Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

Strīdīgs ir arī jautājums, vai Vācijas konstitūcija paredz jebkura veida vispārējo starptautisko tiesībunormu prioritāti pār jebkura veida nacionālajām normām. Doktrīnā tiek pausts uzskats, ka, lai arīvispārējo starptautisko tiesību normu vieta Vācijas tiesību normu hierarhijā ir augstāka nekāfederālajiem likumiem, tā ir zemāka par konstitūcijas normām. 358 To apstiprināja arī VācijasKonstitucionālā tiesa spriedumā Solange I lietā: vispārējās starptautisko tiesību normas to statusa ziņāatrodas zem Konstitūcijas, taču virs jebkuriem citiem federācijas vai zemju likumiem. 359Starptautisko tiesību ieviešanas problēmu labi atspoguļo arī Vācijas Valsts iekārtas likumā(Bundesverfassungsgesetz) ietvertā norma, ka starptautiskās publiskās tiesības un nacionālās tiesībaspieder dažādām tiesību jomām un tādēļ no nacionālo tiesību viedokļa starptautiskās tiesības irvērtējamas tikai nacionālo tiesību gaismā. 360Vācijas judikatūras viedoklis ir, ka Konstitūcijas 25.pants neattiecas uz starptautiskajiem līgumiem, jotie kļūst par Vācijas tiesību sastāvdaļu tikai pēc tam, kad tos ir apstiprinājis parlaments ar attiecīgalikuma pieņemšanu. 361 Tādēļ atsevišķi jānoskaidro to vieta Vācijas tiesību normu juridiskajā hierarhijā.Vācijas tiesību doktrīnā plaši atbalstīts ir viedoklis, ka saskaņā ar lex posterior derogat legi prioriprincipu visiem parlamenta aktiem principā ir vienāds juridiskais spēks, ievērojot tikai jaunāku likumupārākumu pār vecākiem likumiem, kā arī citas tiesību normu kolīziju risināšanas metodes. Likums parlīgumu, ar ko parlaments izsaka piekrišanu starptautiska līguma slēgšanai, nav izņēmums. Tādējādi, noformālā viedokļa starptautiskajiem līgumiem Vācijas tiesību normu hierarhijā ir vienāds statuss arparlamenta pieņemtiem likumiem.No minētā varētu šķist, ka, no nacionālo tiesību viedokļa, starptautiskā līguma spēkā esamību Vācijāparlaments formāli varētu pārtraukt, vienkārši pieņemot jaunu tiesību aktu ar no starptautiskā līgumanoteikumiem atšķirīgu saturu. Tomēr nevar teikt, ka kolīzijas starp līguma akta un citu parlamenta aktunosacījumiem un atkāpšanās no starptautisko līgumu noteikumiem Vācijā būtu sastopamas pārāk bieži.Risku zināmā mērā mazina, pirmkārt, Valsts iekārtas likumā iestrādātais pienākums novērst pretrunas,tulkojot nacionālos aktus tādā veidā, lai pēc iespējas tiku ievērotas Vācijas starptautiskās saistības. 362Otrkārt, lex posterior derogat legi priori principa piemērošanu ierobežo arī cits – lex specialis –princips. Treškārt, Vācijas tiesu judikatūra norāda, ka tiesas tomēr piešķir starptautiskajiem līgumiemaugstāku spēku nekā nacionālajiem likumiem. 363 Tādējādi Vācijas tiesām ir būtiska nozīmē Vācijas358 N. Foster, S. Sule, German Legal System and Laws, 3rd ed. Oxford University Press, 2002, 56.lpp.359 BVerfGE 37, 271 - Solange I. Beschluß des Zweiten Senats vom 29. Mai 1974. BvL 52/71, para.42.360 BVerfGE, note 4 margin no. 34.361 Bundesfinanzhof, Urteil vom 1.2.1989 (I R 74/86), BStBl.II 1990, 4 (ZaöRV51 [1991], 180) (s.221 [89/1].362 BVerfGE 74, 358 (370); Handbuch des Staatsrechts VII. CF Müller, Heidelberg, 1992, para 172 margin 35.363 Shaw (2006), p.155.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009108