Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

sistematizētā veidā, novēršot pretrunas un izstrādājot vispārīgus un speciālus principus, kas šim normukopumam piešķir vienotu mērķi un jēgu. 328Tādējādi, Vācijas tiesību sistēmā bieži ir sastopamas ļoti vispārīgas un plaši interpretējamas tiesībunormas, toties tās ir plašāk piemērojamas un tostarp der arī jaunu, nestandarta problēmu risināšanai.Formāli Vācijā ir atzīti tikai divi tiesību avotu veidi: likumi un paražu tiesības. 329 Par paražu tiesībunormām Vācijā tiek uzskatīta vispārēja un ilglaicīga publiski tiesiska prakse kādā noteiktā jautājumā.330Likumu kategorijā ietilpst 1949.gada Vācijas pamatlikums jeb konstitūcija (Grundgesetz)(konstitūcija), likumu kodeksi, grozījumi likumos un citi atsevišķie federācijas, zemju un citu publiskotiesību personu pieņemtie normatīvie akti, kas attiecas uz nenoteiktu personu loku. 331 Tādi statūti varbūt arī regulas (Verordnungen) un dažādi citi sekundāra rakstura tiesību akti (Satzungen). Šādisekundāri tiesību akti tiek pieņemti uz pilnvarojuma pamata, un pēc hierarhijas tie ir zemāki parparlamenta izdotajiem normatīvajiem aktiem. 332 Līdzīgi kā citās valstīs viena no likuma pazīmēmVācijas tiesību izpratnē ir tā vispārsaistošais raksturs. Valsts pārvaldes institūciju iekšējie noteikumi,kaut arī būtu publiski pasludināti, par likumiem nav uzskatāmi. 333Tomēr jāatzīmē, ka praksē tiesību avotu loks Vācijā ir krietni plašāks. Līdztekus likumiem un paražutiesībām tiesās tiek piemēroti pastāv arī citi nerakstīti tiesību avoti, tādi kā starptautisko tiesību un tiesuprecedentu vispārīgie principi. 334 Līdz ar to tiesām bieži nākas risināt rakstīto un nerakstīto tiesībunormu kolīzijas, un šo darbu vēl sarežģītāku dara tas, ka tiesību avoti zināmā mērā pārklājas federālāun atsevišķu zemju (Länder) līmenī. Abu – federālā un zemju – līmeņu attiecības ir regulētaskonstitūcijas 31. pantā, kurš nosaka, ka, ja federālais un zemes tiesību akts ir pretrunā, prevalē vienmērfederālais akts. 335 Tādējādi federālās iestādes pieņemtiem noteikumiem, lai arī cik zemu valdībaipadoto iestāžu hierarhijā šī iestāde arī neatrastos, vienmēr būs prioritāte pat pār zemes konstitūciju, unnormu kolīzijas risinājums ir atkarīgs nevis no akta nosaukuma, bet gan no tā pieņēmējas institūcijas.Attiecībā uz paražu tiesībām jāpiezīmē, ka Vācijas tiesību sistēmā nav atrodami prakses ilglaicīgumanoteikšanas kritēriji. Vēl jo vairāk, arī pats šo tiesību loks ir visai ierobežots: jaunie likumi nu jau retitiek pieskaitīti pie paražu tiesībām, jo paražu tiesības kā tādas Vācijas tiesību sistēmai nav raksturīgas.Tiesu spriedumiem Vācijā nav likuma spēks. Tiesnešu uzdevums ir tiesības piemērot, nevis radīt. 336Tomēr praksē šī nostādne nav īsti piemērojama, jo tiesu pamatuzdevums ir likumu interpretācija, kas328 Turpat, 5.lpp.329 Turpat.330 N.Foster, German Legal System and Laws, 3rd ed. Oxford University Press, 2002, 6.lpp.331 Turpat.332 Tiesiskā kārtība - Vācija. http://ec.europa.eu/civiljustice/legal_order/legal_order_ger_lv.htm (skatīts 25.08.2009.).333 N.Foster, German Legal System and Laws, 3rd ed. Oxford University Press, 2002, 6.lpp.334 Tiesiskā kārtība - Vācija. http://ec.europa.eu/civiljustice/legal_order/legal_order_ger_lv.htm (skatīts 25.08.2009.).335 http://www.bundestag.de/htdocs_e/index.html (skatīts 24.08.2009.).336 Turpat.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009102