Analītisks darbs par starptautiskajām ... - Tieslietu ministrija

tā dažkārt robežojas pat ar informācijas brīvības ierobežošanu. Tā tas bija arī oficiālās normatīvo aktudatubāzes izveides gadījumā, attiecībā uz kuru ilgu laiku bija strīds par to, ļaut vai neļaut datubāziizmantot bez maksas, kas pēc Lielbritānijas varas iestāžu domām būtu bijis pretēji autortiesībunormām. 326 Tomēr tagad datubāze ir publiski un par brīvu pieejama tiešsaistes režīmā. Šajā datubāzētiek publicēti arī Lielbritānijas noslēgtie starptautiskie līgumi. Tomēr starptautisko līgumu meklēšanasiespējas datubāzē nav īpaši norādītas, kas apgrūtina to meklēšanu, ja nav zināms konkrēts ratifikācijasgads.Papildus minētajam, visi parakstītie starptautiskie līgumi, kas tiek nodoti parlamenta rīcībā, tiekpublicēti kā Pavēles papīrs vienā no FCO izdotajām publikāciju sērijām (skatīt Ponsonbija noteikumapiemērošanas aprakstu). Pēc starptautiskā līguma ratifikācijas tas tiek publicēts Līgumu sērijās (TreatySeries).3.3. Vācija3.3.1. IevadsŠajā nodaļā tiks analizēta starptautisko līgumu slēgšanas procedūra Vācijas Federatīvajā Republikā(Vācija).Vācija ir federatīva parlamentāra republika, kas sastāv no sešpadsmit zemēm (Länder). Vācijas tiesībusistēma pieder pie t.s. Centrāleiropas jeb kontinentālās Eiropas valstu saimes, kas bieži tiek pretstatītaLielbritānijas un citu anglosakšu tiesību valstu sistēmām. Līdztekus tam Vāciju mēdz dēvēt arī parciviltiesību tradīcijas valsti. Civiltiesību tradīcijas valsts īpatnība ir, ka tās tiesību sistēmas pamatā irkodificētas tiesības. Nozīmīgākie kodificēto tiesību avoti šādā valstī parasti ir tādi tiesību normuapkopojumi kā civilkodekss, kriminālkodekss, civilprocesa kodekss, kriminālprocesa kodekss unkomerclikums. Līdztekus konstitūcijai šie normatīvie akti arī ir uzskatāmi par rakstīto tiesībupamatavotiem Vācijā. 327Tas, cik lielā mērā Vācijas likumi ir kodificēti un cik lielā mērā par likumiem tiek uzskatīti tiešiparlamenta pieņemtie normatīvie akti (proti, likumi šaurākā nozīmē), atšķir Vācijas tiesību sistēmu no,piemēram, Lielbritānijas tiesību sistēmas. Līdztekus iepriekšminētajiem likumiem kodeksos tiekapvienotas arvien jaunas tiesību normas, turklāt jāņem vērā arī, ka kodificēšanas process ir sarežģītākspar vienkāršu normu savirknēšanu vienā likumā. Kodifikācijas mērķis ir tās apvienot visaptverošā un326 H.Brook, “At last, the Price is Right for Access to our Laws”.http://www.guardian.co.uk/technology/2006/oct/19/epublic.guardianweeklytechnologysection (skatīts 24.08.2009.).327 N.Foster, German Legal System and Laws, 3rd ed. Oxford University Press, 2002, 3.lpp.© Ieva Bērziņa-Andersone, Mārtiņš Paparinskis, Agris Repšs, 2009© Zvērinātu advokātu birojs "Sorainen", 2009101