību sistēmu daļai. Somijas tiesībusistēma pieder pie tā sauktās kontinentālās Eiropas tiesību saimes, taču atšķirībā no citām šo tiesībuvalstīm Somijas likumi netiek kodificēti.Līdzīgi kā Zviedrijā, Somijas konstitūcija ir vairāku normatīvo aktu kopums. Konstitucionāla rangalikumi ir 1919. gada Konstitūcijas likums, 1928. gada Parlamenta likums, 1922. gada Valdībasatbildības likums un 1922. gada Augstākās tiesas likums. 434 No visiem šiem aktiem lielākā nozīme irKonstitūcijas likumam, jo tieši tajā ir ietvertas konstitūciju tekstos <strong>par</strong>asti sastopamās normas. Proti,Konstitūcijas likums regulē cilvēka pamattiesības, varas dalīšanas mehānismus, valdības veidošanuu.c. jautājumus. 435Lai arī Somijas tiesību pamatā ir rakstītie normatīvie akti un tiesību principi, 436 mūsdienās arvienvairāk <strong>par</strong>ādās jaunas tendences Somijas tiesībās. Piemēram, <strong>par</strong>ādās jauni tiesību normu veidi -politikas, avotu normas un "atvērta satura" likumi. Piemēram, avotu normu mērķis ir sniegt valstsamatpersonām finansiālu rīcības brīvību, stingri nenosakot, kādiem mērķiem noteiktie finansiālielīdzekļi jāizmanto. Atvērta satura likumu mērķis savukārt ir "veicināt materiālo taisnīgumu". 437 Joabstraktāka satura tiesību norma, jo ir lielākas iespējas tās piemērotājam šīs normas interpretētatbilstoši taisnīguma apsvērumiem katrā konkrētā situācijā. Tā, piemēram, Somijas Līgumu likumā(Act of Contracts) ir tieši <strong>par</strong>edzēts, ka tiesnesis šī likuma normas, kas, konkrētajā situācijā varētu radītnesaprātīgu vai netaisnīgu rezultātu, interpretēt tā, lai aizsargātu darījumu vājāko pusi.Ārlietas un starptautisko līgumu slēgšanas jautājumi Somijā ir valsts prezidenta un valdības dalītākompetencē. 438 Tomēr izpildvaras rīcības brīvību ierobežo nosacījums, ka, slēdzot starptautiskoslīgumus vai atkāpjoties no tiem, ir nepieciešama <strong>par</strong>lamenta piekrišana. 439 Parlaments lemj arī <strong>par</strong>Somijas starptautisko saistību stāšanos spēkā. 440 Tomēr līgumu slēgšanai <strong>par</strong>lamenta piekrišana navnepieciešama visos gadījumos. Saskaņā ar Somijas tiesībām šī piekrišana ir jāsaņem, ja starptautiskaislīgums vai vienošanās satur normatīva rakstura vai citādi nozīmīgus nosacījumus. Šādā gadījumā<strong>par</strong>laments savu piekrišanu izsaka ar vienkāršu balsu vairākumu. Savukārt, ja starptautiskais līgumsvai vienošanās <strong>par</strong>edz izdarīt izmaiņas Somijas konstitūcijā, lēmuma pieņemšanai <strong>par</strong> piekrišanu ir434 Introduction to Finnish law, autoru kolektīvs. Finnish Lawyer’s Publishing, Helsinki, 1993, 29.lpp.435 Turpat.436 Introduction to Finnish law, autoru kolektīvs. Finnish Lawyer’s Publishing, Helsinki, 1993, 23.lpp.437 Turpat.438 Somijas konstitūcija, 93. pants. http://www.finlex.fi/en/laki/kaannokset/1999/en19990731.pdf (skatīts 26.08.2009.).439 Turpat.440 Turpat.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009122

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!