AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija AnalÄ«tisks darbs par starptautiskajÄm ... - Tieslietu ministrija
nolēmumu tulkojumos. Autori ņēmuši vērā arī terminu atveidojumus, kas piedāvāti līdz šim latviešuvalodā sarakstītajā literatūrā par starptautisko publisko tiesību un Eiropas Savienības jautājumiem, tačugadījumos, kad pamatotāks šķitis cits termina atveidojums, ir piedāvāts alternatīvs variants.Visi izmantotie tiesību avoti, literatūra, judikatūra un citi avoti ir norādīti pētījuma pielikumā, kā arīzemsvītras vērēs pētījuma gaitā. Ja konkrēts avots ir brīvi pieejams arī tiešsaistes režīmā, parastinorādīta arī saite uz avota interneta vietni. Tomēr autori nevar garantēt, ka šie avoti būs tiešsaistesrežīmā pieejami arī nākotnē, tāpēc norādīts saites pēdējās aplūkošanas datums.Lielākas skaidrības nolūkā pētījumā pēc iespējas nav tikusi lietota abreviatūra, tomēr atsevišķisaīsinājumi ir izmantoti, tajā skaitā, saīsināti norādot izplatītākos avotus zemsvītras vērēs. Saīsinājumuatšifrējums sniegts pētījuma pielikumos.Pētījumā ir lietoti arī jurisprudencē vispārpieņemti latīņu termini, uzskatot, ka Latvijas tāpat kā citukontinentālās Eiropas tiesību loka valstu jurisprudencē, ievērojot tās izcelsmi no romiešu tiesībām, šāditermini ir lietderīgi un nodrošina juridisko izteikumu precizitāti. Tomēr, ievērojot, ka pētījumsparedzēts plašam lasītāju lokam, pētījuma pielikumā sniegts izmantoto latīņu terminu skaidrojums.Pētījuma autori ir Zvērināta advokātu biroja "Sorainen" zvērināti advokāti Ieva Bērziņa-Andersone unAgris Repšs, kā arī jurists un Oksfordas Universitātes doktorants Mārtiņš Paparinskis. Pētījumā irizteikti tikai autoru personiskie viedokļi, kas var nesakrist ar Zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" vaitā klientu viedokli.Autori izsaka pateicību Igaunijas advokātu biroja "Sorainen" juriskonsultam un bijušajam Igaunijastiesību padomniekam Allaram Joksam (Allar Jõks) par nenovērtējamu atbalstu Igaunijas normatīvāregulējuma un prakses izpētē un analīzē, kā arī Latvijas Universitātes studentei Annai Sergijenko parpalīdzību pētnieciskā darba veikšanā.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 200910
2. STARPTAUTISKO LĪGUMU SLĒGŠANAS PROCEDŪRA LATVIJĀ2.1. Vispārējs starptautisko līgumu slēgšanas procedūras Latvijā apraksts pašreizējāregulējuma ietvaros, ievērojot Eiropas Savienības tiesību ietekmi.Latvija ir kontinentālās Eiropas tiesību lokam piederīga valsts. Kontinentālās Eiropas tiesību lokavalstīs dominē "rakstītās tiesības", proti, nozīmīgāka loma parasti ir rakstītiem patstāvīgiem tiesībuavotiem, tādiem kā ārējiem normatīviem aktiem. 1 Arī starptautisko līgumu slēgšanas procedūru Latvijāgalvenokārt regulē ārējie normatīvie akti – valsts varas izdoti vispārsaistoši uzvedības noteikumi. Šoprocedūru nosaka valsts pamatlikums – Satversme, Latvijai saistošie starptautiskie līgumi, tajā skaitāno šiem līgumiem izrietošās Eiropas Savienības tiesību normas, kā arī īpaši konkrēto jautājumuregulēšanai pieņemts likums. Atsevišķas normas par starptautisko līgumu slēgšanas procedūruiekļautas arī citos ārējos normatīvos aktos.2.1.1. Satversmes regulējumsPamatprincipi par starptautisko līgumu noslēgšanu ir iekļauti Satversmē 2 . Satversme ir valsts pamats,kas iekļauj sabiedrību regulējošas pamatnormas 3 , tātad jau Satversmes sapulces pārstāvji unSatversmes izstrādātāji novērtēja starptautisko līgumu noslēgšanas būtisko lomu valsts pastāvēšanā undarbībā.(a)Regulējums pirms Satversmes spēkā stāšanāsLatvijas Republikas Satversme stājās spēkā 1922.gada 7.novembrī, taču Latvijas Republika tikaproklamēta jau 1918.gada 18.novembrī. Tādēļ īsi jāaplūko, kā tika regulēta starptautisko līgumunoslēgšanas procedūra Latvijas valsts vārdā pirms Satversmes spēkā stāšanās.1918.gada 18.novembrī Latvijas Tautas Padomes pieņemtajā Latvijas Republikas proklamēšanasdokumentā "Latvijas pilsoņiem", 1.punktā, cita starpā noteikts, ka "attiecības pret ārvalstīm noteikstuvākā nākotnē Satversmes Sapulce". 4 Atbilstoši Latvijas Tautas Padomes politiskajai platformai, līdzSatversmes Sapulces sasaukšanai suverēnā vara pieder Latvijas Tautas Padomei, kura ieceļ arī Pagaiduvaldību, kas realizē izpildvaru. 5 Tādējādi līdz Satversmes Sapulces sasaukšanai Latvijas TautasPadomei bija tiesības īstenot starptautiskās attiecības Latvijas vārdā, ieskaitot tiesības noslēgtstarptautiskus līgumus: Latvijas Tautas Padomes politiskajās platformas II.panta 2.punkts skaidrinosaka, ka Latvijai jābūt Tautu Savienības loceklei. Tomēr detalizēta procedūra, kā Latvijas Tautas1 Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: zv.adv. J.Neimanis, 2004, 112.lpp.2 15.02.1922. likums "Latvijas Republikas Satversme" ("LV", 43, 01.07.1993.).3 Mauer H. Allgemeines Verwaltungsrecht. 8., überarb. und erg. Aufl. München: Beck, 1992, s.51.4 Latwijas Pagaidu Waldibas Likumu un Rihkojumu Krahjums, 1919.gada 15.jūijs, Nr.1, 1.punkts.5 Latvijas Tautas Padomes politiskā platforma. Latwijas Pagaidu Waldibas Likumu un Rihkojumu Krahjums, 1919.gada15.jūlijs, Nr.1, 2.punkts.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 200911© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009
- Page 4 and 5: 5.2. Eiropas Kopienu tiesas judikat
- Page 6 and 7: 1. IEVADS1.1. Pētījuma aktualitā
- Page 8 and 9: Zviedrijas, Lietuvas, Somijas un It
- Page 12 and 13: Padome starptautisko līgumu slēg
- Page 15 and 16: (d) Starptautisko līgumu noslēgš
- Page 17 and 18: Zariņš norādīja, ka Tautas saei
- Page 19 and 20: Satversmes tiesa secinājusi, ka š
- Page 21 and 22: no līgumiem un citiem starptautisk
- Page 23 and 24: subjektiem, tādiem kā pašnoteik
- Page 25 and 26: kas saista Latvijas valsti. Šo nes
- Page 27 and 28: konferencēs,starptautiskajāsorgan
- Page 29 and 30: pasākuma laikā pārsniedz 100 per
- Page 31 and 32: Ministru kabineta iekārtas likums
- Page 33 and 34: apstiprināšanu Saeimā un aktuali
- Page 35 and 36: nacionālo tiesību akta pieņemša
- Page 37 and 38: normām noteiktos procesuāli tiesi
- Page 39: Tādēļ pieņemams, ka jēdziens "
- Page 44 and 45: "Dažās konstitūcijās (piem. Be
- Page 46 and 47: iestāžu ietvaros tiek veikta star
- Page 48 and 49: slēdz valdība, kurus ratificē Ri
- Page 50 and 51: 1938. gada Konstitūcija 1351938. g
- Page 52 and 53: • Konstitucionālās pārbaudes t
- Page 54 and 55: nav radīt atšķirību starp starp
- Page 56 and 57: galva, valdības vadītājs vai ār
- Page 58 and 59: Igaunija ir uzņēmusies ar starpta
2. STARPTAUTISKO LĪGUMU SLĒGŠANAS PROCEDŪRA LATVIJĀ2.1. Vispārējs starptautisko līgumu slēgšanas procedūras Latvijā apraksts pašreizējāregulējuma ietvaros, ievērojot Eiropas Savienības tiesību ietekmi.Latvija ir kontinentālās Eiropas tiesību lokam piederīga valsts. Kontinentālās Eiropas tiesību lokavalstīs dominē "rakstītās tiesības", proti, nozīmīgāka loma <strong>par</strong>asti ir rakstītiem patstāvīgiem tiesībuavotiem, tādiem kā ārējiem normatīviem aktiem. 1 Arī starptautisko līgumu slēgšanas procedūru Latvijāgalvenokārt regulē ārējie normatīvie akti – valsts varas izdoti vispārsaistoši uzvedības noteikumi. Šoprocedūru nosaka valsts pamatlikums – Satversme, Latvijai saistošie starptautiskie līgumi, tajā skaitāno šiem līgumiem izrietošās Eiropas Savienības tiesību normas, kā arī īpaši konkrēto jautājumuregulēšanai pieņemts likums. Atsevišķas normas <strong>par</strong> starptautisko līgumu slēgšanas procedūruiekļautas arī citos ārējos normatīvos aktos.2.1.1. Satversmes regulējumsPamatprincipi <strong>par</strong> starptautisko līgumu noslēgšanu ir iekļauti Satversmē 2 . Satversme ir valsts pamats,kas iekļauj sabiedrību regulējošas pamatnormas 3 , tātad jau Satversmes sapulces pārstāvji unSatversmes izstrādātāji novērtēja starptautisko līgumu noslēgšanas būtisko lomu valsts pastāvēšanā undarbībā.(a)Regulējums pirms Satversmes spēkā stāšanāsLatvijas Republikas Satversme stājās spēkā 1922.gada 7.novembrī, taču Latvijas Republika tikaproklamēta jau 1918.gada 18.novembrī. Tādēļ īsi jāaplūko, kā tika regulēta starptautisko līgumunoslēgšanas procedūra Latvijas valsts vārdā pirms Satversmes spēkā stāšanās.1918.gada 18.novembrī Latvijas Tautas Padomes pieņemtajā Latvijas Republikas proklamēšanasdokumentā "Latvijas pilsoņiem", 1.punktā, cita starpā noteikts, ka "attiecības pret ārvalstīm noteikstuvākā nākotnē Satversmes Sapulce". 4 Atbilstoši Latvijas Tautas Padomes politiskajai platformai, līdzSatversmes Sapulces sasaukšanai suverēnā vara pieder Latvijas Tautas Padomei, kura ieceļ arī Pagaiduvaldību, kas realizē izpildvaru. 5 Tādējādi līdz Satversmes Sapulces sasaukšanai Latvijas TautasPadomei bija tiesības īstenot starptautiskās attiecības Latvijas vārdā, ieskaitot tiesības noslēgtstarptautiskus līgumus: Latvijas Tautas Padomes politiskajās platformas II.panta 2.punkts skaidrinosaka, ka Latvijai jābūt Tautu Savienības loceklei. Tomēr detalizēta procedūra, kā Latvijas Tautas1 Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: zv.adv. J.Neimanis, 2004, 112.lpp.2 15.02.1922. likums "Latvijas Republikas Satversme" ("LV", 43, 01.07.1993.).3 Mauer H. Allgemeines Verwaltungsrecht. 8., überarb. und erg. Aufl. München: Beck, 1992, s.51.4 Latwijas Pagaidu Waldibas Likumu un Rihkojumu Krahjums, 1919.gada 15.jūijs, Nr.1, 1.punkts.5 Latvijas Tautas Padomes politiskā platforma. Latwijas Pagaidu Waldibas Likumu un Rihkojumu Krahjums, 1919.gada15.jūlijs, Nr.1, 2.punkts.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Pa<strong>par</strong>inskis, Agris Repšs, 200911© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009
Change language