Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

normas var ieviest nemainītā veidā, taču var arī tās zināmā mērā pārgrozīt atbilstoši nacionālo tiesībuīpatnībām. 343Pamatnorma, kas regulē starptautisko līgumu slēgšanu, ir Konstitūcijas 59.pants:"(1) Federālais prezidents pārstāv Federāciju starptautiskajās attiecībās. Viņš Federācijas vārdāslēdz līgumus ar ārvalstīm. Viņš nosūta un pieņem diplomātiskos pārstāvjus.(2) Līgumiem, kas attiecas uz Federācijas politiskajām attiecībām vai attiecas uz Federācijaslikumdošanas kompetenci, nepieciešama attiecīgo par Federācijas likumdošanu kompetentoinstitūciju piekrišana vai līdzdarbība Federācijas likuma formā. Für Verwaltungsabkommengelten die Vorschriften über die Bundesverwaltung entsprechend."Tātad, Vācijā starptautisko līgumu slēgšanas jomā svarīga loma ir atvēlēta valsts jeb federālajamprezidentam (Bundespräsident). Saskaņā ar Konstitūcijas 59.panta pirmās daļas noteikumiemfederālais prezidents pārstāv Vāciju starptautiski, kā arī slēdz starptautiskos līgumus. Tomēr tasnenozīmē, ka prezidents varētu paust valsts gribu vienpersoniski un ka starptautiskie līgumi kļūtusaistoši Vācijai, tiklīdz tos noslēdzis prezidents. Vispirms, prezidents nevar parakstīt starptautiskuslīgumus vienpersoniski. Atbilstoši Konstitūcijas 58.pantam visus prezidenta aktus līdzparakstafederālais premjerministrs (Bundeskanzler) vai attiecīgās nozares ministrs – starptautisko attiecībugadījumā, ārlietu ministrs. Praksē starptautiskos līgumus nereti paraksta minētās amatpersonas vienaspašas saskaņā ar prezidenta izsniegtu pilnvarojumu. Pie starptautisko līgumu teksta saskaņošanasstrādā Federatīvā valdība. Otrkārt, atbilstoši Konstitūcijas 59.panta otrajai daļai nozīmīga daļastarptautisko līgumu kļūst Vācijai saistoši tikai tad, kad tos ir apstiprinājis likumdevējs, un ratifikācijavar notikt tikai pēc šī apstiprinājuma saņemšanas.Saskaņā ar konstitūcijas 59.panta otrās daļas nosacījumiem, starptautiskajiem līgumiem, kas regulēFederācijas kompetencē esošus jautājumus vai skar Federācijas politiskās attiecības, ir nepieciešamaattiecīgā jautājumā atbildīgo valsts likumdevēju institūciju – Bundestāga (federālā parlamenta) unBundesrāta (zemju pārstāvju sapulces) piekrišana. Savu piekrišanu federālais parlaments izsaka,pieņemot federālo normatīvo aktu – “likumu par līgumu” (Vertragsgesetz), sauktu arī par piekrišanaslikumu (Zustimmungsgesetz). 344 Tādējādi, starptautiskais līgums kļūst Vācijai saistošs no Vācijasnacionālo tiesību viedokļa tikai pēc tam, kad tas ir ieviests ar parlamenta pieņemto likumu par līgumu.Pēc tam, kad starptautisko līgumu parlaments apstiprinājis, pieņemot likumu par līgumu, var notiktstarptautiskā līguma ratifikācija, lai starptautiskais līgums stātos spēkā arī no starptautisko tiesībuviedokļa. Starptautiskā līguma ratifikāciju veic prezidents (atkal, parakstot to kopā vai nu ar federālo343 H.Steinberger, Allgemeine Regeln des Völkerrechts. Handbuch des Staatsrechts VII. CF Müller, Heidelberg, 1992, para173.344 M. Zuleeg, Alternativ- Kommentar zum Grundgesetz II. Wassermann ed, 1989, 59.pants, para. 22f.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009104© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009