Rokasgrāmatu pašvaldībām darbam ar ES fondiem - Valsts ...

ROKASGRĀMATAPAŠVALDĪBĀMDARBAM AR ES FONDIEM

Pasūtītājs: Valsts reģionālās attīstības aģentūra, Elizabetes iela 19, Rīga, LV-1010, LatvijaIzpildītājs: SIA „Grupa 93”, Kr.Barona iela 3-4, Rīga, LV-1050Iepirkums: Nr. VRAA/2011/08/ERAF/MIRīga, 2012.gada janvāris

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)SatursIEVADS 61. PROJEKTU PLĀNOŠANA 81.1. ES struktūrfondu finansējums pašvaldībām 91.1.1. Ievadinformācija par ES fondiem 91.1.2. Likumdošanas ietvars 141.2. Pašvaldības „projektu grozs” un sasaiste ar vietējāspašvaldības attīstības plānošanu 151.2.1. Augstākā līmeņa attīstības plānošanas dokumenti 161.2.2. Attīstības plānošanas normatīvā bāze 191.2.3. Stratēģiskie projekti 211.2.4. Sadarbības iespējas pašvaldībām ES struktūrfondu ietvaros 231.2.5. Pašvaldību savstarpējā sadarbība 241.2.6. Pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbība 251.2.7. Pašvaldības un valsts iestādes sadarbība 261.3. Pašvaldību projekti uzņēmējdarbības atbalstam 281.3.1. Esošā situācija 281.3.2. Iespējamie ES struktūrfondu līdzfinansētie pasākumiuzņēmējdarbības atbalstam pašvaldībās 301.3.3. Komercdarbības atbalstu ierobežojošo normatīvo aktuprasības 441.5. Projekta ietekme uz vidi 651.5.1. Iespējamo tiešo un netiešo vides pārmaiņu veidi 651.5.2. Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) pamatprincipi, mērķi,procedūru veidi 671.5.3. Laika grafiks un nepieciešamie resursi 711.6. Būvniecības tehnisko projektu sagatavošana 731.6.1. Tehnisko projektu izstrādes laika grafika plānošana 741.6.2. Darba uzdevuma tehniskā projekta izstrādei sagatavošana 761.6.3. Līgumā par tehniskā projekta izstrādi iekļaujamie noteikumi 781.6.4. Būvniecības tehniskā projekta kvalitātes kontrole 791.7. Administratīvā kapacitāte projektu ieviešanai 821.7.1. Projekta komanda un tās vadība 821.7.2. Finanšu kapacitāte 851.7.3. Laika plānošana un vadība 861.7.4. Iekšējā un ārējā komunikācija administratīvās kapacitātesstiprināšanai 871.7.5. Administratīvās kapacitātes stiprināšanas virzošie spēki 881.4. Projekta izmaksu-ieguvumu analīze 48

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2. PROJEKTU IEVIEŠANA 912.1. Saskaņa ar horizontālajām prioritātēm 922.1.1. Teritoriālās līdzsvarotības attīstība 932.1.2. Rīgas starptautiskā konkurētspēja 942.1.3. Makroekonomiskā stabilitāte 952.1.4. Vienlīdzīgas iespējas 962.1.5. Ilgtspējīga attīstība 982.1.6. Informācijas sabiedrība 992.2. Projekta īstenošanas dokumentācija un finanšuvadība 1022.2.1. Projekta grāmatvedības organizācija 1022.2.2. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas 1042.2.3. Projekta īstenošanas dokumentācija, tās aprite unglabāšana 1072.2.4. Finanšu vadībā iesaistīto pušu funkcijas 1102.3. Projekta risku vadība 1142.3.1. Risku veidi 1152.3.2. Risku vadības process 1162.3.3. Risku mazināšanas un/vai novēršanas veidi 1172.4. Iepirkumu procedūru plānošana un organizēšana 1192.4.1. Iepirkuma plānošana 1192.4.2. Iepirkuma organizēšana 1222.4.3. Biežāk sastopamās problēmas būvniecības iepirkumuorganizēšanā un norisē 1252.4.4. Jaunās tendences iepirkumu organizēšanā 1342.5. Elektroniskā iepirkumu sistēma 1382.6. Projekta pārskatu sagatavošana 1422.6.1. Projekta pārskatu veidi 1422.6.2. Projekta progresa pārskats 1442.6.3. Maksājumu pieprasījums 1452.6.4. Pārskats par horizontālo prioritāšu ieviešanu 1472.6.5. Pārskats par pievienotās vērtības nodokļa summām 1482.6.6. Projekta pēcieviešanas pārskats 1492.6.7. Praktiski ieteikumi projektu pārskatu un to pavaddokumentunoformēšanai 1502.7. Projekta grozījumu veikšana 1522.8. Projekta publicitāte 1552.8.1. Informācijas un publicitātes pasākumu būtība 1552.8.2. Informācijas un publicitātes pasākumu veidi 1572.8.3. Īss informācijas un publicitātes pasākumu tehniskaisraksturojums 1602.8.4. Kas ir „jaunums” vai „ziņa” projektā? 1612.8.5. Inovatīvi informācijas un publicitātes pasākumu veidi unrisinājumi 163

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3. PROJEKTA REZULTĀTU UN IETEKMES IZVĒRTĒJUMS 1653.1. Projekta rezultātu un ietekmes izvērtējums 1663.1.1. Izvērtējuma veidi 1673.1.2. Izvērtējumu nepieciešamība 1693.1.3. Izvērtējuma kritēriji un jautājumu formulējumi 1703.1.4. Izvērtējuma norise un metodes 1723.1.5. Galvenās datu analīzes metodes 1763.1.6. Rezultatīvo rādītāju sistēma 1803.2. Projekta rezultātu ilgtspēja 1823.2.1. Ilgtspējas veidi 1823.2.2. Multiplikatīvais efekts 1843.3. Pārbaudes projekta īstenošanas vietā 1864. PIELIKUMI 189Pielikums 1.2. nodaļai 190Pielikums 1.6. nodaļai 191Pielikums 1.7. nodaļai 194Pielikums 1.8. nodaļai 196Pielikums 2.2. nodaļai 199Pielikums 2.3. nodaļai 201Pielikums 2.6. nodaļai 202Pielikums 2.8. nodaļai 204Pielikums 3.1. nodaļai 205Pielikums 3.3. nodaļai 208IZMANTOTIE MATERIĀLI 209

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)IevadsValsts reģionālās attīstības aģentūra piedāvā rokasgrāmatu pašvaldību unplānošanas reģionu projektu speciālistiem ES fondu projektu sagatavošanāun ieviešanā.Šī rokasgrāmata ir pēc kārtas otrā (pirmā 2008.gadā), un ir veidota kāpraktisks palīgs pieredzējušiem projektu speciālistiem, tā kā Latvijā ar ESfondu projektiem strādā jau kopš 2004.gada un pašvaldībās ir uzkrāta zināmapieredze.Rokasgrāmata palīdzēs izvairīties no potenciāliem riskiem projektu plānošanāun ieviešanā, sniegs praktiskus ieteikumus, lai atvieglotu projektu speciālistuikdienas darbu.Rokasgrāmatā aktualizētas pirmajā grāmatā iekļautās tēmas, kā arī tāpapildināta ar vairākām tēmām, kas sevi pieteikušas kā aktuālas pašvaldībuprojektu speciālistiem pēdējos gados.Rokasgrāmatai ir informatīvs raksturs. Tā apkopo Latvijas pašvaldību unplānošanas reģionu projektu speciālistu pieredzi, risinājumus par sarežģītāmprojektu vadības situācijām, pašvaldībās aprobētus projektu dokumentuparaugus un izpratni par labu projektu pārvaldību pašvaldībā 2011.gadanormatīvo aktu ietvaros. Priecāsimies, ja grāmata noderēs jūsu projektudarbā.Rokasgrāmatai ir trīs daļas. Pirmajā daļā apskatīti projektu plānošanasjautājumi – projektu integrēšana pašvaldības attīstības plānošanā,pašvaldību sadarbības projekti, uzņēmējdarbības atbalstam virzītie projekti,izmaksu un ieguvumu novērtēšana, būvniecības tehnisko projektu un cituiepirkumu darba uzdevumu sagatavošana un citi jautājumi.Otrajā daļā apskatīti projektu ieviešanas gaitā aktuālie jautājumi – jaunāstendences iepirkumu organizēšanā, zaļais iepirkums, elektroniskais iepirkums,dokumentācija un finanšu vadība, risku vadība, praktiski ieteikumi projektupārskatu un to pavaddokumentu noformēšanai, informācijas un publicitātespasākumi un citi jautājumi.Trešā daļa pievēršas projekta rezultātu un ietekmes izvērtējumam un projektarezultātu ilgtspējai. Ieteikumus ilustrē piemēri no pašvaldību projektiem.Ceturtajā daļā ietverti praktiski dokumentu paraugi – vienošanās,iesniegumu, darba plānu, risku reģistra, jautājumu pirms pārbaudes projektaīstenošanas vietā un citi praktiski paraugi.Rokasgrāmatas sagatavošanā (iepirkums „Ekspertu pakalpojumi par ES fonduprojektu labās prakses piemēru pašvaldībās apkopojumu” (ID Nr.VRAA/2011/08/ERAF/MI), finansēts no ES struktūrfondu Tehniskāspalīdzības) tika pieaicināti eksperti:- Arta Kronberga, Zemgales plānošanas reģiona Projektu nodaļas vadītāja;- Neils Balgalis, SIA „Grupa 93” valdes priekšsēdētājs;- Gunta Ozoliņa, Līvānu novada pašvaldības Plānošanas un attīstības daļasvadītāja;- Marika Rudzīte-Griķe, projektu eksperte, SIA „Ar Gaumi” valdespriekšsēdētāja.Izsakām lielu paldies arī pašvaldību un plānošanas reģionu projektuvadītājiem, juristiem, grāmatvežiem, komunikāciju speciālistiem, attīstībasplānošanas speciālistiem, pašvaldību vadītājiem, kas piedalījās tematiskajāsdiskusijās un projektu speciālistu aptaujā.Rokasgrāmata pieejama Valsts reģionālās attīstības aģentūrā, kā arī mājaslapā www.vraa.gov.lv.Aģentūra arī turpmāk sniegs metodisku atbalstu pašvaldībām projektuplānošanā, ieviešanā un uzraudzībā. Būsim pateicīgi saņemt Jūsu komentārusun priekšlikumus uz vraa@vraa.gov.lv.JūsuValsts reģionālās attīstības aģentūra6

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Saīsinājumi3DAPIAB/CBICVCVPDPDPPEKENPVERAFESESFFNPVFRRIIAIINIRRIKPIKTIPIAIUBIVNKFLBNLIAALIASTrīsdimensijuAtklāta projekta iesniegumu atlaseIeguvumu un izmaksu attiecības (angļu val. - benefit-cost ratio)Biznesa inkubatorsCurriculum Vitae jeb autobiogrāfijaIepirkuma nomenklatūras kodsDarbības programmaDarbības programmas papildinājumsEiropas KomisijaEkonomiskas neto pašreizējas vērtībasEiropas Reģionālās attīstības fondsEiropas SavienībaEiropas Sociālais fondsFinansiālā neto tagadnes vērtībaFinansiālā ienesīguma vērtībaIeguvumu izmaksu analīzeIedzīvotāju ienākumu nodoklisIekšējā peļņas norma (angļu val. - internal rate of return)Iekšzemes kopproduktsInformācijas un komunikāciju tehnoloģijasIerobežota projekta iesniegumu atlaseIepirkumu uzraudzības birojsIetekmes uz vidi novērtējumsKohēzijas fondsLatvijas būvnormatīvsLatvijas investīciju attīstības aģentūraLatvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadamLNPVA Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācijaLSAP Latvijas stratēģiskais attīstības plāns 2009.-2013.gadamLSIF Sabiedrības integrācijas fondsLR Latvijas RepublikaLVL LatsMK Ministru kabinetsMVU Mazie un vidējie uzņēmumiNAP Nacionālais attīstības plānsNĪN Nekustamā īpašuma nodoklisNPV Neto tagadnes vērtība (angļu val. - net present value)PIL Publisko iepirkumu likumuPPP Privātā publiskā partnerībaPVN Pievienotās vērtības nodoklisRAPLM Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijaSEZ Speciālā ekonomiskā zonaSIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildībuSIP Saimnieciski izdevīgākais piedāvājumsSPSIL Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumuTEP Tehniski ekonomiskais pamatojumsVARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijaVAS Valsts akciju sabiedrībaVID Valsts ieņēmumu dienestsVPA Vienas pieturas aģentūraVRAA Valsts reģionālās attīstības aģentūraVSID Valsts stratēģiskais ietvardokumentsZIP Zaļā publiskā iepirkuma pamatkritēriji7

1. Projektu plānošana

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.1. ES struktūrfondu finansējums pašvaldībām1.1.1. Ievadinformācija par ES fondiemLatvijai ES fondi ir pieejami kopš 2004.gada, uz kuriem var pretendētgan valsts, gan pašvaldību iestādes, gan uzņēmēji un nevalstiskāsorganizācijas, investējot ekonomikas attīstībā, publiskāsinfrastruktūras sakārtošanā, tehnoloģiskā izcilībā un cilvēkresursuattīstībā.2007.-2013.gada plānošanas periodā Latvijai ir pieejami 4 530 447 634eiro, no kuriem 33,99% ir Kohēzijas fonda līdzekļi, 12,15% EiropasSociālā fonda finansējums un vairāk nekā puse - 58,86% ir EiropasReģionālā attīstības fonda finansējums.ES fondu apguvē 2007.-2013.gadaplānošanas periodā ir noteikti trīsgalvenie atbalsta virzieni vai prioritātes:cilvēkresursu attīstība un efektīva izmantošana (12% no visiem ESfondu līdzekļiem);konkurētspējas palielināšana un virzība uz zināšanu ietilpīguekonomiku (16%);publisko pakalpojumu un infrastruktūras uzlabošana (72%).Kohēzijas fonds (KF) ir viens no Eiropas Savienības reģionālās politikasfinanšu instrumentiem, kura mērķis ir izlīdzināt valstu starpāpastāvošas ekonomiskās un sociālās atšķirības. Finansējumu no šīfonda saņem tikai mazāk attīstītie reģioni Eiropas Savienībā. Latvija irizvēlējusies šos līdzekļus ieguldīt vides aizsardzības, ceļuinfrastruktūras un transporta attīstības jomā.Eiropas Reģionālais attīstības fonds (ERAF) – atbalsta dzīves līmeņaatšķirību mazināšanu reģionos, publiskās infrastruktūras uzlabošanu,ražošanas un uzņēmējdarbības attīstību.Eiropas Sociālais fonds (ES) – veicina nodarbinātību, novērš visa veidadiskrimināciju un nevienlīdzību darba tirgū, iegulda cilvēkresursos, laiuzlabotu to konkurētspēju darba tirgū.9

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Eiropas Sociālā fonda atbalsts pašvaldībāmIzglītības un prasmju attīstībai, , īstenojot atbalsta pasākumusjauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu arfunkcionāliem traucējumiem integrācijai izglītībā.ESF finansētā projekta „Atbalsta pasākumi atstumtības risku mazināšanāsociālās korekcijas izglītības iestādē “Naukšēni”” īstenošana dod iespējufinansēt iestādes audzēkņu iepazīšanos ar ražošanas uzņēmumiem un veiktapmācību uzņēmumos. Jauniešiem pēc izvēles ir iespēja iziet 35 stunduražošanas praksi metālapstrādes uzņēmumā „Kalnmesteri”, konditorejascehā maiznīcā „Liepkalni” vai šinšillu fermā. Pēc skolēnu rudens brīvdienām12 audzēkņiem Valmieras pārtikas ražotāju vidusskolā paredzēts 48 stunduievirzes nodarbību kurss pārdevēja, pavāra palīga, piena un gaļaspārstrādes speciālista profesijās. Cerams, ka jaunieši jutīsies drošāki savasturpmākās arodizglītības izvēlē,” stāsta D.Čākurs.(http://www.naukseniskii.edu.lv sniegtā informācija).Nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai, sekmējot vietējonodarbinātības plānu ieviešanu, darba praktizēšanu pašvaldībās arstipendiju, atbalstot institucionālajai aprūpei alternatīvus sociālāsrehabilitācijas pakalpojumus dažādām sociālās atstumtības riskampakļautajām grupām.Laika posmā no 2009.g. septembra līdz 2011.gada septembrim Ventspilspilsētas dome sadarbībā ar NVA Ventspils filiāli ieviesusi projektu„Apmācības darba iemaņu un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība”,kopā izveidojot 1051 praktizēšanās darba vietas, piedāvājot bezdarbniekiemstrādāt pie pilsētas parku un ielu labiekārtošanas, kā arī palīgdarbussociālajā aprūpē, kultūras un izglītības iestādēs (www.ventspils.lvinformācija).Administratīvās kapacitātes stiprināšanai, atbalstot publiskopakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kvalitātes vadības sistēmasizveidi un ieviešanu pašvaldībās vai to iestādēs, kas izveidojušāsadministratīvi teritoriālās reformas rezultātā; atbalstot kapacitātesstiprināšanu ES struktūrfondu finansēto pasākumu ieviešanā unpiesaistot pašvaldībām kvalificētus speciālistus, kā arī uzlabojotpašvaldību stratēģiskās plānošanas rīcībspēju.2011.g. jūlijā Jēkabpils novada pašvaldībā ir pabeigta projekta „Inovatīvupasākumu īstenošana Jēkabpils novada pašvaldībā publisko pakalpojumukvalitātes uzlabošanai” ieviešana. „Projekts veicināja administratīvā darbauzlabošanu jaunā novada darbībā, ir paaugstināta pašvaldības kapacitāte,sniegts atbalsts jaunu, efektīvu darba metožu meklēšanā”, tā domespriekšsēdētājs E. Meņķis. Projekts īstenots, bet tā rezultātus izmantosim vēlilgi gan pielietojot iegūtās zināšanas, prasmes, pieredzi, gan arī strādājotinovatīvi un radoši, tā raksta a www.jekabpilsnovads.lv.10

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalsts pašvaldībāmIzglītības un zinātnes infrastruktūras attīstībai, uzlabojot materiālitehnisko bāzi dabaszinātņu kvalitatīvākai apguvei vismaz vienāvidusskolā katrā Latvijas novadā, atbalstot izglītības iestāžu tīklaoptimizāciju, uzlabojot infrastruktūru „uzņemošajā” skolā, uzlabojotspeciālās izglītības iestāžu infrastruktūru un mācību vidi, kā arīnodrošinot vides pieejamību izglītojamiem ar funkcionāļiemtraucējumiem gan profesionāli tehniskajās skolās, gan vidusskolās,gan speciālajās izglītības iestādēs.Daugavpils 12.vidusskolā ERAF realizētā projekta ietvaros ir modernizēti unaprīkoti četri kabineti: fizikas, matemātikas, bioloģijas un ķīmijas kabineti.Kabineti ir renovēti, iegādātas jaunas, mūsdienīgas mēbeles. Matemātikaskabinets tika aprīkots ar interaktīvo tāfeli un datu kameru. Pēc skolotājuI.Puncules un I.Siņavskas domām ar šī aprīkojuma palīdzību matemātikasmācīšana kļuva aizraujošāka un interesantāka skolēniem unskolotājiem.„Daugavpils 12.vidusskola jau vairāku gadu garumā iesaistāsprojektos, lai mācītos strādāt ar izglītojamajiem, kuriem ir fiziskās attīstībastraucējumi,”. stāsta Daugavpils 12.vidusskolas direktore Elita Boļina. „Dzīveir nežēlīga, un katru no mums var piemeklēt nelaime, katrs no mums varnonākt ratiņkrēslā vai gūt kādu traumu, kas apgrūtina pārvietošanos. Tāpēcmēs esam ļoti pateicīgi projekta finansētājiem, ka skolā tiks uzstādīts lifts,lai visas skolas telpas būtu pieejamas izglītojamajiem, vecākiem, visiemskolas apmeklētājiem, kuriem ir kustību traucējumi” (www.daugavpils.lvinformācija).Veselības aprūpes infrastruktūrai, uzlabojot ģimenes ārstu, it īpašipediatru pieejamību, sakārtojot ambulatorās veselības aprūpespakalpojumu sniedzēju infrastruktūru un materiāltehniskonodrošinājumu, kā arī investējot līdzekļus stacionāro veselībaspakalpojumu un infrastruktūras uzlabošanā.Projekta 1.kārtas īstenošanai no ES struktūrfondiem, valsts budžetafinansējuma un pašvaldības līdzfinansējuma atvēlēti vairāk nekā trīs miljonilatu, un nupat sākušies paši lielākie darbi-jaunas piebūves būvniecība.Liepājas Reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks: „Līdz2011.g.beigām jaunajam korpusam jau jābūt uzceltam. Tajā būs plašaKonsultatīvā nodaļa, Dienas stacionārs, operāciju bloks un Sterilizācijasdienests. Jāuzsāk arī centrālā korpusa siltināšana un ventilācijas sistēmasmodernizācija. Savukārt no 2012.gada jāapgūst vēl aptuveni septiņi miljonilatu. Mēs varam būt gandarīti par padarīto. Liepājas slimnīca ir otra lielākāmedicīnas iestāde ārpus Rīgas – 18 000 izārstētu pacietu, 4,5 tūkstošioperāciju un 1000 dzemdību,” raksta Liepājas reģionālās slimnīcas avīze ,Nr.36, 05.2011.11

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Sociālās infrastruktūras attīstībai, uzlabojot alternatīvās aprūpespakalpojumu pieejamību novados, savukārt nacionālas un reģionālasnozīmes attīstības centros risinot jautājumus par pirmskolasizglītības iestāžu pieejamības uzlabošanu.„Dobeles novada iedzīvotāji var būt gandarīti, jo ar Eiropas Savienībaslīdzfinansēto projektu „Pirmskolas izglītības iestādes „Spodrība”rekonstrukcija” pilnībā ir atrisināts jautājums par rindu uz vietāmpašvaldību bērnudārzos. Tagad ikvienai Dobeles novadā deklarētai ģimenei,kas vēlēsies pieteikt pirmskolas vecuma bērnus izglītības iestādē,pakalpojums tiks nodrošināts”, tā apgalvoja Dobeles novada projektuvadītāja Taiga Gribuste (www.dobele.lvinformācija).Enerģētikas nozares attīstībai, uzlabojot sociālo dzīvojamo mājusiltumnoturību, veicot pasākumus centralizētās siltumapgādessistēmu efektivitātes paaugstināšanā, atbalstot koģenerācijas stacijas,kas izmanto atjaunojamos energoresursus, kā arī ieviešotdaudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumus.„Ir pagājis vairāk nekā gads un kooperatīvai sabiedrībai, piesaistot EiropasSavienības finansējumu, ir izdevies sakārtot māju tā, lai iedzīvotāji dzīvotune tikai vizuāli skaistākā, bet arī daudz ekonomiskākā daudzdzīvokļu mājā”,tā saka Jēkabpils pilsētas domes deputāts Aivars Kraps par pirmo siltinātodaudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Bebru ielā 13, Jēkabpilī (www.jekabpils.lvinformācija).Transporta sistēmas attīstībai, uzlabojot satiksmes drošībuapdzīvotās vietās ārpus Rīgas, likvidējot „melnos punktus”,sakārtojot tranzīta ielas pilsētās.Cēsu novada pašvaldība pagājušajā gada nogalē noslēdza vienošanos arCFLA par ES fonda projekta īstenošanu un ERAF līdzfinansējuma piešķiršanuprojektam „Satiksmes drošības uzlabojumi pie Cēsu pilsētas 3.pirmskolasizglītības iestādes. Sakārtojot ietves gar bērnudārzu, ir novērsta satiksmesdrošībai potenciāli bīstama vieta, uzlabota gājēju un velosipēdistu ielasšķērsošanas organizācija un nodrošināta vienmērīga transporta plūsma,stāsta Laine Madelāne, projektu vadītāja („Cēsu vēstis”, 28.10.2011.).Tūrisma infrastruktūras attīstībai, nodrošinot nacionālas nozīmespilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšanu un atjaunošanu, kultūras,aktīvā un rekreatīvā tūrisma produktu attīstību, atbalstotvelotūrisma infrastruktūras izveidi.Ventspils pilsētā projekta ietvaros tiek plānota veloceliņu izveide 10,17 kmgarumā, maršrutā iekļaujot iecienītākos pilsētā tūrisma objektus- Ostasielas promenādi, Spīķeru piekrasti, Livonijas ordeņa pili, Dienvidu molu,Jūrmalas parku, Piejūras brīvdabas muzeju, mazbānīti un piedzīvojumaparku. Radot kvalitatīvu velotūrisma produktu, ir pamats prognozēt, kavelotūristu skaits pilsētā palielināsies...(www.ventspils.lv informācija).12

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Kultūras infrastruktūras attīstībai, nacionālas un reģionālas nozīmesattīstības centros izveidojot daudzfunkcionālus centrusprofesionālās mākslas pasākumu rīkošanai, attīstot kultūrasmantojuma objektus ar augstu sociālekonomisko potenciālu unpalielinot to nozīmību starptautiskā mērogā.„Realizējot ERAF projektu „Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīgakultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta”, paredzēts atjaunotpils krāšņo dekorējumu – fasāžu un iekštelpu akmens kalumus, podiņukrāsnis, pagalma bruģi. Ikvienu restauratora darbību pamato iepriekšveikta zinātniskā izpēte. Projekts paredz pilnībā pabeigt Bauskas pilsjaunākās daļas atjaunošanu. Restaurētajās telpās atradīsies interjeraiekārtojuma ekspozīcijas un telpas mākslas kolekciju izstādīšanai,festivāliem, koncertiem, muzejpedagoģisko programmu vai mūžizglītībasnodarbībām, u.tml. norisēm. Rezultātā bagātināsies pils muzejapiedāvājums un kultūras aktivitātes, Bauskas pils varēs pilnvērtīgipapildināt populāro tūrisma maršrutu uz Rundāles pili un piesaistīt vairāktūristu”, tā stāsta Bauskas pils muzeja direktors M.Skanis (www.bauska.lvinformācija).Pilsētvides infrastruktūras attīstībai, 16 nacionālas un reģionālasnozīmes attīstības centros un Rīgā, īstenojot projektus saskaņā arpašvaldību integrētajām attīstības programmām, uzlabojot pilsētupievilcību un pakalpojumu pieejamību. Mazākā apjomā atbalsts tieksniegts arī 11 lielo lo novadu pašvaldību kompleksai attīstībai, arīsaskaņā ar sava novada attīstības programmu.Sv. Trīsvienības baznīcas tornis Jelgavā tika atklāts 2010.gada 16.novembrī.«Šis tornis ir dāvana gan Jelgavai, gan visai Latvijai, un mēs šodiennododam torni jūsu vērtējumam. Tornī atrodas tūrisma informācijas centrsun ekspozīcijas, kurās ikviens var ielūkoties vēstures lappusēs, no skatuTalsu novada attīstības programmas publiskās apspriešanas laikālaukuma paveras pilsētas panorāma, savukārt zvanu skaņas gan modināsiedzīvotāji nekritizēja Talsu novada attīstības vīziju, noteiktos stratēģiskosno rīta, atgādinot, ka jādodas uz darbu, gan vakarā aicinās mājās,»mērķus un prioritātes, bet vairāk diskutēja par katra pagasta vajadzībāmklātesošos uzrunāja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.un nepieciešamajiem rekonstrukcijas un renovācijas darbiem pagastaGandarījumu par notikumu pauda arī Valsts kultūras pieminekļuinfrastruktūrai, piemēram, autoceļu rekonstrukcija, kultūras infrastruktūrasaizsardzības inspekcijas pārstāves, kuras uzsvēra – tornis ir izcils, augstākāsatjaunošana, sporta infrastruktūras – sporta laukumu labiekārtošana,raksta raudzes„Talsu restaurācijasnovada ziņas” paraugs 2011.g.novembrī.un piemērs tam, kā kultūras mantojumapieminekli iesaistīt ekonomiskajā apritē (www.jelgavasvestnesis.lvinformācija).13

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.1.2. Likumdošanas ietvarsEiropas Savienības līmenī ES fondu apguvi reglamentē Kopienasstratēģiskās vadlīnijas, kas nosaka vispārīgās prasības attiecībā pret ESfondu atbalsta jomām, bet ES regulas nosaka galvenos fondupiešķiršanas principus, atbalsta nosacījumus un vispārīgās procedūras.Regulu prasības ir iestrādātas Latvijas normatīvajos aktos un politikasplānošanas dokumentos.Nacionālā līmenī ir izstrādāts Valsts stratēģiskais ietvardokuments(VSID), kas ir galvenā 2007.-2013.gada perioda struktūrfondu (ESF unERAF) un Kohēzijas fonda apguves stratēģija, aptverot augstākminētostrīs atbalsta virzienus. Katram atbalsta virzienam atbilst sava Darbībasprogramma (DP):„Cilvēkresursi un nodarbinātība”;„Uzņēmējdarbība un inovācijas”;„Infrastruktūra un pakalpojumi”.DP ir analizēta aptverto sektoru situācijas analīze, sniegti prioritāšuapraksti, dots finanšu plāns un administratīvais ietvars, nosakot, kurano institūcijām administrēs konkrēto programmu.Detalizētāka informācija ir atrodama katras Darbības programmaspapildinājumā (DPP).Savukārt katras aktivitātes vai apakšaktivitātes ieviešanu regulēspeciāli MK noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā īsteno attiecīgoaktivitāti vai apakšaktivitāti, sniedz projektu vērtēšanas kritērijus,nosaka prasības projekta iesniedzējiem, kā arī to iestāžu, kas iesaistītasaktivitātes vai apakšaktivitātes ieviešanā, funkcijas.2007.-2013.gada plānošanas periodā visas aktivitātes tiek īstenotasdivos projektu konkursu veidos:Atklāta projektu iesniegumu atlase (APIA), projektu iesniedzējiemvienlīdzīgi konkurējot uz aktivitātei vai apakšaktivitātei pieejamofinansējumu.Ierobežota projektu iesnieguma atlase (IPIA), MK noteikumosnosaucot konkrētos ES fondu projektu iesniedzējus, kam ir tiesībaspretendēt uz konkrēto aktivitāti vai apakšaktivitāti. Projektuapstiprina, ja tas atbilst attiecīgajiem projektu iesniegumuvērtēšanas kritērijiem.Saskaņā ar ES fondu aktivitāšu ieviešanas indikatīvo plānu, kaspublicēts www.esfondi.lv, , pavisam ES struktūrfondos tiek īstenotas152 aktivitātes. Vairāk nekā 34 ir domātas tieši pašvaldībām un toiestādēm. Lielākais vairums (27) ir ERAF finansētas ar mērķi attīstītpublisko infrastruktūru un pakalpojumus. Vairāk nekā puse no tām irpiedāvāta APIA. Arī septiņas ESF aktivitātes tiek izsludinātas kā APIA.Katrai aktivitātei un apakšaktivitātei ir savi MK regulējošie noteikumi.Taču ir arī ES fondu apguvi reglamentējošie vispārīgie normatīvie akti,kas attiecas uz visām aktivitātēm. Svarīgākais no tiem ir ESstruktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums 2007.-2013.gadam,kas nosaka kopējos ES fondu administrēšanas principus, ES fonduvadībā iesaistīto institūciju un ES fonda finansējuma saņēmēja tiesībasun pienākumus, kā arī regulē ES fondu vadībā iesaistīto institūcijulēmumu pieņemšanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.Ar visiem ES fondu politikas plānošanas dokumentiem unnormatīvajiem aktiem var iepazīties mājas lapā www.esfondi.lv.14

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.2. Pašvaldības „projektu grozs” un sasaiste ar vietējās pašvaldības attīstības plānošanuKatrs projekts ir kā solis ceļā uz pašvaldības izvirzīto attīstības mērķusasniegšanu. Ikdienas steigā tas nereti aizmirstas, jo beidzas projekts,beidz darbu eksperti, iesniegtas atskaites un jāsteidz sekot nākamāmizsludinātajām aktivitātēm. Projektiem vajadzētu papildināt vienamotru, mērķtiecīgi virzoties uz pašvaldības attīstības plānošanasdokumentos nospraustajiem mērķiem.Jau aizpildot projekta iesnieguma veidlapu, jāpamato, kā projektarezultāti sekmēs ES struktūrfondu plānošanas dokumentos (VSIDDarbības programmās) minēto problēmu risināšanu un projektaiesniedzēja organizācijas darbības jomas plānošanas dokumentus.Daudzās pašvaldībās pazīstama situācija, ka projektu iesniegumi neretitiek sagatavoti steigā, sekojot un pielāgojoties izsludinātajām fonduaktivitātēm. Nereti pat pati projekta ideja tiek radīta ierobežotā laikā.Tam par iemeslu – stratēģiskās plānošanas trūkums, administratīvoresursu nelietderīga izmantošana, vai vēl sliktāk – dažādu politiskospēku deputātu solījumi vēlēšanās, konkrētas politiskas intereses. Tadpašvaldību attīstības plānošanas un projektu nodaļām nākas vienlaikusredzēt gan stratēģisko attīstību, gan „pārliecināt” politiķus par vienavai otra projekta nepieciešamību, vai tieši pretēji – nelietderību,gatavot projektu iesniegumu, ieviest, un visbeidzot – arī novērtēt.2007.-2013.gada plānošanas periodā no ESF līdzekļiem tiek finansētasdivas aktivitātes, kuru:1.5.3.1. aktivitāte „Speciālistu piesaiste plānošanas reģioniem,pilsētām un novadiem”;1.5.3.2. aktivitāte „Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldībuattīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana”.Valsts reģionālās attīstības aģentūra veic pilnu aktivitātesadministrēšanas ciklu. Aktivitātes „Speciālistu piesaiste plānošanasreģioniem, pilsētām un novadiem” ietvaros plānošanas reģioni unlielākā daļa pašvaldību izstrādā teritorijas attīstības plānošanasdokumentus. Savukārt no aktivitātes „Plānošanas reģionu un vietējopašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes stiprināšana” bijapieejams finansējums speciālistu darba apmaksai un attīstībasplānošanas dokumentu izstrādes laikā organizētajiem pasākumiem.Svarīgāko (stratēģisko) savstarpēji saistītu projektu ideju ģenerēšanujeb projektu groza sastādīšanu loģiski būtu jāveic, jau izstrādājotpašvaldības attīstības dokumentus.15

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.2.1. Augstākā līmeņa attīstības plānošanas dokumentiProjekta mērķiem vienlaikus jāsniedz ieguldījums attīstības plānošanasdokumentos izvirzīto mērķu sasniegšanā. Lai orientētos attīstībasplānošanas dokumentos, jāzina to hierarhija un termiņi (1.2.-1.attēls).Plānošanas dokumentu hierarhiju Latvijā nosaka Attīstības plānošanassistēmas likums. Hierarhiski augstākie ir ilgtermiņa attīstībasplānošanas dokumenti, kam pakārtojas vidēja termiņa attīstībasplānošanas dokumenti un tiem savukārt – īstermiņa plānošanasdokumenti.Pašvaldības attīstības plānošanas dokumenti ir vietējā līmeņadokumenti, kas ir hierarhiski pakārtoti reģionālā un nacionālā līmeņaattīstības plānošanas dokumentiem. Reģionālā līmeņa attīstībasplānošanas dokumenti ir hierarhiski pakārtoti nacionālā līmeņaattīstības plānošanas dokumentiem.Eiropas līmeņa augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanasdokuments ir Stratēģija „Eiropa 2020”. Atsevišķā nozarē var būtizstrādāti savi termiņa attīstības plānošanas dokumenti. Tomēratsauces uz Eiropas līmeņa dokumentiem nav obligāti jānorāda, joAttīstības tības plānošanas sistēmas likums norāda, ka „Starptautiskiierosinātos attīstības plānošanas dokumentus iekļauj nacionāloplānošanas dokumentu hierarhijā, izvēloties atbilstošāko attīstībasplānošanas dokumenta veidu.”Piemēram, Ūdensstruktūras direktīvas mērķi ir iestrādāti LR Ūdensapsaimniekošanas likumā un tam pakārtotajos Ministru kabinetanoteikumos, Eiropas līmeņa nozaru mērķi ir iestrādāti Latvijas ilgtspējīgasattīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, utt.1.2.-1.attēls. . Attīstības plānošanas dokumentu hierarhija16

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Latvijas plānošanas dokumentiVisi plānošanas dokumenti jāsaskaņo ar ilgtermiņa konceptuālodokumentu ”Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā”, kasSaeimā ir apstiprināts 2005.gada 26.oktobrī. šajā dokumentā iezīmētsvalsts attīstības ilgtermiņa mērķis – pakāpeniski 20-30 gadu laikānodrošināt būtisku cilvēka dzīves labklājības pieaugumu.Hierarhiski augstākais ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments irLatvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (LIAS),apstiprināta 2010.gada 10.jūnijā. Stratēģija nosaka septiņas prioritātes:kultūras telpas attīstība;ieguldījumi cilvēkkapitālā;paradigmas maiņa izglītībā;inovatīva un ekoefektīva ekonomika;daba kā nākotnes kapitāls;telpiskās attīstības perspektīva;inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība.Katrā no prioritātēm ir definēts mērķis un noteikti attīstības virzieni,kuru ietvaros ir nosauktas rīcības virzieni un risinājumi.Hierarhiski augstākais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentsir Nacionālais attīstības plāns. Latvijas Nacionālais attīstības plāns2007.-2013.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2006.gada4.jūlija noteikumiem Nr. 564 „Noteikumi par Latvijas Nacionāloattīstības plānu 2007.-2013.gadam”) 2013.gadam”) nosaka valsts izaugsmes mērķi,stratēģiskos mērķus, prioritātes un valsts izaugsmespriekšnosacījumus: izaugsme reģionos; iekļaujošs un noturošs darbatirgus; vesels cilvēks ilgtspējīgā sabiedrībā; droša, pilsoniska unsaliedēta sabiedrība; moderna infrastruktūra un pakalpojumi; Latvijasizaugsmes starptautiskā dimensija; pieejams mājoklis un sakoptadzīves telpa; laba pārvaldība kā ilgtspējīgas izaugsmes politikasnodrošinājums.Dokumentā katras prioritātes ietvaros noteikti rīcības virzieni un toietvaros risināmie uzdevumi. Rezultatīvie rādītāji tika apstiprināti vēlāk– 2006.gada oktobrī. Uzraudzības pārskats par NAP īstenošanu irgatavots tikai par 2007.gadu.Kopš 2010.gada Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadamstratēģijas īstenošanu veic atbilstoši Latvijas Stratēģiskās attīstībasplānam 2010.-2013.gadam (LSAP), ko izstrādāja, reaģējot uzekonomisko krīzi (apstiprināts ar Ministru kabineta 2010.gada 9.aprīļarīkojumu Nr. 203). Plāns izvirza mērķi „Kāpināt valsts konkurētspēju”un nosaka trīs prioritātes:ekonomiskā izaugsme;sociālā drošība;publiskās pārvaldes reformas.Teritorijas attīstības dokumentu savstarpēju saskaņotību nodrošinaVARAM (kā RAPLM tiesību pārņēmējs), tās deleģējot plānošanasreģioniem. Politikas plānošanas dokumentu savstarpēju saskaņotībunodrošina Valsts kanceleja. Nacionālā līmeņa attīstības plānošanasdokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktuprasībām veic 2011.gada 27.septembrī Ministru kabineta izveidotaisPārresoru koordinācijas centrs, kurš koordinēs nacionālā attīstībasplāna 2014.-2020.gadam 2020.gadam izstrādi.17

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)• Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā - http://helios-web.saeima.lv/bi8/laspaz?dd=0815• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam - http://www.latvija2030.lv/upload/latvija2030_lv.pdf,• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam kopsavilkums: http://www.latvija2030.lv/upload/2030parluks_saeima.pdf• Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam - http://www.nap.lv/upload/nap/national_development_plan_2007-2013_lat.pdf• Attīstības plānošanas dokumenti - http://www.varam.gov.lv/lat/pol/ppd/?doc=9323, kā arī politikas un plānošanas dokumentu datubāzē www.polsis.gov.lv• Metodiskie ieteikumi attīstības programmu izstrādē reģionālā un vietējā līmenī:http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/reg_att/metodika/?doc=1366218

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.2.2. Attīstības plānošanas normatīvā bāzeSaskaņā ar Attīstības tības plānošanas sistēmas likumu, Latvijā ir šādiattīstības plānošanas dokumentu veidi:politikas plānošanas dokumenti;institūciju vadības dokumenti;teritorijas attīstības plānošanas dokumenti.Visu līmeņu, veidu un termiņu politikas plānošanas dokumentos uninstitūciju vadības attīstības plānošanas dokumentos ietveramo saturu,to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas un spēka zaudēšanaskārtību, darbības termiņu un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī toietekmes novērtēšanas kārtību (izņemot stratēģisko ietekmes uz vidinovērtējumu) nosaka Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes unietekmes izvērtēšanas noteikumi (MK noteikumi Nr.1178, 13.10.2009).Politikas plānošanas dokumentu veidi ir pamatnostādnes, plāns unkoncepcija. Institūciju vadības dokumenti ir institūcijas darbībasstratēģija un gada darba plāns.Teritorijas attīstības plānošanas dokumentus līdz šim noteicaReģionālās attīstības likums un Teritorijas plānošanas likums. Līdz ar2009.gada 15.jūlijā apstiprināto Telpiskās attīstības plānošanaskoncepciju, uzsāktas izmaiņas teritorijas attīstības plānošanas sistēmā.2011.gada 1.decembrī spēkā stājas jaunais Teritorijas attīstībasplānošanas likums. Tas nosaka, ka līdz šī plānošanas perioda beigām -līdz 2013.gada 31.decembrim – katrā vietējā pašvaldībā jābūtapstiprinātiem:ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentam – vietējāspašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai;ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentam – vietējāspašvaldības teritorijas plānojumam;vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentam - vietējāspašvaldības attīstības programmai.Teritorijas plānošanas jomā normatīvo bāzi turpina izstrādāt. Savukārtattīstības programmu izstrādē pašvaldības vadās pēc Attīstībasplānošanas sistēmas likuma, noteikumiem par sabiedrības līdzdalībuattīstības plānošanas procesā (MK noteikumi Nr. 970, 25.08.2009.), kāarī pēc ministrijas metodiskajiem ieteikumiem attīstības programmuizstrādē reģionālā un vietējā līmenī (2010.gada 23.septembrīaktualizētā redakcija).Plānošanas reģioni ir apstiprinājuši savu kārtību un apstiprinājušikritērijus, pēc kuriem vērtē pašvaldības attīstības programmasatbilstību normatīvo aktu prasībām un metodiskajiem ieteikumiemattīstības programmu izstrādei.19

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Ministrijas metodiskajos ieteikumos minētas pašvaldības attīstībasprogrammas sastāvdaļas, tostarp investīciju plāns (pasākumi unprojekti laika posmam līdz trim gadiem).Nozīmīgākajiem projektiem jābūt izvēlētiem jau attīstības programmasizstrādes laikā. Plānošanas reģioni cita starpā vērtē, piemēram, vaiinvestīciju plānā ir iekļauta informācija, lai novērtētu plānotoprojektu/ projektu ideju ieguldījumu pašvaldības attīstībā,investīciju plānā ir norādīta plānoto projektu/ projektu idejupapildinātība ar citiem investīciju plānā ietvertajiem projektiem/projektu idejām,investīciju plānā ir norādīti plānoto projektu/ projektu idejuiespējamie finanšu avoti.Plānošanas reģions izvērtē pašvaldību attīstības programmu, vai tajā irparādīts konkrētās pašvaldības ieguldījums plānošanas reģionaattīstības veicināšanā, veicinot saites un sadarbības projektus arpašvaldībām plānošanas reģiona robežās, ārpus plānošanas reģiona, kāarī ievērojot projektu īstenošanas pēctecību.20

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.2.3. Stratēģiskie projektiSvarīgākajiem (stratēģiskajiem) projektiem būtu jāizriet no pašvaldībasattīstības programmā definētajām prioritātēm, rīcībām vaipasākumiem. Investīciju plānā būtu jāiekļauj konkrētie projekti, kasviens otru papildinot, nodrošina stratēģisko projektu virzību. Investīcijuplānu aktualizē katru gadu, līdz ar to atsevišķie projekti var mainīties,tomēr tiek saglabāta virzība uz prioritātēm, par kurām politiķi irvienojušies apstiprinot programmu.Investīciju plānu veido, ņemot vērā tā izpildes progresu un kārtējamgadam apstiprināto pašvaldības budžetu.Investīciju plānā atspoguļo visas plānotās investīcijas plānošanasreģiona/pašvaldības attīstības veicināšanai – gan plānošanasreģiona/pašvaldības investīcijas, gan investīcijas, ko plānots piesaistītES, ārvalstu un nacionālā atbalsta ietvaros, gan sadarbības projektuietvaros, kuru īstenošanā piedalās vairākas partneri – vairākaspašvaldības vai partneri no nevalstiskā un privātā sektora.Saskaņā ar ministrijas metodiku, investīciju plāns ietver šāduinformāciju par projektiem:informācija par projekta ideju – projekta nosaukums, mērķis,aktivitātes un rezultatīvie radītāji;informācija par projekta pamatojumu – saistība ar attīstībasprogrammas noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm, rīcībasvirzieniem un uzdevumiem, kā arī projektu savstarpējāpapildinātība;informācija par plānoto projekta uzsākšanas un noslēguma laiku.Ņemot vērā, ka uz investīciju plāna izstrādes brīdi vairākas projektuidejas var būt neskaidras, tās tiek iekļautas projektu rezerves sarakstā,kas tiek pārskatītas investīciju plāna aktualizācijas periodā.Atbilstoši attīstības programmā iekļautajiem stratēģiskajiemprojektiem būtu jānotiek pašvaldības budžeta plānošanai. Līdz ar to jauprogrammas izstrādes laikā būtu jāveic pašvaldības finanšu prognozeplānošanas dokumenta periodam. Pašvaldības budžeta izdevumu daļābūtu jāparedz projektu līdzfinansējums. To izdarīt ne vienmēr iriespējams, tā kā aktivitātēs atbalstāmo projektu atbalsta nosacījumibudžeta plānošanas as brīdī ir skaidri.Labākie piemēri, kur izdodas secīgi ieviest savstarpēji papildinošusprojektus un sekot prioritātēm, ir no tām 17 pašvaldībām, kuras bijanoteiktas par finansējuma saņēmējām ES fondu 3.darbībasprogrammas „Infrastruktūra un pakalpojumi” 6.prioritātes„Policentriska attīstība” 3.6.1.1.aktivitātes „Nacionālas un reģionālasnozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valstsattīstībai”) ietvaros. Pirms finansējuma saņemšanas pašvaldībasizstrādāja attīstības programmas, kurā bija pamatota stratēģiskoprojektu nepieciešamība.informācija par projekta partneriem un finansējumu;21

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Daugavpils pilsētas attīstības programma 2008.-2014.gadam 2014.gadam Mana pils Daugavpils:- Daugavpils cietokšņa kompleksā attīstība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa kā unikāla kultūrvēsturiskāmantojuma saglabāšanai, izveidojot to par administratīvo, kultūras, darījumu, atpūtas un tūrisma centru.- Marka Rotko mākslas centra izveide Daugavpils cietokšņa teritorijā pastiprinās Cietokšņa unikalitāti un atpazīstamību daudz plašākā, starptautiskā mērogā unkļūs par ievērojamu kultūrvēsturisku objektu.- Starptautiskās reģionālās lidostas „Daugavpils” izveide nodrošinās pieejamību pilsētai un visam pārrobežu reģionam, veicinās uzņēmējdarbības attīstību.- Videi draudzīga sabiedriskā transporta – tramvaja attīstība risinās svarīgās sabiedriskā transporta problēmas pilsētā un veidos pievilcīgu vidi;- un citas rīcību programmas.Tiek realizēts Daugavpils pilsētas Domes projekts„Daugavpils Rotko mākslas centra ēkas rekonstrukcija un pieguļošās teritorijas labiekārtošana” Cietokšņaatjaunošanai ir piesaistītas dažādas investīcijas – Valsts nekustamo īpašumu aģentūra realizē jaunas ēkas būvniecību Valsts policijas vajadzībām, no EiropasEkonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta realizēts projekta „Ūdenstorņa ēkas paraugrestaurācija un apsaimniekošana Daugavpils cietoksnī".1.2.-1.tabula. 1.tabula. Iespējamie riski un to novēršanas veidiIeteicamais riska novēršanas veidsIespējamais risksPreventīvais pasākumsIerobežojošais pasākumsKompensējošais pasākumsProjekta un tamnepieciešamā pašvaldībaslīdzfinansējumaneapstiprināšana domē.Izpratni par projektu lietderībupaaugstina lēmumu pieņēmējupersonīga pārliecināšanās parlabo praksi citās pašvaldībās.Savlaicīga deputātuiepazīstināšana ar projekta ideju.Lēmuma lobēšana.Papildus finanšu avotu meklēšana unpašvaldības līdzfinansējuma summassamazināšana.Līdzšinējo projektu pozitīvās praksespopularizēšana deputātiem un pētījumipar iedzīvotāju grupu vajadzībām, kurasrisina konkrētais projekts.Projekta pieteikumu (unideju) uzkrāšananākamajiem konkursiem.Priekšlikumi nākamā gadainvestīciju plānaaktualizēšanai.Politisko prioritāšu maiņanacionālā līmenī,finansējuma kavēšanās,jautājuma risināšanasatlikšana nacionālā līmenī.Projektu atbilstība iedzīvotājuvajadzībām pēc būtības, sapratnepar to, ko ar projektu vēlaspanākt.Aktivitātes terminoloģijas lietošana un jauesoša projekta piemērošana atbilstošiprojektu atlases noteikumiem.Vai attīstības programmas grozījumi uninvestīciju plāna aktualizēšanaCitu papildinošo projektupārplānošana.22

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.2.4. Sadarbības iespējas pašvaldībām ES struktūrfondu ietvaros2007.-2013.gada periodā ES struktūrfondu ietvaros, īstenojot VSIDnoteiktos mērķus un aktivitātes, bija diezgan ierobežotas iespējasveidot kopējus sadarbības projektus. No Eiropas Sociālā fonda (ESF)var minēt tikai šādas aktivitātes, kurās bija pieļaujami un vēlamisadarbības partneri:VRAA administrētajā aktivitātē „Plānošanas reģionu un vietējopašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšanai”;LSIF administrētajās aktivitātēs „Kvalitātes vadības sistēmasizveide un ieviešana”, „Publisko pakalpojumu kvalitātespaaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī”, „Nevalstiskoorganizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana” un „Atbalstspašvaldībām kapacitātes stiprināšanā ES politikas instrumentu unpārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu unpasākumu īstenošanai”;VIAA administrētajās aktivitātēs „Atbalsts pasākumu īstenošanaijauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu arfunkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā”.Ļoti pozitīvi sadarbības projektu piemēri atrodami dažādu pārrobežusadarbības programmu ietvaros, vairākām pašvaldībām vai projektupartneriem apvienojoties partnerībā un veidojot savstarpēji saistītuinfrastruktūru.Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.gadaietvaros Zemgales Plānošanas reģions ieviesa investīciju projektu„Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkla kā Latvijas –Lietuvaspierobežas pievilcības veicinātājs”. Seši Latvijas un četri Lietuvas partneri,strādājot partnerībā, izveidoja amatniecības un lietišķās mākslaspārrobežu sadarbības tīklu. Katrs partneris savā teritorijā ieguldījainvestīcijas savā amatniecības centrā, taču marketinga pasākumi tikaveikti kopīgi.Partnerības projektos ir identificējami dažādi sadarbības veidi:pašvaldību savstarpējā sadarbība, pašvaldību un nevalstiskoorganizāciju (NVO) sadarbība, pašvaldību un valsts iestāžu sadarbība.Diemžēl ES struktūrfondu programmēšanas periodā 2007.-2013.gadosEiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros nav bijis iespējams ieviestprojektus partnerībā, veicot investīcijas kopīgas infrastruktūras izveidēun apsaimniekošanā. VRAA pārziņā esošajā aktivitātē tiek īstenotsviens projekts par sabiedrisko interneta pieejas punktu izveidi unattīstību lauku pašvaldībās, kura ietvaros investīcijas tiek veiktasvairākās vietās, taču to īsti nevar nosaukt par sadarbības projektu, joneveidojas partnerattiecības starp projekta labuma guvējiem.23

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.2.5. Pašvaldību savstarpējā sadarbībaTā kā vietējo pašvaldību reforma bija tikai 2009.gada jūlijā, taddaudzas pašvaldības joprojām ir saglabājušas kontaktus ar saviemkaimiņiem, jo vēl atmiņā ir kopējais darbs rajonos. Pēc reformas daudzikvalificēti darbinieki, kas bija strādājuši rajona padomē, nokļuvanovadu domēs, un turpina uzturēt kontaktus ar saviem bijušajiemkolēģiem. Tā rezultātā ir tapuši daudzi veiksmīgi sadarbības projekti.Skrundas un Kuldīgas novadu pašvaldības īsteno projektu „Kuldīgas unSkrundas novadu teritoriju plānojumu izstrāde VRAA administrētajāaktivitātē. Projekta ietvaros līdz 2013.g.jūnijam tiks izstrādāti divi jauniteritorijas plānojumi Kuldīgas un Skrundas novadam. Kā teiktswww.kuldiga.lv publicētajā informācijā par projektu: „Projekta īstenošanaradīs vienotus nosacījumus novadu integrētai un līdzsvarotais attīstībai unteritorijas izmantošanai, kā arī ļaus pilnvērtīgi izmantot abu novadusadarbības potenciālu”.Integrēta teritorijas attīstības plānošana paredz ņemt vērā apkārtējāsteritorijas un to ietekmi. Nav iedomājama veloceliņa būvniecība,nepārliecinoties, vai tam būs turpinājums blakus pašvaldības teritorijā.Novads nevar plānot lidostas celtniecību, ja blakus esošajāadministratīvajā teritorijā tiek būvēts vēja ģeneratoru parks. Kopīgi vaisasaistīti projekti plānošanas jomā var palīdzēt atrast ilgtspējīgākus unefektīvākus risinājumus gan kultūras, gan tūrisma, gan pakalpojumujomā.Sadarbība ir vēlama ne tikai teritorijas attīstības plānošanā, bet arīnozaru pētījumu veikšanā, jo pētījumam ir pavisam cita vērtība, jakonkrētā joma ir pētīta tās funkcionālā nevis administratīvajā teritorijā.Daugavpils novada domes projektā „Dienvidlatgales lauku pašvaldībukapacitātes stiprināšana ekonomiskā rakstura projektu identificēšanā unizstrādē” tiek veikta vietējās uzņēmējdarbības vides izpēte, piedāvātasapmācības par inovācijas procesiem un investīciju izvērtēšanas metodēm.Daugavpils un Krāslavas novadu pašvaldības strādāja kopāuzņēmējdarbības nozaru attīstības darba grupā, iesaistot arī iedzīvotājus,uzņēmējus un NVO.Visizplatītākā sadarbības tēma ir kopēju apmācību organizēšana. Japašvaldība ir maza, tad specifisku apmācību organizēšana ir samērādārga un ir finansiāli izdevīgāk sadarboties vairākiem novadiem.Ogres novada pašvaldības projektā „Ogres, Lielvārdes, Ikšķiles un Ķegumanovadu pašvaldību darbinieku kapacitātes stiprināšana” paredzētsizstrādāt vienotu projektu darba organizācijas shēmu un sagatavotspeciālistus tās nodrošināšanai pagastos, apvienojot vairāku pašvaldībutehniskos, finanšu un cilvēkresursus, plānojot nākotnes investīcijas.Paredzēti arī vairāki pieredzes apmaiņas pasākumi, lai pārņemtu labāsprakses piemērus projektu īstenošanā. Savukārt Valmieras pilsētaspašvaldība sadarbībā ar Cēsu, Valkas, Ventspils, Smiltenes un Amatasnovada pašvaldībām īsteno projektu „Pašvaldību speciālistu kapacitātespaaugstināšana būvniecības projektu sagatavošanā un īstenošanā”.Projekta ietvaros izstrādāja metodiskos materiālus un apmācīja pašvaldībuspeciālistus par ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzībaslīdzfinansēto būvniecības projektu sagatavošanu un ieviešanu.Sadarbība notiek arī starp pašvaldību iestādēm. Piemēram, Durbes unGrobiņas novada izglītības pārvaldes līdz 2011.gada decembrim ieviesaESF projektu „Sociālās atstumtības riska mazināšana Grobiņas unDurbes novada izglītības iestādēs”, aptverot četras Grobiņas novadapamatskolas un trīs Durbes novada izglītības iestādes. Tā kā šajāaktivitātē bija ļoti liels konkurss, tad tieši sadarbības projektiem bijaiespējas gūt lielāku atbalstu no fonda, jo rezultātā viena projektaietvaros varēja aptvert lielāku mērķa auditoriju.24

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.2.6. Pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbībaDiemžēl no ES struktūrfondiem finansētu pašvaldības un nevalstiskoorganizāciju (NVO) sadarbības projektu piemēru nav daudz, jo NVOkapacitātes stiprināšanai un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai irparedzētas atsevišķas apakšaktivitātes, kas nepieļauj citas mērķagrupas iesaisti, lai arī sākotnēji LSIF administrētajā1.5.2.2.3.apakšaktivitātē kā finansējuma saņēmēji bija paredzēti ganpašvaldības, gan NVO, taču 2009.gadā, veicot apakšaktivitāšupārvērtēšanu un finansējuma pārdali, NVO no šis aktivitātes tikaizsvītrotas.Zemgales NVO centra projekta ”Sociālās partnerības attīstībasKā veicināšana pozitīvo piemēru Zemgales pašvaldību plānošanas nas un reģionā” nevalstiskā ietvaros sektora izveidota sadarbībai sociālāsLSIFmin partnerības Zemgales programma NVO Centra Jelgavas projektu NVO, NVO kura administratīvās izstrādāta sadarbojoties kapacitātesarstiprināšanas pilsētas aktīvākajām aktivitātē.nevalstiskajām organizācijām, plānošanas reģionuun Jelgavas pilsētas domi. Programma visaptveroši iekļauj jautājumus, kasir svarīgi pilsētas NVO sektoram, tai skaitā NVO finansējuma sadali.Nevalstiskais sektors nenoliedzami var dot kvalitatīvu pienesumujebkuras pašvaldības attīstības plānošanas jautājumos, palīdzotpašvaldībai izvēlēties gan prioritātes, gan mērķus, neaizmirstot norādītuz problēmām konkrētā teritorijā.25

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.2.7. Pašvaldības un valsts iestādes sadarbībaESF aktivitātē „Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanas valsts,reģionālā un vietējā līmenī” ir atrodami pāris pozitīvie piemēripašvaldību un valsts sektora sadarbībai.Durbes novada projektā „Durbes novada domes administrācijaskapacitātes paaugstināšana teritorijas plānošanā-izmantošanā un e-pakalpojuma ieviešanā Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai”kā sadarbības partneris bija VRAA. Projekta mērķis bija nodrošinātDurbes novada zemes īpašniekiem un valdītājiem iespēju iegūtinformāciju par NĪN maksājumiem, izmantojot e-pakalpojumu radītāsiespējas. Projekta ietvaros tika izveidots e-pakalpojums sadarbībā arbankām, lai klienti savā i-bankas profilā varētu iegūt informāciju parmaksājamajiem NĪN apmēriem, par īpašumiem, kas atrodas Durbesnovada administratīvajā teritorijā. Sadarbībā ar VRAA, iegūtās zināšanasun pieredzi par e-pakalpojuma ieviešanu NĪN maksājumu veikšanāparedzēts nodot arī citām Latvijas pašvaldībām.Valsts s vai nacionāla līmeņa iestādes var palīdzēt ar informācijasizplatīšanu un nodrošināt sasniegto rezultātu pavairošanu. Projektamir lielāka vērtība, ja projektā radītos rezultātus var izmantot reģionālāun pat nacionālā līmenī.Taču bieži kapacitātes paaugstināšanas augstināšanas projektos tiek risinātas arīkomunikācijas problēmas, kas radušās saskarsmē ar valsts iestādēm.Piemēram, Zemgales Plānošanas reģions sadarbībā ar KurzemesPlānošanas reģionu ieviesa projektu „Publisko pakalpojumuizvērtēšana un uzlabošana komercdarbības attīstībai Zemgalesreģionā” uzņēmējdarbības vides sekmēšanai, ar mērķi nodrošinātefektīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu publiskās pārvaldespakalpojumu sniegšanu stratēģiskās un telpiskās plānošanas jomās.Projekta ietvaros pašvaldību aldību speciālisti –teritorijas plānotāji no Zemgalesun Kurzemes tikās vairākās darba grupās ar valsts pārvaldes iestādēm,risinot informācijas pieejamības un efektīvākas komunikācijasjautājumus ar reģionālajām vides pārvaldēm, Valsts kultūras pieminekļuaizsardzības inspekciju, Valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts ceļi”,Veselības inspekciju, Valsts zemes dienesta teritoriālās struktūrvienību,valsts akciju sabiedrību “Latvenergo”, akciju sabiedrību “Latvijas gāze”,Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Lauku atbalsta dienestareģionālās lauksaimniecības pārvaldi, Valsts meža dienestu, valsts akcijusabiedrību “Latvijas valsts meži”, Dabas aizsardzības pārvaldi, utt.Šajā gadījumā reģions uzņēmās neitrālā mediatora lomu, laipašvaldībām atvieglotu saskarsmi ar valsts atbildīgām iestādēm, kas irkontrolējoša statusā vai no kurām ir jādabū dati, kas nepieciešamivietējo plānošanas dokumentu izstrādei. Tā kā projektā sadarbojās divireģioni, aptverot gandrīz pusi no Latvijas teritorijas, tad arī atbildīgāsiestādes daudz labprātāk nāca uz atklātām sarunām. Zemgales unKurzemes pašvaldību sadarbības pieredze ar iestāžu reģionālajāmnodaļām bija diezgan atšķirīga un tieši personīgie kontakti ar iestāžudarbiniekiem ir tie, kas palīdz sekmīgai komunikācijai.Jāatzīmē plānošanas reģionu loma izglītojošo pasākumu organizēšanāpašvaldību darbiniekiem un plānošanas nodrošināšanā, šim mērķimpiesaistot fondu līdzekļus. ESF aktivitātes “Sociālās rehabilitācijas uninstitūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstībareģionos” ietvaros katrs plānošanas reģions, sadarbībā ar pašvaldībusociālajiem dienestiem, NVO un Labklājības ministriju izstrādāja sociālopakalpojumu attīstības programmu, iezīmējot nepieciešamosalternatīvos sociālos pakalpojumus novados, taču saglabājot reģionāloskatījumu plānošanā, lai novērstu pakalpojumu dublēšanos unneefektīvus līdzekļu tēriņus nākotnē.26

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.2.-2.tabula. 2.tabula. Iespējamie riski un to novēršanas veidiIespējamais risksIeteicamais riska novēršanas veidsPreventīvais pasākums Ierobežojošais pasākumsKompensējošais pasākumsProjekta partnera organizācijāmainās politiskā vadība unprojekta partneris atsakās nodalības projektā, kad jāparakstapartnerības līgums. Rezultātāprojekts vispār netiek ieviests unarī pārējie partneri savus plānusnerealizē.Veidojot projektu, irjāpārliecinās par partnerastabilitāti. Ja pastāv šaubas, kapartnerim šis projekts navprioritārs, tad labāk šādupartneri projektā neņemt. Tieknoslēgta rakstiska vienošanāsvēl pirms projekta ieviešanas.Mēģināt nomainīt partneri un atrastorganizāciju, kam šīs aktivitātes ir ļotisvarīgas vai pārliecināt partneri, ka viņarīcība neatgriezeniski ietekmēs arīpārējo partneru plānus. Ja partneri irpašvaldības, tiek pieprasīts rakstiskspadomes lēmums par dalību projektā,pat, ja netiek prasīta dotās pašvaldībasfinansiāla iesaiste.Panākt partnera nomaiņu vaiizslēgt doto partneri no projekta,pārējiem pārņemot dezertējošapartnera funkcijas, ja iespējams.Izdarīt secinājumus nākotnesprojektiem.Lai mazinātu augšminēto risku, jau pirms projekta iesniegšanas būtunepieciešams noslēgt rakstisku vienošanos starp partneriem, atrunājotkatra partnera lomu un atbildību, finansiālo ieguvumu un sadarbībasmetodi. Pielikumā ir dots partnerības apliecinājuma paraugs, kas būtujānoslēdz ar visiem projektā iesaistītajiem partneriem pirms projektaiesniegšanas.27

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.3. Pašvaldību projekti uzņēmējdarbības atbalstam1.3.1. Esošā situācijaMazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas, t.sk. arī Latvijas,ekonomikas mugurkauls. Tie ir lielākie darbavietu radītāji, kas stingrisakņojas vietējā un reģionu sabiedrībā un kalpo kā garantija sociālaikohēzijai un stabilitātei.Darbaspēka pieprasījums un darba vietu skaita palielinājums ir ciešisaistīts ar uzņēmējdarbības attīstību. Viens no galvenajiempriekšnoteikumiem ir sakārtota uzņēmējdarbības vide jebkurāpašvaldībā, kas ir nosacījumu kopums, uzņēmumam pieņemot lēmumuuzsākt vai turpināt ekonomisko omisko darbību noteiktā teritorijā un laikā.Kvalitatīva uzņēmējdarbības vide veicinās uzņēmumu attīstību unjaundibinātu uzņēmumu skaita pieaugumu – līdz ar to arī jaunu darbavietu radīšanu.Šobrīd lielākie trūkumi un šķēršļi pašvaldību projektu uzņēmējdarbībasatbalstam ieviešanā ir:valsts politikas trūkumi, likumdošanas šķēršļi (komercdarbībasatbalsta kontroles jomā, nodokļu politikā);zināšanu, informācijas un izpratnes trūkums par pašvaldībuiespējām uzņēmējdarbības veicināšanai;nepietiekošas uzmanības pievēršana teritoriju attīstībasplānošanas dokumentiem kā investīciju piesaistes, teritorijuvietējā un reģionālā mārketinga instrumentiem;pašvaldību īstenotie projekti vairāk saistās ar vispārējās dzīvesvides kvalitātes un pamata pakalpojumu uzlabošanu nevis armērķtiecīgu uzņēmējdarbības attīstību;nepietiekoša skaidrība un izpratne par publisko pakalpojumusniegšanas veidiem un saturu;vāji attīstīta prakse kopīgu PPP iniciatīvu īstenošanā.Lielā daļā pašvaldību attīstības plāni tiek veidoti „uz papīra”. Tačurealitātē tiem jārisina daudzi aktuāli jautājumi, t.sk. kā izveidot“pelnīšanas” nevis “tērēšanas” stratēģiju pašvaldībā, ietverot pasākumusun atbalsta iespējas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai pašvaldībā,nepārkāpjot komercdarbības atbalstu ierobežojošo normatīvo aktuprasības.Pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti jāveido saskaņā arLatvijas nacionālās reformu programmas „ES 2020” stratēģijasīstenošanai projektā, Komercdarbības konkurētspējas un inovācijasveicināšanas programmā, Uzņēmēju plānā Latvijas ekonomikasstimulēšanai noteiktajiem galvenajiem politikas virzieniem unpasākumiem uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.28

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Lai veicinātu pašvaldību projektu uzņēmējdarbības atbalstamieviešanu, nepieciešami vairāki valsts līmeņa pasākumi, piemēram,jāaktualizē reģionālās un vietējās plānošanas normatīvie akti unmetodika, liekot uzsvaru uz tādu stratēģiju izveidi, kas kalpo kāpašvaldības ienākumu avots, pamatojoties uz uzņēmējdarbībasizaugsmes potenciālu pašvaldībā; jāveic komercdarbības atbalstuierobežojošo normatīvo aktu plašāka skaidrošana, lai pašvaldības toslabāk izprastu un spētu nostiprināt savu lomu uzņēmējdarbībasveicināšanā.2010.gadā Līvānu novada pašvaldība bija izstrādājusi un iesniegusi 29projektu pieteikumus, no tiem 23 projekti guva apstiprinājumu, un 2010.gadā atradās dažādās realizācijas stadijās. Kopējā apstiprināto projektusumma sastādīja 15,36 miljonus latu, no tiem 9,4 miljoni latu piesaistīti15 ERAF projektos dzīves vides kvalitātes uzlabošanā pašvaldībā, radotpievilcīgu vidi uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem.Šo projektu rezultātā tiks radītas jaunas darba vietas un papilduspieprasījums pēc vietējo uzņēmēju precēm un pakalpojumiem. Rezultātāieguvēji būs gan uzņēmēji, gan pašvaldība un reģions kopumā.Taču ļoti svarīgi ir tieši vietējo pašvaldību uzdevumi uzņēmējdarbībasatbalstam:veicināt sadarbību ar uzņēmējiem dažādās formās, izzinot tovajadzības un prasības uzņēmējdarbības attīstīšanai konkrētajāteritorijā;izstrādāt sabalansētus, investoriem pievilcīgus, integrētus,efektīvus un pamatotus attīstības plānošanas dokumentus(ilgtermiņa attīstības stratēģija, teritorijas plānojums, vidējātermiņa attīstības programma, investīciju plāns u.c. nozaruattīstības politikas);ieviest attīstības dokumentos plānotos pasākumus un projektus,uzlabojot uzņēmējdarbības un dzīves vides kvalitāti pašvaldībā(t.sk. fiziskās infrastruktūras projekti - ielu, daudzdzīvokļu namuiekšpagalmu, pašvaldības ēku infrastruktūras sakārtošana, radotpievilcīgu vidi uzņēmējdarbībai un iedzīvotājiem; kā arī apmācību,pieredzes apmaiņas, motivācijas un pašaktivitātes veicināšanasprogrammas, paaugstinot reģiona un novada ekonomiskoaktivitāti un apgūstot projektiem pieejamo finansējumu).29

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.3.2. Iespējamie ES struktūrfondu līdzfinansētie pasākumi uzņēmējdarbības atbalstam pašvaldībās1. Pašvaldības attīstības plānošanas dokumenti (teritorijas attīstības plāns)Vietējiem attīstības plānošanas dokumentiem – attīstības programmaiun teritorijas plānojumam – ir būtiska loma uzņēmējdarbības atbalstanodrošināšanā pašvaldībā. Lai nodrošinātu šo dokumentu kvalitāti unatbilstību reālajai situācijai, daudzas pašvaldības to izstrādei papilduslīdzekļus piesaista no ES struktūrfondiem (ESF).Šo dokumentu uzdevums ir apzināt un novērtēt pašvaldības rīcībāesošos resursus (dabas resursi, infrastruktūra, cilvēkresursi), piedāvātskaidru redzējumu un risinājumus to efektīvākai izmantošanai, sekmētvisa veida investīciju piesaisti (t.sk. pamats valsts atbalsta plānošanai,ārvalstu un vietējo privāto investīciju piesaistei), sekmēt teritorijasatpazīstamību (teritoriju “mārketings”).Kvalitatīvas attīstības programmas pazīmes, kas šo dokumentupadarīs saprotamu un praktiski pielietojamu arī uzņēmumiem, ir:stratēģisks redzējums par teritorijas attīstību (vīzija, prioritātes,uzdevumi, rīcības);teritoriāli un tematiski integrēts skatījums uz teritorijas attīstību;vadošo uzņēmējdarbības jomu/veidu izvirzīšana, nosakot teritorijasekonomiskās attīstības pamatu un perspektīvos uzņēmējdarbībasvirzienus, izceļot pašvaldības unikālo teritorijas attīstībaspotenciālu;teritorijas salīdzinošo priekšrocību noteikšana salīdzinājumā arcitām teritorijām Latvijā un ārpus tās, izvērtējot riskus, kas varrasties, īstenojot līdzīgus pasākumus vairākās pašvaldībās.Galvenie kritēriji pieejamo resursu izvērtēšanai:infrastruktūras nodrošinājums/kapacitāte,darbaspēks un tā pieejamība,dabas resursi,zināšanas (izglītības līmenis, iespējas, tehnoloģiskais nodrošinājumsun tā attīstība u.c.),privātā sektora aktivitāte – spēja/vēlme iesaistīties,citi pašvaldības īpašie piedāvājumi, priekšrocības.Plānošanas darbā ieteicams izmantot pašvaldības rīcībā esošostatistiku, centrālās statistikas pārvaldes datus, kā arī iesaistīt vietējosuzņēmējus un iedzīvotājus apzinot viņu viedokli.30

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2. Ekonomikas pamata infrastruktūras plānošana un attīstībaES struktūrfondu (galvenokārt - ERAF) līdzekļus ieteicams ieguldīt vienāno pašvaldību nozīmīgākajiem uzņēmējdarbības atbalstainstrumentiem - ekonomikas pamata (publiskās) infrastruktūrasizveidē un kvalitatīvā uzturēšanā. Tas ietver:transporta infrastruktūras sakārtošanu un kvalitatīvu uzturēšanuvisās sezonās,ceļu satiksmes drošības uzlabošanu,Vienkārši datortīkli un interneta piekļuve lielākajā daļā uzņēmumuikvienā nozarē nav nekas neparasts. Šīs tehnoloģijas ir tik plašiizplatītas, ka tām ir ļoti liela nozīme uzņēmējdarbībā. Taču modernainformācijas infrastruktūra un pakalpojumi paver iespēju veidot jaunasdarījumu attiecības un uzņēmējdarbības modeļus. Pašvaldībuuzdevums ir palīdzēt nodrošināt šo ikdienā nepieciešamouzņēmējdarbības resursu pēc iespējas augstākā kvalitātē.ūdens un kanalizācijas saimniecības,atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sakārtošanu,gāzes, elektrotīklu un sakaru tīklu ierīkošanu un nodrošināšanu.Pamata infrastruktūru, kā pievadceļus un komunālo infrastruktūru,pašvaldība savu projektu ietvaros var nodrošināt līdz uzņēmumazemes gabala robežai. Taču pašvaldībai svarīgi komunicēt aruzņēmumiem, lai uzzinātu privāto zemes īpašnieku attīstības plānus unkopīgi, saskaņoti plānotu ieguldījumus šādas infrastruktūras izveidē(t.sk. ēku būvniecībā vai teritorijas ierīkošanā) arī privātajos īpašumos.Viens no mūsdienu uzņēmējdarbības svarīgākajiem pamatainfrastruktūras elementiem ir informācijas un komunikācijutehnoloģiju (IKT) infrastruktūra.31

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3. Publiskā-privātā partnerība (PPP) - kopīgi pašvaldību un uzņēmēju projektiPPP projekta būtība ir ilgtermiņa līgums (parasti 20-30 gadi) starppašvaldību un uzņēmēju par kādas pašvaldības funkcijas nodošanuprivātajam sektoram. Privātais partneris veic nepieciešamoskapitālieguldījumus, lai izveidoto pakalpojuma sniegšanainepieciešamo infrastruktūru, veic tās apsaimniekošanu, bet pašvaldībalīguma termiņā veic samaksu par šo pakalpojumu.Līgumiskā PPPPPPInstitucionālāPPPIesaistīšanās kopīgos PPP projektos lielā mērā ierobežo Publiskoiepirkumu likums, Komercdarbības atbalsta kontroles likums, kā arīLatvijas pašvaldībām nav pietiekošas pozitīvas pieredzes publiskās-privātās partnerības projektos.Partnerībasiepirkuma līgumsKoncesijas līgums lKopsabiedrība2006.-2008.gados tika realizēti daži PPP projekti valsts nozīmes ceļubūvniecības un uzturēšanas jomā, kā arī pirmsskolas izglītības iestāžubūvniecībā vairākās pašvaldībās. PPP projektu rezultātā ieguvēji ir ganpašvaldība, jo tās funkcijas tiek nodrošinātas bez lieliem sākotnējiemieguldījumiem (būvniecības izmaksas), gan privātais uzņēmējs, jobrīvais kapitāls tiek ieguldīts drošā ilgtermiņa pasākumā, kas līgumabeigās atmaksājas arī ekonomiski.Publisko būvdarbulīgumsPubliskopakalpojumulīgumsBūvdarbukoncesijas līgums lPakalpojumukoncesijas līgums lPartnerībasiepirkuma līgumsKoncesijas līgumsLatvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, ir iespējams īstenot ganlīgumisko, gan arī institucionālo PPP, abos no tiem slēdzot vai nupartnerības iepirkuma līgumu, vai nu koncesijas līgumu.1.3.-1.attēls. 1.attēls. Publiskās-privātās partnerības īstenošanas veidiAvots: http://www.ppp.gov.lv/view_6704.htmlLīdz ar to publiskajam partnerim ir plašas iespējas piemeklēt unpielāgot PPP īstenošanas veidu pēc vajadzības, piemēram, ņemot vērākonkrētā objekta vai pakalpojuma specifiku.PPP projektu realizācijas prakse apsīka kopš finanšu krīzes 2009.gadā,jo saskaņā ar vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, tikapieņemts lēmums jaunus PPP projektus no publiskā sektora pusesneuzsākt un nefinansēt. Taču tuvākajā nākotnē tie varētu atjaunoties.32

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)4. Publisko pakalpojumu sistēmas uzlabošanaAktuāli ES struktūrfondu projekti saistīti ar pašvaldības publiskopakalpojumu sistēmas uzlabošanu, lai samazinātu administratīvoslogu, MVU vajadzībām ieviestu Vienas pieturas aģentūras (VPA)principus un e-pakalpojumus.Eiropas līmeņa iniciatīvas/rekomendācijas, kas izriet no Mazāsuzņēmējdarbības akta Eiropai vadlīnijām un ko ieteicams ņemt vērā arīpašvaldībām pakalpojumu sistēmas uzlabošanā, aicina veidotlikumdošanu, ievērojot „Domā par mazajiem vispirms” principu, kā arīveidot MVU vajadzībām draudzīgu publisko pārvaldi.Vienas pieturas aģentūras principa īstenošana paredz:pakalpojumu satura pilnveidošanu (pakalpojumu skaitaoptimizāciju, pakalpojumu integrāciju pēc “dzīves situāciju”principa, procedūru pārskatīšanu, standartizāciju),kā arī pakalpojumu piegādes veidu uzlabošanu un diversifikāciju(pakalpojumu pojumu elektronizāciju, pakalpojumu piegādātājanodalīšanu no pakalpojumu sniedzēja, klātienes valsts pārvaldespakalpojumu sniegšanas koncentrāciju).Jēkabpils novada pašvaldība projekta „Inovatīvu pasākumu īstenošanaJēkabpils novada pašvaldībā publisko pakalpojumu kvalitātesuzlabošanai” ietvaros 2010.gadā izstrādājusi Jēkabpils novadapašvaldības publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas pasākumuplānu ar uzsvaru uz informācijas tehnoloģijām (IT). Pasākumi paredzdokumentu aprites sistēmas ieviešanu, Vienas pieturas aģentūras izveidi,apstākļu radīšanu, lai Jēkabpils novada iedzīvotāji nepieciešamopalīdzību/pakalpojumus no pašvaldības pārvaldes varētu saņemt jaupagastā, nedodoties uz novada centrālo administrāciju. Liela nozīme irarī interneta pieejamības un datorprasmju attīstībai dažādām sociālajāmgrupām.Izstrādājot pašvaldību mērogā MVU administratīvo slogu samazinošuspasākumus, tos nepieciešams padarīt pieejamus MVU e-vidē (t.i. e-pakalpojumu ieviešana MVU vajadzībām).Pakalpojumu sistēmas uzlabošanas projekti ietver arī:pašvaldības pakalpojumu aprakstīšanu (t.sk. pašvaldības sniegtopakalpojumu uzskaitījums;secīgas darbības (soli pa solim), kaspersonai jāveic, lai saņemtu pakalpojumu; pakalpojumasaņemšanai nepieciešamie dokumenti, norādot saiti uz pieteikumaveidlapu, ja tāda ir; pakalpojuma sniegšanas termiņš; pakalpojumamaksa, ja tāda ir) unpublicēšanu gan savā mājas lapā, izmantojot esošās tehniskāsiespējas, gan vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālāwww.latvija.lv.33

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)5. Speciālas uzņēmējdarbības uzsākšanas un attīstības atbalsta programmasŠādas programmas - sadarbībā ar NVO, privātiem partneriem unbankām – dažas pašvaldības līdz šim ieviesušas savu budžeta iespējurobežās, kad tiek īstenoti, piemēram, biznesa ideju konkursi un granti,biznesa projektu ideju banku veidošana, tehnoloģiju pārneseskontaktpunktu darbība, atbalsts sieviešu uzņēmējdarbībai u.c. Tačulīdzīgus pasākumus pašvaldības var ieviest arī ES struktūrfondu(galvenokārt ESF) projektu ietvaros.Vairāku pilsētu pašvaldības organizē un nākotnē plāno MVU atbalstuprojektu konkursu ietvaros, t.i. veids, kā pašvaldība konkursa kārtībā varsekmēt savstarpējo sadarbību, infrastruktūras un ražošanas attīstību,jaunu darbavietu radīšanu, sniedzot finansiālu atbalstukomercsabiedrību projektiem, kuros komercsabiedrība gatava investētsavu finansējumu.Konkursu mērķis var būt pašvaldības atbalsts projektiem, kas saistīti arpreču, pakalpojumu eksportēšanu, ražošanas attīstību un jaunudarbavietu radīšanu. Piem., atbilstoši pašvaldības izstrādātamnolikumam reizi gadā tiek izsludināts konkurss, kā rezultātā pašvaldībano pašvaldības budžeta līdzekļiem piešķir līdzfinansējumukomercsabiedrību projektiem. Rīkojot šādus grantu konkursus,pašvaldībām jāizpēta un jāievēro LR Komercdarbības atbalsta kontroleslikuma normas, t.sk. maksimāā atbalsta intensitāte (piem. 50%) u.c., tiešitāpat kā tas notiek, ja šādus projektu konkursus organizē LIAA un citasES struktūrfondus administrējošās iestādesLīdz Latvijas Krājbankas maksātnespējai tā sadarbībā ar vietējāmpašvaldībām piedāvāja inovatīvu mikrokreditēšanas programmu„Savējo atbalsta programma”, kuras ietvaros pirmos kredītus jau bijasaņēmuši Rēzeknes, Ludzas un Dagdas novadu pašvaldību uzņēmēji.Lai arī banka vairs nedarbojas, mikrokreditēšanas programmas būtībano vietējo uzņēmēju atbalsta viedokļa (sevišķi attālākos valstsreģionos) ir vērtējama pozitīvi.Šīs programmas būtiskākā atšķirība no citiem banku realizētajiemkreditēšanas projektiem bija vietējās pašvaldības iesaistīšanauzņēmējdarbības atbalsta un kreditēšanas ciklā. PašvaldībasNodibinājums izvērtēja iedzīvotāju iesniegtos projektus un garantēja30% no projektam nepieciešamo līdzekļu apjoma, bet kredītu izsniedzabanka.Programmas mērķis bija palīdzēt veidot un attīstīt mikrouzņēmumus(piešķirtie kredīti parasti ir 2000 – 5000 LVL apmērā), kā arī veicinātiedzīvotāju ekonomisko aktivitāti Latvijas reģionos. Pašvaldībai bijabūtiska loma šajā sadarbībā, veicinot tieši tādu projektu realizāciju,kuri ir nepieciešami vietējās ekonomiskās vides attīstībai.Pašvaldības var ieviest arī specifiskus atbalsta projektus, kas palīdzuzņēmējiem modernu tehnoloģiju absorbcijā, jaunu tehnoloģiju unproduktu izstrādē un ieviešanā ražošanā, starptautisko standartuieviešanā, dalībā starptautiskās izstādēs (piemēram, sniedzotkonsultatīvu atbalstu komersantu dalībai LIAA administrētajās ESprogrammās).Pašvaldības atbalsts var izpausties klasteru attīstības pilnveidē,sekmējot komersantu savstarpējo kooperāciju, sadarbību ar izglītības,zinātnes un pētniecības un citām iesaistītajām institūcijām,mērķtiecīgu klasteru stratēģiju izstrādi un īstenošanu, rūpniecībasnozaru specifisko vajadzību risināšanu, t.sk. rūpnieciskā dizainaattīstību.34

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Pašvaldības var koordinēti palīdzēt vietējiem uzņēmējiem pilnīgākizmantot Eiropas Savienības tirgus iespējas, kā arī Eiropas Savienībasinstitūciju īstenoto politiku un finanšu instrumentu piedāvātās iespējasrūpniecības sektora restrukturizācijai un konkurētspējas palielināšanai,tāpat arī apgūt citu Eiropas Savienības valstu labāko pieredzi un tāsieviešanu.Neskatoties uz to, kāda veida specifisku komercdarbības atbalstaprojektu pašvaldība ievieš, tai – tieši tāpat, kā jebkuram citam atbalstasniedzējam - jāievēro Komercdarbības atbalsta kontroles likumanormas, kas nosaka valsts atbalsta piešķiršanas likumību, t.sk.maksimālo intensitāti u.c. (Valsts atbalsta raksturojošie kritērijidetalizēti apskatīti 1.3.3. sadaļā!)Ja konkrētās nozares/jomas uzņēmumiem likumā noteikta maksimālāvalsts atbalsta intensitāte 50%, tad tādai tai arī jābūt (pārējiem 50%jāfinansē komersantam pašam). Šajā gadījumā komercsabiedrībasprojekta finansējums var sastāvēt vai nu, piem., no ERAFlīdzfinansējuma 50% apmērā (kādas LIAA administrētās programmasietvaros) un pašas komercsabiedrības finansējuma 50% apmērā; vai arīno pašvaldības granta 50% apmērā (kas piešķirts konkursa ietvaros) unpašas komercsabiedrības finansējuma 50% apmērā. Komercdarbībasatbalsta kontroles likuma normas tiks pārkāptas gadījumos, jakomercsabiedrība saņems valsts atbalstu kopā vairāk kā 50% apmērāno jebkādiem publiskā finansējuma avotiem.35

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)6. Teritorijas mārketinga aktivitātesTeritorijas mārketinga mērķis ir „ekonomiski izdevīgā veidā pievērstpotenciālo pircēju uzmanību teritorijai, fokusējoties uz attiecībuveidošanu ar pircējiem un ieinteresētajām pusēm, pretstatā tikaifokusam uz pārdošanu.” 1Pašvaldības var veicināt teritorijas vērtības un tēlu, lai potenciālieklienti būtu zinoši par teritorijas īpašajām priekšrocībām. Pašvaldībasatbildība šajā jomā ietver:starpsektorālus integrētos jautājumus, , t.sk. uz „tirgu” orientētustratēģisko plānošanu, nu, infrastruktūras un transporta attīstību,galamērķa mārketingu, informācijas izplatīšanu, kongresu unpasākumu vietu uzturēšanu, kvalitātes standartu uzturēšanu unveicināšanu tūrisma sektorā, pamata pakalpojumu (elektrība,ūdens, internets u.c.) nepārtrauktību, rauktību, vispārējo drošību,medicīnisko aprūpi, ugunsdrošību, apkārtējās vides uzturēšanu(tīras ielas, sakopti parki), pilsētas dizainu, apskates objekti unpiesaistes vērtības, cilvēkresursu jautājumus (dzīvesveids,stereotipi, izglītības līmenis, draudzīgums, vide); kā arīspecifiskus teritorijas mārketinga projektus, piemēram, vietējoražotāju izstāžu un gadatirgu organizēšana, uzņēmēju iesaistīšanareģionālos un starptautiskos pieredzes apmaiņas pasākumos,izstādēs, uzņēmēju informācijas un sludinājumu publicēšanapašvaldības mājas lapā, piem., atsevišķa sadaļa “Uzņēmējdarbībanovadā”, kur bez maksas tiek ievietota gan aktuālā datu bāze aruzņēmumu kontaktinformāciju un īsu darbības aprakstu, biznesaun sadarbības piedāvājumi, reklāmraksti, sludinājumi un citainformācija, kuru iesniedz paši uzņēmēji. Teritorijas reģionālāmārketinga pasākumu veiksmi palielinās arī kopēja pašvaldībaszīmola izstrāde.1 (Davidson R., Rogers T., “Marketing Destinations and Venues for Conferences, Conventionsand Business Events”, 2006)Savulaik ES INTERREG IIIA programmas projekta „Regional Marketing forEuroregion „Saule”” ietvaros Jelgavas rajona padome (Latvija), Šauļu(Lietuva) apgabala administrācija un Zemgales plānošanas reģions(Latvija) izstrādāja mārketinga programmu Eiroreģionam „Saule” – kājaunu un inovatīvu dokumentu pārrobežu sadarbības teritoriju attīstībai,veicinot reģiona konkurētspēju un izaugsmi.Šobrīd teritorijas mārketinga veicināšana ir izdalīta kā mērķtiecīgsuzdevums Beverīnas, Līvānu un citu novadu jaunajās attīstībasprogrammās.Igors Klapenkovs uzsvēris, ka teritorijas tēlam jābūt: piemērotam ungalamērķim atbilstošam, reālistiskam, pielietojamam, ticamam,vienkāršam, tam ir jāuzrunā un emocionāli jāierosina konkrētu mērķagrupu domas un rīcību, kā arī jābūt atšķirīgam, unikālam."Vēstnieku"programmasPārdošanasvizītesPartnerības,pazīšanās tīkliGalamērķaiepazīšanasvizītesKlientu attiecībuvadībaTeritorijasmārketingainstrumentiGadatirgiTiešaismārketingsSabiedriskāsattiecībasPublikācijas,internets, mājaslapaReklāmasizvietošana1.3.-2.attēls. Teritorijas mārketinga instrumentiPēc Davidson & Rogers, 200636

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)7. Uzņēmējdarbības cilvēkresursu attīstība, informācijas, zināšanu, prasmju un iemaņu attīstīšana, mūžizglītībaPašvaldību līdzdarbība un loma mūžizglītības principa ieviešanā ir ļotisvarīga un var tikt iekļauta ESF projektos. Uzņēmējdarbības zināšanuun prasmju attīstībai pašvaldība var ieviest vairākus projektus, t.sk.:informēšana un apmācība, konsultāciju uzņēmējdarbībāorganizēšana (bezmaksas vai par pazeminātu maksu;dzīves, darba prasmju attīstības aktivitāšu, vasaras prakšu unradošo darbnīcu organizēšana ar uzsvaru uz pārdodamiemproduktiem, skolēnu mācību uzņēmumu veidošana, apmācībasdarba drošības, uzņēmējdarbības vadības, projektu vadības,svešvalodu, mārketinga u.c. jomās);pieredzes apmaiņas pasākumi pašvaldību uzņēmējdarbībasspeciālistiem, vietējiem uzņēmējiem;zināšanu pārnese, kvalitatīvu cilvēkresursu piesaistīšanakomersantiem (t.sk. studentu prakšu vietu veicināšana,sadarbības stiprināšana ar izglītības iestādēm, saiknes unsadarbības ar profesionālo un augstāko izglītības iestāžustudentiem attīstība absolventu piesaistei dzimtajamnovadam);vietējās „Biznesa ideju bankas” izveide un regulārapapildināšana;motivācijas, kreativitātes programmas (ar mērķi attīstītkomersanta garu un prasmes jau no agras bērnības – sākot arpamatskolas līmeni, nodrošināt nepieciešamo prasmjuapgūšanas iespējas veiksmīgai komercdarbības uzsākšanai).Daugavpils pilsētas pašvaldības biznesa informācijas centrs vietējiem unārvalstu uzņēmējiem piedāvā informāciju par pieejamo nekustamoīpašumu biznesa vajadzībām, investīciju iespējām pilsētā, ES finansējumaiespējām MVU, darba iespējām Daugavpilī un pierobežas zonā Lietuvā(Zarasos). Centrs sniedz arī atbalstu biznesa partneru meklēšanā Latvijāun ārzemēs, sadarbību ar komercdarbību veicinošām organizācijām,biznesa misiju organizēšanu.Daudzās Latvijas pašvaldībās izveidotas atsevišķas uzņēmējdarbībasatbalsta struktūras (centri), kas nodrošina atbalstu Biznesa dienuorganizēšanā, sadarbības partneru meklēšanā (ievietojot informācijupašvaldības mājas lapā), informatīvi konsultatīvu atbalstu (piem.,projektu pieteikumu izstrādē), kā arī IT tehnikas nomu, telpas un birojapakalpojumus uzņēmējiem.Jebkurā uzņēmējdarbības cilvēkresursu attīstības posmā papildusatbalstu vietējai uzņēmējdarbībai nodrošinās arī, piemēram, vietējoizejmateriālu, vietējo uzņēmumu produktu, pakalpojumu izmantošanaapmācību procesā vai ikgadējas gada balvas „Novada UZŅĒMĒJS”organizēšana.Jo tālāk no Rīgas vai reģionāliem centriem pašvaldība atrodas, jo vairākjādomā par pieaugušo izglītības pieejamību un tehnoloģiju attīstību.Dobeles pieaugušo izglītības centrs realizē projektus, kas vērsti uzuzņēmējdarbības prasmju attīstību, piesaistot augsta līmeņa speciālistusno lielpilsētām tiešsaistē.37

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)8. Biznesa inkubatoriBiznesa inkubators (BI) ir infrastruktūras un personāla apvienojums,kas veidots, lai palīdzētu attīstīties jauniem un nelieliemkomersantiem, atbalstot tos agrīnās attīstības stadijā (parasti līdz 3gadu vecumam) ar infrastruktūras, ikdienas konsultācijām unpakalpojumiem par pamata komercdarbības attīstības jautājumiem.Inkubējamais komersants ir jauns komersants, kas saņem ERAFlīdzfinansētus pakalpojumus no biznesa inkubatora operatora un/ vaiatrodas biznesa inkubatora telpās. Pakalpojumi komersantam irpieejami ne ilgāk kā četrus gadus.Latvija ir viena no nedaudzām Eiropas valstīm, kur ir izveidotsreģionālo BI tīkls, t.sk. vairāki BI katrā Latvijas reģionā. Pastāv vairākiatšķirīgi viedokļi par nelielu reģionālo BI dzīvotspēju ilgtermiņā.Vietējo pašvaldību uzdevums ir nodrošināt esošos un potenciāloskomersantus ar informāciju par tuvāko BI aktivitātēm, nodrošinātesošo BI pieejamību potenciāliem komersantiem. Pašvaldībai ar ESFatbalstu iespējams organizēt vairākas biznesa inkubācijas aktivitātes uzvietas arī gadījumā, ja konkrētajā pašvaldībā nedarbojas BI.15.11.2011.: Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators sadarbībā arVidzemes Augstskolu, Valmieras pilsētas pašvaldību un vadošo Drupalizstrādātāju uzņēmumu Mearra Latvia šī gada 24. novembrī Valmierāorganizē pasākumu DrupalCamp Valmiera, kas veltīts atvērtā kodasatura vadības sistēmai Drupal.31.10.2011.: Valmieras Pārgaujas ģimnāzija) sadarbībā ar ValmierasBiznesa un inovāciju inkubatoru) 24. un 25.oktobrī, skolēnu rudensbrīvlaikā, īstenoja projektu „Rudens akadēmija”, kura mērķis bijakarjeras vadības prasmju apguve uzņēmējdarbībā ieinteresētiem 50pilsētas vidusskolēniem.Lielākā daļa šo inkubatoru sadarbībā LIAA īsteno Eiropas Reģionālāsattīstības fonda līdzfinansētu projektu “Biznesa inkubatoru attīstībaLatvijā”. Projekta mērķis ir veicināt jaunu, dzīvotspējīgu unkonkurētspējīgu komersantu veidošanos un attīstību Latvijas reģionos,nodrošinot tos ar komercdarbībai nepieciešamo vidi unkonsultatīvajiem pakalpojumiem. Atbalsts jaunajiem komersantiemparedzēts līdz 2014. gada 31. oktobrim.Taču pēc līdzīgas shēmas biznesa inkubēšanas pakalpojumus varattīstīt Latvijas pašvaldības pašas, piesaistot ārējo publisko un/vaiprivāto finansējumu. Atkal jāpiemin, ka šādā gadījumā pašvaldībaijāievēro Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas, t.sk.maksimālās atbalsta intensitātes „griesti” u.c. – tāpat kā šīslikumdošanas prasības ir iestrādātas valsts atbalsta programmā„Biznesa inkubatori Latvijas reģionos”.01.07.2011.: Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Biznesa inkubatorasaime no jūlija papildināsies ar trīs jauniem uzņēmumiem. Ambiciozākieplāni ir uzņēmumam SIA "EuroLCDs", kas līdz 2012.gada vasarai plānouzcelt trīsdimensiju (3D) attēlu veidošanas tehnoloģiju rūpnīcu.10.2011: Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, Kurzemes Biznesainkubators un SEB banka kopīgi īsteno Konkursu "Drosmīgu idejuatbalsta programma", kuras ietvaros ambiciozu un radošu biznesa idejuautoriem ir iespēja iegūt nepieciešamo finansiālo atbalstu un padomubiznesa attīstībai.38

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Svarīgi aspekti, kas pašvaldībai jāņem vērā, veidojot biznesainkubatorus:potenciālo jauno komersantu „kritiskā masa”;mērķtiecīgu, patiesi ieinteresētu un motivētu cilvēku komandaBI vadībā, neskatoties uz BI vai tā administratora juridiskostatusu (biedrība, nodibinājums vai SIA);saikne ar augstākās izglītības iestādēm jaunu biznesa idejuģenerēšanā un attīstībā;palielināt inovācijas kapacitāti, veidojot inovatīvai darbībailabvēlīgu institucionālo vidi; sekmējot zinātnes, izglītības unprivātā sektora sadarbību;atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, tajā skaitāsekmējot komersantu izpratni par intelektuālo īpašumu un tāaizsardzību;veicināt komersantu, kuri izmanto e-komercijas aplikācijaskomercdarbības procesos, īpatsvara pieaugumu.pārdomāta un pamatota jauno komersantu uzņemšanasprocedūra.„Godīgi sakot, esmu ļoti patīkami pārsteigts par to darbu, ko manisapmeklētie inkubatori dara. No Rēzeknes inkubatora negaidīju, ka turbūs tik modernas iekārtas. Ja jūs vēlaties kaut ko rūpnieciski ražot unJums ir nepieciešams izstrādāt prototipus (metāla, polikarbonāta), tadRēzeknes inkubators Jums ļoti palīdzēs.” /Edgars Letinskis, Biznesainkubatori manā dzīvē/Viens no svarīgiem BI pakalpojumiem turpmākajos gados Latvijāplānots atbalsts pētniecībai un attīstībai un inovācijai. Inovācijasveicināšana ir vairāku nākošajā plānošanas perioda stratēģiskodokumentu prioritāte. Pašvaldībām ieteicams izstrādāt projektus, laipastiprināti varētu:stimulēt zināšanas un inovācijas, sekmējot privātā sektoraieguldījumus zinātniskajā darbībā un attīstībā;veicināt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi ražošanā (nodrošinotsaikni ar tehnoloģiju pārneses kontaktpunktiem Latvijā);39

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)9. Biznesa (jeb industriālo) parku attīstībaArvien turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas līdzekļu un laikaekonomijas dēļ savus birojus izvēlas pārcelt uz biznesa parkiem,tādējādi izvietojot tuvāk ražošanas un administrācijas telpas.Uzņēmumiem ļoti svarīga a ir ērta ražotnes un administrācijas sadarbība,blakus servisu pieejamība un ātra informācijas, kā arī produktu unpakalpojumu aprite, ko ir salīdzinoši grūtāk nodrošināt, ja birojsatrodas attālumā.Biznesa parku veidošana prasa ievērojamus līdzekļus, tāpēc pašvaldībaiir rūpīgi jāizvērtē biznesa parka projekta pamatojums, reālā ilgtspējaun nepieciešamo finanšu, t.sk. ERAF līdzfinansējuma, piesaiste.Esošo vai bijušo industriālo teritoriju kompleksai sakārtošanaipašvaldībās iespējami vairāki attīstības scenāriji:1.variantsPašvaldība atpērk zemes īpašumus, kas atrodas šajā teritorijā, unizveido Industriālo parku ar visa veida kvalitatīvāminženierkomunikācijām, piesaistot ES finansējumu. Pēc teritorijassakārtošanas pašvaldība iznomā zemes gabalus komersantiem.2.variantsPašvaldība sadarbībā ar industriālās teritorijas zemes īpašniekiemun uzņēmējiem mēģina rast kopējas sadarbības iespējas ar kādu nokvalificētiem industriālo parku attīstītājiem un apsaimniekotājiem,un biznesa parka attīstīšanu uztic profesionāļiem.3.variantsPašvaldība iegādājas savā īpašumā vienu no lielākajiem zemesīpašumiem industriālajā teritorijā un sakārto šo daļu no industriālāsteritorijas kā pilotprojektu, kas kalpo pārējiem īpašniekiem(uzņēmējiem) kā labs piemērs teritorijas veiksmīgai attīstībai.1.3.-3.attēls. 3.attēls. Jaunu industriālu teritoriju attīstīšanas scenāriji pašvaldībā40

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Neskatoties uz to, kuru attīstības scenāriju pašvaldība izvēlas, tai (vaiarī kopā ar biznesa parka attīstītāju) jāveic vairāki obligātie pasākumi,lai industriālās teritorijas attīstītos veiksmīgi.Industriālās zonas priekšizpēte (TEP), vides stāvokļa izpēte,detālplānojumu izstrāde katram zemes īpašumam,nepieciešamības gadījumā veicot zemes uzmērīšanu.Publiskās infrastruktūras (ceļi, komunikācijas, apgaismojums,norādes utt.) nodrošināšana atbilstoši augstiem standartiem,mūsdienu prasībām, nepieciešamajām jaudām.Ģeoportāla izstrāde (detalizēta elektroniskā informācija,industriālo teritoriju apraksti), lai uzņēmējiem unpotenciālajiem investoriem viegli varētu nodrošinātģeotelpiskās informācijas pieejamību.Mērķtiecīgs industriālās teritorijas mārketings.1.3.-4.attēls. Pasākumi jaunu industriālu teritoriju attīstīšanai pašvaldībāSaskaņā ar LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijasdokumentu „Zemes politikas pamatnostādnes 2008. – 2014.gadam”,Latvijā par problēmu ir uzskatāma neefektīva zemes izmantošana unpārpalikums, bet citās valstīs tiek runāts par izmantojamās zemestrūkumu.Vairāki ārzemju investori un uzņēmumu apvienības no Eiropas unKrievijas izsaka vēlēšanos un gatavību izvietot Latvijā meitasuzņēmumus, kas pārstāvētu viņu kompāniju Baltijas reģionā. Tomērjoprojām tiek atzīmēta infrastruktūras attīstības un nekustamāīpašuma tirgus piedāvājumu neatbilstība pieprasījumam 2 .Pašvaldības ir nozīmīgi „spēlētāji” biznesa parku izveidē, tajos esošāsinfrastruktūras attīstībā un nekustamā īpašuma tirgus piedāvājumuizstrādē. Lielu daļu no Latvijā esošajiem Industriālajiem parkiem irizveidojuši un apsaimnieko privātie uzņēmumi, taču ir arī vairākasvietējo pašvaldību izveidotas un apsaimniekotas Industriālo parkuteritorijas. Šādu teritoriju izveides un attīstības projektos (jo sevišķipievedceļu, inženierkomunikāciju pievadu u.tml. pasākumos) svarīgiizvērtēt, vai jaunveidojamā/renovējamā infrastruktūra ir vispārējāinfrastruktūra (kad pašvaldība drīkst finansēt šo infrastruktūru pilnībā),vai tā tiek veidota konkrētas komercsabiedrības atbalstam (kadpašvaldībai atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumanormām jāpieprasa konkrētā uzņēmuma līdzfinansējums).Jēkabpils pilsētas dome izveidojusi Jēkabpils kokapstrādesuzņēmējdarbības parku, kas darbojas kopš 2004.gada. Projektarezultātā pilsēta ieguva divas jaunas ēkas — industriālo unadministratīvo, kas pilnībā aprīkotas ar modernām komunikācijām.Industriālajā ēkā ir 5760 m 2 ražošanas platība, kā arī vēl 1548 m2ražošanas platību administratīvajā ēkā, vienlaikus tur atrodas vairākasbiroju telpas un mācību klase. Tāpat tika iegādāts biroja un mācībucentra aprīkojums un izstrādāta biznesa parka attīstības stratēģija 5gadiem. Ražošanas telpas ir nodrošinātas ar nepieciešamajāminženierkomunikācijām, un tās tiek iznomātas kokapstrādesuzņēmumiem kā moderna infrastruktūra. Šo industriālo parkuapsaimnieko pašvaldības sabiedriskā organizācija „Jēkabpilskokapstrādes uzņēmējdarbības parks”, kurai pašvaldība ik gadu paredzfinanšu līdzekļus kokapstrādes uzņēmējdarbības parkaapsaimniekošanai. Diemžēl Jēkabpils kokapstrādes uzņēmējdarbībasparkam nav izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Jēkabpils biznesainkubatoru - abas organizācijas darbojas praktiski neatkarīgi viena nootras.2 Scientific Journal of Riga Technical Universtity „Economics and Business. Economy: Theoryand Practise”, 124 page41

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Ventspils pilsētas dome sadarbībā ar Ventspils brīvostas pārvaldi irnoteikusi vairāk nekā 800 ha plašu teritoriju, kas paredzēta industriāloprojektu realizēšanai. Būvdarbiem sagatavoti zemes gabali, kuru izmēriir no 1 ha līdz 2000 ha, pieļaujot iespēju vajadzības gadījumā tospaplašināt. Zemes gabali tiek piemeklēti un piedāvāti atbilstošipotenciālā investora vajadzīgajiem parametriem un aprīkoti ar visiemnepieciešamajiem inženierkomunikāciju pievadiem. Ventspils brīvostaspārvalde piedāvā noslēgt ilgtermiņa zemes nomas līgumus parrūpnieciskajai darbībai pieejamajām teritorijām.FORUMS Industriālais parks Rīgā vienuviet piedāvā tādus pakalpojumuskā biroju, noliktavu, ražošanas telpu nomu, grāmatvedības un auditapakalpojumus, konsultācijas biznesa plānu izstrādē, Eiropas Savienībasstruktūrfondu apguvē un projektu izstrādē, īpašumu vērtēšanu, kā arījuridiskos pakalpojumus un izsoļu organizēšanu.Olaines industriālais parks ir viens no pirmajiem Latvijas industriālajiemparkiem, kuru 1997.gadā izveidoja SIA „Nordic Industrial Park”. Olainesindustriālais parks veiksmīgi darbojas kādreizējās Olaines plastmasasrūpnīcas teritorijā, kur nodrošina uzņēmējus ar ražošanas uzsākšanaipilnībā sagatavotām telpām, infrastruktūru un sniedz visus iespējamos aruzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus (grāmatvedības, finanšu,juridiskos, personālvadības u.c.). Tas ir pirmais un lielākais Eiropaslīmeņa industriālais parks Baltijā - piedāvā ražošanas, noliktavu un birojutelpu nomu, vienlaicīgi sniedzot visplašāko servisa un pakalpojumuklāstu. Industriālā parka teritorijas kopējā platība ir 14 ha. Ir 16 atsevišķiražošanas vajadzībām piemēroti korpusi, kuri aizņem 75 000 m², birojuēka – 4800 m². Šis veiksmīgais NIP un Olaines pilsētas sadarbībaspiemērs uzskatāmi liecina, ka tieši sakārtota un uzņēmējdarbībasattīstību veicinoša vide efektīvi samazina tādu akūtu un sabiedrībaivisnotaļ sāpīgu problēmu kā bezdarbs, t.sk. teritorijas apsaimniekotājs ikgadu teritorijas sakopšanas un uzturēšanas darbos Olainē nodarbina ap20 cilvēkus.Bez tam jebkura augstāk minētā pasākuma un projekta ietvaros svarīgair dialoga veidošana un uzturēšana ar vietējiem uzņēmējiem, kuramērķis ir panākt abpusēju sadarbību, uzņēmēju atbalstu un ticībupašvaldības darbam, attīstības plānošanai, lai kopīgi tiktu risinātiuzņēmumiem svarīgi jautājumi. Dialoga veicināšanai iespējamsizmantot vairākas formas:uzņēmēju konsultatīvā padome (tikai uzņēmējdarbības pārstāvji) –šāda padome būs efektīva, ja pašvaldībā ir pašaktīvi, motivēti unieinteresēti uzņēmēji, kuri ir gatavi veltīt laiku dalībai padomē, jojūt pašvaldības morālu un politisku atbalstu;divpusēja vai trīspusēja konsultatīvā padome (uzņēmējdarbības,pašvaldības, arodbiedrību pārstāvji);diskusiju cikli (uzņēmēju forums);uzņēmumu (uzņēmēju) biedrība;neformāla savstarpējā komunikācija, t.sk. pašvaldības profilaizveide sociālajos tīklos (draugiem.lv, Twitter un Facebook);konkrētas atbildīgās kontaktpersonas nozīmēšana pašvaldībā(ātrai un efektīvai komunikācijas nodrošināšanai ar uzņēmējiem).Jūrmalas uzņēmēju konsultatīvā padomes, kura darbojas uz Nolikumapamata, galvenais uzdevums ir priekšlikumu izskatīšana un iesniegšanaJūrmalas pilsētas domei dažādu jautājumu risināšanai saistībā ar pilsētasAttīstības plānu, pasākumiem labvēlīgākas uzņēmējdarbības videsveidošanai, kopīgu projektu īstenošanu sadarbībā ar domesstruktūrvienībām, uzņēmēju līdzdalību pilsētas tēla veidošanaspasākumos u.c.42

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Jelgavas pilsētas domei ir atsevišķa atbildīgā kontaktpersona darbam aruzņēmējdarbības jomas jautājumiem pašvaldībā - uzņēmējdarbībasattīstības speciālists. Citās pašvaldībās šo funkciju veic speciālistsekonomikas un finanšu jautājumos, attīstības plānošanas speciālists vaicits darbinieks.ES struktūrfondu projektos ieteicams pievērst uzmanību un plānotmērķtiecīgas aktivitātes arī:pašvaldībā esošo uzņēmumu preču un pakalpojumu eksportaveicināšanai – šobrīd tiek izstrādāts Latvijas preču un pakalpojumueksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pasākumuplāns, kurā tiks iekļauti pasākumi, kas nosaka pašvaldību līdzdalībuārvalstu tiešo investīciju piesaistes pasākumu īstenošanā;ārvalstu tiešo investīciju veicināšanai - te pašvaldībām varpalīdzēt valsts līmenī plānotā Ārvalstu tiešo investīciju piesaistesstratēģija un Rīcības plāns stratēģijas ieviešanai. Tas būs investorumotivācijas paaugstināšanas pasākumu kopums (investīcijustimulu piedāvājums, atbilstošs darbaspēks, attīstītas industriālāsplatības, mārketinga aktivitātes, u.c.). Pašvaldībām ir būtiska lomašādu projektu ieviešanā, galvenokārt, attiecībā uz administratīvoprasību izvirzīšanu (teritorijas izmantošanas nosacījumi,būvatļauju saņemšana u.c.) kā arī uz cilvēkresursu nodrošināšanu.Pašvaldībai ir jāidentificē savas stiprās puses un iespējas, kas vienlaikusvar izcelties ar savu specifiku un konkurētspēju, tādējādi nodrošinotzināmas priekšrocības.Kopējās attīstības un ilgtspējīga piedāvājuma izstrādes nolūkos irjāizvērtē un jāattīsta sadarbības iespējas kā ar citām pašvaldībām, tā arvalsts un nevalstiskām institūcijām, privātajām personām. Pašvaldībāmjāveido sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA),kas ir pirmais kontaktpunkts, ar ko sazinās ārvalstu un vietējie investoriun uzņēmumi, kas ir ieinteresēti attīstīt savu uzņēmējdarbību. Tādēļpašvaldības interesēs ir regulāri sniegt aktuālo informācija LIAA parpieejamajiem pašvaldības resursiem un prioritātēm attiecībā uzinvestīciju piesaisti un uzņēmējdarbības veikšanas iespējām.Rīgas Dome, Zemkopības ministrija un Latvijas pārtikas uzņēmumufederācija sadarbojas projekta „Pārtikas produktu eksporta veicināšanauz Maskavu” ietvaros, lai nodrošinātu šādu mērķu sasniegšanu:- Eksporta veicināšanas plāna izstrāde Latvijā ražotu pārtikas produktueksportam uz Maskavu;- Latvijā ražotu pārtikas produktu realizācija Maskavas tirgū ar vienotupreču zīmi;- Eksportējamo produktu atpazīstamības un noieta veicināšanaMaskavas tirgū.Saskaņā ar Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas 2011.-2015.gadam projektā plānoto ir noteiktas mērķa nozares ārvalstu tiešoinvestīciju piesaistei (POLARIS procesa ietvaros): kokapstrāde,metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika, transports un loģistika,informācijas tehnoloģijas, zaļās tehnoloģijas, dzīvības zinātnes,veselības aprūpe, pārtikas ražošana ar augstu pievienoto vērtību.43

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.3.3. Komercdarbības atbalstu ierobežojošo normatīvo aktu prasībasPlānojot jebkura veida atbalsta iniciatīvas, jāizvērtē Komercdarbībasatbalsta kontroles likums, LR Likums „Par pašvaldībām” un tajānoteiktās pašvaldību funkcijas, kā arī Eiropas Komisijas regulējumi.Valsts sniegta palīdzība, kas deformē konkurenci Kopienas iekšienē, iraizliegta saskaņā ar EK līgumu. Nostādot atsevišķus uzņēmumus vaiproduktus privileģētā stāvoklī, tādejādi kaitējot citiem uzņēmumiem unproduktiem, tiek nopietni apdraudētas normālu konkurences spēkufunkcijas. Taču atsevišķos gadījumos Eiropas Komisija nosaka arīizņēmumus, ko pieļauj EK līgums, ņemot vēra palīdzības programmaskopējo devumu Savienībās kontekstā, ka arī apstiprina palīdzībassniegšanu, ja tā, piemēram, balstās uz reģionālās attīstības principiemvai veicina nozaru attīstību, kas ir visu kopējas intereses: videsaizsardzība, pētniecība un attīstība, izglītība utt. Piemēram, sekmē toreģionu attīstību, kuri ir ļoti cietuši, veicina kādas dalībvalstsekonomiskas situācijas atveseļošanu, rosina darbības vai pasākumuīstenošanu, kas ir visu dalībvalstu intereses, palīdz realizēt noderīgusociālu, ekonomisku vai citu visām dalībvalstīm kopīgu mērķi.Lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu parvalsts atbalstu, tai jāatbilst visiem valsts atbalstu raksturojošiemkritērijiem:KritērijsAprakstsPubliski resursi Līdzekļi pasākumam tiek piešķirti no valsts, pašvaldību vai Eiropas Kopienas finanšu resursiem. Atbalsts var izpausties gankā izmaksas, gan kā ieņēmumu samazinājums valsts vai pašvaldības institūcijām.Ekonomisks ieguvumsSelektivitāteIetekme uzkonkurenci untirdzniecību1.3.-1.tabula. 1.tabula. Valsts atbalstu raksturojošie kritērijiLai pasākums būtu uzskatāms par atbalstu, tam ir jārada ekonomiskas priekšrocības, kādas uzņēmums nevarētu gūtparastos apstākļos, ja atbalsts netiktu sniegts, piemēram, komercsabiedrība no valsts saņem riska kapitālu ar izdevīgākiemnosacījumiem nekā to būtu iespējams saņemt no privāta investora, komercsabiedrība saņem nodokļu atvieglojumus.Atbalsts ir selektīvs, ja tas attiecas tikai uz konkrētām, noteiktām komercsabiedrībām (nevis uz visām komercsabiedrībāmvienādi), ekonomikas nozarēm vai teritorijas daļām, piemēram, nozaru un reģionālā atbalsta programmas. Finansiālāpalīdzība ir selektīva, ja tā paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arīcitiem diferencējošiem encējošiem kritērijiem, vai arī ir paredzēta tikai kādai konkrētai komercsabiedrībai. Atbalsta saņemšanasiespēju selektivitāte ietekmē līdzsvaru starp dažādām komercsabiedrībām un konkurentiem. Par selektīviem ir uzskatāmiarī pasākumi, ja atbalstu administrējošajām institūcijām ir zināma rīcības brīvība, jo pastāv iespēja subjektīvi izlemt –piešķirt vai nepiešķirt attiecīgo atbalstu.Atbalsts ietekmē konkurenci un tirdzniecību kā valsts iekšienē, tā arī starp ES dalībvalstīm (ietekmē konkurenci EiropasSavienības iekšējā tirgū). Savukārt minimālā apmēra atbalsts (de minimis atbalsts) nav uzskatāms par tādu, kurš varietekmēt konkurenci starp dalībvalstīm.44

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Tātad valsts atbalsts uzņēmumam, kura piešķiršanā stingri jāievēroKomercdarbības atbalsta kontroles likuma normas, būs jebkāda veidatieša vai netieša selektīvi piešķirta finansiāla palīdzība no valsts,pašvaldības vai Eiropas Kopienas institūcijām, kuras mērķis vairezultāts būs paaugstināt šī uzņēmuma konkurētspēju (t.i. ekonomisksieguvums šim uzņēmumam) un kā rezultātā tiks ietekmētakonkurence un tirdzniecība Latvijas iekšienē, kā arī ES iekšējā tirgū.Ja izpildās, piemēram, pirmie trīs atbalstu raksturojošie kritēriji, tačufinansiālā atbalsta rezultātā netiek ietekmēta konkurence untirdzniecība ES iekšējā tirgū (starp ES dalībvalstīm) – tas nav uzskatāmspar valsts atbalstu Komercdarbības atbalsta kontroles likumakontekstā. Jāmin gan, ka dažkārt iespējami projekti, kad nelielamuzņēmumam (kurš pat nav eksporta uzņēmums) piešķirtais atbalstsVAR ietekmēt tirdzniecību ES iekšējā tirgū.Komercdarbības atbalsta veidi ir dotācijas/subsīdijas, galvojumi,kredītu procentu likmju subsidēšana, nodokļu vai VSAOI jomā veiktiepasākumi, pilnīga vai daļēja atteikšanās no dividendēm (pašvaldībaskomercsabiedrībā), ieguldījums komercsabiedrībā, parādunorakstīšana, preferenciālu tarifu noteikšana (valsts komercsabiedrībusniegto pakalpojumu izmantošanā), īpašuma pārdošana vai telpuiznomāšana zem tirgus vērtības u.c. Tās var būt nekustamā īpašumanodokļa atlaides pašvaldības teritorijā strādājošam uzņēmumam, ceļauz rūpniecisko zonu renovācija, biznesa ideju konkursa rezultātāuzņēmumam piešķirtais grants u.c.komercdarbības atbalsta kontroles normatīvie akti, lai identificētu, vaiizslēgts nelikumīgs komercdarbības atbalsts.Komercdarbības atbalsta kontroles likuma kontekstā„komercsabiedrība” var būt jebkura persona neatkarīgi no tās juridiskāstatusa (t.sk. SIA, biedrība, pati pašvaldība), kura ir iesaistītasaimnieciskās darbības / ekonomiskās aktivitātes veikšanā, piedāvājotpreces vai pakalpojumus konkrētajā tirgū. Tas nozīmē, kaKomercdarbības atbalsta kontroles likuma normas jāizvērtē unjāievēro arī jebkuros projektos, kur pašvaldības objekts veic kāduekonomisku aktivitāti, piem., biznesa inkubatori, kultūras centri,multifunkcionāli centri, muzeji, tūrisma objekti u.c.Komercdarbības atbalsta kontroles likums, 11.pants:„Ikvienu plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu,kā arī ikvienu plānoto grozījumu esošajās atbalsta programmās vaiindividuālajos atbalsta projektos pirms tā īstenošanas uzsākšanasiesniedz sākotnējai izvērtēšanai Finanšu ministrijā.”Līvānu novada dome 2011.gada vidū nolēma neiesaistīties LatvijasKrājbankas piedāvātajā uzņēmējdarbības atbalsta programmā, jo netikasaņemts Finanšu ministrijas rakstisks saskaņojums pasākumaleģitimitātei.Lai pašvaldība izvērtētu jebkuras finansiālās palīdzības būtību – ir vainav valsts atbalsts – vispirms jānosaka, vai aktivitāte ir ekonomiskadarbība ar saimniecisku mērķi. Ja jā, tad papildus vispārējā regulējumapar valsts un pašvaldību mantas neizšķērdēšanu jāpiemēro45

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Eiropas Savienības komercdarbības atbalsta politikas pamatprincipi irnoteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.pantā. Šienoteikumi ir interpretēti un konkretizēti sekundārajos normatīvajosaktos, Eiropas Komisijas lēmumos un Eiropas Kopienu Tiesasspriedumos.Komercdarbības atbalsta galvenais pamatprincips ir: “Izņemot tosgadījumus, kad šajā līgumā paredzēts citādi, jebkura kādas dalībvalstspiešķirta vai arī no valsts resursiem jebkurā tās izpausmes formāsniegtā palīdzība, kas izjauc vai draud izjaukt konkurenci, radotlabvēlīgākus apstākļus kādām komercsabiedrībām vai arī zināmu prečuražošanai, ciktāl tā ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, navsaderīga ar kopējo tirgu.”Sīkāk ar komercdarbības atbalsta pamatprincipu tiesiskā regulējumaapkopojumu un skaidrojumiem var iepazīties Eiropas Komisijasizstrādātajā t.s. Valsts atbalsta rokasgrāmatā - Vademecum on stateaid rules – jeb Ieskatā kopienas noteikumos par valsts atbalstu, kas irpieejams arī latviešu valodā Eiropas Savienības mājas lapā:http://ec.europa.eu/competition/state_aid/studies_reports/studies_reports.html#vademecumSvarīgi atcerēties, ka ne vienmēr var mehāniski pārņemt citupašvaldību pieredzi, jo teritorijas, pieejamie vietējie resursi ir dažādi unviena pieeja nedarbosies vienādi visur. Bez tam, lai izslēgtu nelikumīgavalsts atbalsta piešķiršanas iespējas, neskaidrību gadījumā ieteicamsindividuāli konsultēties ES fondu vadošās iestādes LR Finanšuministrijas Komercdarbības bas un atbalsta departamentā.46

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.3.-2.tabula.Iespējamie riski un to novēršanas veidiIespējamais risksIeteicamais riska novēršanas veidsPreventīvais pasākumsIerobežojošais pasākumsKompensējošais pasākumsPašvaldības iecerētāuzņēmējdarbības atbalstaprojekta neatbilstībauzņēmēju iecerēm unvajadzībāmRegulāras komunikācijas uzturēšana aruzņēmējiem - konsultatīvā padome,uzņēmēju dienas, uzņēmēju aptaujas,individuālas tikšanās ar potenciāliemjauniem uzņēmumiem.Pašvaldības iecerētāuzņēmējdarbības atbalstaprojekta pārplānošana unpielāgošana citu sabiedrībasgrupu vajadzību apmierināšanai.Katras neveiksmes gadījumaizpēte, iegūto atziņu (lessonslearnt) saraksta veidošanalīdzīgu neveiksmju novēršanainākotnē.Uzņēmējdarbības atbalstaprojekta neatbilstībakomercdarbības atbalstuierobežojošo normatīvo aktuprasībāmDetalizēta iepazīšanās ar komercdarbībasatbalstu ierobežojošo normatīvo aktuprasībām, citu pašvaldību pieredzesapgūšana, atbalsta programmas vaiindividuālu atbalsta projektu gadījumāFinanšu ministrijas saskaņojuma iegūšana.Veikt nepieciešamosdokumentālos papildinājumus vailabojumus pēc būtības,izmantojot citu pašvaldībupieredzi līdzīgos pasākumos.„Rezerves fonda” veidošana/paredzēšana izmaksuneattiecināšanas gadījumā.Uzņēmējdarbības un/vaiinvestīciju jomas speciālistspašvaldībā „runā citā valodānekā uzņēmējs”Liela uzmanība jāpievērš pašvaldībaspersonāla atlases procesam, nopieejamajiem pretendentiem izvēlotiesatbilstošāko, t.sk. kandidātu izvērtēšanaipiesaistot reālus uzņēmējus.Paredzēt līdzekļus vajadzībasgadījumā piesaistīt neatkarīgusekspertus, „ārējos palīgus”problēmsituāciju risināšanai vaiidentificētas iespējas savlaicīgaiizmantošanai.Katras neveiksmes gadījumaizpēte, iegūto atziņu sarakstaveidošana līdzīgu neveiksmjunovēršanai nākotnē.47

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.4. Projekta izmaksu-ieguvumu ieguvumu analīzeJebkuram projektam pirms tā uzsākšanas ir nepieciešams veiktizmaksu-ieguvumu ieguvumu analīzi, jo tās uzdevums un būtība ir dot skaidru unekonomiski pamatotu atbildi projekta realizētājām, vai atmaksājasprojekta realizācija – tas ir, vai ieguvumi (gan finansiālie, gan sociāliekonomiskie)būs lielāki par nepieciešamajiem ieguldījumiem unuzturēšanas izmaksām. Biznesa vidē šāda analīze vismaz vienkāršotāveidā ir pašsaprotama, bet publiskajā sektorā to nereti uztver kāformālu prasību, jo publiskā sektora projekti finansiālā ziņā visbiežāk irzaudējumus nesoši, bet ieņēmumu daļu veido sociāli-ekonomiskieieguvumi, jeb sabiedrības labums. Projekta izmaksu-ieguvumu analīzēprojekta iesniedzējam ir jāpierāda āda projekta pamatotība gan nosociālekonomiskā, gan finansiālā viedokļa, atspoguļojot projekta atdevinaudas izteiksmē.Prasību ES projektiem veikt izmaksu-ieguvumu ieguvumu analīzi nosaka EKvadlīnijashttp://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/guides/cost/guide2008_en.pdf un LR Finanšu ministrijas izstrādātāsvadlīnijas atbildīgajām iestādēm „Eiropas Savienības fondu projektuizmaksu efektivitātes novērtēšanas un izmaksu-ieguvumu analīzespamatprincipi”http://www.esfondi.lv/upload/02-kohezijas_fonds/Vadlinijas/izmaksu_efektivit__tes_nov__rt__anas_vadl__nijas_170408.pdf,, kas ir sagatavotas, pamatojoties uz Eiropas Komisijas Reģionālāspolitikas ģenerāldirektorāta 2007.-2013.gada 2013.gada plānošanas periodaMetodisko 4.darba dokumentu „Metodiskie norādījumi izmaksu unieguvumu analīzes veikšanai” un MK noteikumiem par kārtību, kādāEiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītāsinstitūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šofondu ieviešanu”.Ņemot vērā, ka ES fondu aktivitātes, uz kurām šīs prasības saskaņā arnoteikumiem tiek attiecinātas ir ļoti dažādas un specifiskas, tas, kā tiešikonkrētajā aktivitātē ir izmantojami vadlīnijās aprakstītie projektuanalīzes instrumenti ir jāizvērtē un jāprecizē katrai atbildīgajai iestādei,izstrādājot aktivitātes īstenošanas kārtību, kā arī metodiskosnorādījumus finansējuma saņēmējiem par projekta izmaksu-ieguvumuanalīzes veikšanas kārtību un tajā iekļaujamajiem analīzesinstrumentiem. Līdz ar to, projekta izmaksu-ieguvumu analīzesveikšana nedaudz atšķiras starp dažādu aktivitāšu projektiem, atkarībāno atbildīgās iestādes izstrādātās metodikas konkrētajai aktivitātei.Ūdenssaimniecības projektiem – atbilstoši VARAM metodikai ir obligātijāizstrādā tehniski-ekonomiskais iskais pamatojums, kurš ietver arī izmaksuieguvumu analīzi.Pilsētvides projektiem pastāv izvēle starp izmaksu un ieguvumu analīzivai izmaksu efektivitātes analīzi projektiem, kam nav paredzēti ieņēmumiRegulas 1083/2006 izpratnē, abu veidu analīze jāveic atbilstoši VARAMmetodikai.„Mazās pilsētvides” projektiem ir noteikts, ka ir jāveic tikai izmaksuieguvumuanalīzi atbilstoši VRAA metodikai.Finansējuma saņēmējam pirms projekta izmaksu un ieguvumu analīzesveikšanas ir rūpīgi un detalizēti jāiepazīstas ar atbildīgās iestādesvadlīnijām, īpašu uzmanību pievēršot tieši metodes izvēles nosacījumiem,piemēram, vai projektā nav ieņēmumu pēc būtības, pat tad, ja tiesastāda nenozīmīgu daļu no projekta izmaksām.Rūgtā pieredze radās vairākām pašvaldībām, kuru projekti tika noraidītipilsētvides aktivitātē, jo projektu ietvaros rekonstruējamo ēku atsevišķutelpu nomas maksas netika uzrādītas projekta ieņēmumos, tādejādipašvaldības kļūdījās metodes izvēlē, veicot izmaksu efektivitātes analīzi,kas ir atļauta tikai tiem projektiem, kam nav nekādu ieņēmumu.48

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Tā kā izmaksu efektivitātes analīze ir vienkāršots izmaksu un ieguvumuanalīzes veids, tad šajā rokasgrāmatā tiks apskatīta izmaksu-ieguvumuanalīze (IIA) vai cost-benefit analysis, , kas ir visbiežāk lietotais analīzesveids, ietverot:alternatīvu analīzi,finanšu analīzi,sociālekonomisko analīzirisku un jūtīguma analīzi.Alternatīvu analīzeProjekta īstenošanas alternatīvu analīze ir nepieciešama, lai pilnvērtīginovērtētu iespējamās problēmas risinājuma alternatīvas, pilnīgi unskaidri formulētu projekta pamatojumu, kā arī, lai izvēlētossociālekonomiski optimālāko un efektīvāko plānotā projektaīstenošanas stratēģiju. Alternatīvu analīze palīdz prognozēt projektafinansiālos un ekonomiskos ieguvumus, pieprasījumu pēc projektarezultātiem, kā arī projekta rezultātu ietekmi uz projekta mērķagrupām.Alternatīvu analīzes process dalās divos posmos:alternatīvo risinājumu meklēšana;lēmuma pieņemšana par vienas no alternatīvām izmantošanu.Lēmumu pieņemšanu par konkrēto alternatīvu izmantojumu var veiktar alternatīvu analīzes palīdzību, kura paredz noteikt:panākamos ilgtermiņa mērķus un ietekmi;atšķirīgos līdzekļus un mērķus, ņemot vērā veicamo darbību secību,kas atspoguļota problēmu/iespēju kokā;izvērtējumu, kura alternatīva vai alternatīvu komplekss nodrošinavislabāko stratēģiju noteiktā mērķa sasniegšanai.MērķagrupasProjektaietekmeIeguvumi• Iedzīvotāju, komersantu un citu grupu identificēšana.• Grupu vajadzību identificēšana.• Esošās situācijas identificēšana.• Ietekmes aspektu izvērtējums.• Projekta rezultāti.• Projekta sociālekonomiskie ieguvumi.• Projekta darbības ietaupījumi.1.4.-1.attēls. Alternatīvu analīzes procesa shēmaGalvenie soļi ieguvumu naudas vērtības aprēķināšanai ir:identificēt ieguvumu saņēmējus – tās var būt gan atsevišķassociālās grupas (strādājošie, mazturīgie, bērni, pensionāri), gansabiedrība kopumā;katras alternatīvas ietvaros izvērtēt katras mērķa grupas ieguvumuapjomu;noteikt ieguvumu apjoma izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā unilgtermiņā;diskontēt ieguvumus, vadoties no valstī pieņemtās vai konkrētamprojektam atbilstošās diskonta likmes.49

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Izmantojot ES fondu iespējas, pašvaldības nereti infrastruktūrasbūvniecību vai rekonstrukciju uztver kā pašmērķi, nepietiekošuuzmanību veltot citu alternatīvu meklēšanai, kas var būt ievērojamiizdevīgākas ekonomiskajā ziņā, gan atrisinot problēmu, gan ietaupotpašvaldības līdzekļus.Izvērtējot un salīdzinot alternatīvas, jāņem vērā šādi aspekti, kas īsijāapraksta analīzes ietvaros:Ietekmesaspekti„ar projektu”„bez projekta”Ieguvumiprojektadzīves ciklāsociālekonomiskā ietekme;finanšu izmaksas un ilgtspēja;tehniskā iespējamība;institucionālā iespējamība.Veicot alternatīvu analīzi, nedrīkst aizmirst arī par dažādajāmtehniskajām risinājuma iespējām projektā, piemēram, izvērtēt gājējuceliņu segumu no bruģa vai asfalta, izvērtējot kopējās ekspluatācijasizmaksas un riskus visā projekta dzīves ciklā. Attiecībā uz ceļubūvniecību vai rekonstrukciju var būt tehniski iespējami dažādisatiksmes organizācijas veidi (pārvadi, krustojumi, izvietojums).SociālekonomiskāietekmeFinanšuizmaksas unilgtspējaTehniskieaspektiAprakstasituāciju katraietekmesaspektagriezumā, parpamatu ņemotsituāciju „bezprojekta”, unkvantificējotietekmesrādītājus, japrojekts tiekīstenots.Aprakstasituāciju katraietekmesaspektagriezumā,prognozējot,kāda būssituācija bezprojektaīstenošanas.Aprēķina unizsaka naudasizteiksmē sociālekonomiskosieguvumus, kāarī nosakaprojektaietaupījumus vaipapildusizmaksas, kasrodas projektadzīves ciklā.Veicot ēku rekonstrukciju vai būvniecību tehniskās alternatīvas ir ļotiplašas, tāpēc finansējuma saņēmējam ir jāizvērtē, kādas tehnoloģijasbūs vislabāk piemērotas projekta mērķiem, un vai tās būs ekonomiskiizdevīgas ekspluatācijā.InstitucionālāiespējamībaAlternatīvu analīze jāizstrādā, salīdzinot divus projekta īstenošanasscenārijus: situāciju „ar projektu” un situāciju „bez projekta”. Projektaīstenošanas alternatīvu analīzes rezultāti ir projekta sagaidāmierezultāti, iznākumi un projekta ilgtermiņa iņa ietekme, un šie rādītāji irkvantificēti.1.4.-2.attēls. Alternatīvu analīzes vispārīgā shēma50

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Salīdzinot situāciju „ar projektu” un situāciju „bez projekta”, projektasociālekonomiskie ieguvumi, kas rodas projekta sociālekonomiskāsietekmes rezultātā, ir jāatspoguļo naudas izteiksmē, lai varētu novērtētprojekta izmaksu efektivitāti.Par sociālekonomiskajiem ieguvumiem nevar uzskatīt projekta dzīvescikla laikā radušos darbības izmaksu ietaupījumus, kas attiecas tieši uzprojekta darbības nodrošināšanu. Ietaupītās projekta darbībasizmaksas ir izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs ietaupa, īstenojotprojektu, kas veidojas no alternatīvas „bez projekta” darbības (tajāskaitā uzturēšanas) izmaksu un alternatīvas „ar projektu” darbībasizmaksu starpības. Projekta sociālekonomiskos ieguvumus pamato unaprēķina, atsaucoties uz uzticamiem datu avotiem un pētījumiem.Ar situāciju „bez projekta” tiek saprasts, ka infrastruktūras uzturēšanasdarbības tiek veiktas esošajā apjomā (netiek paredzētas nekādasizmaiņas vai ieguldījumi situācijas uzlabošanā), kā arī tiek izmantotsteorētisks pieņēmums, ka projektā paredzētā infrastruktūra vispārnetiek uzbūvēta vai uzlabota.Situācijā „ar projektu” ir jāņem vērā infrastruktūras būvniecības unuzturēšanas izmaksas, kā arī infrastruktūras „pamatlīdzekļu” atlikusīvērtība (jāiekļauj projekta īstenošanas perioda pēdējā gada darbībasizmaksās).Problēma: pašvaldības iedzīvotājiem nav pieejami sociālie pakalpojumituvu dzīvesvietai.Projekta ideja: alternatīvās aprūpes centra būvniecība pašvaldībā.Mērķa grupas: pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēki, cilvēki arfunkcionāliem traucējumiem, to ģimenes.Grupu vajadzības: aprūpe mājās, īslaicīga sociālā aprūpe, dienas centrs,ilglaicīga sociālā aprūpe.Esošā situācija: daļa pakalpojumu tiek sniegta ārpus pašvaldībasrobežām, nepietiekamā apmērā pakalpojumi pieejami sociālajā dienestā,infrastruktūra ir daļēji piemērota personām ar funkcionāliemtraucējumiem.Ietekmes aspektu izvērtējums: klientu skaits, kam nepieciešami minētiepakalpojumi, attālums līdz pakalpojumu saņemšanas vietaiiedzīvotājiem; pašvaldības izmaksas par pakalpojumu savstarpējosnorēķinos; esošo pakalpojumu pietiekamība un kvalitāte, jaunā aprūpescentra būvniecības izmaksas, centra ikgadējās uzturēšanas izmaksas,apkalpojošā personāla un speciālistu pieejamība novadā, klientupiesaistes iespējas no blakus novadiem, tehniskie aspekti (būvniecībasvieta, īpašuma tiesības, inženierkomunikāciju pieejamība) u.tml.Iespējamie problēmas risinājumi (alternatīvas), aprēķinot katra variantaizmaksas un ieguvumus:1) pakalpojumu iepirkšana no sociālo pakalpojumu sniedzējiem novadāvai tā tuvākajā apkārtnē, izmantojot pašvaldības īpašumā jau esošoinfrastruktūru vai pakalpojumu sniedzēja īpašumā jau esošoinfrastruktūru;2) sociālā dienesta kapacitātes palielināšana, telpu pielāgošananepieciešamajiem pakalpojumiem;3) vairāku pašvaldību sadarbība jauna alternatīvā aprūpes centrabūvniecībā un uzturēšanā visiem sadarbības partneriem ģeogrāfiskiizdevīgā vietā;4) jauna alternatīvās aprūpes centra būvniecība un uzturēšana tikai nopašvaldības līdzekļiem;5) jauna alternatīvās aprūpes centra būvniecība un uzturēšana,piesaistot ES fondu finansējumu;6) neveikt nekādus uzlabojumus esošajā situācijā.51

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Finanšu analīzeParasti jebkura veida ieguldījumam vienmēr ieteicams veikt finanšuanalīzi. Īpaši svarīgi ir saprast, cik lielā mērā ir iespējams gadu gaitāvismaz daļēji atgūt projektā ieguldīto kapitālu. Tas būtu iespējams,piemēram, pārdodot pakalpojumus, ja tas ir paredzēts, vai citāpastāvīga finansējuma veidā, kas var radīt naudas pieplūdumu, kurš irpietiekams, lai segtu izdevumus visā projekta īstenošanas periodā.Finansiālā analīze jeb projekta dzīves cikla naudas plūsma var sastāvētno vairākām tabulām, kurās apkopoti dati par projekta investīcijām,uzturēšanas izmaksām, ienākumiem un finanšu avotiem visā projektadzīves cikla laikā, kas ir atkarīga no jomas, kurā projekts tiek īstenots.Tā, piemēram, vidējais dzīves cikla garums infrastruktūras projektiemtiek definēts apmēram 20-30 gadi, bet rūpniecības projektiemapmēram 10 gadi.Lai aprēķinātu nepieciešamo investīciju apjomu un spētu to precīziatspoguļot projekta dzīves cikla naudas plūsmā, nepieciešams zināt,par kādām cenām nepieciešamie ieguldījumi tiek iegādāti. Pareiza cenunoteikšana un izmantošana ieguldījumu vērtības aprēķināšanai irnākošais solis aiz izmaksu identificēšanas. Parasti projektaieguldījumus veido materiālie ieguldījumi, sabiedriskā infrastruktūra,darbs, zeme un pakalpojumi.naudas plūsmu pozīcijas var izvērst detalizētāk, par pamatu ņemotprojekta iesnieguma un tehniskās dokumentācijas informāciju;naudas plūsmā iekļauj kopējās projekta izmaksas (ganattiecināmās, gan neattiecināmās).Aprēķinu ietvaros tiek salīdzinātas divas alternatīvas – situācija „bezprojekta” un situācija „ar projektu”. Salīdzinot šīs alternatīvas, tiekiegūta neto salīdzinošā naudas plūsma, kam jāatspoguļo starpība starpnaudas plūsmu „ar projektu” un naudas plūsmu „bez projekta”.Finanšu analīzē ietver tikai tos ieņēmumus un izdevumus, kas rodas noprojekta produkta vai uzlabotās situācijas/infrastruktūras. Tātadanalīzē ietver to apjomu, kas ir starpība starp situāciju pirmsprojektafāzē un situāciju pēc projekta. Nav jāskatās kopējieieņēmumi/izdevumi, bet šī starpība, piemēram, ja pirms projektatelpas tika iznomātas par 100 Ls mēnesi, un pēc uzlabojumiem jaunāmaksa ir 150 LVL, tad finanšu analīzē jāiekļauj tikai šī starpība – 50 LVL.Tikai tā var novērtēt projekta ieguvumus/ieņēmumusNaudas plūsmas sagatavošanā ir jāievēro:naudas plūsmu projektam sagatavo atbilstoši projekta dzīvesciklam;naudas plūsmā iekļauj visā projekta dzīves ciklā plānotāsinvestīcijas, darbību izmaksas (paredzamās atjaunošanas unuzturēšanas izmaksas) un ieņēmumus. Nepieciešamības gadījumā52

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Finanšu analīzei nepieciešamos datus par projekta dzīves ciklaieņēmumiem var iegūt:- ar būvniecību saistītās izmaksas – tehniski ekonomiskais pamatojumsvai būvniecības tāmes vai būvniecības speciālistu novērtējums, ietverotgan tehniskā projekta izstrādes un ekspertīzes izmaksas, būvniecību,būvuzraudzību, autoruzraudzību un citas projekta nodošanaiekspluatācijā nepieciešamās izmaksas;- izmaksas pamatlīdzekļu un inventāra iegādei – potenciālo piegādātājupiedāvājumi, telefoniskas cenu aptaujas, informācija internetā;- ar infrastruktūras uzturēšanu saistītās izmaksas – grāmatvedībasinformācija, iestāžu ikgadējie budžeti, kuros ir norādīta informācija parizdevumiem komunālajiem maksājumiem, personāla atalgojumam,remonta un uzturēšanas izdevumiem. Minētajiem datiem var būtnepieciešama korekcija, piemērojot samazinājuma vai palielinājumakoeficientu, piemēram, ja plānota ēkas siltināšana, tad apkures izmaksassamazina par 15% atbilstoši plānotajam energoefektivitātesuzlabojumam. Ja ir plānotas jaunas štata vienības, tad attiecīgi irjāpalielina personāla izmaksas. Ja ir plānots klientu skaita pieaugums,kas izmantos jauno infrastruktūru, tad attiecīgi ir jākoriģē ēkasuzturēšanas un palīgmateriālu iegādes izmaksas;- projekta ieņēmumi - grāmatvedības informācija, iestāžu ikgadējiebudžeti, kuros ir norādīta informācija par ikgadējiem ieņēmumiem,koriģējot to atbilstoši plānotajām tendencēm ieņēmumu jomā pēcprojekta realizācijas;- ja tiek plānota pilnīgi jauna infrastruktūras objekta būvniecība unpašvaldības rīcībā nav nekādas informācijas par līdzšinējām uzturēšanasizmaksām vai ieņēmumiem plānotajā darbības jomā, tad ir ieteicamssazināties ar kādu līdzīgu pašvaldību vai iestādi, kur šāda struktūrvienībajau darbojas, doties pieredzes apmaiņā, lai labāk izprastu, kā faktiskidarbojas iecerētā struktūrvienība, kā arī lūgt vismaz aptuvenuinformāciju par plānojamām uzturēšanas izmaksām.Ja finanšu analīzes gaitā tiek konstatēts, ka nav pieejama kādanepieciešamās informācijas daļa, lai veiktu pilnīgus aprēķinus, tad irjāveic viss iespējamais, lai iegūtu objektīvu informāciju. Pretējā gadījumāvar veidoties situācija, kad pašvaldība uzņemas ilgtermiņa finanšusaistības (projekta rezultātu uzturēšanu), neapzinoties, cik patiesībā tasizmaksās pašvaldības budžetam.Izmaksu un ieguvumu ilgtermiņa novērtēšanas pamatā ir izpratne parnaudas vērtības izmaiņu laikā. Jebkurai pašlaik pieejamai naudasvienībai ir lielāka vērtība nekā tai pašai naudas vienībai nākotnē.Izskaidrojumi var būt vairāki – pirmkārt, naudas vērtība varsamazināties inflācijas dēļ; otrkārt, lielāka vērtība vienmēr ir tai naudai,kuru cilvēki izmanto nekavējoties, jo cilvēkiem ir raksturīgi dotpriekšroku tūlītējam patēriņam, nevis patēriņam tālā nākotnē;treškārt, nekad nav pilnīgi drošu garantiju, ka nākotnē būs iespējamssaņemt to pašu naudas daudzumu atpakaļ.Ikvienā projektā tiek ieguldīta zināma naudas summa ar cerību, kailgākā laika posmā šis ieguldījums dos ieguvumus, kuri, izteikti naudasizteiksmē, pārsniegs patreizējās izmaksas. Lai tagadnes un nākotnesienākumi un izdevumi būtu savstarpēji salīdzināmi, tiem piemērodiskonta likmi, kas ir naudas vērtības samazinājums procentos vienagada laikā (ES fondu finansētajos projektos iesaka lietot 5-5,5%diskonta likmi).Finanšu diskontēšanas faktors jeb likme ir jāizmanto, lai projektaieguvumu un izmaksu attiecības aprēķins būtu korekts, jo ganieguvumu un ietaupījumu, gan arī zaudējumu un izmaksu vērtībanākotnē ir mazāka par tagadnes vērtību. Piemērojot diskonta likmiprojekta ieņēmumiem un izdevumiem visā projekta dzīves cikla laikā,veidojas diskontētā naudas plūsma, kas atspoguļo ieguvu un izmaksustarpību šodienas naudas vērtībā.Veicot izmaksu - ieguvumu analīzi investīciju projektiem, to ieviešanaslietderīgumu raksturo trīs galvenie parametri:neto tagadnes vērtība NPV (Net present value);iekšējā peļņas norma IRR (Internal rate of return);ieguvumu un izmaksu attiecības B/C (benefit-cost ratio).53

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Šo indikatoru aprēķināšana ir obligāta prasība, veicot finansiālo unekonomisko analīzi pirms investīciju projektu iesniegšanas ESStruktūrfondu, kā arī Kohēzijas fonda finansējuma pieprasījumam.Investīciju finansiālo ienesīgumu var novērtēt, aplēšot investīcijufinansiālo neto tagadnes vērtību un finansiālo ienesīguma vērtību(FNPV/C un FRR/C). Šie rādītāji norāda uz neto ienākumu spējuatmaksāt investīciju izmaksas neatkarīgi no to finansējuma veida. Laipieprasītu projektam Fondu finansējumu, FNPV/C ir jābūt negatīvam,bet FRR/C tādējādi ir jābūt zemākam par analīzē izmantoto diskontalikmi. Aprēķinot pašu (valsts) kapitāla (FNPV/K, FRR/K) finansiāloienesīgumu, projektā investētos finanšu resursus –– bez ESfinansējuma ––, uzskata par izejošo naudas plūsmu nevis parinvestīciju izmaksām. Kapitālieguldījumus jāņem vērā tajā brīdī, kad tosfaktiski izmaksā saistībā ar projektu vai atmaksā (aizdevumu gadījumā).FRRc ir lielāks lāks par aprēķinos izmantoto diskonta likmi, tadprojektam ir pietiekami ieņēmumi, lai segtu investīcijas undarbības izmaksas, un iespējams, ES līdzfinansējums navnepieciešams vai nepieciešams mazākā apmērā. Otrs gadījums,kad FRRc var būt lielāks par aprēķinos izmantoto diskonta likmi, ir,kad projekta nediskontēto un diskontēto naudas plūsmu summa irnegatīva. Gadījumos, kad nediskontēto un diskontēto naudasplūsmu summa ir nulle (vai tuvu nullei, t.i. izmaksas tiek nosegtasar ieņēmumiem), FRRc ir mazāks par aprēķinos izmantoto diskontalikmi;FNPVk > 0 - rādītājs ir nulle vai lielāks par nulli ieņēmumusgūstošiem projektiem, un tas nozīmē ka projekta iesniedzēja pašafinansējums ir ieņēmumus nesošs un spēj segt darbības izmaksas;FRRk > finansiālā diskonta likme (5%) – rādītājs norāda projektaieguldījumu finansiālo ienesīgumu.Finanšu analīzes būtiskākie iznākumi, kas jāņem vērā salīdzinotprojektu iesniegumus, ir aprēķinātie investīciju un kapitāla ienesīgumarādītāji: FNPVc, FRRc, FNPVk un FRRk.Šie rādītāji tiek vērtēti pēc to atbilstības šādām vērtībām:FNPVc < 0 – ja rādītāja vērtība ir nulle, projekta ieņēmumutagadnes vērtība ir vienāda ar projekta izmaksu tagadnes vērtībuun tīrie ieņēmumi sedz investīcijas izmaksas. Parasti ES fonduprojektiem šis rādītājs ir negatīvs, ja tas ir pozitīvs, tam iespējamsnav nepieciešams ES līdzfinansējums vai nepieciešams mazākāapmērā;FRRc < finansiālā diskonta likme (5%) – rādītājs parāda projektaieņēmumu iespējamību segt investīcijas un darbības izmaksas,aprēķinot investīciju ienesīguma likmi (procentuālā izteiksmē). Ja54

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Sociāli-ekonomiskā analīzeIzstrādājot projekta sociāli-ekonomisko naudas plūsmu un aprēķinotsociālekonomiskās atdeves rādītājus, tajā iekļauj gan sociāliekonomiskāsizmaksas un ieguvumus, gan finanšu izmaksas unieguvumus. Sociālekonomiskie ieguvumi un izmaksas ir projekta dzīvesciklā plānotie ieguvumi un izmaksas projekta iesniedzējam unnetiešajiem labuma saņēmējiem, kā arī sabiedrībai kopumā.Sociālekonomiskajiem rādītājiem jābūt izmērāmiem, piemēram,ienākums uz vienu iedzīvotāju, patēriņš uz vienu iedzīvotāju utt.Raksturīgas kļūdas: nepārliecinošs apgalvojums, ka projekts veicinās ekonomikasattīstību vai ka sociālo labklājību kā mērķi nav iespējams izmērīt;jaunu skolu skaits ir viegli izmērāms, bet pats par sevi tas nav sociālsmērķis — tie ir projekta iznākums, nevis tā rezultāti; IKP uz vienu iedzīvotāju kādā reģionā ir izmērāms sociālais mērķis,tomēr vienīgi ļoti lielu, varbūt starpreģionu vai valsts mērogaprojektu ietekmi uz to var izmērīt; un tikai šādos gadījumos varētubūt lietderīgi prognozēt, kā kopējais reģiona IKP mainīsiesilgtermiņā, projektu īstenojot vai neīstenojot.Vērā ņemamajiem mērķiem jābūt sociālekonomiskiem rādītājiem,nevis vienīgi fiziskiem rādītājiem. Tiem jābūt loģiski saistītiem arprojektu, un finansējuma saņēmējam būtu jāsniedz norādes, kā izmērītprojekta mērķu sasniegšanas līmeni.Attiecībā uz sociālekonomisko mērķu definīciju projekta ierosinātājamjāspēj atbildēt uz turpmāk sniegtajiem galvenajiem jautājumiem:Pirmkārt un galvenokārt: vai var teikt, ka projekta radītielabklājības ieguvumi ir tā izmaksu vērti?Otrkārt: : vai ir ņemta vērā projekta visa svarīgākā tiešā un netiešāsociālekonomiskā ietekme uz tautsaimniecību?Treškārt: : ja nav iespējams izmērīt visu tiešo un netiešo sociāloietekmi informācijas trūkuma dēļ — vai ir identificēti kādi aizstājējisaistībā ar šo mērķi?Sociālekonomisko mērķu skaidra un pilnīga definīcija ir nepieciešama,lai noteiktu projekta ietekmi. Tomēr bieži iespējamas grūtības,prognozējot visu kāda projekta ietekmi. Sociālās labklājības izmaiņasarī sastāv no vairākiem komponentiem. Piemēram, informācija parpašvaldību vai reģionu parasti nevar sniegt ticamu provizoriskuaprēķinu visu atsevišķo projektu vispārējai ietekmei uz tirdzniecību arcitiem reģioniem, kā arī grūti noteikt netiešās ietekmes uznodarbinātību kvantitatīvos rādītājus. Tomēr šajos gadījumos biežiiespējams atrast citus rādītājus, kas ir saistīti ar sociālekonomiskajiemmērķiem.Lai šos saistīto sociālekonomiskos rādītājus varētu identificēt, irjāatbild uz sociālekonomisko mērķu definēšanas kontroljautājumiem:Vai projektam ir skaidri definēti mērķi, kas izteikti kāsociālekonomiski rādītāji?Vai projekta īstenošana var dot šos sociālekonomiskos ieguvumus?55

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Vai mērķi ir loģiski saistīti?Vai projekta radītie labklājības ieguvumi ir tā izmaksu vērti?Vai ir ņemtas vērā visas svarīgākās tiešās un netiešās projektasociālekonomiskās sekas?Ja nav iespējams izmērīt visus tiešos un netiešos sociālosrezultātus — vai ir identificēti visi aizstājēji saistībā ar šo mērķi?Vai ir norādīti līdzekļi sasniegto mērķu izmērīšanai?Transporta projektu sociālekonomiskie mērķi parasti ir saistīti ar prečuun pasažieru pārvadājumu apstākļu uzlabošanu gan pētāmajā teritorijā,gan uz to un no tās (pieejamība), kā arī vides kvalitātes uzlabošanu unapkalpoto iedzīvotāju labklājību.Konkrētāk, transporta problēmas, ko risina projekti, un to mērķi var būtšādi: sastrēgumu mazināšana, novēršot atsevišķu tīkla posmu un mezglujaudas ierobežojumus vai uzbūvējot jaunus un alternatīvus posmusvai ceļus;tīkla posma vai mezgla darbības uzlabošana, jo īpaši, palielinotbraukšanas ātrumu un samazinot darbības izmaksas un negadījumuskaitu, ieviešot drošības pasākumus tīkla posmos;transporta pieprasījuma pārvietošana uz īpašiem transporta veidiem(daudzi no pēdējos gados veiktajiem ieguldījumiem, ja vides ārējofaktoru problēma kļuvusi par kritisku faktoru, par mērķi izvirzatransporta rta pieprasījuma modālu pārnešanu novispiesārņojošākajiem veidiem uz tādiem, kas ir draudzīgāki videi);trūkstošo posmu vai neapmierinoši savienotu tīklu pabeigšana.Transporta tīkli bieži ir attīstīti valsts vai reģiona mērogā, kas vairsneatbilst prasībām;perifēru apgabalu vai reģionu pieejamības uzlabošana.Izglītības nozares projekti var būt saistīti ar šādiemsociālekonomiskajiem mērķiem: pamatizglītību; arodmācībām; augstākā līmeņa izglītību (universitātes, biznesa skolas utt.); īpašām vajadzībām specializācijai ražošanas jomās; jauniešu izvietošanas darba tirgū pilnveidošanu; skolu pakalpojumu nevienmērīga ģeogrāfiskā izvietojumaizlīdzināšanu (projekti lauku vai izolētos apvidos); diskriminācijas izskaušanu sabiedrības šķiru, dzimumu starpā; invalīdu iespēju pilnveidošanu.Par ieguvumu identifikācijas izejas punktu var kalpot šādi mainīgielielumi: faktiskais reģistrēto audzēkņu skaits salīdzinājumā ar prognozēto; izglītojamo daudzums, ums, kuri atkārto mācību gadu; skolēnu skaits, kuri pabeidz pilnu mācību kursu; vidējā apmeklētība uz vienu skolēnu; iepriekš noteiktu, izmērāmu mācību standartu sasniegšana; pedagoģiskā materiāla kvalitāte; iekārtu piemērotība ekspluatācijā un izmantošanas apjoms; pedagoģiskā personāla sagatavotība un atdeve, balstoties uzobjektīvu izpēti; pedagoģiskā satura aizvietojamība pēc iespējas lielākā daudzumāsituāciju.Ekonomiskie ieguvumi: skolēnu skaits (vai procentuāla daļa), kuri iratraduši (vai kuri, domājams, atradīs) ienesīgu darbu un kuri bez šīmspeciālajām mācībām būtu bez darba vai nepietiekami nodarbināti. Jagalvenais mērķis ir uzlabot potenciālo audzēkņu iespējas darba tirgū,ieguvumus var izteikt skaitliski, izmantojot gaidāmo audzēkņuienākumus iegūtās izglītības dēļ (izvairīšanās no nepietiekamasnodarbinātības, labāka pozicionēšana darba tirgū).56

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Uzņēmējdarbības atbalsta projekti var būt saistīti ar šādiemsociālekonomiskajiem ieguvumiem:Sociālie ieguvumi: : esošo uzņēmumu labāks pozicionējums tirgū,uzņēmējdarbības zināšanu un prasmju izplatīšanās starp labumaguvējiem uzņēmumiem un ārpus tiem, personāla pārkvalifikācija, dažādoražošanas faktoru ietekme uz nodarbinātību un ienākumiem, jaunuražošanas uzņēmumu rašanās, jaunu privātu pakalpojumu sniedzējuuzņēmumu rašanās utt.Sociālo ieguvumu izteikšana skaitliski: : pieeja, kuru dažreiz var izmantot,ir apkalpošanas rajona potenciālo labuma guvēju uzņēmumu sadalījumspēc lieluma un darbības nozares. Pēc tam katrai grupai iespējamsnovērtēt ieguvumus, atsaucoties, piemēram, uz pievienotās vērtībaspieaugumu izdevīgāka novietojuma dēļ (piemēram, transporta izmaksuietaupījums, lielāka iespiešanās iepriekš grūti pieejamos tirgos,iespējamais reklāmas pasākumu efekts jaunajās izstāžu zonās, zemākaspamatpakalpojumu izmaksas utt.) vai vispārējas nozīmes ekonomiskopakalpojumu pieejamība (piemēram, labāks pozicionējums tirdzniecībaspakalpojumu dēļ, labāka iespiešanās tirgū un izmaksu ietaupījums,izmantojot tirdzniecību pa telefonu, tehnoloģiju pilnveidošanu vai jaunasražošanas tehnoloģijas, uzlabotu profesionālo līmeni mācību rezultātāutt.).Izejmateriālu un izmantotās zemes saimnieciskās izmaksas projektabūvniecībai jānovērtē atbilstoši sabiedrības zaudējumiem, kas rodas,novirzot tos no labākas alternatīvas izmantošanas. Personāla izmaksasjānovērtē līdzīgā veidā.Vides izmaksas arī jāizsaka skaitliski (zemes, ūdens un gaisapiesārņojums, vizuālā iespaida bojājums, troksnis, atkritumi utt.), tāpatkā jebkura iespējama pilsētvides un transporta noslogotība, ko radainfrastruktūras izveide. Tomēr jāņem vērā: tā kā izskatāmā ietekmepieaugs rajonos, kas aptver jauno infrastruktūru, tai būtu jāsamazināspārējā apkalpošanas rajonā, kopējais efekts — kas būtu jāizskata analīzē— var būt vai nu uzlabojums, vai pasliktinājums.Tūrisma nozares projekti var būt saistīti ar šādiem sociālekonomiskajiemieguvumiem:Sociālie ieguvumi: novērtējumu var balstīt uz iedzīvotāju gatavībumaksāt par muzeju, arheoloģisko parku pakalpojumiem utt.Projektiem, kas pārsvarā saistīti ar tūristu atpūtu: tūristu plūsmuprognozes, ieskaitot sezonas tendences utt.Tūristu atpūtas ieguvumus iespējams izteikt skaitliski, izmantojotapmeklētāju “gatavības maksāt” metodi, vai skaitliski aprēķināt realizētotūrisma produktu, kas novērtēts tirgus cenās bez sagrozījumiem. Ja iriespējams prognozēt, vajadzētu pieskaitīt arī tūrisma nozares ienākumusun ienākumus us no saistītajiem pasākumiem blakus esošajās vai attiecīgoparku vai mežu saistītajās zonās.Ieguvumus, kas rodas no lauku vides pilnveidošanas un videsaizsardzības, var novērtēt, balstoties uz lielāku “gatavību maksāt” vailielākiem ienākumiem no tūrisma salīdzinājumā ar situāciju bez šāpasākuma.Iespējamie sociālekonomiskie ieguvumi no projekta īstenošanasrezultātā radītās vai uzlabotās infrastruktūras var būt sekojoši:ieguvumi, kas rodas, samazinoties ceļu satiksmes negadījumuskaitam – satiksmes negadījumi veido izmaksas, savukārt,uzlabojot ceļu infrastruktūru, tiek veicināta satiksmes drošība unattiecīgi samazinās ar to saistītie izdevumi;ieguvumi no jaunu darba vietu nodrošināšanas izglītības jomā.Izveidojot jaunu izglītības iestādi, tiek nodrošinātas jaunas darbavietas izglītības jomā, samazinās bezdarba līmenis reģionā, kasietekmē izglītības jomā strādājošo skaita izmaiņas, izmaiņasbezdarba līmenī un līdz ar to arī pašvaldības budžetu;ieguvumi no tūrisma plūsmas piesaistīšanas. Attīstot satiksmesinfrastruktūru tiek palielināta iespēja piesaistīt tūrisma plūsmu unpiekļūšanu tūrisma un kultūras objektiem. Līdz ar to tiek veicinātaarī jaunu tūrisma objektu attīstība, kas ietekmē tūrisma nozarespieaugumu, jaunu tūrisma un kultūras objektu skaita pieaugumu;57

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)ieguvumi no izglītojamo un izglītoto skaita palielinājuma.Mikroekonomikas līmenī – izglītoto iedzīvotāju finansiālie unsociālie ieguvumi, līdz ar izglītības līmeņa paaugstināšanos pieaug,sakarā ar to palielinās arī labklājības līmenis mājsaimniecībās unpašvaldībā. Makroekonomikas līmenī – līdz ar darbaspēkaizglītības līmeņa pieaugumu uzņēmumu un valsts iestāžu darbībasefektivitāte pieaug, kā arī uzlabojas kopējais tautsaimniecības unekonomikas stāvoklis. Iesaistot jauniešus jaunrades un izglītībasiestādēs, samazinās potenciālais huligānisma un kriminalitāteslīmenis. Šos ieguvumus raksturo uzņēmējdarbības aktivitāteslīmeņa pieaugums, ekonomikas un tautsaimniecības nozarudarbības paplašināšanās un pieaugums, huligānisma unkriminālaktivitāšu samazinājums reģionā;ieguvumi no dzīvojamās vides kvalitātes uzlabošanas. Uzlabojotdzīvojamās vides kvalitāti, pieaug iedzīvotāju apmierinātība ardzīves apstākļiem, līdz ar to attiecīgā reģiona pašvaldībā tieknodrošināti iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas ietekmēpašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu apjomu uniedzīvotāju skaita pieaugumu pašvaldībā;ieguvumi no vides piesārņojuma mazināšanās un zaļās zonaslabiekārtošanas. . labiekārtojot zaļās zonās un uzlabojot ielusatiksmes caurlaidību, aidību, mazinās to esošais piesārņojuma līmenis(sakopjot vidi), kā arī tiek nodrošināta vides kvalitātes līmeņauzturēšana nākotnē, kas uzlabos iedzīvotāju veselības rādītājus unsamazinās izdevumus ārstēšanai;ieguvumi no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju iekļaušanas darbatirgū. . Attīstot uzņēmējdarbību, tiek veicināta reģiona iedzīvotājunodarbinātība, tie tiek iekļauti darba tirgū un samazinās bezdarbalīmenis, kā arī samazinās pašvaldības budžeta sociālie izdevumi.Novērtēt finansiālos projekta ieņēmumus un izdevumus grūtībasparasti nerodas, bet problēmas rada sociāli-ekonomisko ieguvumu (arīizmaksu) novērtēšana naudas izteiksmē, jo pašvaldībai ir jāizvēlas tielielumi, kas visprecīzāk raksturos veiktos uzlabojumus un jāaprēķinatos naudas izteiksmē ilgam laika periodam (vidēji 20 gadi).Veicot šo sociāli-ekonomisko ieguvumu aprēķinu, pašvaldībai irjāsaglabā objektivitāte ieguvumu novērtēšanā, bet tajā pašā laikā tiek„paturēts prātā” nepieciešamais rezultāts, lai projekts tiktu atbalstīts.Šis nosacītais interešu konflikts rada risku, ka sociāli-ekonomiskieieguvumi tiek novērtēti pārāk optimistiski, vai arī infrastruktūrasobjekta ikdienas vai periodiskās uzturēšanas izmaksas tiek mākslīgisamazinātas, kā rezultātā veiktā izmaksu-ieguvumu analīze navobjektīva un patiesa.Lai gan sākotnēji var likties, ka izmaksu-ieguvumu analīzes rezultāti irtikai „uz papīra” un projekta ilgtspēju tie praktiski neietekmē, bet tastā nav, un problēmas pašvaldībai var rasties tieši projektapēcieviešanas periodā.Piemēram, pašvaldība, veicot izmaksu-ieguvumu analīzi projektam parkoncertzāles būvniecību, lai iegūtu projekta atbalstam nepieciešamominimālo atdeves efektivitāti, ir par 15% samazinājusi jaunāskoncertzāles uzturēšanas izmaksas, kā arī kā galveno sociāli-ekonomiskoieguvumu uzrādījusi iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumupašvaldības budžetā par 30%. Pabeidzot projekta realizāciju un aprēķinotkoncertzāles funkcionēšanai nepieciešamās faktiskās izmaksas, kā arīnovērtējot faktiskos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumuspašvaldības budžetā 3 gadu periodā pēc projekta ieviešanas, tieksecināts, ka projekta izmaksas ievērojami pārsniedz projektaieņēmumus, līdz ar to projekts pēc būtības ir zaudējumus nesošspašvaldībai un neatbalstāms no ES fondu viedokļa, kas rada riskusadarbības iestādes lēmumam par ES finansējuma atmaksu nopašvaldības līdzekļiem. Pat tad, ja sadarbības iestāde neveic izmaksuieguvumuanalīzes pārrēķinu atbilstoši faktiskajām projekta izmaksāmun ieguvumiem, pašvaldība katru gadu cieš zaudējumus no realizētāprojekta, ko sedz no sava budžeta līdzekļiem uz citu pašvaldības funkcijuvai projektu rēķina.58

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Novērtējot katra konkrētā projekta sociālekonomiskos ieguvumusnaudas izteiksmē, finansējuma saņēmējam m ir maksimāli reāli unpiesardzīgi jānovērtē šie lielumi. Šobrīd tikai satiksmes infrastruktūrasprojektiem ir pieejama vispāratzīta metodika ar konkrētiem skaitļiempar sociālekonomiskajiem ieguvumiem, veicot ieguldījumus ceļu unielu uzlabošanā. Pašvaldības var izmantot VAS „Latvijas Valsts ceļi”izstrādātās vadlīnijas ieguvumu izmaksu analīzes (IIA) veikšanai ceļuun transporta projektos http://www.lvceli.lv/lv/Files/Publications/316//Files/Publications/316/Metodiskie_noradijumi_2011%20_2_.pdf, , kā arī Rīgas Tehniskāsuniversitātes izstrādātos metodiskos materiālus par autoceļuekspluatāciju http://www.bf.rtu.lv /documents/edu/autocelu_ekpl.pdfCitās nozarēs šādas metodikas nav, līdz ar to arī nav noteikti ieguvuminaudas izteiksmē, kas rodas no vienas izveidotas jaunas vietasbērnudārzā, rekonstruēta tūrisma objekta vai kultūras nama. Tas radaievērojamas grūtības finansējuma saņēmējiem aprēķinātsociālekonomiskos ieguvumus us to projektiem, bieži šie ieguvumi tiekpārspīlēti un subjektīvi, pamatojoties uz nepieciešamību iegūt pozitīvuizmaksu-ieguvumu analīzes rezultātu.Ir jāapzinās, ka veicot ieguldījumus kādā vienā pašvaldībaspakalpojuma vai publiskās infrastruktūras uzlabojumā, faktiski nebūsiespējams būtiski palielināt vienu vai divus galvenos sociāliekonomiskosieguvumus, piemēram, nodokļu ieņēmumus pašvaldībā,līdz ar to ir rūpīgi jāvērtē vairāki sociālekonomiskie ieguvumi, tādējādisummējot kopējos ieguvumus no vairākām daļām.Piemēram, veicot ieguldījumus izglītības iestāžu infrastruktūrā, ir jāvērtē,kāds ir skolēnu skaits iestādē, cik liels īpatsvars no pašvaldībasiedzīvotājiem izmanto šīs izglītības iestādes pakalpojumus, vai irplānojamas skolēnu skaita izmaiņas, kāds ir izglītības kvalitātes līmenis –cik daudz skolēnu turpina studijas augstskolās, cik daudz skolēnuiesaistās uzņēmējdarbībā (šie dati ir pieejami izglītības iestādēs).Pieņemot, ka arī turpmāk 10% no skolas beidzējiem dibina savusuzņēmumus, var aprēķināt, kāds būs potenciālais ieguvums nonodokļiem no jaunajiem uzņēmumiem. Atbilstoši statistikas datiem tiekņemts vērā darbinieku vidējais skaits un atalgojums uzņēmumā, attiecīgiaprēķinot nodokļu ieņēmumus. Kā papildus sociālekonomiskais ieguvumsvar tik vērtēts zaudējumu samazinājums no huligānisma unkriminālaktivitāšu samazinājuma pašvaldībā, iekļaujot noziegumusamazinājuma skaitu x vidējo zaudējumu vērtību vienā nodarījumā(atbilstoši statistikas datiem). Ja skolā tiek realizēta arī pirmsskolasizglītības programma, tad pie sociālekonomiskajiem ieguvumiem varpieskaitīt arī bērnu vecāku iespējas atsākt strādāt, jo to bērni būspieskatīti pirmsskolas grupā, rēķinot nodokļu ieņēmumus no vidējāsdarba algas x vecāku skaits, kas varēs atsākt strādāt.Veicot šos daudzos aprēķinus par iespējamajiem sociālekonomiskajiemieguvumiem, projekta realizētājam ir objektīvi jānovērtē iegūtie rezultāti,salīdzinot ar statistikas datiem par iepriekšējiem periodiem unlīdzšinējām tendencēm, analizējot atšķirības un sniedzot pārliecinošuskaidrojumu gan sev pašam, gan arī projektu vērtējošām iestādēm parto, kādu faktoru ietekmē un par cik %, kā arī naudas izteiksmē mainīsiesizmaksu-ieguvumu mu analīzē iekļautie rādītāji projekta realizācijasrezultātā.Jāņem vērā, ka var būt ne tikai sociālekonomiskie ieguvumi, bet arīsociālekonomiskie zaudējumi, kas arī jānosaka un jāaprēķinaalternatīvu analīzē, ja tādi ir. Sociālekonomiskie zaudējumi var rasties,ja vienu sociālekonomisko ieguvumu dēļ nepieciešams atteikties nocitiem sociālekonomiskajiem ieguvumiem.59

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Izmaksu efektivitātes novērtējums ir izmaksu un ieguvumusalīdzinājums, ņemot vērā gan finansiālos ieņēmumus un izdevumus,gan sociālekonomiskos ieguvumus un zaudējumus.Lai noteiktu projekta izmaksu efektivitāti, jānosaka projekta ieguvumuun izmaksu attiecība (B/C), kam jābūt lielākai par viens (B/C > 1). Tasnozīmē, ka projekta kopējiem ieguvumiem un ietaupījumiem visā tādzīves ciklā ir jābūt lielākiem par projekta investīciju un darbībasizmaksām visā projekta dzīves ciklā. Ja projekta ieguvumu un izmaksuattiecība ir lielāka par vienu, tad projekta izmaksu efektivitātesnovērtējums ir pozitīvs.Lai aprēķinātu projekta ieguvumu un izmaksu attiecību, diskontētofinansiālo un sociālekonomisko ieguvumu summa, kas sastāv noprojekta sociālekonomiskajiem ieguvumiem, ietaupītajām izmaksāmun projekta atlikušās vērtības tā dzīves cikla beigās, jāattiecina pretprojekta diskontēto izmaksu summu, kas sastāv no projekta investīcijuizmaksām un projekta papildus izmaksām projekta dzīves cikla laikā.Līdz ar to, sociālekonomiskās analīzes rezultāts ir šādu rādītājuaprēķins:ENPV > 0, , projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijos noteikta šīrādītāja minimālā vērtība;ERR > sociālā diskonta likme 5.5% - ja rādītājs pārsniedz sociālodiskonta likmi tad projekts ir ekonomiski izdevīgs sabiedrībai;B/C – ja rādītājs ir lielāks par 1, , tad projekta laikā radītieieņēmumi un ieguvumi (finansiālie un sociālekonomiskie)pārsniedz izmaksas un zaudējumus (finansiālos unsociālekonomisko).60

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Risku un jutīguma analīzeRisku un jutīguma un analīzes posms ietver šādus soļus:Risku analīze (risk analysis).Jūtīguma analīze (sensitivity analysis).Risku analīzeRisku analīze ir risku identificēšana, novērtēšana un prioritizēšana,sadalot tos augsta, vidēja un zema līmeņa riskos, vienlaikus paredzotarī to vadības pasākumus.Analīzē ir jāietver risku izvērtējums, lai savlaicīgi identificētuiespējamos riska faktorus un piedāvātu novēršanas pasākumus. Riskuanalīzes izvērtējums jāattiecina uz visu projekta dzīves ciklu. Katrainozarei ir raksturīgi riska faktori, kurus var iedalīt četrās grupās:finanšu riski (piemēram, cenu izmaiņas, problēmas ar finansējumapiesaisti konkrētajam projektam), vides riski (piemēram, dabas stihija),politiskie riski (piemēram, izmaiņas normatīvajos aktos) un tehniskieriski (piemēram, projekta ietvaros radītās infrastruktūras vai iegādātāaprīkojuma tehniskas problēmas).Riska ietekmes līmeņu skaidrojums:zema riska ietekme – riska iestāšanās neaizkavēs projektaīstenošanas procesa gaitu un kvalitāti;vidēja riska ietekme – riska iestāšanās nebūtiski ietekmēs projektaīstenošanas procesa gaitu. Riska iestāšanās prasa papildus darbībuveikšanu;augsta riska ietekme – riska iestāšanās būtiski aizkavē projektaīstenošanas procesa gaitu. Riska iestāšanās prasa papildus darbībuveikšanu.Projekta iesniedzējam jāsniedz iespējamo risku uzskaitījums atbilstošidefinētajām riska grupām, norādot pasākumus katra identificētā riskanovēršanai, kā arī norādot iespējamā riska iestāšanās un ietekmesvarbūtību, izmantojot trīs līmeņu skalu (zema, vidēja vai augsta riskaiespējamība). Projekta iesniedzējs, aizpildot veidlapu, riskuuzskaitījumu drīkst papildināt ar citiem risku veidiem.61

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.4.-1.tabula. 1.tabula. Risku novērtējuma veikšanas piemērsRisku grupa Risks Riska analīze un novēršanas pasākumiRiskaiespējamībaRiskaietekmeFinanšu riskiCenu pieaugumsbūvniecībā līgumadarbības laikāIepirkumā un līgumos par būvdarbu veikšanu tiks strikti noteikta būvdarbulīgumsumma, cenu korekcijas iespēju inflācijas ietekmē paredzot konkrēta Vidēja Augstaprocenta ietvaros, kā arī tikai ilgtermiņa saistībām.Vides riskiNegatīva ietekme uzvidiPašvaldības integrētās attīstības programmā ir iekļauts stratēģiskāsietekmes uz vidi pārskats, kura ietvaros ir veikts katra plānotā projekta, taiskaitā arī šī projekta iespējamo negatīvo ietekmes uz vidi apzināšana, irizstrādāti veicamie pasākumi, lai negatīvā ietekme nerastos. Būvdarbinotiks, ievērojot vides aizsardzības prasības un neradot ilgstošu negatīvoietekmi uz vidi. Vides aizsardzības prasības tiks iekļautas būvdarbuiepirkuma nolikumā, tiks veikts „zaļais iepirkums”.ZemaZemaPolitiskie riskiIzmaiņas normatīvajosaktos par ES fonduvadībuProjekta īstenošanas komanda izvērtēs izmaiņas normatīvajos aktos unsagatavos nepieciešamo dokumentāciju projekta turpmākai īstenošanaiatbilstoši jaunajai kārtībai. Pašvaldībai ir finanšu rezerves, ko var papildusnovirzīt projekta realizācijai, ja mainās finansēšanas shēma vai rodasneattiecināmās izmaksas.VidējaAugstaTehniskie riskiProjekta ietvarosradītās infrastruktūrasvai iegādātā aprīkojumatehniskas problēmasRisks ir zems, jo projekta ietvaros no tehnoloģiskām iekārtām plānotsatjaunot apgaismojumu, kas ir standarta risinājums un pārbaudītāmkvalitātes prasībām. Kontrolējot darbu izpildi, tiks pievērsta uzmanībaizmantoto materiālu kvalitātei un līgumos tiks paredzēts garantijas laiks ungarantijas laika nodrošinājums, kas tehnisku problēmu rašanās gadījumāvarēs tikt izmantots to novēršanai.ZemaZema62

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Jutīguma analīzeJutīguma analīze projektam tiek veikta, lai novērtētu projektasagaidāmo rezultātu atkarību (jutīgumu) no to ietekmējošo parametrusvārstībām, iespējamajam izmaiņām un apzinātu projekta kritiskosmainīgos.Jutīguma analīzes ietvaros jāveic:mainīgo parametru (mainīgo) identifikācija - jāidentificē visisvarīgākie mainīgie lielumi un pieņēmumi, kas var ietekmētprojekta sasniedzamos rezultātus);savstarpēji saistīto mainīgo izslēgšana - identificējot mainīgos,jāpārbauda un jānovērš savstarpēji saistīto mainīgo izmantošanaprojekta aprēķinos, jo tie izraisa dubultu kalkulāciju un var sagrozītprojekta sasniedzamos rezultātus. piemēram, izmantojot projektapieņēmumos prognozes darba ražīgumam un vispārējamražīgumam, pēdējais jau iekļauj sevī pirmo mainīgo. tādēļ jācenšasizmantot pēc iespējas neatkarīgus mainīgos, aprēķinos izslēdzotmazāk nozīmīgu mainīgo;kritisko mainīgo un pārslēgšanās punktu noteikšana - lai noteiktukritiskos mainīgos, tiek veikta ekonomiskas neto pašreizējasvērtības (ENPV) jūtīguma pārbaude attiecībā pret identificētajiemmainīgajiem. Katram mainīgajam tiek veikta jūtīguma pārbaude,mainot to par 1% un nosakot, kā mainās ENPV. Par jūtīgiem tiekuzskatīti tie mainīgie, kuru izmaiņu par 1% rezultātā arī ENPVmainās par 1% vai vairāk. Šiem jūtīgajiem mainīgajiem tiekaprēķinātas kritiskās mainīgās vērtības jeb pārslēgšanās punkti, piekuriem ENPV vērtība ir vienāda ar nulli.63

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.4.-2.tabula.Iespējamie riski un to novēršanas veidiIeteicamais riska novēršanas veidsIespējamais risksPreventīvais pasākumsIerobežojošais pasākumsKompensējošais pasākumsProjekta izstrādes gaitā izvēlētāalternatīva nav optimāla unekonomiski pamatota problēmasrisinājumamDetalizēta un objektīva esošās unprognozējamās situācijas analīze,īpašu uzmanību pievēršotizmaksu-ieguvumu ieguvumu analīzesrezultātiem.Nozares speciālistu iesaisteprojekta plānošanā.Regulāri veikt projekta ieņēmumu-izmaksu izmaksukontroli, nodrošināt visus iespējamospasākumus plānoto rezultātunodrošināšanai (sadarbības līgumi ar citāmpašvaldībām, iestādēm klientu piesaistei,jauni pakalpojumu veidi, maksimāliefektīva telpu un citu resursuizmantošana).Papildus finansējums nopašvaldības budžetainfrastruktūras uzturēšanaiun plānotā pakalpojumanodrošināšanai.Projekta izmaksu-ieguvumu analīzeneatbilst faktiskajai situācijai pēcprojekta realizācijasProfesionālu speciālistu iesaisteizmaksu-ieguvumu ieguvumu analīzesizstrādē, izmantoto datu parprognozētajām izmaksām unieguvumiem detalizēta ticamībaspārbaude, salīdzinot prognozētoslielumus ar līdzšinējiem statistikasdatiem un tendencēm.Faktisko projekta izmaksu-ieguvumu ieguvumukontrole, aprēķinu precizēšana,identificējot iegūtos sociālekonomiskosieguvumus, nodrošinot pozitīvu izmaksuieguvumuanalīzes rezultātu. Savlaicīgasadarbības iestādes informēšana parizmaiņām projektā, veicot nepieciešamāsdarbības grozījumu saskaņošanai.Papildus finansējums nopašvaldības budžetainfrastruktūras uzturēšanaiun plānotā pakalpojumanodrošināšanai, kā arī daļējaiprojekta izmaksu segšanai.Nepietiekams risku novērtējumsRisku analīzes stadijā identificētvisus iespējamos riskus, objektīvinovērtējot to iestāšanāsvarbūtību.Risku novērtēšana un vadīšana atbilstošiplānam.Risku seku un turpmākāsietekmes novēršana.64

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.5. Projekta ietekme uz vidi1.5.1. Iespējamo tiešo un netiešo vides pārmaiņu veidiJebkura saimnieciskā darbība, neatkarīgi no tās veida un formas, radaietekmi uz vidi. Šīs ietekmes raksturs var būt gan pozitīvs, gan negatīvs(dažkārt arī neitrāls), tomēr visbiežāk tā ir abu šo ietekmju veidukombinācija noteiktā proporcijā un izpaužas kā tiešas vai netiešaspārmaiņas vidē.Saskaņā ar 14.10.1998. likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1.panta 1. punktu pārmaiņas vidē ietekmē vai var ietekmēt: cilvēku, viņaveselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni,klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu, visuminēto jomu mijiedarbību.Tieša ietekme(piemēri)• Ielu un ceļu rekonstrukcija.• Publiskas peldvietasierīkošana.• Attīrīšanas iekārturekonstrukcija.• Saules kolektoruuzstādīšana uz skolas jumta.Netieša ietekme(piemēri)• Tūrisma centra izveidekultūras namā.• Semināru organizēšanapašvaldības darbiniekiem.• Velobraukšanas kampaņasorganizēšana.• EMAS-sistēmas ieviešanapašvaldībā.Būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi potenciāls ir tām darbībām, kasparedz tiešu un apjomīgu iejaukšanos dabas vidē vai kas paredzpriekšnoteikumus perspektīvā īstenojamām darbībām, kuras var radītbūtiskas pārmaiņas vidē. Visbiežāk tie ir ERAF fonda līdzfinansētiprojekti. Šādām darbībām ir obligāti jāveic t.s. ietekmes uz vidinovērtējums (IVN).Saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” par darbībām,kurām nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, uzskatāmas„aprīkojuma, iekārtas un tehnoloģijas ieviešana, papildināšana vaimaiņa, projekta īstenošana, būvniecība, dabas resursu ieguve vaiizmantošana, cilvēka darbības neskartu vai maz pārveidotu teritoriju unainavu ietekmēšana, kā arī citas darbības, kuru veikšana vaigalarezultāts var būtiski ietekmēt vidi” (likuma 1. panta 3. punkts).1.5.-1.attēls. Projektu darbību piemēri tiešai un netiešai ietekmei uz vidiESF projekti lielākoties saistīti ar saskarsmes, izglītības un sociālo grupumijiedarbības problēmu risināšanu, tai skaitā integrācijas jautājumurisināšanu, līdztiesības un sociālās vienlīdzības jautājumu risināšanu.65

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)ESF projektos parasti netiek veikta tieša iejaukšanās vidē un dabā arfiziska darba radītām pārmaiņām. Faktiski tā nav saistīta ar būvniecību,bet gan tādām risinājumu formām kā semināru organizēšana, jaunadienesta vai struktūrvienības izveide pašvaldībā, tūrisma centra izveidekultūras nama telpās u.c. Šādu projektu ieviešana tiešā veidā būtiskunegatīvu ietekmi uz vidi nerada, tādēļ ietekmes uz vidi novērtējumstām nav nepieciešams.Svarīgi ir apzināties, ka vides aizsardzības jautājumi nav atdalāmi noekonomiskās un sociālās attīstības jautājumiem un projektupieteikumu aizpilde saistībā ar vidi nav tikai formāla. Risinot kādusociālu vai ekonomisku jautājumu, nepārdomātas rīcības rezultātā vartikt nodarīts kaitējums videi, un ir liela varbūtība, ka šis kaitējumssummējoties ar citām nelabvēlīgām vides pārmaiņām, var negatīviietekmēt ekonomisko vai sociālo jomu un radīt būtiskus zaudējumus.Kļūdas pareizo risinājumu izvēlē var būt ļoti sāpīgas attiecībā pretiedzīvotājiem.Nr. 83 „Kārtība, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uzvidi”, 06.06.2006. MK noteikumi Nr. 455 „Kārtība, kādā novērtējamaietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura2000) ) un 17.02.2004. MK noteikumi Nr. 91 „Kārtība, kādā reģionālāsvides pārvaldes izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai,kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums”. Kompetentāsinstitūcija valstī ietekmes uz vidi novērtējuma jomā ir Videspārraudzības valsts birojs (www.vidm.gov.lv/ivnvb.gov.lv).EKONOMISKĀ ATTĪSTĪBAEkonomiskais kapitālsRīgā publiskās transporta infrastruktūras uzlabošanai uz apvedceļa tiekveidota luksoforu sistēma, kas no vienas puses uzlabos satiksmesdrošību, bet no otras puses ievērojami palēninās mašīnu plūsmu, ar koiedzīvotāji ir neapmierināti, jo apvedceļa būtība ir pilnīgi pretēja.SOCIĀLĀATTĪSTĪBASociālais kapitālsVIDISAUDZĒJOŠĀATTĪSTĪBAVides kapitālsSaistībā ar tiešu un apjomīgu iejaukšanos dabas vidē Eiropas Komisijasun līdz ar to arī Latvijas normatīvajos aktos ir nostiprināta preventīvavides aizsardzības pieeja šādas ietekmes identificēšanai,prognozēšanai un negatīvo aspektu priekšlaicīgai novēršanai ar mērķisekmēt tādu tautsaimniecisko izaugsmi, kas pēc būtības atbilstuilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem.Šādas pieejas mehānisms ir ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN)procedūra. . Ietekmes uz vidi novērtējumu Latvijā regulē 14.10.1998.likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, 25.01.2011. MK noteikumiILGTSPĒJĪGA(LĪDZSVAROTA)ATTĪSTĪBA1.5.-2.attēls. Ilgtspējīgu attīstību veidojošo aspektu mijiedarbība66

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.5.2. Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) pamatprincipi, mērķi, procedūru veidiIetekmes uz vidi novērtējuma procedūras pamatideja ir saistīta arpriekšlaicīgu būtiskas ietekmes novēršanu vai mazināšanu, nodrošinotlīdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību, kur darbības negatīvās ietekmes irapzinātas un novērstas jau projektēšanas stadijā, panākot, ka projektuieviešana ir vērsta uz sociālās vides, ekonomiskās vides un dabas videsinterešu sabalansēšanu.Ietekmes uz vidi novērtējums NAV nepieciešams visām darbībām – tasnepieciešams darbībām, kuru radītā ietekme uz vidi var būt būtiska. INVvisbiežāk nepieciešams, izstrādājot ERAF projektus.Ietekmes uz vidi novērtējuma pamatprincips – panākt, ka, risinot kāduproblēmjautājumu vienā sfērā, netiek nodarīts neatgriezeniskskaitējums videi, tādējādi atrisinātās problēmas vietā radot vienu, divasvai vairākas jaunas problēmas. Attīstībai ir jābūt kā mērķim, bet tikaitādā formā, lai uz tās rēķina netiktu nodarīts būtisks kaitējums videi.Projekta ietvaros paredzētās darbības, kuras saistītas ar pārmaiņāmvidē, pēc videi nodarītā kaitējuma potenciāla būtiski atšķiras.Darbībām ar izteikti augstu ietekmes varbūtību tiek veikta padziļinātaun kompleksa („lielā”) ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra, betdarbībām ar vidēji augstu negatīvas ietekmes uz vidi varbūtību tiekveikta vienkāršota, bet ne mazāk rūpīga („mazā”) ietekmes uz vidisākotnējā izvērtējuma procedūra.PIEMĒRS: „lielais” IVN• Notekūdeņu attīrīšana iekārtubūvniecība, ja to jaudapārsniedz 150 000cilvēkekvivalentuPIEMĒRS: „mazais” IVN• Notekūdeņu attīrīšanas iekārtubūvniecība, ja to jaudapārsniedz 20 000cilvēkekvivalentuNav šaubu, ka jaunas valstiskas nozīmes automaģistrāles būvniecībasradītā ietekme uz vidi ir daudz lielāka nekā jauna ielas posma izbūveipilsētas teritorijā. Tieši tādēļ pieeja, novērtējot šo darbību radītoietekmi uz vidi, var būt diferencēta – pastāv vairāki novērtējumaprocedūras veidi.ietekmes uz vidi novērtējums - procedūra, lai novērtētuparedzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanasiespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgasietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētāsdarbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasībupārkāpumu gadījumos;ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums - ietekmes uz vidinovērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiskiietekmēt vidi, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana,sabiedrības iesaistīšana vides pārskata apspriešanā un konsultācijuveikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšanavērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošanalēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemtolēmumu;sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums - procedūra, kuru varsalīdzināt ar projekta idejas palikšanu zem lupas, jo ir virknedarbību, kurām var būt būtiska ietekme uz vidi, ja kādi tāsparametri un to radītā ietekme summējas atkarībā no citu faktoruklātbūtnes. Šādas darbības nav iekļautas likuma „Par ietekmes uzvidi novērtējumu” 1.pielikumā, jo netiek uzskatīts, ka tonelabvēlīgās ietekmes potenciāls pats no sevis ir izteikti augsts.Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde izdod darbībasīstenošanas tehniskos noteikumus, kuros ietvertas speciālas videsaizsardzības prasības;67

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritorijunovērtējums - padziļināts, bet sašaurināts darbības negatīvāsietekmes uz vidi izvērtējums, kas fokusēts tikai uz ietekmes uzaizsargājamās teritorijas novērtējumu kopskatā ar nelabvēlīgāsietekmes novēršanas pasākumu priekšlikumiem un iespējamāmsākotnējo ieceru alternatīvām. Ja paredzētā darbība var būtiskiietekmēt Natura 2000 teritoriju, bet nav jāveic IVN, pēc sākotnējāIVN tās ietekmi uz teritoriju (Natura 2000) novērtē saskaņā aratsevišķi noteiktu kārtību, ko nosaka Ministru kabinets. Japaredzētajai darbībai, kura var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmesaizsargājamo dabas teritoriju (NATURA 2000), veic arī IVN, tadpapildus veikto ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamo dabasteritoriju novērtējuma ziņojumu ietver IVN ziņojumā.Ietekmes uz vidi novērtējums (gan „mazais”, gan „lielais”) tiek veikts,lai identificētu iespējamās ietekmes, prognozētu to raksturu unizšķirtu, kuras no tām ir būtiskākās, lai pēc tam izstrādātupriekšlikumus pasākumiem, kas vērsti uz to mazināšanu vai novēršanu.Projekta pieteicējs, kas secinājis, ka viņa izstrādātā projekta ietvarosplānotas aktivitātes, kuras ietvertas likuma „Par ietekmes uz vidinovērtējumu” 1.pielikumā, ar attiecīgu iesniegumu vēršas Videspārraudzības valsts birojā, lai birojs ar lēmumu apstiprinātu novērtējumaprocedūras nepieciešamību un pēc pieprasījuma izstrādātu ietekmes uzvidi novērtējuma programmu.Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras veikšanu atbildīgs irprojekta pieteicējs, proti – Vides pārraudzības valsts birojs tikai sagatavonovērtējuma programmu, nosacītu uzdevumu sarakstu, kurā iekļautsdetalizēts skaidrojums par to – ko, cik daudz un kādā detalizācijas pakāpēnepieciešams novērtēt – un pēc tam novērtē (un sniedz atzinumus) parprojekta ierosinātāja sagatavoto IVN dokumentāciju. Tātad galvenais„mājasdarbs” jāpilda pašam projekta pieteicējam, pieaicinot attiecīgonozaru vides ekspertus un speciālistus.Biroja izstrādātā programma ir par pamatu apjomīgam lauka darbam undokumentu analīzei, kā rezultāti tiek atspoguļoti IVN dokumentācijā –darba ziņojumā, kas ir nosacītas novērtējuma starpstadijas rezultātu„spogulis”, un noslēguma ziņojumā, kas ir projekta pieteicēja veiktās IVNprocedūras gala produkts – visu datu, apsvērumu un secinājumu kopa.Darbības, kurām piemīt izteikti augsts nelabvēlīgas ietekmes uz vidipotenciāls, ir iekļautas likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”1.pielikumā, un tām novērtējuma procedūra ir obligāta. Lai identificētuietekmes un novērtētu to būtiskumu, tiek ņemti vērā noteikti kritēriji.Šos kritērijus var izmantot arī projektu pieteikumu izstrādē, kadjāaizpilda pieteikuma anketas ailīte par projekta ietekmi uz vidi.IVN procedūras gaitā ikvienam sabiedrības loceklim ir tiesībaslīdzdarboties, iesniedzot priekšlikumus, ieteikumus vai iebildumus, kā arīlīdzdarboties šim nolūkam īpaši rīkotās sabiedriskās apspriešanassanāksmēs.Vides institūciju loma procedūrā lielākoties saistāma ar procesauzraudzību un kontroli, kā arī atzinumu sniegšanu par padarīto, ietverottajā arī nosacījumus novērtējuma dokumentācijas papildināšanai. Parnosacīti IVN procedūru noslēdzošu dokumentu atzīstams Videspārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma ziņojumu, kas arī irviens no dokumentiem, kas „lielā” IVN gadījumā minēts kā obligātiiesniedzams, piesakot atbildīgajās institūcijās projektus uz ESF un ERAFfondu līdzekļiem.1.5.-3.attēls. Ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras galvenie soļi68

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.5.-1.tabula. 1.tabula. Ietekmes uz vidi novērtējuma kritēriji1. Paredzēto darbību raksturojošie faktori:• apjoms;• paredzētās darbības un citu darbību savstarpējā un kopējā ietekme;• dabas resursu izmantošana;• atkritumu rašanās;• piesārņojums un traucējumi;• avāriju risks (tehnoloģijas vai izmantojamās vielas).2. Paredzētā darbības vieta un šīs vietas ģeogrāfiskās īpatnības raksturojošie faktori:• līdzšinējais zemes izmantošanas veids;• attiecīgajā teritorijā esošo dabas resursu relatīvais daudzums;• kvalitāte un atjaunošanās iespējas;• dabiskās vides absorbcijas spēja, pievēršot īpašu uzmanību ar mežu klātajām teritorijām;• teritorijas, kurās piesārņojuma līmenis ir augstāks, nekā paredz vides kvalitātes normatīvi;• iedzīvotāju blīvums attiecīgajā teritorijā;• vēsturiski, arheoloģiski un kultūrvēsturiski nozīmīgas ainavas.3. Paredzētās darbības ietekme uz:• īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, starptautiskas nozīmes mitrājiem, mikroliegumiem, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastesaizsargjoslu, aizsargjoslām ap pazemes ūdens ņemšanas vietām un virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām;• īpaši aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem.4. Paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi, ko vērtē atbilstoši 1., 2. un 3. kritērijam, ņemot vērā paredzētās darbības:• apjomu (ietekmei pakļautās teritorijas lielumu un cilvēku daudzumu tajā);• iespējamo pārrobežu ietekmi;• ietekmes nozīmīgumu un kompleksumu;• ietekmes varbūtību;• ietekmes ilgumu, biežumu un atgriezeniskumu.69

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Svarīgi nodrošināt sabiedrības pieeju informācijai par paredzētodarbību un tās alternatīvām, kā arī pieņemto lēmumu saturam, topieņemšanas pamatojumam un pasākumiem, kuri tiks veikti, lainovērstu vai samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Sabiedrībasviedokļa uzklausīšanai tiek rīkotas speciālas IVN rezultātu sabiedriskāsapspriešanas sanāksmes, kā arī izmantoti citi sabiedrības līdzdalībasveidi.Ja projekta ietvaros tiek plānota koku izciršana, tad sagaidāma lielaiedzīvotāju pretestība, pat ja uz publiski izstādītā maketa viss izskatāsskaisti.Arī hidrobūvju izveide var sagaidīt ļoti lielu iedzīvotāju pretestību, jo tāsvar aizsegt vai bojāt skatu. Jēkabpilī daudzi iedzīvotāji ir gatavisamierināties ar ikgadējiem plūdiem, bet ne ar betona bloku aizsegtuskatu no savām mājām. Risinājums būtu izvēlēties nevis lētāko betonabloku hidrobūvju risinājumu, bet meklēt acij tīkamākus (kaut arīdārgākus) risinājumus vai maksimāli labiekārtot teritoriju.70

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.5.3. Laika grafiks un nepieciešamie resursiGatavojot projekta iesniegumu, ar ietekmes uz vidi novērtējumu būtusvarīgi rēķināties jau laikus. Atkarībā no tā, vai novērtējuma procedūratiek piemērota, vai ne, novērojamas acīmredzamas izmaiņas ganprojekta sagatavošanas (un tālākas realizācijas) laika grafikā, ganfinanšu aprēķinu sadaļā. Ietekmes uz vidi novērtējums prasa gan laika,gan finanšu resursus.Vides aizsardzības jautājumus nepieciešams integrēt jau agrīnāprojektu plānošanas stadijā (kas daļā gadījumu var mainīt visa projektasaturu – sākotnēji izvēlēto risinājumu, darbības īstenošanas vietu vailaiku utt.). Novērtējuma rezultāti ir arī tie, kas projektētājam sniedzlielu daļu informācijas par to kur, ko, kā un cik lielā apmērā drīkst darīt.Atkarībā no šāda vērtējuma rezultātiem ar mērķi novērst būtiskupiesārņojuma risku vai avāriju risku var fundamentāli mainītiesprojekta saturs – kāds izvēlētais risinājums, darbības īstenošanas vieta,vai laiks utt.Ietekmes uz vidi novērtējums sākas ar pieteikumu Videspārraudzības valsts birojā, Valsts vides dienestā vai Valsts videsdienesta attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē (atbilstoši25.01.2011. MK noteikumi Nr. 83 „Kārtība, kādā novērtējamaparedzētās darbības ietekme uz vidi” 2. punkta prasībām).Ierosinātājs paredzētās darbības iesniegumam pievieno arīteritorijas karti mērogā 1:10000 vai citā atbilstošā mērogā, kurāuzskatāmi attēlota paredzētās darbības atrašanās vieta. Laiprojektētājs saņemtu lēmumu par ietekmes uz vidi novērtējumaprocedūras nepiemērošanu, ir nepieciešams vismaz mēnesis. Laikuprasa gan korespondence, gan iesnieguma sagatavošana. Turklātgadījumā, ja nav iesniegta visa informācija, kas nepieciešamavērtējuma veikšanai, process kļūst tikai garāks. Par sākotnējā IVNveikšanu ir jāmaksā valsts nodeva – 150 LVL. Bez tam ,janepieciešams eksperta atzinums sākotnējam izvērtējumam,izdevumus, kas saistīti ar eksperta darbu, atbilstoši 25.01.2011.MK noteikumiem Nr. 83, sedz ierosinātājs.Zinot kritērijus, pēc kuriem identificē ietekmes un novērtē tobūtiskumu, projekta pieteicējs jau pats var izdarīt aptuvenuminējumu par to, vai papildus „mazajam” izvērtējumam būsnepieciešams arī „lielais” izvērtējums. Tādējādi laicīgi varsagatavoties vides institūciju lēmumam;Kad ar lēmumu zināms, kāda IVN procedūra jāpiemēro, varaptuveni izrēķināt tālāk nepieciešamo laiku – t.s. „lielā”novērtējuma pilna procedūra, kuras ietvaros kā obligātsnosacījums ir vairāku sabiedrisko apspriešanu veikšana u.c., varilgt no pusgada līdz diviem gadiem. Protams, viss ir atkarīgs no tā,kādā tempā un kvalitātē veikti uzdotie „mājasdarbi”. Arīnovērtējuma procedūras izmaksas variē atkarībā no projektāparedzētajām aktivitātēm un nepieciešamā pētījuma laukaplašuma - var izmaksāt no pāris tūkstošiem līdz desmitiemtūkstošu latu un vairāk;Pēc IVN noslēgšanas pašvaldības ir vienas no institūcijām, kuraspieņem gala lēmumu par paredzētās darbības realizācijasakceptēšanu vai aizliegšanu savā teritorijā. Ja IVN gaitā tiekizskatītas vairākas alternatīvas teritorijas, pašvaldību loma kļūstvēl lielāka īstenošanas vietu izvēlē. Pašvaldības IVN procesāiesaistās arī kā vidutājs, nodrošinot informāciju par projektiem tāsadministratīvās tīvās teritorijas iedzīvotājiem. Ja pašvaldība ir arīprojekta ierosinātājs, tad tās loma IVN procesā ir vēl lielāka.71

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.5.-2.tabula.Iespējamie riski un to novēršanas veidiIespējamais risksIeteicamais riska novēršanas veidsPreventīvais pasākumsIerobežojošais pasākumsKompensējošais pasākumsProjekta pieteicējs aizmirst vainepadomā par sākotnējā IVNveikšanas nepieciešamībuPieņemt un atcerēties „kā likumu”, kaVISĀM darbībām ir/var būt kāda ietekmeuz vidi (negatīva, pozitīva).Detalizēti iepazīties ar likuma „Parietekmes uz vidi novērtējumu” un MKnoteikumu Nr. 83 „Kārtība, kādānovērtējama paredzētās darbībasietekme uz vidi” prasībām.Uz laiku apturēt projekta ieviešanu,lai veiktu sākotnējo IVN un skaidrizinātu projekta darbību turpmākoattīstību.Veidot pieļauto kļūdusarakstu, lai nepieļautulīdzīgas kļūdas nākošajosprojektos un pasākumos.Projekta pieteicējs nepareiziaprēķina „lielā” IVN veikšanainepieciešamo laikuSākotnējā IVN detalizēta izpēte, veicamopasākumu paredzēšana un plānošana.Pieredzes apmaiņa ar citām pašvaldībāmlīdzīgu pasākumu veikšanā.Ja IVN tiek veikts projekta periodā(nevis pirms projekta uzsākšanas),projekta laika grafika grozījumuveikšana un saskaņošana arfinansētāju.Citu (sekojošo) projektaaktivitāšu pārplānošana, laitās ieviestu īsākā termiņānekā sākotnēji plānots.Projekta pieteikuma ailīti parprojekta ietekmi uz vidi aizpildatikai „ķeksīša pēc”Iepazīšanās ar praktiskiem negatīvajiempiemēriem, kad nepietiekošasuzmanības un nopietnības pievēršanaprojekta ietekmei uz vidi „izgāzusi” visuprojektu.Projektu speciālistu apmācības.Neparedzēto izmaksu ieplānošanaprojekta budžetā.Kad atklājas papildusnepieciešamās darbības saistībā arIVN, veikt grozījumus projekta laikagrafikā un budžetā.Izvērtēt iespēju uz laikuapturēt projekta ieviešanu.Izdarīt secinājumus nākotnesprojektiem.72

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.6. Būvniecības tehnisko projektu sagatavošanaIzmaksu un realizācijas laika ziņā apjomīgākie ES projekti ir saistīti ardažādu objektu būvniecību vai rekonstrukciju. Pamats jebkuraibūvdarbu veikšanai ir būvniecības tehniskais projekts, kurā detalizēti,gan rasējumu, gan darbu veidu uzskaitījumu un apjomu veidā ir jābūtiekļautiem pilnīgi visiem veicamajiem būvdarbiem objektā, kas irnepieciešami, lai būve atbilstu būvniecības normatīvajiem aktiem,pasūtītāja interesēm un projekta mērķiem. Diemžēl, praktiskā pieredzeliecina par to, ka nekvalitatīvi būvniecības tehniskie projekti bieži irgalvenais pamats tam, ka projektā nav iespējams pilnā apjomā sasniegtplānotos rezultātus, ir nepieciešami projekta grozījumi vai arī rodasdažāda veida izmaksas, kas nav apmaksājamas no ES projektulīdzekļiem, un rada ievērojamus papildus izdevumus pašvaldībasbudžetam.Biežāk sastopamās kļūdas tehniskajos projektos:Tehniskajos projektos netiek iekļauti būtiski darbu apjomi, patveselas sadaļas, kas ir nepieciešami normālai objektaekspluatācijai (ārējie pieslēgumi elektrotīkliem,iekšējietelekomunikāciju tīkli, signalizāciju sistēmas, siltummezgli,siltinājums atsevišķām ēkas daļām, lieveņu nojumes utt.).Nekvalitatīvi veikta objekta apsekošana un tehniskā izpēte pirmstehniskā projekta izstrādes uzsākšanas (topogrāfiskā uzmērīšana,tehniskā ekspertīze, mērījumi u.tml.), kā rezultātā paredzētiebūvdarbi nav pietiekoši, lai atrisinātu visas esošās problēmas unnodrošinātu normālu objekta ekspluatāciju (piem., pietiekoša lietuūdens novadīšana vai novērsta jumta tecēšana).Neprecīzu tehnisko noteikumu, esošo komunikāciju tīklukartogrāfiskā materiāla kļūdu dēļ tehniskajos projektos paredzētosapakšzemes tīklus nav iespējams savienot ar maģistrālajiemtīkliem, vai būvdarbu laikā tiek bojātas esošās pazemeskomunikācijas.Tehniskajos projektos paredzētie vides pieejamības pasākumi navatbilstoši ES projektā paredzētajiem pasākumiem vai arīprojektētāja kļūdu dēļ veiktie vides pielāgojumi faktiski nedarbojas(stāvas, šauras, slidenas uzbrauktuves, šauras tualetes,nepietiekami plaši apgriešanās laukumi utt.).Savstarpējās neatbilstības starp rasējumos iekļautajiem darbiemun darbu apjomos norādītājiem darbu veidiem un apjomiem.Tehniskajā projektā iekļautie risinājumi neatbilst pasūtītājavajadzībām (telpu plānojums, apdares materiālu veidi, apkures,signalizāciju sistēmu veidi, labiekārtojuma un aprīkojuma veidiutt.).Tehniskajā projekta paredzētie risinājumi neatbilst pasūtītājaizvirzītajiem mērķiem, piemēram, energoefektivitātes vaiekspluatācijas izmaksu ziņā.Iemesli nepilnīgiem tehniskajiem projektiem ir dažādi, tomēr lielu daļuno tiem pasūtītājam ir iespējams būtiski samazināt vai pat novērst,savlaicīgi un pārdomāti organizējot tehnisko projektu izstrādi.73

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.6.1. Tehnisko projektu izstrādes laika grafika plānošanaTehniskā projekta izstrāde sevī ietver vairākus būtiskus darba posmus, kuriem ir jāplāno objektīvi nepieciešamais laiks.1.6.-1.tabula. 1.tabula. Tehniskā projekta izstrādes posmiNr.p.k. Tehniskā projekta izstrādes posms1. Būvniecības pieteikuma izstrāde2. Arhitektūras un plānošanasuzdevuma izstrāde3. Projektēšanas tehnisko noteikumusavākšana no dažādām institūcijām4. Darba uzdevuma izstrādeprojektēšanai5. Iepirkums tehniskā projekta izstrādespakalpojumiem (ja nepieciešams)6. Objekta apsekošanas un tehniskāsekspertīzes veikšana7. Tehniskā projekta izstrāde8. Tehniskā projekta 1.redakcijassaskaņošana ar pasūtītāju9. Tehniskā projekta gala redakcijasizstrāde10. Tehniskā projekta gala redakcijassaskaņošana ar pasūtītāju11. Tehniskā projekta ekspertīze12. Tehniskā projekta saskaņošana artehnisko noteikumu izdevējiem13. Tehniskā projekta akcepts būvvaldēOptimāli plānojamais laiksIesaistītās institūcijas1 nedēļa Pasūtītājs un būvvalde2 nedēļasBūvvalde(10 darba dienas)4-12 nedēļas (atkarībā no iesaistīto Pasūtītājsinstitūciju daudzuma)Ugunsdzēsības departaments, VAS „Latvijas Valsts ceļi”,Veselības inspekcija;Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji (ūdens, kanalizācijas,siltuma, elektroenerģijas, telekomunikāciju piegādespakalpojumu sniedzēji)2 nedēļas Pasūtītājs, iestādes vadītājs sadarbībā ar būvvaldi2 - 8 nedēļas (atkarībā no prognozētās Pasūtītājs, juridiskā daļalīguma summas un iepirkuma veida)4-8 nedēļas (topogrāfisko uzmērīšanu Projektētājs, tehniskie eksperti, mērniecības darbunevar veikt ziemā, kad zemi klāj sniegs) veicēji12 – 48 nedēļas (atkarībā no objekta Projektētājs, pasūtītājssarežģītības pakāpes)1-2 nedēļas Pasūtītājs, iestādes vadītājs, būvvalde4 nedēļas Projektētājs, pasūtītājs2 nedēļas Pasūtītājs, iestādes vadītājs, būvvalde2-4 nedēļas Neatkarīgie eksperti2 - 8 nedēļas (atkarībā no iesaistīto Projektētājs un institūcijas, kas izdevušas tehniskosinstitūciju daudzuma)noteikumus3 nedēļasPasūtītājs, Būvvalde(15 darba dienas)74

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Optimālais tehniskā projekta izstrādes laiks vidēji sarežģītamtehniskajam projektam, piemēram, bērnudārza ēkas rekonstrukcija,plānojams 40 nedēļas jeb ~10 mēneši. Protams, ka vairākus darbuposmus var veikt paralēli, kā arī īsākos laika termiņos, ja konkrētātehniskā projekta izstrāde ir steidzami nepieciešama un ir noteikta kāgalvenā prioritāte.Tāpat pasūtītājam ir jāsaprot, ka tehniskie projekti savstarpēji ļotiatšķiras pēc objektu sarežģītības pakāpes, kas tieši ietekmē minimālinepieciešamo laiku tehniskā projekta izstrādei objektīvu apstākļu dēļ,tāpēc ieteicams konsultēties ar būvniecības speciālistiem par katrakonkrēta tehniskā projekta izstrādei nepieciešamo laiku, ko arī ņemtvērā gan izstrādājot iepirkuma nolikumu projektēšanai, gan plānojotkopējo projekta realizācijas laika grafiku.Asās konkurences dēļ, kad iepirkumos bieži tiek piemērotssaimnieciskā izdevīguma princips, kurā pie vērtēšanas kritērijiemiekļauj arī darbu izpildes termiņu, projektētāji nereti piedāvā veikttehniskā projekta izstrādi ļoti īsā laika sprīdī, kas rada ļoti augstu riskunekvalitatīvam darbam un ievērojamām problēmām būvniecības laikā.Lai šo risku samazinātu, ieteicams, konsultējoties ar būvniecībasspeciālistiem, aprēķināt optimāli nepieciešamo laiku kvalitatīvatehniskā projekta izstrādei, un iepirkuma nolikumā paredzēt, kapapildus punktus pretendentiem par īsāku laiku darba veikšanainepiešķir.negatīvi ietekmēs visu turpmāko projekta realizācijas gaitu unrezultātu.Būtisks iemesls nepietiekošam laikam tehnisko projektu sagatavošanaiir fakts, ka līdz šim vairumā ES projektu, kā projekta kvalitātes kritērijsto atlasē ES finansējuma piešķiršanai, tika vērtēta projekta gatavībasstadija – akceptēta tehniskā projekta esamība, kas daudzas pašvaldībasrosināja izstrādāt un akceptēt tehniskos projektus ļoti īsā laikā,tādejādi nepietiekoši etiekoši uzmanības veltot to saturam un kvalitātei. Šofaktoru varētu novērst, ja valstiskā līmenī tiktu pieņemts lēmums parcitiem principiem ES finansējuma sadalei, piešķirot tos pēc teritorijasun kvotu principa, nevis pēc atklāta konkursa projektu iesniegumuatlasei.Ieteikums pašvaldībām jau šobrīd izvērtēt savas vajadzības, sastādītprioritāri realizējamo projektu sarakstu nākamajam ES plānošanasperiodam 2014.-2020.gadam 2020.gadam un jau 2012.un 2013.gadā uzsākt tehniskoprojektu izstrādi, plānojot pietiekošu laiku to kvalitātes nodrošināšanai.Pasūtītājam ir jāapzinās, ka iepirkuma nolikuma darba uzdevumāparedzot pārāk īsu laiku tehniskā projekta izstrādei, kvalitatīvutehnisko projektu nebūs iespējams izstrādāt, kā arī faktu, ka augstikvalificēti projektētāji šādā iepirkumā nemaz nepiedalīsies, bet darbuuzņemsies veikt maz pieredzējuši vai zemas kvalitātes projektētāji, kas75

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.6.2. Darba uzdevuma tehniskā projekta izstrādei sagatavošanaBūvniecības tehniskā projekta darba uzdevuma pamatu veidobūvvaldes izsniegtais plānošanas un arhitektūras uzdevums, kas toppēc pasūtītāja būvniecības pieteikuma. Būvniecības likumdošanā navstingri reglamentēts, kādas specifiskās prasības ir jāizvirzabūvprojektēšanai, pieslēgumiem vai īpašajiem noteikumiem. Tas, cikstingras un detalizētas prasības būs iekļautas plānošanas unarhitektūras uzdevumā, ir tikai būvvaldes kompetencē, tāpēc neretitiek sagatavota nepieciešamā veidlapa, norādot minimālinepieciešamo informāciju, kā rezultātā ā arhitektūras un plānošanasuzdevumā, kā arī darba uzdevumā projektēšanai ietvertās prasības irvispārīgas un nepilnīgas.Sastādot darba uzdevumu tehniskā projekta izstrādei, ir jāpiesaistavisas puses, kas būs tieši saistītas ar konkrēto projektu un būvējamoobjektu gan projekta realizācijas gaitā, gan arī pēc tā beigām.Sagatavojot darba uzdevumu pašvaldības bērnudārza ēkasrekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādei, ir nepieciešams piesaistītbērnudārza vadītāju, speciālistus (medmāsu, sporta pedagogu, virtuvesdarbiniekus, audzinātājas un auklītes utt.), ES projekta vadītāju,pašvaldības būvniecības speciālistu, vietējos komunālo un sabiedriskopakalpojumu sniedzējus, izpilddirektoru un būvvaldes speciālistu.Pasūtītājam, jau sākotnēji sagatavojot būvniecības pieteikumubūvvaldei, ir maksimāli detalizēti jāapraksta savas vajadzības, kasrealizējot izstrādājamo tehnisko projektu būs jāapmierina. Būvvalde,izvērtējot pasūtītāja sniegto sākotnējo informāciju, izvērtē, kādasspecifiskas prasības ir jāiekļauj plānošanas un arhitektūras uzdevumā,no kādām iesaistītajām institūcijām ir jāsaņem tehniskie noteikumi untehniskā projekta akcepts.Protams, ka atsevišķie speciālisti varēs norādīt tikai tieši ar to darbavietu saistītās prasības un galīgo darba uzdevumu būs nepieciešamsizstrādāt būvniecības speciālistiem, bet konkrētās iestādes specifiskāsprasības (telpu platības un izmantošanas mērķi, aprīkojums, esošo unnepieciešamo ārējo pieslēgumu jaudas, izvietojums un teritorijaslabiekārtojums) detalizēti definēt var tikai speciālisti, kas ikdienāstrādā šajā objektā.Daudzās pašvaldībās būvvaldes funkcijas un pašvaldības būvniecībasspeciālista funkcijas nereti veic viens vai daži darbinieki, kas irsavstarpēji cieši saistīti. Šajā gadījumā priekšrocība ir mazāksnepieciešamais laiks savstarpējai komunikācijai un dokumentu apritei,bet rodas risks, ka nepietiekoši kvalitatīvi un objektīvi tiek izvērtētastehniskajā projektā iekļaujamās prasības, piemēram, tehniskāsekspertīzes nepieciešamība, sākotnēji ietaupot projektēšanainepieciešamās izmaksas un laiku, bet rezultātā akceptējot zemukvalitāti tehniskos projektus.ES projekta vadītāja funkcijas darba uzdevuma projektēšanas gaitā irsekot, vai tehniskajā projektā paredzētas visas specifiskās prasības, nokurām ir atkarīga ES finansējuma saņemšana, piemēram, ēkasizmantošanas mērķu atbilstība projekta mērķim, vides pielāgojumipersonām ar funkcionāliem traucējumiem, aprīkojums,energoefektivitātes rādītāji utt.76

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Izpilddirektora uzraudzība darba uzdevuma izstrādes gaitā irnepieciešama, lai jau projektēšanas sākuma stadijā saskaņotu iestādesvēlmes ar pašvaldības un projekta iespējām, pretējā gadījumā rodasrisks, ka tehniskā projekta darba uzdevumā iestādes darbinieki iekļaujpārāk augstas prasības telpu platībām, aprīkojumam un citiemtehniskajiem risinājumiem, kas būtiski sadārdzina tehniskā projektarealizāciju un neatbilst pašvaldības finansiālajām iespējām, līdz ar totehnisko projektu nav iespējams realizēt vai tas ir jāpārstrādā.Ieteicams tehniskā projekta darba uzdevumā kā obligātu prasībuietvert detalizētu tehnisko apsekošanu (topogrāfiskā uzmērīšana araugstuma atzīmēm, dažādi mērījumi un ekspertīzes), jo bez tās bieživien sākotnējā informācija par objekta tehnisko stāvokli ir aptuvena, kārezultātā projektā var rasties būtiskas kļūdas aprēķinos un tehniskajosrisinājumos. Šāda tehniskā apsekošana pirms projektēšanas irobjektīva sākotnējā informācija par tehnisko stāvokli, pamatojums unatskaites punkts, ja vēlāk rodas neparedzētie darbi, vai laika gaitāobjekta tehniskais stāvoklis ir pasliktinājies, kas ir būtisks arguments,pieprasot ES projekta grozījumus un/vai papildus finansējumu noprojekta attiecināmajām izmaksām.77

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.6.3. Līgumā par tehniskā projekta izstrādi iekļaujamie noteikumiLai izstrādājamais tehniskais projekts atbilstu pasūtītāja vajadzībām,nepieciešams ne tikai kvalitatīvi un detalizēti izstrādāt darbauzdevumu, bet arī līgumā ar darbu izpildītāju noteikt atbildībasmehānismus, jo diemžēl, praktiskā pieredze liecina, ka par tehniskāprojekta kļūdām visbiežāk augstu cenu maksā pasūtītājs (dažreizbūvnieks, atkarībā no būvniecības līguma noteikumiem).Ieteicams līgumā iekļaut projektētāja profesionālu un materiāluatbildību par tehniskā projekta atbilstību pasūtītāja izstrādātajamdarba uzdevumam, būvnormatīviem un vides pieejamības un citāmspecifiskām prasībām, nosakot soda sankcijas (konkrēta naudassumma vai summa procentos no kļūdas labošanas izmaksām) partehniskā projekta realizācijas gaitā konstatētajām neatbilstībām. Laiizvairītos no riska, ka būtisku kļūdu rezultātā aprēķinātās ievērojamāssoda sankcijas paliek nesamaksātas, jo projektēšanas uzņēmums kļūstmaksātnespējīgs, ieteicams jau iepirkumā no pretendentiem pieprasītbankas garantijas vai apdrošināšanas kompāniju profesionālociviltiesisko apdrošināšanu, kas ir spēkā līdz objekta nodošanaiekspluatācijā.Lai palielinātu projektētāju atbildību par sava darba kvalitāti, līgumāvar iekļaut punktu, ka pasūtītājs būtisku tehniskā projekta kļūdugadījumā informē attiecīgo pilnvaroto sertificēšanas institūciju, kas irizsniegusi sertifikātu projektētājam, par nekvalitatīvu darbu(pienākumu informēt sertificēšanas institūcijas par tehniskajiemprojektiem, kas neatbilst normatīvajiem aktiem vai tehniskajiemnoteikumiem nosaka vispārīgie būvnoteikumi). Ja līguma soda sankcijunosacījumos lieto formulējumu „būtiska kļūda”, tad ir jādod arī precīzsformulējums robežām, līdz kurām kļūdas ir uzskatāmas par būtiskāmvai nebūtiskām, pretējā gadījumā šāda līgumā ietverta soda sankcijakļūst formāla un strīdīgi piemērojama.Par būtisku tehniskā projekta kļūdu var uzskatīt papildus būvniecībasdarbus projektā virs 10000 LVL (virs 5-10%) vērtībā vai kopējābūvniecības laika pagarinājumu par 3 mēnešiem, bet šie lielumi iratkarīgi no kopējā tehniskā projekta sarežģītības, izmaksām un apjoma.Iepirkumā par tehnisko projektu izstrādi vēlams pie darba uzdevumaun piedāvājuma vērtēšanas kritērijiem iekļaut arī tehniskā projektaautoruzraudzību būvniecības laikā. Līgumā ieteicams noteikt autorapienākumu pilnvarot noteiktā termiņā citu atbilstošu speciālistu, japats autors kaut kādu iemeslu dēļ nepiekrīt veikt autoruzraudzību, kāarī pasūtītāja tiesības izvēlēties autoruzraugu bez autora piekrišanas, jatehniskā projekta autors pats ir atteicies veikt šo darbu un noteiktajātermiņā (piemēram, 1 mēneša laikā no pasūtītāja uzaicinājuma) navpilnvarojis kādu citu speciālistu veikt konkrētā objektaautoruzraudzību. Šādi iepirkuma un līguma nosacījumi novērstu riskupar neprognozējamām nozējamām autoruzraudzības izmaksām, jo tās būtu jaunoteiktas iepirkuma par projektēšanu laikā, kā arī novērstu risku parbūvdarbu apstāšanos sakarā ar autora atteikumu veiktautoruzraudzību.Kādā pašvaldībā apstājās apjomīga projekta realizācija un būvdarbi, jotehniskā projekta autors atteicās pats veikt autoruzraudzību, kā arīatteicās pilnvarot citus speciālistus veikt autoruzraudzību. Citāpašvaldībā, kur iepirkums bija veikts tikai par tehniskā projekta izstrādi,būtiski aizkavējās būvdarbu uzsākšana, jo tehniskā projekta autors parautoruzraudzības veikšanu sākotnēji pieprasīja samaksu 7% apmērā nobūvniecības izmaksām, kas ~5 reizes pārsniedz vidējās izmaksasautoruzraudzības darbiem (parasti 1-2% no būvdarbu izmaksām). Abosgadījumos pašvaldība a bija situācijas ķīlnieks vairākus mēnešus, līdzizdevās vienoties ar tehniskā projekta autoru.78

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.6.4. Būvniecības tehniskā projekta kvalitātes kontroleIzstrādātā būvniecības tehniskā projekta kontrole ir pēdējais posms,kad pasūtītājam ir neierobežotas iespējas ietekmēt projektu un tajāiekļautos risinājumus. Ir jāapzinās, ka parakstot no pasūtītāja puses unakceptējot no būvvaldes puses tehnisko projektu, mainīt to drīkst tikaiar tehniskā projekta autora piekrišanu, veicot būvniecībasnormatīvajos aktos nepieciešamo dokumentu sagatavošanu (ierakstiautoruzraudzības žurnālā, precizējumi un papildus saskaņojumitehniskajā projektā u.c.), apmaksājot papildus projektēšanas darbus,kā arī saskaņojot nepieciešamās izmaiņas ar ES projektu sadarbībasiestādēm, lai izmaiņas akceptētu un varētu iekļaut attiecināmajās.Pašvaldības bieži vien, taupot finanšu līdzekļus, būvekspertīzi izvēlasveikt tikai tad, ja tā ir obligāta prasība no būvniecības normatīvo aktupuses (piem., sabiedriski nozīmīgām būvēm). Taupības nolūkosekspertīze tiek veikta tikai atsevišķām tehniskā projekta daļām, neviskopumā visam tehniskajam projektam. Tomēr praktiskā pieredzeliecina, ka bieži vien uz tehniskā projekta izstrādi un ekspertīziietaupītā nauda daudzkārt lielākā apmērā ir jāizdod par tehniskāprojekta kļūdu labojumiem būvniecības laikā. Ir ieteicams veiktekspertīzi gan arhitektūras daļai, gan arī inženiersistēmu daļai, uzticotto veikt neatkarīgiem nozares ekspertiem, kas ir specializējušies uznoteiktām projektēšanas jomām.Tehnisko projektu ekspertīzes bieži vien netiek veiktas arī tādēļ, kaeksperts, kas vērtē izstrādāto tehnisko projektu, ir vai nu netiešisaistīts ar projektētāju (personīgo paziņu loks būvniecības nozarē), vaiarī savus pienākumus veic virspusēji, piemēram, pats personīgibūvniecības objektu nemaz neapmeklējot un tehnisko projektuvērtējot tikai „uz papīra”. Rezultātā formāli tehniskā projektaekspertīze ir veikta, bet būtiskās kļūdas var palikt nepamanītas.Risinājums šāda riska novēršanai ir arī eksperta atbildības par tehniskāprojekta kvalitāti pastiprināšana līgumā par darbu veikšanu, līdzīgi kāprojektētājam nosakot soda sankcijas (konkrēta naudas summa vaisumma procentos no kļūdas labošanas izmaksām) par tehniskāprojekta realizācijas gaitā konstatētajām neatbilstībām. Vispārīgiebūvnoteikumi nosaka, ka „atbildīgais eksperts, kurš sniedzis pozitīvuatzinumu par būvprojektu, kopā ar būvprojekta atbildīgo projektētājuir solidāri atbildīgs par būvprojekta risinājumu atbilstību normatīvoaktu un tehnisko noteikumu prasībām. Atbildīgajam ekspertamjāapdrošina sava profesionālās darbības atbildība par veiktās darbībasvai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citiem būvniecībasdalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai.Profesionālā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana:Arhitektu/inženieru/būvuzraugu civiltiesiskās atbildības apdrošināšana irnepieciešama gadījumam, ja trešā persona (tajā skaitā pašvaldība)iesniedz prasību fiziskai vai juridiskai personai, kas veikusi projektēšanas,būvuzraudzības vai inženiera darbības par to zaudējumu atlīdzību, kasradušies pieļaujot kļūdu projektētāja/ inženiera vai būvuzraugaprofesionālajās darbībās.Kādi zaudējumi tiek atlīdzināti?Tiek atlīdzināti zaudējumi trešajām personām (gan būvniecībāneiesaistītām, gan iesaistītām), sakarā ar finansiālo kaitējumu, kas izrietno kaitējuma trešās personas veselībai vai īpašumam. Parapdrošināšanas gadījumu tiek uzskatīta jebkura reāla vai iespējaminotikusi nolaidība, kļūda vai neizdarība apdrošinātās profesijaspraktizēšanā, par kuru vēlāk var tikt celta prasība vai izvirzīta pretenzija.Apdrošināšanas līgumā var paredzēt arī zaudējumu atlīdzināšanu sakarāar finansiālo kaitējumu, ja projekta kļūdu dēļ nākas kaut ko pārbūvēt, jotās neatbilst prasībām.79

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Ir skaidrs, ka būvniecības tehnisko projektu izstrādē vienmēr būs kādasprecizējamas nianses, kas atklāsies būvniecības laikā, it īpaši tasattiecas uz esošu objektu rekonstrukciju, kad visdetalizētākāsekspertīzes pilnībā nevarēs novērtēt objekta stāvokli un tā izmaiņasbūvdarbu veikšanas gaitā (LBN 501-0606 „Būvizmaksu noteikšanaskārtība” ir paredzēts, ka koptāmē ietver pasūtītāja finanšu rezervineparedzētiem darbiem un izdevumiem – būvdarbu izpildes laikāatklātu papildus veicamo darbu un sadārdzinājumu finansēšanai.).Tomēr ES projektu kontekstā, kad IUB neatbalsta finanšu rezervesiekļaušanu būvdarbu tehniskajās specifikācijās un līdz ar to arībūvdarbu līgumu tāmēs, tehniskajam projektam veiktās ekspertīzes irbūtisks arguments, lai pašvaldība spētu pamatot sadarbības unuzraugošajām iestādēm radušos papildus būvdarbus kā iepriekšneparedzētos un panāktu to iekļaušanu projekta attiecināmajāsizmaksās no projekta rezerves neparedzētajām izmaksām, pirms tamveicot nepieciešamās iepirkumu procedūras.Lai pietiekoši izvērtētu tehniskā projekta atbilstību pasūtītāja unturpmākās objekta ekspluatācijas vajadzībām, ir nepieciešama visuiesaistīto pušu piedalīšanās tehniskā projekta izstrādes darbasanāksmēs ar projektētāju, regulāri sekojot līdz sev svarīgo lietuiekļaušanai projektā (projekta vadītājam – rezultatīvie rādītāji, iestādesvadītājam un nozares speciālistiem – atbilstība un funkcionalitāte,būvvaldei – atbilstība būvnormatīviem u.tml.). Saskaņojot izstrādātotehnisko projektu, visām iesaistītajām pusēm pirms tehniskā projektaparakstīšanas ieteicams uzrakstīt atzinumu par tām tehniskā projektasadaļām, kas atbilst to kompetencei. Rokasgrāmatas pielikumā irpievienoti jautājumi tehniskā projekta kvalitātes pārbaudes veikšanaiiesaistītajiem speciālistiem, kas var palīdzēt daudzpusīgi izvērtēttehnisko projektu. Tādējādi tiks panākts, ka visas iesaistītās puses būsdetalizēti iepazinušās ar izstrādāto tehnisko projektu un izvērtējušas,vai tas atbilst to jomas specifiskajām vajadzībām un iespējām. Pretējāgadījumā nereti ir situācija, kad iestādes vadītājs vai speciālistitehnisko projektu paraksta, īsti neizprotot ne tajā iekļauto telpuizvietojumu, ne aprīkojumu, ne paredzētos tehniskos risinājumus, betsākoties būvniecībai un redzot praktiski paredzētos risinājumus, tiekceltas pretenzijas un pieprasīti tehniskā projekta grozījumi, kas radalielu risku būvdarbu kavēšanai, nepieciešamībai pēc jaunām iepirkumuprocedūrām vai neattecināmām izmaksām projektā.Alternatīvā aprūpes centra vadītāja ar tehniskajā projektā paredzētolabiekārtojumu un iebūvējamām iekārtām detalizēti iepazīstas tikai pēclīguma noslēgšanas ar būvnieku, rezultātā tiek konstatētas būtiskasneatbilstības iestādes vajadzībām, ir nepieciešamas izmaiņas tehniskajāprojektā, kas rada izmaiņas iepirkuma priekšmetā un nepieciešamību pēcjauna iepirkuma, kā rezultātā vai nu tiek kavēti projekta realizācijastermiņi veicot nepieciešamos saskaņojumus un jaunu iepirkumu, vairodas neattiecināmas izmaksas pašvaldībai, vai arī tiek uzbūvētsatbilstoši tehniskajam projektam, kas neapmierina ēkas lietotājus.Ir jāņem vērā, ka detalizētai tehniskā projekta kvalitātes kontrolei irnepieciešams laiks, lai visi speciālisti varētu iepazīties ar savas jomassadaļām. Šī procesa atvieglošanai ieteicams jau projektēšanas darbauzdevumā iekļaut pienākumu projektētājam periodiski un detalizētiprezentēt un izskaidrot tehnisko projektu tā izstrādes gaitā visāmiesaistītajām pusēm vienkopus, tādejādi tiktu panākta vienota izpratneun interešu saskaņošana jau tehniskā projekta izstrādes laikā, kasrezultātā būtiski uzlabotu tehniskā projekta atbilstību pasūtītāja unprojekta mērķiem. Arī būvvaldes speciālistiem ir jābūt pietiekošikvalificētiem un nepārslogotiem, lai veltītu nepieciešamo uzmanībutehniskā projekta kvalitātes un atbilstības būvniecības normatīviemkontrolei pirms tehniskā projekta akceptēšanas.Ja tiks veikti visi iepriekš minētie pasākumi būvniecības tehniskoprojektu izstrādes organizēšanai un kontrolei, tad kopumā būtiskiuzlabosies tehnisko projektu kvalitāte un samazināsies būvdarbuveikšanas laiks, kā arī uzlabosies infrastruktūras lietotāju apmierinātībaar objekta kvalitāti un ievērojami samazināsies risks parneattiecināmām izmaksām ES projektos. Būvniecības projektu jomānoteikti ir jāievēro princips: 80% laika plānošanai un 20% realizācijai, jorisks un izmaksas šo projektu realizācijai ir ļoti augsts, kā arī projektarezultāti un kvalitāte tiks vērtēta vēl vairākus gadu desmitus.80

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.6.-2.tabula.Iespējamie riski un to novēršanas veidiIeteicamais riska novēršanas veidsIespējamais risksPreventīvais pasākumsIerobežojošais pasākumsKompensējošais pasākumsNekvalitatīvatehniskā projektarezultātā rodasdažādi papildusbūvdarbi, papildusizmaksas, kavējasdarbu izpildestermiņi, projekts navtehniski realizējams,objekts daļēji atbilstiestādes vajadzībāmun/vai projektamērķiem• Kvalificēta projektētāja piesaiste,paredzot pastiprinātu materiālo atbildībupar iespējamām kļūdām tehniskajāprojektā.• Objektīva laika plānošana tehniskāprojekta izstrādei.• Detalizēta darba uzdevuma izstrāde.• Nozaru speciālistu iesaiste darbauzdevuma izstrādē.• Tehniskā projekta ekspertīzes veikšana,paredzot atbildīgā eksperta solidāru unmateriālu atbildību ar projektētāju partehniskā projekta kļūdām.• Tehniskā projekta izstrādes gaitas unkvalitātes kontrole no visām iesaistītajāmpusēm.• Tehniskā projekta labojumi autoruzraudzībaslīguma ietvaros (līgumā par tehniskā projektaizstrādi ir jābūt noteikumam, ka visusnepieciešamos papildus projektēšanas darbustehniskā projekta izstrādātājs veicautoruzraudzības kārtā bez papildussamaksas).• Nepieciešamo projekta grozījumu (laikagrafiks, izmaksas, projekta rezultāti u.tml.)saskaņošana ar sadarbības iestādi, noformējotizmaiņas visos saistītajos dokumentos.• Nepieciešamo iepirkumu procedūru veikšana,precizējot iepirkumu plānu, saskaņojot sarunuprocedūru ar IUB (ja attiecināms) unsadarbības iestādi.• Nepieciešamo papildus būvdarbu veikšana, laiobjektu nodotu ekspluatācijā.• Projekta neattiecināmo vaineatbilstoši veikto izmaksu segšanano pašvaldības budžeta līdzekļiem;• Radušos zaudējumu piedzīšana noprojektētāja un eksperta, vaiapdrošināšanas atlīdzībassaņemšana, ja ir bijusi profesionālāciviltiesiskā atbildībasapdrošināšana.Projektētāja uneksperta kļūdutehniskajā projektādēļ, pasūtītājamrodas zaudējumi.• Kvalificēta projektētāja piesaiste,pieprasot obligātu profesionālāsciviltiesiskās atbildības apdrošināšanu pariespējamiem zaudējumiem tehniskāprojekta kļūdu dēļ.• Kvalificēta eksperta piesaiste tehniskāprojekta ekspertīzes veikšanai, pieprasotobligātu profesionālās civiltiesiskāsatbildības apdrošināšanu pariespējamiem zaudējumiem tehniskāprojekta kļūdu dēļ.• Nepieciešamo tehniskā projekta labojumuveikšana un attiecīgo saskaņojumu un citudarbību veikšana, lai pēc iespējas samazinātuiespējamo zaudējumu (neattiecināmoizmaksu) rašanos.• Nepieciešamās dokumentācijasnoformēšana, lai pierādītuprojektētāju un ekspertu kļūdutehniskajā projektā.• Radušos zaudējumu kompensācijassaņemšana no apdrošināšanaskompānijas, ja ir bijusi profesionālāciviltiesiskā atbildībasapdrošināšana.• Tiesvedības uzsākšana pretprojektētāju un ekspertu parzaudējumu piedzīšanu to kļūdu dēļ.81

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.7. Administratīvā kapacitāte projektu ieviešanaiViens no projekta ieviesēja kapacitātes rādītājiem ir projektaiesniedzēja rīcībā esošie resursi, , t.sk. gada ienākumi, cilvēkresursi –pilnas un nepilnas slodzes darbinieku skaits kategorijās (piemēram, cikir projektu vadītāju, grāmatvežu utt.), biroja aprīkojums un telpas, autotransports, sadarbības tīkli un citi būtiski resursi. Kopējā administratīvākapacitāte sastāv no cilvēkresursiem (projekta komandas), finanšuiespējām, laika plānošanas un vadības. Bez tam svarīgi neaizmirst ārējāvidē esošās iespējas.1.7.1. Projekta komanda un tās vadībaES struktūrfondu līdzfinansētajos projektos ar projekta komandusaprot projekta iesniedzēja konkrētajam projektam veidotu projektakomandu, kurā iespējamas šādas pozīcijas:projekta atbildīgā amatpersona – pašvaldības as priekšsēdētājs vai tāpilnvarota persona;projekta vadītājs;projekta komandas darbinieki (piemēram, projekta vadītājaasistents);projekta īstenošanā iesaistītie speciālisti (projekta finanšueksperts, iepirkumu speciālists, tehniskais eksperts, grāmatvedisutt.).Personāla atlase projektā ietver sekojošus posmus:darba uzdevuma izstrāde katrai individuālai projekta štata vietai;nepieciešamo kvalifikāciju uzskaitījums;autobiogrāfiju atlasīšana (CV), atlases intervijas;kandidātu vērtēšana;līgumu slēgšana;projekta personāla datu uzglabāšana.Projekta vadītājs ir darbinieks, kam dotas pilnvaras vadīt projektu, taiskaitā, vadīt projekta plānošanu un attīstību projekta mērķusasniegšanai. Projekta vadītājs ir tieši atbildīgs par projekta budžeta undarba plāna, kā arī visu projekta vadības procedūru vadību. Viens nobūtiskākajiem jautājumiem projekta sekmīgai īstenošanai ir sekmīgapersonāla atlase un vadīšana.82

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Projekta personāla vadīšana ietver šādas praktiskas aktivitātes:darbu ikdienas plānošanu, nosakot atbildību, pienākumus,piešķirot nepieciešamās pilnvaras, nosakot darbības virzienu unkontrolējot darbu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi;motivācijas veidošanu un uzturēšanu, sniedzot efektīvuatgriezenisko saiti par darbu izpildi, izsakot pamatotu kritiku vaiuzslavas, nodrošinot nepieciešamo apmācību un tehniskosinstrumentus;risinot projekta komandas konfliktsituācijas un palīdzot pārvarētar darbu izpildi saistīto stresu.Projekta vadītājs veido projekta komandu. Latvijas pašvaldību praksē(sevišķi mazajos novados) bieži vien projektu vadītājs vienā personāpilda visas lomas, veic visus darbus, nereti pat apvienojot ar citiemamata pienākumiem. Rezultātā projekta vadītāji ir ļoti noslogoti aratskaitēm, kas atņem laiku saturiskajam am darbam un nomāc radošumu.Taču, lai novērstu vairākus riskus un projekts būtu sekmīgs,nepieciešama speciālistu KOMANDA.Atšķirība starp projektā iesaistītu darbinieku grupu un projektakomandu ir tā, ka projekta komanda kopīgi spēj sasniegt vairāk, nekābūtu iespējams sasniegt, katra tās dalībnieka individuālā darbarezultātu summējot kopā.Projekta komandas spēks ir tās pozitīvajā enerģijā, kur 2 + 2 = 5Projekta komanda nerodas uzreiz brīdī, kad tiek atlasīts atbilstošspersonāls. Tā izveidojas projekta īstenošanas gaitā. Taču ieteicams, jauatlasot projekta personālu, mēģināt komandā aptvert visas galvenāskomandas pamatlomas (vienam cilvēkam var piemist arī vairākaslomas):Ideju ģenerators (iedvesmotājs) – radošs, izvirza jaunas idejas unstratēģiju, veltot īpašu attieksmi galvenajām problēmām, risinasarežģītus jautājumus, iesaka radikālus risinājumus, bet ignorēnejaušības, pārāk aizņemts ar savām domām, bieži neiesaistāskomunikācijā ar pārējiem un komandas darbā.Sagādnieks (resursu pētnieks) – ekstraverts, komunikabls, veidojaunus kontaktus, atklāj jaunas iespējas, atrod un paziņo parjaunām idejām, izstrādājumiem un resursiem, bet var būt pārākoptimistisks un zaudēt interesi, ja optimisms mazinās, viņadinamika ir cieši saistīta ar kopējo komandas dinamiku.Direktors (noformētājs) – rosinošs, dinamisks, izdara spiedienu,virza uzmanību un cenšas izveidot darba rezultātu kopsavilkumu,drosmīgs šķēršļu pārvarēšanā, ja projekts nonācis strupceļā, spējvispusīgi izprast problēmu, iespējamo risinājumu, bet viņakomunikācijas veids var ievainot „maigās dvēseles”.Koordinators – nosvērts, pašapzinīgs, precizē uzdevumus, meklēpareizo ceļu mērķu sasniegšanai, nodrošinot pareizāku resursupielietojumu, labi pārredz „spēles laukumu”, spēj nodrošināt pilnukatra komandas dalībnieka potenciāla pielietojumu, bet varmanipulēt, deleģējot pienākumus citiem.83

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Novērotājs (kritiķis) – nopietns, stratēģisks, apķērīgs, var uzvestieskā „skeptiķis”, it kā pasīvs vērotājs, bet ar pragmātisku viedoklianalizē problēmas, vērtē idejas, iesaka savus risinājumus, izlemjtaisnīgi un tā, lai komanda spētu pieņemt sabalansētusrisinājumus, bet var trūkt dinamikas un spējas citus iedvesmot.Ieviesējs („darba bite”) – disciplinēts, uzticams, konservatīvs,plānus pārvērš par konkrētu darbību, sistemātiski, savlaicīgi unefektīvi pilda pienākumus, strādā, nepievēršot sev īpašuuzmanību, bet viņas ir svarīgi, lai „spēles noteikumi” (termiņi,apjomi, kvalitātes prasības) būtu skaidri jau no paša sākuma.Pienākumu, funkciju aprakstam jābūt konkrētam, detalizētam. Personālakvalifikācijas aprakstam jāatspoguļo fakts, ka projektam ir piesaistītiatbilstošas kvalifikācijas speciālisti - zinoši, protoši, ar pietiekamupieredzi un izglītības līmeni. Maldīgs ir uzskats, ka projektā vajag iesaistītpēc iespējas vairāk cilvēku, tad nebūs problēmu tā īstenošanā. Otrsprojektu neveiksmes cēlonis ir neprofesionālu cilvēku iesaistīšanaprojektā.Komandas balsts (psihologs) – uz sadarbību vērsts, elastīgs, uzturkomandas garu, diplomātisks, izprotošs, nodrošina palīdzībusarežģītās situācijās, s, cenšas uzlabot kolēģu savstarpējās attiecībasun novērst jebkādas domstarpības, bet izšķirošās situācijāsneizlēmīgs, grūti pateikt „Nē”.Noformētājs („Iesaiņotājs”) – rūpīgs, apzinīgs, nemierīgs, meklēkļūdas un nolaidības, uztur komandas darbu līdz panākts vēlamaisrezultāts vai sasniegts nospraustais mērķis, visus darbus veic laikā,bet nosliece pārmēru uztraukties, negrib deleģēt, neļauj citiemveikt savus pienākumus, visu grib kontrolēt.Ieteicams visas lomām piemītošās funkcijas sadalīt uz pieejamo(plānoto) projekta komandas biedru skaitu un ņemt vērā veicotprojekta personāla atlasi (lai tiktu pārstāvētas visas lomas), kā arīiekļaut darba uzdevumos vai amata aprakstos. Jārēķinās, ka lielā mērāšo lomu izpilde ir atkarīga nevis no cilvēka zināšanām, pieredzes unprofesionālām spējām, bet gan no cilvēciskajiem faktoriem.84

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.7.2. Finanšu kapacitāteJelgavas pilsēta savā integrētās attīstības programmā paredzēja 351miljonu LVL investīcijas, bet reāli nebija iespējams visu īstenotkredītierobežojumu dēļ. Tieši finanšu resursu nepietiekamības dēļ2008.gadā Jelgavas dome neparakstīja līgumu par veloceliņuinfrastruktūras ieviešanu, lai arī bija izturēts konkurss.Pašvaldību vēlmes ir jāsabalansē sē ar finanšu ierobežojumiem un jāveicrūpīga finanšu plānošana pa gadiem. Parasti tieši 2-3 gadus no projektuplānošanas sākuma ir vislielākie finanšu ieguldījumi. Attīstībasprogrammā ir jābūt uzskaitītām visiem projektiem, ko taisās realizēt,saskaņā ar noteiktajām prioritātēm.Pašvaldībai ir svarīgi apzināties, cik lielu finanšu apjomu tā ir spējīga„pacelt” līdz-finansējuma un priekš-finansējuma kontekstā. Lai pilnībāatjaunotu kādu objektu (kurš pēc projekta beigām sāk arī „dzīvot”, t.i.tas ir piepildīts ar saturu), bieži ir jākombinē vairāku finanšuinstrumentu vai aktivitāšu ieguldījumi.pakalpojumu alpojumu ieviešanu. Tādējādi iespējams nodrošināt gan cietoinfrastruktūru, gan tās saturu.Otrs izaicinājums ir abu projektu savlaicīga saskaņošana un integrētaieviešana (t.sk. nepieciešams būvdarbus sadalīt kārtās, lai var nošķirtfinanšu instrumentu ieguldījumus). Lielākais ieguvums ir pilnībārekonstruēts objekts un ietaupīts finansējums, jo nav jāmaksā pardiviem tehniskiem projektiem, ietaupās arī administratīvās izmaksas.Attiecībā uz plānošanu jāatceras, ka plānot varam daudz un dažādi, betarī investīciju plānu izstrādājot jāparedz iespējamie ienākumu avoti.Pašvaldība var uzņemties saistības, ja tai ir pieejami brīvi finanšulīdzekļi pašvaldības budžetā. Normālos apstākļos mēs nedrīkstam unnevaram paļauties, ka mums iedos aizdevumu Valsts kase. Visusprojektus jāplāno reālos laika grafikos, nevis vienā finanšu gadā, kadsakrīt liela nepieciešamība pēc pašu finansējuma nodrošināšanas.Jēkabpils dome ievieš KPFI projektu, siltinot kultūras namu, savukārtpārējie ieguldījumi šajā ēkā tiek veikti no ERAF „Pilsētvides prioritātes”ietvaros. Visus būvdarbus nodrošina viens būvuzņēmējs, tačufinansējums tiek kombinēts no diviem fondiem.Šādos gadījumos pašvaldībām ieteicams detalizēti izplānot, kurikonkrētie darbi un kādos apjomos tiks finansēti no katra fonda, laiizslēgtu jebkādu pārklāšanos - starpniekinstitūcijas ir ļoti piesardzīgasšādu risinājumu ieviešanā. Par ERAF līdzekļiem var veidot ēkas, bet parNVA un ESF līdzekļiem nodrošināt to papildus aprīkošanu un85

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.7.3. Laika plānošana un vadībaViens no projekta biežāk sastopamajiem riska faktoriem ir laika vadība.Projekta laika vadība noris divos līmeņos, kas ietver:projekta laika grafika un darba plāna vadību, kas tieši veicinaprojekta mērķu sasniegšanu;projektā iesaistītā personāla individuālā laika vadības iemaņas, kasnetieši veicina projekta mērķu sasniegšanu.vai tas ir projekta vadītājs vai sadarbības partneris, un neatkarīgi no tā,vai viņš projektā strādā pilnu vai nepilnu slodzi. Projekta darbiniekiemsavu laika un darba plānu jāpapildina katru nedēļu un pie tā arī reālijāpieturas.Sāc ar projekta iesnieguma pavaddokumentu sagatavošanu, kas varaizņemt daudz laika!Viens no lielākajiem „klupšanas akmeņiem” laika plānošanā ir iepirkumi!Projekta laika vadība ir vienkārša no tā viedokļa, ka katrs individuālsprojekts tiek apstiprināts, lai paveiktu konkrētu darbu konkrētā laikā arkonkrētiem finanšu, tehniskajiem un cilvēkresursiem. Tādējādi,projektā iesaistītajiem darbiniekiem ir vienota izpratne par darbailgumu, prioritāro secību, sākuma un beigu termiņiem un sasniedzamorezultātu.Ļoti daudz laika paņem atklātajos konkursos (ar milzīgu konkurenci)noraidīto projektu iesniegumu (arī tehnisko projektu) atjaunošana unaktualizēšana iesniegšanai citā programmā.Projekta laika vadība ir sarežģīta no tā viedokļa, ka visu uzskaitītoresursu projekta īstenošanas gaitā vairumā gadījumu izrādās PAR MAZ,un nav iespēju tos dabūt papildus pat pamatotas nepieciešamībasgadījumā.No projekta darba plāna un laika grafika izriet individuālais darbu unlaika plāns katram projektā iesaistītajam darbiniekam, neatkarīgi no tā,86

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.7.4. Iekšējā un ārējā komunikācija administratīvās kapacitātes stiprināšanaiTehnikas un instrumenti, ko izmanto projektu vadītājs, projektuspecifikas dēļ (t.sk. vienmēr sākuma un beigu datums, augsts riskalīmenis u.c.) atšķiras no tradicionālajām menedžmenta tehnikām uninstrumentiem. Visu tehniku, instrumentu un darba metožu izvēlēvienmēr jāpatur prātā projektu galvenais mērķis, t.i. projektakvalitāte, kas attiecināma uz katru plānoto darbību. Viens nosvarīgākajiem aspektiem ir komunikācija.Kas gan var būt sliktāks par projektu, kas pabeigts laikā un iekļāviesbudžetā, bet neapmierina mērķa grupas vajadzības!Iekšējā komunikācija un integrējoša sadarbība projektosBūtiski paredzēt informācijas plūsmu starp projekta komandu,sadarbības partneriem, kā arī starp projekta vadītāju un iestādes, kasveic konkrētās aktivitātes administrēšanu, kontaktpersonām.Iekšējā komunikācija nosaka to, kā informācija cirkulē: 1) projektakomandā (t.sk. lai pirms projekta uzsākšanas visi ir iepazīstināti arsaviem pienākumiem un atbildību); 2) starp projekta komandu unpašvaldības vadību; 3) starp projekta komandu un citiem pašvaldībasspeciālistiem. Projekta vadītājs nevar pārzināt visu, piemēram, kalogiem ir vismaz 7 dažādi parametri, kurus var aprakstīt iepirkumatehniskajā specifikācijā, lai garantētu vajadzīgo piedāvājuma kvalitāti.Projekta darbiniekiem jāizmanto sadarbība ar citiem pašvaldībasspeciālistiem, lai uzlabotu kopējo darba efektivitāti.Bieži redzama nepietiekami pedantiska attieksme pret projektadokumentāciju - iepirkuma arhivēšana, visas projekta dokumentācijassaglabāšana, kārtošana (nomenklatūra). Tas ir svarīgs, pat kritisksnosacījums veiksmīgai projektu vadībai gadījumā, ja mainās personāls,lai varētu orientēties un atrast nepieciešamos dokumentus arī projektarezultātu uzraudzības laikā pēc projekta ieviešanas.Iekšējai komunikācijai izmantojami šādi instrumenti: sapulces,kopētie materiāli, e-pasti, telefons un fakss, Skype, projekta mājaslapa, Interneta forums mājas lapā, ziņu lapas u.c. Svarīgas ir projektadarbinieku programmu lietošanas prasmes (Excel formulas u.c.)Ārējā komunikācijaKvalitatīva ārējā komunikācija var ievērojami uzlabot kopējoadministratīvo kapacitāti. Ārējā komunikācija nosaka, kādi būs projektainformācijas un publicitātes itātes pasākumi, kā arī veidu, kādā tie tiksīstenoti, kāda būs komunikācija ar projekta mērķa grupām, sadarbībaspartneriem un ES struktūrfondu sadarbības iestādi.Ja projektu plāno īstenot kopīgi ar vienu vai vairākiem sadarbībaspartneriem, ļoti svarīgi ņemt vērā sadarbības partnera kompetenci unpieredzi projektu īstenošanā. Skaidri jāsaprot pamatojams sadarbībaspartnera nepieciešamībai un lomai projektā (varbūt partneris nemaznav vajadzīgs), jo partneris var sniegt gan ievērojamu pozitīvuieguldījumu projektā, gan arī radīt nevajadzīgas problēmas.Ārējai komunikācijai izmantojami šādi instrumenti: sanāksmes, masumediji (vietējā, reģionālā, nacionālā līmeņa), internets, video klipi,brošūras, plakāti, stendi, u.c. . Bez tam ārējā komunikācija ietver arīārpakalpojumu sniedzēju kvalitātes uzraudzību (būvniecības līgumuizpildes procesa kontroli). Būtiska ir preventīva pieeja sadarbībā aruzraugošajām iestādēm (konsultācija pirms problēmas nevis risinājumameklējumi pēc tās). Šeit kritiski svarīga ir arī uzraugošo iestāžu vēlmesadarboties nevis tikai kontrolēt un sodīt.87

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.7.5. Administratīvās kapacitātes stiprināšanas virzošie spēkiDetalizēta projekta personāla atlaseProjektu vadītāju un komandas biedru piemērotību un kvalifikācijuieteicams vērtēt ne tikai pēc teorētisko zināšanu bāzes un praktiskāspieredzes. Atlases kritēriju pamatam var izmantot starptautiskāsprojektu vadīšanas speciālistu sertifikācijas ikācijas sistēmu, kur tiek izvērtētaskandidāta zināšanas, pieredze un arī personīgās īpašības.PieredzeZināšanasPersonīgāsīpašībasKā palīgmateriālu projektu vadītāju zināšanu un prasmju izvērtēšanaivar izmantot kādu projektu vadīšanas kompetences vadlīnijām.Taču Latvijā strādājošiem ājošiem projektu vadītājiem galvenais saistošaisdokuments ir Projekta vadītāja standarts, kurā atbilstoši MKnoteikumu Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijaiatbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām unProfesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”2.pielikumam noteiktas visas projekta vadītāja (profesijas kods pēcProfesiju klasifikatora – 2422 01, atsevišķa grupa 2422 „Politikaspārvaldības vecākie speciālisti”) kompetences un prasmes, t.sk.profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālāskompetences (piemēram, spēja sazināties valsts valodā un vismaz divāssvešvalodās, spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbībasveikšanai), vai arī pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas(piemēram, profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanainepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī par civiltiesībām,komerctiesībām, apdrošināšanu).Pilns projekta vadītāja standarts sniegts pielikumā rokasgrāmatasbeigās.Projekta vadītāja kompetences88

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Pašvaldības vadības un darbinieku izpratnes par projektuspecifiku attīstīšanaProjektu vadītājiem jāspēj izpildīt politiķu dotos uzdevumus. Atklātajoskonkursos noraidītajos projektos vadība var vainot projektu vadītājuspar nolaidību, darba nekvalitatīvu veikšanu nesaprotot projektuspecifiku.VIAA atklātajā tajā projektu konkursā „Atbalsta pasākumu īstenošanajauniešu sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu arfunkcionālajiem traucējumiem integrācijai izglītībā (2.kārta)” noaptuveni 200 pieteikumiem atbalstīja 14. Ne jau visi atlikušie 186 bijanekvalitatīvi izstrādāti!Jāuzlabo sadarbība ar politiķiem, jāveicina politiķu, pašvaldības vadībasun visu speciālistu izpratne par projektu izstrādes un ieviešanasspecifiku.Citu pašvaldības darbinieku vidū ir nepietiekoša izpratne par projektavadītāja īpašu lomu, ir nepietiekama sadarbība starp speciālistiem,nodaļām, pašvaldības uzņēmumiem. Citi pašvaldības speciālisti(iepirkuma speciālisti, grāmatveži, preses sekretāri) nenovērtē projektuvadības specifiku, to, ka kritiski nepieciešama atbilstība visām fonduprasībām, lai izdevumi netiktu uzskatīti par neattiecināmiem.Projektu speciālistu motivācijas un darba efektivitātescelšanaViens no pirmajiem nosacījumiem ir personāla funkciju skaidrs apraksts(amata apraksts, darba uzdevums), tajā ietverot galvenos uzdevumus,nepieciešamo kvalifikāciju, prasmes u.c. Būtiski arī meklēt risinājumusdarbinieku entuziasma saglabāšanai, kas lielā mērā atkarīgs nocilvēciskā faktora.Ļoti būtiski ir cilvēku, kas strādā konkrētā kultūras objektā,ieinteresētība.Jēkabpils cietokšņa, Bauskas muzeja, u.c. kultūras objektu vadītājiem iridejas vismaz nākamajiem 50 gadiem uz priekšu, lai saglabātu mākslasun vēstures mantojumu un to pārvērstu konkurētspējīgā piedāvājumā.Projektu vadības „saime” jau šobrīd daļēji sevi izjūt kā vienotu grupu,to iespējams attīstīt tālāk, t.sk. veicināt praktiskās pieredzes apmaiņu,kā arī vienotas atlīdzības likuma izstrādi.Inovatīvu tehnoloģiju, programmu pielietošanaDarba atvieglošanai jāizmanto īpašas sistēmas, mājas lapas projektudarbam (piemērotu fondu un programmu meklēšanai, normatīvo aktumeklēšanai, projektu sadarbības partneru meklēšanai u.c.). Nākotnējāattīsta dokumentu pārvaldības sistēmas, pašvaldību iespējas visusdokumentus uzglabāt elektroniski. Savas sistēmas, piemēram, irVentspils, Jelgavas un Rīgas pilsētu pašvaldībām. Būtiski, lai sistēmaspētu nodrošināt dažādus analīzes rīkus un lai ar sistēmu strādātu visidarbinieki.Ārējās sadarbības izmantošana administratīvās kapacitātesstiprināšanaiSvarīgi neaizmirst, ka mēs neesam vieni! Kopējo administratīvokapacitāti var stiprināt, izvēloties atbilstošus un uzticamus projektupartnerus, iesaistot iedzīvotājus, nodrošinot regulāru komunikāciju ar„gala saņēmēju”, kā arī ar uzraugošo institūciju. Pieredzes apmaiņasbraucienu un projektu speciālistu praktisko semināru rezultātāiespējams pārņemt citu pašvaldību vērtīgo pieredzi.89

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.7.-1.tabula. 1.tabula. Iespējamie riski un to novēršanas veidiIespējamais risksIeteicamais riska novēršanas veidsPreventīvais pasākums Ierobežojošais pasākums Kompensējošais pasākumsProjekta vadītāja saslimšana.Nodrošināt, lai projekta vadībā iriesaistīti vismaz divi cilvēki.Nekavējoties veikt grozījumusaktivitāšu laika grafikā,nodrošināt komunikāciju ariesaistītajām pusēm.Projekta vai starp-posma rezultātunesasniegšanas gadījumā gatavotdetalizētu skaidrojumu parnesasniegšanas iemesliem.Pēc projekta apstiprināšanasatklāsme, ka projektu nevarieviest finanšu nepietiekamībasdēļ.Detalizēta iepazīšanās ar budžetaiespējām; projektu plānošanareālos laika grafikos, nevis vienāfinanšu gadā.Neparakstīt līgumu, atliktprojekta realizāciju uz vēlākulaiku.Pārstrādāt, aktualizēt projektadokumentāciju iesniegšanai vēlāk citāprojektu konkursā.Laika nepietiekamība visuaktivitāšu kvalitatīvai veikšanai.Detalizēta aktivitāšu, atbildīgo unlaika plāna izstrāde.Regulāra aktivitāšu, atbildīgo unlaika plāna pārskatīšana katrunedēļu, nepieciešamo korekcijuieviešana nekavējoties.Projekta periodā vēlāk sekojošoaktivitāšu ieviešana īsākā termiņā nekāplānots; daļa aktivitāšu nodošanaārējiem ekspertiem .90

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.1. Saskaņa ar horizontālajām prioritātēm2007.-2013.gada ES Struktūrfondu programmēšanas periodā VSID irizvirzītas sešas horizontālās prioritātes (HP):teritorijas līdzsvarota attīstība;makroekonomiskā stabilitāte;vienlīdzīgas iespējas;Rīgas starptautiskā konkurētspēja;ilgtspējīga attīstība;informācijas sabiedrība.pārraudzībā un izvērtēšanā. Ikvienam ES fondu projekta iesniegumuizstrādātājam ir būtiski iepazīties ar horizontālajām prioritātēm, joikvienā projekta iesnieguma veidlapā ir sadaļa „Saskaņa arhorizontālajām prioritātēm”, kurā projekta iesnieguma rakstītājam irjāapraksta šī saskaņa ar konkrēto (veidlapā minēto) horizontāloprioritāti.2007.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 419 3.punktā irnoteiktas atbildīgās institūcijas par horizontālo politiku koordināciju ESfondu īstenošanā.Horizontālā prioritāte ir uzsvērts mērķis, kam ir jāpievērš uzmanībavisos projekta posmos – sagatavošanā, pieteikšanā, īstenošanā,2.1.-1.tabula. 1.tabula. Atbildīgās institūcijas par horizontālo politiku koordināciju ES fondu īstenošanāAtbildīgā ministrijaLabklājības ministrija, www.lm.gov.lvVides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrija,www.varam.gov.lvHorizontālā prioritāteVienlīdzīgu iespēju horizontālā politika dzimumu līdztiesības, invaliditātes unnovecošanās jautājumosTeritorijas līdzsvarotas attīstības horizontālā politikaRīgas starptautiskās konkurētspējas horizontālā politikaInformācijas sabiedrības horizontālā politikaIlgtspējīgas attīstības horizontālā politika vides aizsardzības jautājumosFinanšu ministrija, www.fm.gov.lv, www.esfondi.lvMakroekonomiskās stabilitātes horizontālā politika koordinācijas jautājumos92

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.1.1. Teritoriālās līdzsvarotības attīstībaPrioritātes mērķis ir nodrošināt sociālās un ekonomiskās attīstībaslīmeņu un tempu sabalansēšanu atsevišķās valsts teritorijās (t.sk.,plānošanas reģionos, konkrētās pašvaldībās), efektīvi izmantojot tajāspieejamos resursus (dabas, cilvēkresursus, kultūras u.c.) izaugsmessekmēšanai.neitrāla ietekme, tas nozīmē, ka aktivitātes ietvaros netiekparedzēti specifiski principi teritoriju līdzsvarotas attīstībashorizontālās prioritātes sekmēšanai.Izmantojot teritoriju attīstības īpatnības un izaugsmes potenciālu, iriespējams panākt maksimālu investīciju atdevi, nodrošinotiedzīvotājiem kvalitatīvus dzīves apstākļus un izaugsmespriekšnosacījumus neatkarīgi no to piederības konkrētai teritorijai.Aprakstot projekta saistību ar šo horizontālo prioritāti, jāakcentēprojekta ietekme darba pieejamībai konkrētajā teritorijā, kā arīsakoptai dzīves telpai, sasniedzamiem sabiedriskajiem pakalpojumiem(izglītība, veselība, sociālās un alternatīvās aprūpes, sabiedriskātransporta droši un kvalitatīvi pakalpojumi), atpūtas un izklaidesiespēju pieejamība, jo tas ir būtisks dzīves kvalitātes rādītājs.Projekts tiek īstenots teritorijā ar ļoti zemu teritorijas attīstības indeksu,kas atrodas tuvu pie Krievijas robežas. Projekta ietvaros tiks izveidotsjauns tūrisma objekts un tas iekļauts tūrisma apritē, kā arī izveidotaviena darba vieta šajā objektā. Projektam ir pozitīva ietekme uzteritoriālās līdzsvarotības HP, jo šajā teritorijā ir augsts bezdarba līmenisun zema finanšu investīciju piesaiste, bet konkrētais projekts uzlabosnodarbinātību un veicinās tūristu pieplūdumu. Bez tam tūristi,apmeklējot no jauna izveidoto tūrisma objektu, vienlaicīgi izmantos arīvietējās kafejnīcas piedāvājumu, iegādāsies suvenīrus, ko gatavo vietējieamatnieki, šādi uzlabojot finanšu piesaisti teritorijai ar zemu attīstībasindeksu.Iesnieguma veidlapā ir jānorāda, vai projekta ietekme uz prioritāti ir:pozitīva, , tas nozīmē, ka projekta aktivitāšu ietvaros tiks uzlabotadzīves kvalitāte, nodrošinot vai uzlabojot sabiedrisko pakalpojumuun atpūtas iespēju pieejamību vai darba pieejamību, radot jaunasdarba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu;negatīva, tas nozīmē, ka projektā paredzētās aktivitātes pasliktinadzīves kvalitāti un pakalpojumu pieejamību;93

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.1.2. Rīgas starptautiskā konkurētspējaPrioritātes mērķis ir nodrošināt Rīgas kā ekonomisko aktivitāšu jebdarījumu, transporta un komunikāciju, inovāciju un jaunu zināšanuradīšanas, kā arī kultūras centra izaugsmi un atpazīstamībustarptautiskā mērogā, izmantojot tajā pieejamos resursus unizaugsmes potenciālu, vienlaikus radot priekšnosacījumus valstskopējai atpazīstamībai un izaugsmei starptautiskā vidē.Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu mērķa sasniegšanu, būtiski ir sekmēttādu aktivitāšu īstenošanu Rīgas pilsētā, kas vērstas uz ērtu, drošu unātru starptautisko sasniedzamību, Baltijas jūras reģiona un EiropasSavienības mēroga ekonomisko darījumu attīstību, Rīgas kā Latvijasizglītības un izcilības centra attīstību, nodrošinot starptautiskosadarbību un apmaiņu, kā arī Rīgas kā kultūras centra attīstību,veicinot dažādus plaša mēroga pasākumus.Par abām augšminētajām HP projekta īstenotājs parasti gada griezumāatskaitās atbildīgajai institūcijai par radītajām vai saglabātajāmpatstāvīgajām darba vietām; par darba vietām, kurās ir pilnveidotakvalifikācija, par darbinieku atalgojuma izmaiņām, salīdzinot ar situācijupirms projekta īstenošanas, salīdzinot apgrozījuma izmaiņas, nefinanšuinvestīciju izmaiņas, izdevumu izmaiņas publisko un sabiedriskopakalpojumu sniegšanai, kā arī klientu skaita izmaiņas publiskajos unsabiedriskajos pakalpojumos, salīdzinot ar stāvokli pirms projektaīstenošanas. Savukārt atbildīgā institūcija, ievadot Vienotā Informācijassistēmā datus, norāda, vai projekta ietekme ir nacionālā mērogā,reģionālā mērogā vai vietējā mērogā, t.i., projekts tiek īstenots vienaspašvaldības ietvaros.94

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.1.3. Makroekonomiskā stabilitātePrioritātes mērķis ir īstenot virkni iniciatīvu, lai mazinātu milzīgāapjomā ieplūstošo ES fondu izraisīto cenu pieauguma efektu Latvijā, taiskaitā veicot pētījumus par cenu pieauguma iemesliem.Ilgtspējīgai finanšu politikai svarīgs nosacījums 2007.-2013.gaduperiodā būs arī publiskās un privātās partnerības risinājumupielietojums dažādu sabiedrības interesēm atbilstošu attīstībasprojektu īstenošanai. Tādēļ īpaši atbalstāmas ir tās SF un KFlīdzfinansētās iniciatīvas, kas papildus publiskajam finansējumam (ESun Latvijas) mobilizē arī privāto finansējumu.ES fondu apguvē jāpievērš uzmanība šādu ekonomiskās stabilitātesproblēmu risināšanai:straujš cenu kāpums,darba samaksas pieaugums,augošs publiskā sektora izdevumu apjoms,zema eksporta spēja,nepietiekams uz zināšanām un tehnoloģiju balstītu intensīvuražotāju skaits.Dažu aktivitāšu projekta iesnieguma veidlapā, attiecībā uz horizontāloprioritāti - makroekonomiskā stabilitāte, tiek vērtēta projektaiesniedzēja pieprasītais līdzfinansējuma lielums, jo, atsaucoties uzvērtēšanas kritērijos noteiktām prasībām, par katru savalīdzfinansējuma procentu projekta iesniedzējs saņem papilduspunktus.Aprakstot projektā ietekmi uz prioritāti „Makroekonomiskāstabilitāte”, ir jānorāda, vai ietekme ir:pozitīva, , tas nozīmē, ka projekta aktivitāšu ietvaros tiks risinātaskāda no problēmām (straujš cenu kāpums, darba samaksaspieaugums, augošs publiskā sektora izdevumu apjoms, zemaeksporta spēja un nepietiekams uz zināšanām un tehnoloģijubalstītu intensīvu ražotāju skaits), kas vērsts uz privātāfinansējuma piesaisti, uz eksporta attīstību, ieguldījumiemcilvēkresursos utt.;negatīva, , tas nozīmē, ka projekta aktivitātes rada un veicinaaugšminētās problēmas;neitrāla, , tas nozīmē, ka aktivitātes ietvaros netiek paredzētispecifiski principi prioritātes sekmēšanai.ESF projekta ietvaros tiek nodrošināta pedagogu kvalifikācijas celšana,uzlabojot viņu profesionālās zināšanas un prasmes pasniegt saistītospriekšmetus pamatskolas līmenī, piemēram, bioloģijas skolotājispecializējas ķīmijā, darbmācības skolotājs apgūst IT prasmes, utt., laispētu kvalitatīvi mācīt vairākus priekšmetus vienā priekšmetu blokā.Samazinoties skolēnu skaitam, attiecīgi samazinās klašu komplektuskaits un pedagogu slodžu skaits lauku pamatskolās. Projekts ir pozitīvsattiecībā uz „makroekonomiskās stabilitātes” HP, jo veicinās esošo skolupedagogu konkurētspēju darba tirgū, saglabājot viņu nodarbinātībunozarē.95

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.1.4. Vienlīdzīgas iespējasPrioritātes mērķis ir radīt ikvienam sabiedrības loceklim iespēju aktīvipiedalīties sabiedriskās, politiskās un ekonomiskās aktivitātēs, saņemotindivīdam nepieciešamos pakalpojumus, preces un informāciju, turklātpersonas dzimums, vecums un invaliditāte nebūs šķērslis neatkarīgaiun pilnvērtīgai līdzdalībai visās dzīves jomās.Vienlīdzīgas iespējas tiek skatītas dzimumu līdztiesības, invaliditātes unnovecošanās kontekstā un balstās uz šādiem pamatvirzieniem:ikvienam sabiedrības loceklim (neatkarīgi no dzimuma,invaliditātes veida, vecuma un citiem faktoriem) ir jāsaņemvienādi i pakalpojumi, palīdzība un informācija;ikvienam ir jābūt iespējai aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē pattad, ja tas prasa apkārtējo sabiedrības locekļu pretimnākšanu unvides pielāgošanu;ikvienam ir jābūt vienlīdzīgam ar apkārtējiem un jāsaņemvienlīdzīgas iespējas izglītības jomā, darba tirgū, sabiedrībā undzīvē vispār;pieejamas / sasniedzamas izklaides un atpūtas iespējas.96

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Projektu iesniegumā attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām ir jānorāda, vaiprojekts ir:ar tiešu pozitīvo ietekmi – tas nozīmē, ka projekta aktivitātes irvērstas uz sociālās atstumtības riska grupām un to problēmurisināšanu, piemēram, vienādu iespēju nodrošināšanu, īpašiuzlabojot vides pieejamību personām ar funkcionāliemtraucējumiem;netiešu pozitīvo ietekmi - tas nozīmē, ka aktivitātes nav tiešivērstas uz sociālās atstumtības riskam pakļautām iedzīvotājugrupām un to problēmu risināšanu, bet rada vai var radītlabvēlīgus apstākļus sociālās atstumtības riskam pakļautāmiedzīvotāju grupām vai uzlabot to stāvokli;neattiecas - tas neparedz infrastruktūras pilnveidošanu un navsaistīts ar cilvēkresursu attīstību.ESF apmācību projekts IT prasmju apguvei pieaugušajiem nav tieši vērstsuz sociālās atstumtības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām un toproblēmu risināšanu, bet var uzlabot to stāvokli, jo projekta iesniedzējsar savu projektu veicinās iedzīvotāju mobilitāti un projekts tiek īstenotsteritorijā, kura raksturojas ar lielu bezdarba līmeni un darba tirgussegregāciju, jo teritorijā ir ļoti mazas darba iespējas sievietēm. Projektaadministrēšanā tiks iesaistīts personāls neatkarīgi no tā dzimuma,vecuma vai invaliditātes. Organizējot apmācību aktivitātes, iespējurobežās tiks nodrošināta skaitliski līdzvērtīga abu dzimumupārstāvniecība, izglītojošie pasākumi tiks organizēti telpās, kas irpiemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Visi pasākumi tiks plānotimērķa grupai draudzīgā laikā, kad bērnu un citu personu aprūpi varuzņemties citi ģimenes locekļi, tādējādi nodrošinot sieviešu un vīriešuvienlīdzīgu ieguvumu no projekta īstenošanas.LM ir izstrādājusi vadlīnijas projektu iesniedzējiem, kas pieejamashttp://sf.lm.gov.lv/lv/vienlidzigas-iespejas/pazinojums4/97

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.1.5. Ilgtspējīga attīstībaPrioritātes mērķis ir saglabāt Zemes spēju nodrošināt dzīvību visā tāsdaudzveidībā, ievērojot, ka planētas dabas resursi ir ierobežoti, unnodrošināt augsta līmeņa vides aizsardzību, kā arī uzlabot videskvalitāti. Nepieļaut un mazināt vides piesārņojumu un veicinātilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, lai likvidētu saikni starp ekonomikasizaugsmi un vides degradāciju.ES fondu kontekstā horizontālai prioritātei “Ilgtspējīga attīstība” tieknoteikti šādi mērķi:bioloģiskās daudzveidības saglabāšana;vides piesārņojuma samazināšana un kontrole;kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšana;Projekta iesniegumā, iesniedzējs atbilstoši izstrādātajām vadlīnijām,apraksta:uz kādu horizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” mērķusasniegšanu vērstas projekta ietvaros plānotās darbības. Viensprojekts var tikt vērsts uz vairāku horizontālās prioritātes“Ilgtspējīga ga attīstība” mērķu sasniegšanu;kādā veidā tiks veicināta konkrēto horizontālās prioritātes“Ilgtspējīga attīstība” mērķu sasniegšana;ja projekta aktivitātes vērstas uz dažādu horizontālās prioritāteshorizontālās prioritātes “Ilgtspējīga attīstība” mērķu sasniegšanu,projekta iesniedzējs norāda katra horizontālās prioritātes“Ilgtspējīga attīstība” mērķa sasniegšanai plānoto finansējumu.dabas un energoresursu racionāla izmantošana;draudu novēršana iedzīvotāju veselībai;vides apziņas paaugstināšana.Ir aktivitātes, kas ir tieši vērstas uz vides aizsardzības pasākumuieviešanu vai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, bet pārējāmaktivitātēm vajadzētu tikt īstenotām, nenodarot kaitējumu videi undabai, ko projekta īstenotājs var pats ietekmēt, plānojot „videidraudzīgāku” projekta ieviešanas procesu un rezultātu.Projekts izpilda kritēriju „videi draudzīgs”, jo veidojot infrastruktūru, tikspielietots „zaļais iepirkums” un energoefektīvas tehnoloģijas, pat japrojektā netiks radītas eko-inovācijas. Projekta administrēšanā pēciespējas tiks izmantotas bez papīra tehnoloģijas, projekta pārskatusiesniedzot un uzglabājot elektroniski. Projekta ieviešanā iesaistītiedarbinieki izvairīsies no liekas braukāšanas, projekta būvuzraudzību unautoruzraudzību nodrošinās vietējie cilvēkresursi. Projekta noslēgumātiks organizēta video konference par projekta rezultātiem, arī informācijapar projekta rezultātiem tiks izplatīta tikai elektroniski, lieki netērējotdabas resursus.98

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.1.6. Informācijas sabiedrībaInformācijas sabiedrības attīstība ir cieši saistīta ar virzību uz zināšanuietilpīgu ekonomiku un zināšanu sabiedrību, jo no tās ir atkarīgapiekļuve zināšanām kā galvenajam valsts attīstības resursam. Līdz ar toES fondu atbalstam ir jāpalielina informācijas un komunikācijutehnoloģiju (IKT) pieejamība gan no infrastruktūras viedokļa, gan nolietotāju spējām un prasmēm izmantot IKT resursus viedokļa.Informācijas sabiedrības veidošanas mērķis ir nodrošināt, lai katrscilvēks varētu gūt labumu no IKT piedāvātajām iespējām, nodrošinotvienādas iespējas, iemaņas IKT lietošanā un samazinot reģionāloatšķirību radītos šķēršļus:gūstot pieeju apmācībai un zināšanām, izmantojot tālmācības, e-izglītības pakalpojumus;organizējot darba dzīvi ar virtuālās vides palīdzību;apmierinot sociālās vajadzības, veidojot e-pakalpojumus unnodrošinot to pieejamību;rodot iespēju iedzīvotājiem paust savu viedokli un uzskatus, aktīvipiedaloties valsts un pašvaldību pārvaldē;Projekta iesniegumā, ir jānorāda, vai:projekts pēc būtības var būt virzīts uz informācijas sabiedrībasattīstību. . Tas nozīmē, ka projektā ir paredzēti konkrēti pasākumi,kas veicina informācijas sabiedrības veidošanu un attīstību.Piemēram, tas vērsts uz informācijas tehnoloģiju infrastruktūrasattīstību un to pieejamību, satura paplašināšanu, lietotājuapmācību utt.;projekts var būt pastarpināti saistīts ar informācijas sabiedrībasattīstību. . Tas nozīmē, ka projektā nav paredzēti konkrētipasākumi, kas veicina informācijas sabiedrības attīstību, taču arprojekta aktivitāšu palīdzību tā netieši tiks veicināta, piemēram,attīstīs infrastruktūru, paaugstinās iedzīvotāju zināšanu līmeni,veicinās informētību, tostarp par publiskiem un citiempakalpojumiem utt.;projekts attiecībā uz informācijas sabiedrības attīstību ir neitrāls.Tas nozīmē, ka projektā nav paredzētas konkrētas aktivitātesinformācijas sabiedrības attīstībai un projekta aktivitātes negatīvineietekmēs informācijas sabiedrības attīstību.sekmējot brīvā laika plānošanu, izmantojot internetā pieejamoinformāciju un satura resursus.99

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Pašvaldība īsteno projektu, kura ietvaros tiek veidota tūrismainformācijas sistēma, ar kuras palīdzību tiks izveidots jauns elektroniskaispakalpojums un paaugstināts jau divu esošo elektronisko pakalpojumuelektronizācijas līmenis, kā arī ir paredzēts apmācīt sistēmasadministratorus – piecus cilvēkus, darbam ar sistēmu. Tas nozīmē, kapašvaldībai būs jāaizpilda zemāk esošā tabula.2.1.-2.tabula. PiemērsNr.p.k.RādītājsRādītājasasniegšanasprogress1. Izveidoto/uzlaboto komunikāciju tīklu skaits2. Izveidoto/uzlaboto informācijas sistēmu skaits 13. Iegādāto datortehnikas vienību skaits4. Elektronizēto sabiedrisko pakalpojumu skaits 15. Uzlaboto sabiedrisko elektronisko pakalpojumu skaitsar paaugstinātu elektronizācijas līmeni26. Apmācīto cilvēku skaits IKT jomā57. Cits (norādīt)Plašāka informācija par HP pieejama vadlīnijās par horizontālajāmprioritātēm, kas atrodama www.esfondi.lv sadaļā - vadlīnijas,apakšsadaļā - horizontālā politika.100

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.1.-3.tabula. Iespējamie riski un to novēršanas veidiIespējamais risksProjekts atstāj negatīvu ietekmiuz līdzsvarotas teritorijasattīstību, jo tiek īstenots Rīgā unpalielina plaisu starpgalvaspilsētu un pārējo Latviju.Plānojot sabiedriska objektarekonstrukciju, ir aizmirstsieplānot nodrošināt videspieejamību personām ar kustībutraucējumiem. Līdz ar toobjektu nevar nodotekspluatācijā.Projekts nav īpaši vērsts uzatstumtības riskam pakļautajāmgrupām, tāpēc pasākums tiekrīkots 3.stāva telpā, kas navpieejama personām ar kustībutraucējumiem. Taču uzpasākumu ir ieradušies diviinvalīdi ar kustību traucējumiemun nevar iekļūt mācību telpā.Projekts vērsts uz ražošanas vaiintensīvās lauksaimniecībasattīstību un var atstāt negatīvuietekmi uz vidi.Ieteicamais riska novēršanas veidsPreventīvais pasākumsVeikt projekta ietekmes uz vidiizvērtējumu, izsvērt iespējamāsalternatīvas un noteikt ieguvumus unzaudējumus. Iespējams, ka projektsveicinās Rīgas konkurētspējaspieaugumu un tuvinās to citām Eiropasgalvaspilsētām. Ieguvums būs lielāksnekā zaudējums.Veikt ekspertīzi tehniskajam projektamun projekta budžetu plānot pēcprojekta apstiprināšanas būvvaldē.Pirms pasākuma organizēšanaspārliecināties par mācību telpas videspieejamību. Ja ēkā nav liftu, pēciespējas rīkot pasākumus pirmajosstāvos. Apzināt mērķa grupu pirmspasākuma un, ja nepieciešams,nomainīt telpu vai pasākuma vietu.Veikt ietekmes uz vidi izvērtējumu. Pēciespējas ieplānot videi draudzīgākustehnoloģiskos risinājumus, mazinotdraudus apkārtējai videi. Modelētiespējamās avārijas situācijas unizstrādāt riska novēršanas stratēģiju.Ierobežojošais pasākumsIzstrādāt un ieviest riska mazināšanasstratēģiju. Piemēram, projekts parkoncertzāles izbūvi Rīgā var mazinātreģionālo koncertzāļu nozīmi, taču iriespējams sadalīt tirgu un atrast katraikoncertzālei savu specifiskopielietojumu, attīstot nišas pakalpojumu,šādi mazinot nodarīto zaudējumureģioniem.Veikt izmaiņas tehniskajā projektā unpārliecināt starpniekinstitūciju parnepieciešamību grozīt projektu,ietaupījumus projektā, ja tādi ir radušies,novirzīt vienlīdzīgu iespēju HPnodrošināšanā.Ja kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējamapasākuma organizēšana citās telpās,kurās ir nodrošināta vides pieejamībapersonām ar kustību traucējumiem,paziņojumā par pasākumu (semināraprogrammā, sludinājumā, priekš-reģistrācijas lapā, u.c.) pieklājīgi informētsabiedrību par šo ierobežojumu.Atteikties no projekta realizācijas, jaizvērtējumā riski videi tiek noteikti kā ļotiaugsti.Kompensējošais pasākumsPlānot investīcijas Latvijasreģionos viņu konkurētspējaspaaugstināšanā citās jomās.Par pašvaldību līdzekļiemizbūvēt uzbrauktuviratiņkrēsliem un citustehniskos risinājumus ratiņupārvietošanai pa kāpnēm, kasnebūtu tik finansiāli ietilpīgikā speciālais lifts.Publiski atvainotiesaizskartajai mērķa grupai,izskaidrot radušos situāciju.Vai piesaistīt papildspēkus unatrisināt radušos situāciju uzvietas, ja iespējams.Veikt papildus investīcijastehnoloģisko procesudrošībā, vides nekaitīgumaievērošanā, gaisa, ūdens vaiaugsnes attīrīšanā nopiesārņojuma.101

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.2. Projekta īstenošanas dokumentācija un finanšu vadība2.2.1. Projekta grāmatvedības organizācijaNav būtisku atšķirību starp projektu grāmatvedību un iestādespamatdarbības grāmatvedību. Projektu grāmatvedībai vienīgā atšķirībabūtu - jāievēro finansētāja noteikumi attiecībā par dokumentuidentifikāciju, finansējuma un pamatlīdzekļu uzskaiti. Projektugrāmatvedība ir jāintegrē kopējā grāmatvedības sistēmā. Taču nevienmēr tas ir viegli izdarāms, jo var būt konkrētās programmasspecifiskās prasības, kas ir pretrunā ar vispārējiem grāmatvedībasnoteikumiem.Ieva Liepiņa, zvērināta revidente, savā seminārā māca, ka ar projektaieviešanu saistītiem ieņēmumiem un izdevumiem, naudas plūsmai,aktīviem un pasīviem finansējuma saņēmēja un tā partnerugrāmatvedības uzkaitē jābūt:Identificējamiem (uz visiem maksājuma apliecinošamdokumentiem, līgumiem jābūt norādītam projekta numuram, dažifinansētāji prasa arī pilnas programmas nosaukumu, aktivitātes unapakšaktivitātes vai budžeta līniju).Tā kā ne vienmēr pakalpojuma sniedzējs spēs izpildīt nepieciešamāsprasības, attiecībā uz rēķinā iekļaujamo informāciju, jo to neatļauj viņagrāmatvedības programma, projekta ieviesējam ir lietderīgi izgatavotzīmodziņu ar nepieciešamo informāciju. Katram projektam var veidotsavu zīmogu, vai arī var izmantot unificēto formu un ar roku ierakstītprojekta un nomenklatūras Nr.Nodalītiem (katram projektam ir piešķirts savs numursnomenklatūrā un grāmatvedības kods, ir atsevišķi konti unsubkonti, visi dokumenti attiecībā uz projektu tiks atsevišķiarhivēti).Uzsākot jaunu projektu, tam tiek piešķirts nomenklatūras numurs, kasbūs nemainīgs līdz par dokumentu glabāšanas beigām, t.i.,2021.g.31.decembrim un visi grāmatvedības, lietvedības un jebkādi citiuz projektu attiecināmi dokumenti tiek jau no projekta sākuma glabātiatsevišķi. Ir arī cita pieeja, kad iestādē ar atalgojumiem saistītosdokumentus glabā kopā, iekārtojot katram gadam savu mapi, sadalotizmaksas pa mēnešiem, jo pārsvarā projekta personāls strādā vairākosprojektos un tāpat katras programmas finansētājs prasīs ziņas ne tikaipar konkrēto projektu, bet arī par pārējiem projektiem un pamatdarbību.Tomēr izmantotā elektroniskā grāmatvedības sistēma atļauj visasizmaksas ātri un operatīvi nodalīt. Pārējā dokumentācija papīra formātākā sarakste, līgumi, iepirkumi gan tiek nodalīta jau no paša sākuma.Pārbaudāmiem (visiem dokumentiem ir pieejami oriģināli, bet, jaoriģināli atrodas pie partnera, tad iestādes grāmatvedībā atrodaskopija ar tekstu par to, kur atrodas oriģināls).102

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)I.Liepiņa uzsver, ka veicot grāmatvedība uzskaiti projekta ietvaros,vienlaicīgi jādomā trīs virzienos:vispārpieņemtie grāmatvedība uzskaites principi Latvijā;finansējums līdzekļu uzskaite (ES finansējums, pašu finansējums,kredītresursi);ES projekta realizācijas izmaksu specifiskās uzskaites prasības(attiecināmās izmaksas, neattiecināmās izmaksas, projektāneiekļaujamās izmaksas).VARAM savā rokasgrāmatā finansējuma saņēmējiem projektu finanšuvadībai 41.lappusē raksta, ka „pirms maksājumu veikšanasgrāmatvedībā Finansējuma saņēmējs sagatavo grāmatvedības kontaplānu un grāmatojuma shēmu projekta uzskaitei, kas ietver:visus jaunizveidotos kontus, kas tiek izmantoti Projekta ietvarosveikto darījumu uzskaites grāmatojuma shēmā;kontu plāna teksta daļai (t.i. kontu nosaukumiem) ir jābūtsaprotamiem un maksimāli viennozīmīgi skaidrojamiem;konta plānā konta numuriem ir jāsaskan ar grāmatojumu shēmānorādītajiem un grāmatojumu shēmā nevar būt iekļauti konti, kasnav paredzēti kontu plānā”.103

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.2.2. Attiecināmās un neattiecināmās izmaksasLai izmaksas tiktu attiecinātas, tām jābūt:Tieši saistītām ar projektu, tās ir minētas aktivitāti regulējošos MKnoteikumos, tās ir iekļautas projekta iesniegumā vai tehniskajāprojektā, kas ir apstiprināts.Ja visās citās sfērās darbojas princips: viss ir atļauts, kas nav aizliegts,tad ES projektu ieviešanā ir jāvadās pēc pretēja principa. Ja šādasizmaksas nav nekur atrunātas, un noteiktajā projekta iesniegumabudžeta pozīcijā, no kuras projekta iesniedzējs vēlas attiecināt kādasizmaksas nav šīs izmaksas minētas un neparādās burtu salikumi „u.c.”,„utt.”, tad visticamāk radušās izmaksas tiks atzītas par neattiecināmām.Piemēram, projekta budžetā parādās aile: „konferences organizēšanasizmaksas (telpu īre, ēdināšana)”, tas nozīmē, ka materiālu izgatavošanai,tulkošanai izmaksas nevarēs lietot bez īpašas saskaņošanas ar atbildīgoinstitūciju.Izmaksas ir nepieciešamas konkrētā projekta īstenošanai. Nevar uzprojekta rēķina apmaksāt visas iestādes uzturēšanas izdevumus, javisas minētās izmaksas nav nepieciešamas konkrētajamprojektam.Iestādē īstenošanā atrodas divi ESF projekti, kur abiem ir viens projektavadītājs, kurš turklāt vēl strādā dažas dienas pamatdarbībā. Laivienkāršotu uzskaites sistēmu, no viena projekta tiek apmaksāts projektavadītājam viss telefona rēķins, bet no otra - kancelejas piederumi, kasnepieciešami abu projektu aktivitātēm un vēl pamatdarbībasnodrošināšanai. Diemžēl abos projektos tiek uzrēķināti neattiecināmāsizmaksas, jo no telefona rēķina var attiecināt tikai tos zvanus, kas ir bijušinepieciešami konkrētajam projektam, tas pats attiecas uz kancelejasprecēm.Izmaksas ir ekonomiski pamatotas un efektīvas, darbojas tirguscenas princips preču/pakalpojumu iegādē. Ir atbildīgās iestādesfondu iestādes, kas pieprasa pierādījumus efektivitātei pat, japirkums nesasniedz noteiktos iepirkuma organizēšanas sliekšņus.Noteikts Pašvaldība finansējums apmaksāja un Tehniski finansējuma ekonomiskā avoti, pamatojuma nepārsniedzot (TEP) izstrādiprojektāieplānoto un projekta summu sagatavošanas un finansējoties izmaksas no projektā bija programmā noteiktā finanšu noteiktas avota.kāattiecināmās. Taču projekta iesniegumu iesniedza pašvaldības SIA, līdz arto TEP izstrāde nebija attiecināmās izmaksas projektā.Izmaksas radušās attiecināmo izmaksu periodā, kas noteiktslīgumā. Ir izmaksas, kas attiecas uz izmaksu periodu, bet tieksamaksātas vēlāk, kā telefona, telpu īres, komunālo pakalpojumurēķins par iepriekšējo mēnesi. Tās būs attiecināmas tikai gadījumā,ja programma to pieļauj, tas ir atrunāts līgumā vai atbildīgāiestāde ir devusi atļauju samaksāt līdz noteiktam datumam pēclīguma termiņa beigām.Izmaksas ir faktiski radušās, par tām ir veikta samaksa un toapliecina dokuments. Dokumenti ir noformēti atbilstoši LRnormatīvo aktu prasībām.Projekta ieņēmumi un izdevumi ir nodalīti no citām ar pašvaldībasdarbības nodrošināšanu saistītām izmaksām.Jebkurā ES fondu projektā neattiecināmās izmaksas būs:debeta procenti, maksa par finanšu darījumiem, komisijasnodevas, zaudējumi no valūtas maiņas;procenta maksājumi (arī soda naudas rēķinos);parādi un zaudējumi par parādu dzēšanai paredzētie izdevumi;bankas komisijas maksas;izdevumi, kas neatbilst attiecināmo izmaksu nosacījumiem.104

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.2.-1.tabula. Galvenie izmaksu posteņi un to attaisnojuma dokumentiIzmaksu postenisAtalgojumsKomandējuma izdevumiSakaru pakalpojumiPasta pakalpojumiTransporta pakalpojumiVeidsIzmaksas attaisnojuma dokumentiDarba līgums Laika uzskaites tabele (40 stundu darba nedēļa!) Darba algas aprēķins Maksājuma uzdevums, konta izdrukaUzņēmuma līgums Pieņemšanas-nodošanas akts Darba algas aprēķins Maksājuma uzdevums, konta izdrukaAutoratlīdzības līgums Pieņemšanas-nodošanas nodošanas akts Autordarbs, saskaņā ar „Autortiesību likumu” Maksājuma uzdevums, konta izdrukaLatvijas speciālista dienas nauda, saskaņā ar Iesniegumsspēkā esošajiem noteikumiem. RīkojumsĀrvalstu speciālistu dienas naudas likmes Avansa pieprasījumsatrodamas Komandējuma atskaitehttp://europa.eu.int/comm/europeaid/perdie Avansa norēķinsm/index_en.htm Attaisnojuma dokumenti (pasākuma programma, ielūgums, utt.) Transportu apliecinoši dokumenti (biļetes, iekāpšanas taloni, utt.) Maksājuma uzdevums, konta izdrukaPasūtītāja stacionārais telefons Rīkojums Rēķins; Maksājuma uzdevums, konta izdrukaDarbinieka mobilais telefons Rīkojums Patapinājuma līgums; Rēķins; Maksājuma uzdevums, konta izdruka Čeks ar rekvizītiem Pastmarkām, aploksnēm –norakstīšanas aktsPasūtītāja autotransports Rīkojums; Ceļazīme; Degvielas čeki, rēķini, u.c. Maksājuma uzdevums, konta izdrukaDarbinieka autotransports Rīkojums Ceļazīme Patapinājuma līgums105

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Izmaksu postenisTelpu noma, uzturēšanaInventārs un materiāliPublicitāteBūvniecībaPakalpojumiVeidsIzmaksas attaisnojuma dokumenti Degvielas čeki, rēķini, u.c. Maksājuma uzdevums, konta izdrukaAutotransporta noma Rēķins, Maksājuma uzdevums, konta izdrukaBiroja telpu noma: Līgums Rīkojums Rēķins Maksājuma uzdevums, konta izdrukaIegāde Pavadzīme, preču pavadzīmes, rēķins, čeki, kvīts, līgums Pieņemšanas –nodošanas aktsUzskaite Pamatlīdzekļu uzskaites kartiņas, saraksti Materiālu uzskaites saraksti, kartiņas Norakstīšanas aktiApmaksāta publikācija Publikācija Rēķins Maksājuma uzdevums, konta izdrukaRemontdarbi vai objekta celtniecība Līgums Pieņemšanas –nodošanas akts Tehniskās izpildes dokumentācija Rēķins Maksājuma uzdevums, konta izdrukaProjektēšana/celtniecības darbu tāmju Līgumssagatavošana Pieņemšanas-nodošanas nodošanas akts Galarezultāts: tāmes, skices, tehniskais projekts, u.tml. Rēķins Maksājuma uzdevums, konta izdrukaVisās pozīcijās, izņemot atalgojumu un pasta pakalpojumus irjāpiemēro nosacījumi attiecībā uz iepirkuma organizēšanu. Ja ir rīkotsiepirkums, tad kā attaisnojamie dokumenti tiek pievienota arīiepirkuma dokumentācija. Lai attaisnotu semināra norisi, tad noteikti irjāpievieno dienas kārtība un reģistrācijas lapa. Dažkārt finansētājs arīprasa kvalitātes novērtējuma anketu un prezentācijas.106

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.2.3. Projekta īstenošanas dokumentācija, tās aprite un glabāšanaVisus projekta dokumentus var klasificēt pēc to funkcionalitātessekojošā veidā:grāmatvedības dokumenti (darba un pakalpojuma līgumi, rēķini,čeki, rēķini, maksājuma pieprasījumi, darba a laika uzskaites tabeles,pamatlīdzekļu uzskaites kartiņas, u.c.);Katrā pašvaldībā ir noteikta dokumentu aprites kārtība gan izejošiem,gan ienākošajiem dokumentiem. Parasti rēķinu aprite notiek pēcsekojošas shēmas:iepirkuma dokumentācija (nolikumi, tehniskās specifikācijas,protokoli, lēmumi, u.c.);administrēšanas dokumenti (sarakste, rīkojumi, atskaites,progresa pārskati, vienošanās par finansējuma piešķiršanuprojektam, rīkojumi, u.c.);LietvedisIereģistrē,novīzēProjektavadītājsPārbauda,saskaņoIestādesvadītājsUzliek vīzu -apmaksātGrāmatvedisApmaksāaktivitātes pamatojošie dokumenti (reģistrācijas lapas, darbakārtības, prezentācijas, autordarbs, pētījums, u.c.).Parasti, uzsākot projektu, tiek rakstīts rīkojums, nosakot, kur kādadokumentācija un pie kāda speciālista glabāsies. Lai arī darba unpakalpojuma līgumi tiek pieskaitīti pie grāmatvedības dokumentiem,bet vienošanās par finansējuma piešķiršanu projektam pieadministrēšanas dokumentiem, šajā rīkojumā var noteikt, ka šiedokumenti glabāsies pie jurista vai projekta vadītāja. Pielikumā tiekdots paraugs projekta uzsākšanas rīkojumam.2.2.-1.attēls. Dokumentu aprites kārtībaPārsvarā dokumentu aprites sistēma ir izveidota un veiksmīgi darbojas,tā ir iekļauta arī grāmatvedības noteikumos un darbinieku amataaprakstos. Vidējais laiks dokumenta apritei ir 3 dienas. Taču šo laikuvar paātrināt ieviešot elektronisko dokumentu aprites sistēmu.Visbiežāk pašvaldības ir izvēlējušas elektronisko dokumentu apritessistēmu „Namejs”.107

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Visi dokumenti tiek reģistrēti un ar visiem pielikumiem ieskanētisistēmā. Šeit dokumenti tiek prioritizēti pēc izpildes laika. Katramuzdevumam var noteikt izpildes secību, piemēram, pirmie uzdevumusaņem projekta vadītājs, jurists, tikai tad, kad viņi ir atzīmējušiuzdevumu kā izpildītu, tad uzdevumu saņem grāmatvedis. Atbildīgaispar dokumenta virzību atzīmē dokumenta kartītē datumu līdz kuram irjāsniedz atbilde, var tikt noteikta automātiska dokumenta kontrole.Katru dokumentu ir iespēja sasaistīt ar citu dokumentu. Piemēram, jaienākošajā dokumentā ir bijis lūgums sniegt informāciju, tad atbildisasaista ar pieprasījuma vēstuli. Tomēr arī lietojot elektroniskodokumentu aprites sistēmu, problēmas sagādā līgumu aprite.„Tā kā katrs līgums ir jāsaskaņo vidēji ar 7 cilvēkiem, ja kāds nav uzvietas un nevar saskaņot, rodas sastrēgums un ir jāgaida, kamēr šiscilvēks ieies sistēmā, iepazīsies es un uzliks saskaņojumu.”Situāciju uzlabotu elektroniskā paraksta lietošana. Tā ietaupītu laikulīguma saskaņošanas un parakstīšanas procesā. Līguma apriti veicinātuarī strikti norādīti termiņi, kad līgumiem jābūt parakstītiem uniesniegtiem. Projekta vadītājam ir jābūt tam, kas seko līdzi līgumaoperatīvai apritei.Elektroniskā dokumentu vadības sistēma pie pareizas lietošanas dodlabu rezultātu, mazinot tipiskākās kļūdas dokumentu reģistrācijā:reģistrē visus dokumentus kopā;reģistrē neievērojot evērojot kalendārā gada robežas;reģistrē, izmantojot Word piedāvātās iespējas, kas pieļauj iespējureģistru viegli labot;nav noteiktas atbildīgās personas par reģistriem;nav noteiktas prasības reģistru noformēšanai;darba dienas beigās saņemtos dokumentus nereģistrē, bet atstājreģistrācijai nākošajā dienā;steidzamos dokumentus nodod pēc piederības projekta vadītājiembez reģistrācijas.Pārbaudot projekta sarakstes mapes, kuras glabājas pie projektavadītājiem bieži vien var novērot sekojošas kļūdas: mapēs atrodaslietvedībā nereģistrētas vēstules, jo tās pa taisno no projekta partneriemir nonākušas pie projekta vadītāja, kas nav tās aiznesis iereģistrētcentrālajā lietvedībā; netiek ievērotas gada robežas un gan ienākošo,gan izejošo vēstuļu reģistrs tiek turpināts nākamajā gadā; navkonsekvences oriģinālo dokumentu un to kopiju glabāšanā, jo daļa nooriģinālajām pasākumu reģistrācijas lapām un pieņemšanas-nodošanasaktiem glabājas pie projekta vadītāja, bet daļa pie grāmatveža.Lai novērstu augšminētās kļūdas un identificētu riskus, katra projektamapes vismaz reizi gadā būtu jāpārbauda, saskaņā ar iestādē noteiktoiekšējās kontroles kārtību. Ja iestādē ir izveidota projekta nodaļa, tadparasti pārbaudi būtu jāveic projekta nodaļas vadītājam.Ir iestādes, kurās tiek izmantota speciāli izveidota projektu vadībasdatu bāze, piemēram, Rīgas pilsētas dome, Rīgas Tehniskā universitāte,Jelgavas dome, Ventspils dome, Zemgales Plānošanas reģions. ZPRizmanto projekta vadības datu bāzi elektronisko dokumentuuzglabāšanai. Visi projekta dokumenti ir ātri atrodami, labi strukturēti.108

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Ja projekta vadītājs ir atvaļinājumā, nav problēmas aizvietotdarbinieku, jo visi projekti ir ievadīti datu bāzē. Ventspils dome ir gājusisoli tālāk un projektu datu bāze piedāvā arī dažādus analīzes rīkus, kasatļauj analizēt projekta datus dažādos griezumos. Ir pašvaldības, kasveiksmīgi lieto Microsoft Project piedāvātās uzraudzības iespējas.Pabeidzot projektu un saņemot apstiprinājumu par gala projektaatskaites apstiprināšanu, projekta dokumenti ir jāarhivē, nodrošinotprojekta dokumentācijas saglabāšanu līdz līgumā noteiktajamdatumam. Piemēram, 2007.-2013.gada ES fondu projekti ir glabājamilīdz 31.12.2021.projektus rodas problēmas ar dokumentu ilgstošo uzglabāšanastermiņu un bieži projektu arhīvs pārsniedz organizācijas arhīva apjomu.„Līdz 2021.gadam jāglabā visi „80-latnieku” projekta dokumenti (milzīgslīgumu daudzums saistībā ar darba praktizēšanā iesaistītajiemcilvēkiem), jautājums ir, kur glabāt šos dokumentus, jo vietas fiziski nav”,sūdzas dažas no pašvaldībām.Kā risinājums būtu elektroniskā arhīva veidošana, kas noteikti ir mūsunākotne.Parasti grāmatvedības dokumentus glabā piecus gadus, taču ES fonduprojektu dokumentācija ir glabājama daudz ilgāk, saskaņā ar līgumānoteikto. Līdz ar to visa dokumentācija – grāmatvedības, iepirkumu,administratīvā un projekta rezultātu apliecinošo dokumentu oriģināli irjāsavāc no visiem speciālistiem, jāsagatavo saskaņā ar likumu „Pararhīviem” un jāsapako vienuviet (jānodod arhīvā). Svarīgi patiešām irnokontrolēt, lai sapakotā informācija ir pilnīga, labi strukturēta un arhīvātiek nodoti oti dokumentu oriģināli. Ja gadījumā kāds dokuments navprojekta laikā ticis noformēts, saskaņā ar lietvedības prasībām, vaiiztrūcis, nododot to arhīvā, vajadzētu šo kļūdu labot. EK audits pārbaudavismaz 5% no visiem pabeigtajiem projektiem un ja projekta iesniedzējsnevar uzrādīt dokumenta oriģinālu vai ir nepilnīga iepirkumudokumentācija, pastāv risks, ka EK var pieprasīt atmaksāt daļu noprojekta līdzekļiem pat pēc 10 gadiem.Tā kā dokumentu glabāšana pārsvarā notiek iestādes robežās, tadbūtiski vest uzskaiti, pie kura speciālista atrodas konkrētaisnoarhivētais projekts, kā arī aplīmēt kastes ar skaidri redzamiemtekstiem par dokumentu glabāšanas ilgumu, lai mainot ofisa telpasnetiek kaut kas pazaudēts. Organizācijām, kuras īsteno lielu skaitu109

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.2.4. Finanšu vadībā iesaistīto pušu funkcijasFinanšu vadības shēma katrā pašvaldībā ir nedaudz atšķirīga. Tā iratkarīga gan no pašvaldības lieluma, gan apakšstruktūru daudzuma,piemēram, pagastu pārvaldēm, un tām deleģētajām funkcijām. Tomērlielākoties gadījumos projektu grāmatvedība ir centralizēta un pat japrojekta vadītāji atrodas pagastos, grāmatvedība un juridiskā daļaatrodas novada centrā.Ir pašvaldības, kurās ir apvienota finanšu un grāmatvedības nodaļa,taču veiktās funkcijas ir līdzīgas. Vienmēr atslēgas cilvēks ir projektavadītājs.Projekta vadītāja galvenās funkcijas:Pirms iepirkumu izsludināšanas pārliecināties, vai paredzētielīguma samaksas noteikumi atbilst pašvaldības iespējām unprojekta finansēšanas nosacījumiem. Nepieciešamības gadījumāziņot izpilddirektoram par iespējamiem riskiem.Īstenojot projektu Teritoriālās sadarbības programmās visbiežākpieļautās kļūdas ir tās, ka tiek paredzēti avansa maksājumi, kaut arīkonkrētās programmas vadlīnijas to nepieļauj, projektā tiek slēgtiuzņēmuma līgumi ar fiziskām personām par apmācībām vaikonsultācijām, bet finansējums konkrētajam pasākumam ir paredzētszem personālizmaksām, pasūtītājs iesniedz rēķinu par avansu vaividusposma maksājumu, kaut līgumā tas nav paredzēts, utt.2.2.-2.attēls. .attēls. ES projektu finanšu vadības procesā iesaistītās pusesTās ir kļūdas, kas ir jānovērš projekta vadītājam, pirms līgumanoslēgšanas un jebkāda rēķina vai pavadzīmes apmaksas uzliekot savurakstisku saskaņojumu uz dotajiem dokumentiem. Neviens rēķinsnevarētu būt apmaksāts, ja uz tā nav projekta vadītāja saskaņojuma.Savukārt lai nodrošinātu četru acu principu, konkrētais maksājumadokuments būtu jāpārbauda vai nu finanšu vai grāmatvedības nodaļai,saskaņā ar iekšējo dokumentu aprites kārtību.110

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Sekot līdz iepirkumu procedūru veikšanas un līgumusagatavošanas gaitai, kontrolējot to atbilstību plānotajam projektalaika grafikam, nepieciešamības gadījumā ziņot izpilddirektorampar nepieciešamajām korekcijām.Ja ES projektu īsteno valsts budžeta iestāde un fondu finansējums tiekavansēts no valsts budžeta, tad ļoti būtiski ir precīzi izplānotnepieciešamos līdzekļus katra gada sākumā visam gadam pa mēnešiemindividuāli katram projektam. Ja finansējuma plānošanu gada sākumāuztic tikai grāmatvedim un līdzekļu pieprasījums netiek saskaņots arkonkrētā projekta aktivitāšu plānu, tad iestādē var rasties situācija, kanav iespējama aktivitāšu realizācija finansējuma trūkuma dēļ, jo valstsiestāžu pamatdarbības grāmatveži ir pieraduši pie finansējumapieprasīšanas, sadalot kopējo gada summu ar 12.Organizēt iesniegto izpildīto būvdarbu aktu (Forma 2) atbilstībaspārbaudi līguma tāmei un aktuāliem atlikumiem, nepieciešamībasgadījumā atgriežot kļūdainos dokumentus izpildītājam unnodrošinot atkārtotu dokumentu pārbaudi.Diskusijās pašvaldības viennozīmīgi piekrita tam, ka nepietiek tikai argala summas pārbaudi, bet ir jāpārbauda katrs Formas 2 cipars, jo irbijuši gadījumi, kad divas reizes tiek norakstīts atlikums, lietoti nepareiziizcenojumi, nepareizi sarēķināts PVN, kļūdas noapaļošanā, jo būvnieksrēķina 8 zīmes aiz komata, kas rada atšķirības ar sākotnējo tāmi. Tačuviedokļi atšķīrās, kam tas būtu jādara. Ir pašvaldības, kur Formas 2pārbaudi veic grāmatvedis vai projekta vadītājs. Ir iespējams šo darbuuzticēt pašvaldības būvinženierim, kam būtu jānes lielāka atbildība parprojekta rezultātiem. Vai arī šo darbu iekļaut būvuzrauga pienākumos,uzliekot soda sankcijas kļūdu gadījumā. Acīm redzot individuāli irjāizvērtē konkrētā speciālista spēja šo uzdevumu veikt un noslodze, unnedrīkstētu īsti paļauties uz starpniekinstitūcijas „pedantismu” atrastvisas kļūdas, kā to dara daži projekta īstenotāji.Sekot līdz darbu izpildītāju iesniegtajiem finanšu dokumentiem,pārbaudīt to atbilstību līguma samaksas noteikumiem, projektabudžetam un finansētāja prasībām par projekta attiecināmoizdevumu dokumentācijas noformēšanu. Nepieciešamībasgadījumā sazināties ar darbu izpildītāju, organizējot labotodokumentu atkārtotu iesniegšanu.Vislielākās galvassāpes projekta vadītājiem sagādā tieši nepareizadokumentu noformēšana, kļūdas pasūtītāja projekta konta uzrakstīšanā,nesakritībā starp pieņemšanas -nodošanas aktā norādīto informāciju parlīguma priekšmetu un noslēgto līgumu. Ir pat bijuši gadījumi, kadpasūtītājs pats savu kontu ir norādījis nepareizi vai arī būvuzraugsuzraksta maksājuma mērķī būvniecības līgumu nevis savu līgumu.Pārbaudīt aktu atbilstību līguma tāmēm (pozīcijas, izcenojumi),nepieciešamības gadījumā informēt izpilddirektoru par jaunaiepirkuma veikšanas vajadzību, ja tiek ieslēgtas jaunu darba veiduizmaksas, kas nav iekļautas pamatlīgumā.Ir gadījumi, kad otrais vai trešais akts tiek gatavots uz pirmā bāzes untiek saglabāta tā pati informācija, kas pirmajā aktā, to papildinot.Rezultātā visos aktos tiek iekļauti vieni un tie paši darbi, tikai sanāk, kapasūtītājs par tiem ir maksājis dubultā.Sagatavot projekta finansēšanas plānus un maksājumupieprasījumu iesniegšanas grafikus projekta sākumā, kā arī veikt tokorekcijas projekta realizācija skaitā.111

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Informēt finanšu nodaļu par projektos plānoto ieņēmumu unizdevumu plūsmu un to ekonomiskās klasifikācijas kodiem,sastādot ikgadējo pašvaldības budžeta projektu, kā arī iesniedzotprojektu budžeta grozījumu pieprasījumus. Pārraudzīt atsevišķuizdevumu un ieņēmumu naudas plūsmu, savlaicīgi (vismaz 2-3mēnešus) informējot finanšu nodaļu par nepieciešamo kredītuprojekta izdevumu segšanai.Sagatavot visu informāciju par projektā ienākošajiem unizejošajiem maksājumiem un līgumiem, kas ir nepieciešami Valstskases kredīta saņemšanai.Nodrošināt grāmatvedības pirmdokumentu nepārprotamu sasaistiar konkrēto projektu, kā arī nodalīt dokumentus atsevišķā projektalietā, atbilstoši apstiprinātajai nomenklatūrai, apzīmogojotpirmdokumentus, norādot projekta numuru, nomenklatūrasnumuru, nepieciešamības gadījumā objektu, budžeta pozīciju unnorēķina kontu.Informēt finanšu nodaļu un grāmatvedību par projektuapstiprinātajām attiecināmajām izmaksām, neattiecināmajāmizmaksām, piemērotajām finanšu korekcijām, ienākošajiemmaksājumiem un Valsts kases kredītu dzēšanas maksājumiem.Daudzās pašvaldībās daļu no šiem pienākumiem veic grāmatveži, joprojektu vadītāji ir pārāk noslogoti vai nepārzina specifiskos finanšujautājumus. Tāpēc ir ieteicams atsevišķs projektu nodaļas grāmatvedis,kas pārzina projektu grāmatvedības specifiku un arī visus projektus.Jebkurā gadījumā - funkcijām starp projekta vadītāju, juristu,grāmatvedi un citiem projektā iesaistītajiem speciālistiem būtu jābūtrakstiski atrunātām. Piemēram, VIAA saviem projektu ieviesējiempieprasa iesniegt projekta vadības organizācijas aprakstu. Šis aprakstsietver projektā iesaistītā personāla funkciju aprakstu, kontrolesnodrošināšanas sistēmas un dokumentu aprites sistēmas aprakstu.Pielikumā pievienots paraugs šādam dokumentam.Uzkrāt informāciju par projektā plānojamiem un faktiskajiemizdevumiem savos reģistros, atbilstoši projekta budžeta pozīcijām.Sagatavot pārskatus par PVN.Kontrolēt projekta budžeta izpildes gaitu, nepieciešamībasgadījumā sagatavot projekta budžeta grozījumu pieprasījumuiesniegšanai uzraugošajām iestādēm.112

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.2.-2.tabula. 2.tabula. Iespējamie riski un to novēršanas veidiIespējamais risksIeteicamais riska novēršanas veidsPreventīvais pasākumsIerobežojošais pasākumsKompensējošais pasākumsTiek pieļautas kļūdas dokumentuizstrādē un noformēšanā (vienasinstitūcijas dokumentiem ir dažādsnoformējums, kas neatbilst MKnoteikumiem Nr.916, utt.)Izstrādāt dokumentu standarta formas,izstrādāt organizatoriskos dokumentus,kas reglamentē lietvedības darbaorganizāciju, noteikt atbildīgās personasun dokumentu pieejamību.Pārrakstīt dokumentus un izlabot kļūdas, lainodrošinātu atbilstību dokumentusizstrādāšanas un noformēšanasnoteikumiem.Izstrādāt iekšējosreglamentējošos dokumentus,veikt darbinieku apmācību parlietvedības prasībām projektudokumentācijas izstrādē.Dokumentu aprites sistēma irpārāk lēna, regulāri tiek kavētitermiņi atskaišu iesniegšanā,atbilžu sagatavošanā.Ieviest elektronisko dokumentu apritessistēmu, izveidot rakstisku dokumentuaprites sistēmas aprakstu un panākt, laidarbinieki to ievēro.Noteikt atbildīgo par dokumentu virzību,noteikt sankcijas par savlaicīgu dokumentuizskatīšanas termiņu neievērošanu.Izanalizēt kavējuma iemeslus unpieņemt mērus situācijasuzlabošanai. Ieviest korekcijasdokumentu aprites sistēmā unieviest uzraudzības sistēmu.Projekta dokumentācija pēcprojekta beigām netiek arhivēta,grāmatvedības dokumentācijapaliek pie grāmatvežiem, juridiskādokumentācija pie juristiem, kārezultātā saglabājas risks, ka kādidokumenti netiks glabāti līdz2021.gadam.Nozīmēt speciālistu, kas ir atbildīgais pararhivēšanu un ir izgājis apmācības kursupar dokumentu arhivēšanu un nodrošinaiestādē visa arhīva uzskaiti. Viņauzdevums ir uzraudzīt projekta vadītājus,kas nodrošina visu dokumentu savākšanuno citiem speciālistiem un noformēšanupirms nodošanas arhīvā.Kontrolēt visu mapju noformējumu, izvirzotprasības, ka organizācijā nevar tikt lietotaprojekta mape, uz kuras nav attiecīgāprojekta Nr., nomenklatūras Nr. undokumentu glabāšanas laiks.Veikt darbinieku apmācību pararhivēšanas prasību ievērošanu.Finanšu kontroles sistēmanestrādā, netiek savlaicīgipieprasīts kredīts Valsts kasei,regulāri tiek kavēta līgumuapmaksa, jo nav finansējuma parsniegtajiem pakalpojumiem.Izveidot finanšu kontroles sistēmu un toieviest. Aprakstīt katra darbiniekapienākumus, ko saskaņot ar konkrētādarbinieka amata aprakstiem pienoslēgtajiem līgumiem. Izveidotuzraudzības sistēmu.Katrā projektā organizēt regulārassanāksmes, lai precizētu veicamos darbusnedēļas un mēneša griezumā. Veikt regulāruprojektu uzraudzību.Izskatīt konkrētos gadījumus unidentificēt vājās vietas sistēmā.Izskatīt iespēju nākotnē ieviestKvalitātes vadības sistēmuorganizācijā.Saturiskā neatbilstība projektam,jaunas aktivitātes ieviešana vaijaunas budžeta līnijas ieviešana,kas nav paredzēta projektā.Finanšu kontroles sistēmas izveide unieviešana. Atbildību noteikšananeattiecināmo izmaksu gadījumos.Četru acu principa ievērošana. Neviensrēķins netiek maksāts, ja nav saskaņojuma arprojekta vadītāju. Savukārt grāmatvedisrēķinu nepamaksā, ja viņš nav atradis šoizmaksu pozīciju projekta budžetā. Dubultākontrole.Katra kļūdu gadījuma izpēte unatbildīgās personasidentificēšana. Preventīvais darbsar personālu risku novēršanānākotnē.113

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.3. Projekta risku vadībaŅemot vērā, ka projekts jau pēc definīcijas ir riskants pasākums, lai arīcik rūpīgi to nesaplānotu, pastāv liela iespējamība, ka plānsnedarbosies. Līdz ar to visos projektos īpaša uzmanība pievēršamarisku vadībai, kas caurvijas katram projektam visā tā īstenošanas laikā,t.i. visos projekta dzīves cikla posmos:SĀKUMSProjekta sākumā iespējami riski saistībā ar situācijas analīzi, galvenāsrisināmās problēmas un vajadzību definēšanu, labākā risinājuma (t.i.projekta idejas) identificēšanu.PLĀNOŠANAIEVIEŠANANOBEIGUMSPlānojot projektu, varam kļūdīties un nepietiekoši novērtēt ārējofaktoru iedarbību uz projekta izpildi, uz projekta komandas veidošanuun partneriem, kā arī projekta pieteikuma izstrādi un savlaicīguiesniegšanu.Lielākais vairums risku atklājas projekta izpildes posmā saistībā arsaplānoto darbu izpildi, līgumu izpildi, visu aktivitāšu savlaicīgu unkvalitatīvu ieviešanu, jo šajā posmā iesaistīti visvairāk ārējie sadarbībaspartneri.2.3.-1.attēls. Projekta dzīves cikla 4 posmiNobeigumā, , kad pasākums noticis, ēka uzbūvēta, pakalpojumsnodrošināts, pastāv riski saistībā ar projekta novērtēšanu, atskaitīšanosun projekta kopējās ilgtspējas nodrošināšanu.114

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.3.1. Risku veidiDaudzi projektu speciālisti par riskiem kļūdaini uzskata jebkuras kļūdasvai problēmas projekta dzīvē, un šādu kļūdu iemesls bieži vien irprojekta izstrādātāja nekompetence un/vai slikta plānošana. Nepareiza„Publisko iepirkumu likuma” prasību piemērošana, jebkura nezināšana,nemācēšana vai neatbilstoša izdevumu veikšana nav riski, bet projektavadības kļūdas, t.sk. var būt pat administratīvā un kriminālā atbildība.Ne visas problēmas ir riski! Risks ir tāds notikums, kura iestāšanosprojekta vadītājs nevar ietekmēt. Risks ir kaut kas tāds, kas nepakļaujassaprātīgai kontrolei, bet ko var vadīt un mazināt tā radītās negatīvāssekas.Riski ir ārējie un iekšējie faktori (un šo faktoru kopa), kas var aizkavētun/vai mainīt projekta gaitu, kā arī ietekmēt, t.sk. apdraudēt, projektamērķa sasniegšanas iespējas, vai arī padarīt projekta īstenošanuneiespējamu. Galvenā risku pazīme ir neparedzamība un nenoteiktība.Tāpēc ir svarīgi riskus paredzēt jau iepriekš, tad projekta izstrādesun/vai ieviešanas gaitā var veikt mērķtiecīgus pasākumus tonovēršanai.Riskus nosacīti var iedalīt divās daļās, , t.sk. iekšējo risku novēršanainepieciešamie pasākumi noteikti jāveic PIRMS projekta izpildesuzsākšanas (t.i. sākuma un plānošanas stadijā), ārējo risku novēršanabūs jāveic projekta laikā.Kā jau minēts iepriekš, svarīgi saprast, ka t.s. iekšējo risku izpildēvienmēr klātesoši būs ārējie faktori, , kurus projekta vadītājam unizstrādātājiem objektīvi nav bijusi iespēja paredzēt. Ja negatīvaisnotikums ir bijis paredzams, piemēram, mācoties no citu pieredzes,vairākkārtīgi pārbaudot likumdošanas aktus u.tml., tad to nevaruzskatīt par risku, tā ir projekta vadības nekompetence.Iekšējie(pirms notikuma)Ārējie(pēc notikuma)Bez tam, ka nosacītos iekšējos riskus vienmēr ietekmē ārējie faktori,tāpat arī ārējo risku izpildīšanos noteikti var ietekmēt pati projektakomanda (iekšējais faktors), piemēram, ja tā nebūs izdarījusi visu, kobūtu varējusi izdarīt.Pastāv vairāki risku grupēšanas veidi. Tos var grupēt arī pēc šādāmkategorijām:tehniskie un tehnoloģiju riski,sociālie un mērķa grupas riski,stratēģiskie ie un politiskie riski,finanšu riski,operatīvie un saimnieciskie riski,vides un negadījumu riski,juridiskie riski,personāla un vadības riski.• saistībā ar finanšu nepietiekamību;• saistībā ar projekta vadību;• saistībā ar mērķa grupu nepietiekošu izpēti;• saistībā ar nepareizas stratēģijas izstrādi.• saistībā ar kļūdām operatīvajā darbībā;• saistībā ar tehniskām problēmām;• saistībā ar juridiskiem jautājumiem;• saistībā ar politiskām pārmaiņām;• saistībā ar jaunu "konkurentu" parādīšanos;• saistībā ar kaitējumu videi.2.3.-2.attēls. Nosacīts risku iedalījums115

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.3.2. Risku vadības processRisku vadības mērķis ir novērst jeb samazināt riska faktorus, kurinegatīvi var ietekmēt projekta rezultātu sasniegšanu, sliktākajāgadījumā – būt gatavam riskam.Svarīgi saprast, ka risku vadība ir plānots process, sistemātiska pieeja,t.i. risku vadības metodes ir jārealizē gan projekta sagatavošanasposmā (izstrādājot pasākumu plānu risku novēršanai vaisamazināšanai), gan īstenošanas posmā (apzinot kāda jauna riskaiespējamību, ir atkārtoti jāveic risku analīze un novērtēšana, kā arījāpārstrādā pasākumu plāns risku novēršanai vai samazināšanai).Attēlā parādītais risku vadības process sastāv no 5 posmiem:identificēšana,analīze un novērtēšana,labākā risinājuma izvēle,rīcība jeb risinājuma ieviešana,rezultātu novērtēšana un sekošana.2.3.-3.attēls. Risku vadības process116

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Projekta sagatavošanas posmā nepieciešams izstrādāt detalizētupasākumu plānu risku izvērtēšanai, novēršanai vai mazināšanai. To varveikt atbilstoši zemāk redzamajam risku pārvaldības kartes piemēram,kā arī izmantot rokasgrāmatas pielikumā esošo „Projekta riskureģistra” paraugu.2.3.-1.tabula.Risku pārvaldības karte (PIEMĒRS)Riska aprakstsIespējamība(no 1 līdz 3)Būtiskums(no 1 līdz 3)Riskanovērtējums(BxC)Pasākumi riska novēršanai/mazināšanai(t.sk. profilaktiskie jeb preventīvie,ierobežojošie un/vai kompensējošie)Atbildīgā personaABC D EFUzņēmējdarbības un/vaiinvestīciju jomasspeciālists pašvaldībā„runā citā valodā nekāuzņēmējs”33 9 • Rūpīgs personāla atlases process;• uzņēmēju iesaiste kandidātu izvērtēšanā;• līdzekļu paredzēšana neatkarīguuzņēmējdarbības vides ekspertu piesaistei.Personāla daļaInvestīciju/Finanšu daļaJa riska novērtējums ir augstāks par 6, tas uzskatāms par būtisku risku,kuram jāpievērš pastiprināta uzmanība. Noteikti jāņem vērā, kapasākumiem risku novēršanai vai mazināšanai ir jābūt:ekonomiskiem, izmaksām ir jābūt mazākām nekā iespējamiezaudējumi;reāliem un izpildāmiem;koordinētiem visos līmeņos.117

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.3.3. Risku mazināšanas un/vai novēršanas veidiParasti mācāmies no savām kļūdām, jo no citu kļūdām mēs mācāmiesreti! Pat ja tā, ar laiku pat pašu kļūdas aizmirstas. Tāpēc katru neveiksmi,katru „mācību stundu” ir labi pierakstīt, lai izvairītos no līdzīgāmneveiksmēm nākotnē.Lai projekta riskus būtu vieglāk novērst, lai projekts noritētu veiksmīgiun netiktu pakļauts negaidītiem triecieniem neveiksmīgu un neefektīvulēmumu dēļ, riskus nepieciešams aprakstīt, , t.sk. noteikt galvenās riskajomas, risku cēloņus un sekas, izvērtēt to potenciālo ietekmi uzprojektu, nodefinēt risku novēršanas vai mazināšanas darbības.Rokasgrāmatas pielikumā sniegts šāda „Projekta risku reģistra”paraugs.Šajā rokasgrāmatā katras sadaļas beigās sniegti risku mazināšanasun/vai novēršanas piemēri. Katrai pašvaldībai šie piemēri attiecīgijāpielāgo savai ģeogrāfiskajai, sociāli-ekonomiskajai,kultūras,demogrāfiskajai un citām situācijām.Kopumā risku mazināšanai un/vai novēršanai var pielietot 3 veidupasākumus:Profilaktiskie jebpreventīvie pasākumiKO VAR DARĪT, LAI RISKS NEIZPILDĪTOS?Saistīti ar riska iestāšanās iespēju samazināšanu, rīcības, kas novēršpotenciālas neatbilstības vai kādas citas potenciāli nevēlamas situācijascēloni.Ierobežojošie jebkorektīvie pasākumiKO VAR DARĪT LAIKĀ, KAD RISKS IRSĀCIS IZPILDĪTIES, IR PROCESĀ?Vērsti uz savlaicīgu nodrošināšanos pret riska faktoru izraisītāmnegatīvām sekām, rīcības, kas laicīgi novērš atklātās neatbilstības vaikādas citas nevēlamas situācijas cēloni.KompensējošiepasākumiKO VAR DARĪT, JA RISKS IR IZPILDĪJIES?Saistīti ar riska izpildes rezultātā nodarīto zaudējumu daļējuatlīdzināšanu.2.3.- 4.attēls. Risku mazināšanas un/vai novēršanas pasākumu veidi118

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.4. Iepirkumu procedūru plānošana un organizēšana2.4.1. Iepirkuma plānošanaES struktūrfondu projektu ieviešanā 2007.-2013.gada periodāvislielāko problēmu sagādājuši iepirkumi un to procedūras. Iepirkumudēļ, kas beigušies bez rezultātiem, un daudzo pārsūdzību dēļ, kadnoraidītie iepirkuma pretendenti iesnieguši pamatotu sūdzībuIepirkumu uzraudzības birojā, aizkavējas fondu aktivitāšu ieviešana unattiecīgi ES struktūrfondu līdzekļu apguve. Nav maz to gadījumu, kadpieļautās kļūdas iepirkuma norisē ir par iemeslu tam, ka pašvaldībanesaņem projektā ieplānotos ES fonda līdzekļus un iztērētaisfinansējums paliek ar mīnusa zīmi pašvaldības budžetā.Lai izvairītos no šādām situācijām un iepirkums būtu ekonomiskiefektīvs vispirmām kārtām ir rūpīgi jāplāno.2.4.-1.attēls. Iepirkuma plānošanaEkonomiski efektīvs iepirkums ir:laba kvalitāte;iekļaušanās plānotajās izmaksās;līguma izpilde paredzētajā termiņā.Pasūtītājam vajadzētu skaidri apzināties, kas ir tas, ko viņš vēlasiegādāties, cik lielā daudzumā un kāds risinājums būtu visefektīvākais,nosakot prioritātes.Pirmais jautājums, uz kuru vajadzētu atbildēt, vai konkrētais pirkumsbūs saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu (PIL) vai Sabiedriskopakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu (SPSIL), jo starp abiemlikumiem ir būtiskas atšķirības. Arī konkrētā pasūtītāja juridiskaisstatuss nav noteicošais šajā gadījumā, jo, ja, piemēram, pašvaldībastransporta uzņēmums veic iepirkumu ne savā jomā, tad ir jāpiemēroPIL nevis SPSIL.119

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Nākamais solis ir izlemt, vai iepirkuma priekšmets būs preces,pakalpojumi vai būvdarbi. Līgumos bieži i var redzēt visu trīs subjektupazīmes. Būtiski ir noteikt, kam būs lielākā vērtība, pakalpojumiemprecēm vai būvdarbiem.Ja ir skaidrība par iepirkuma priekšmetu, tad jau var domāt parprioritātēm pašā iepirkuma procesā. Piemēram, energoefektīvāiepirkumā būs svarīgs gan būvniecības process, gan rezultāts. Tačupirmais nosacījums būvniecības gadījumā ir -kvalitatīvs tehniskaisprojekts ar reālām tāmēm. Tāmes ir aktualizētas un atbilstošasreālajam tirgus piedāvājumam un pieejamie finanšu resursi irpietiekami ekami pasūtītāja vajadzību izpildei. Lai izvairītos no pakalpojumu,preču vai atalgojuma izmaksu pieauguma riska, vajadzētu veikt ne tikaitirgus izpēti uz esošo momentu, bet izanalizēt tirgus situāciju, mēģinotidentificēt pieauguma tempus, ierēķinot atsevišķām izmaksukategorijām pieaugumu vai samazinājumu, saskaņā ar esošajāmtendencēm.Mēs projektu plānojām 2009.gadā, kad valstī bija krīze, cenas bija krietnizemākas nekā „treknajos gados”, domājām, ka tās tik ātri necelsies,diemžēl 2010.gadā izsludinot iepirkumu, visi piedāvājumi gandrīz parvienu trešdaļu pārsniedza projektā pieejamo finansējumu.pretendenta darbu izpildes tāmē minētie noteikumi neparedz. Birojsnorāda, ka pretendentam cenu piedāvājumā ir jāiekļauj būvdarbuizmaksas, pamatojoties uz iepirkuma procedūras dokumentācijānorādītajiem darbu apjomiem, ierēķinot šajās izmaksās arī iespējamosriskus, un nav pamatoti iekļaut piedāvājumā pasūtītāja noteiktu rezervikonkrētā apmērā, kuras izmantošana nav iepriekš paredzama.”Pasūtītāja vajadzības, kas saskaņotas ar reālo tirgus piedāvājumu uniekļaujas pieejamā finansējuma apjomā tiek formulētas tehniskajāspecifikācijā vai darba uzdevumā. „Jo precīzāks būs darba uzdevums, jovieglāks iepirkums”, atzīst iepirkuma organizētāji. Pēc tehniskospecifikāciju izstrādes mēs nonākam pie paredzamās līgumcenas,saskaņā ar kuru tiek izvēlēta attiecīgā iepirkuma procedūra. Jalīgumcena ir noteikta nepareizi, tad pastāv risks izvēlēties nepareizoiepirkuma procedūru.Izstrādājām tehniskās specifikācijas būvniecības iepirkumam unnoteicām paredzamo līgumcenu u līdz 118 000 LVL. Iepirkumu organizējāmPubliskā iepirkuma likuma 8” panta kārtībā. Taču visi iesniegtiepiedāvājumi pārsniedza 120 000 LVL, kad jāpiemēro augstākaprocedūra.Šajā gadījumā vajadzēja paredzēt finanšu rezervi. Taču jābūtuzmanīgam, kāda veidā to paredzēt. IUB savā mājas lapā norāda”nereti iepirkuma procedūras dokumentācijā konstatējamas prasībaspar finanšu rezerves iekļaušanu neparedzētiem darbiem, it īpašiattiecībā uz būvdarbu līgumiem. Norādām, ka saskaņā ar Ministrukabineta 2006.gada 19.decembra embra noteikumu Nr.1014 „Noteikumi parLatvijas būvnormatīvu LBN 501-0606 „Būvizmaksu noteikšanas kārtība””3.pielikumu un 22.punktu pasūtītāja finanšu rezerve neparedzētiemdarbiem un izdevumiem ir finanšu līdzekļi, kas ir iekļaujami pasūtītājabūvniecības koptāmē, savukārt finanšu rezerves iekļaušanuJa paredzamā līgumcena tuvojas slieksnim, kad ir jāpiemēro augstākalīmeņa procedūra, drošāk jau pirms iepirkuma ir izvēlēties šo augstākalīmeņa procedūru. Aprakstītā piemēra gadījumā pretendentamvajadzēja izvēlēties atklātu vai slēgtu konkursu. Vēl pretendents jauiepriekš tehniskajā specifikācijās varēja paredzēt izslēdzamos darbus,kas neietekmē mērķa sasniegšanu un no kā pasūtītājs atteiksies, japiedāvājums pārsniegs projektā pieejamos līdzekļus, nepārsniedzotlikumā noteikto maksimālo līgumcenas robežu 120 000 LVL.120

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Paredzamā līgumcena ietver visus papildinājumus un iespējamāsnākotnes izvēles kā:iespējamos papildus darbus, kas varētu kļūt nepieciešami līgumaizpildes laikā, īpaši rekonstrukcijas darbos,papildus apjomus, kas varētu tikt realizēti, ja tiks piešķirtsfinansējums,visas projektēšanas vai būvdarbu kārtas, ja vēlas, lai visas kārtasrealizē viens un tas pats izpildītājs.Projektā bija paredzēta esošās būves rekonstrukcija un jaunas piebūvesbūvniecība. Tā kā uz projekta sākumu tehniskais projekts bija izstrādātstikai esošajai būvei, tad iepirkums tika izsludināts tikai uz šiem darbiem.Taču lai objekts labāk kopā izskatītos, pasūtītājs vēlējās, lai ganrekonstrukciju, gan piebūvi veic viens izpildītājs, kas šajā gadījumā nebijaiespējams, jo uz piebūves celtniecību vajadzēja sludināt jaunu konkursuun tie nevarēja klasificēties kā papildus darbi ne apjoma dēļ, jopārsniedza 50% no līgumcenas, ne arī tādēļ, ka pasūtītājs par šiemdarbiem iepriekš bija zinājis... Bez tam šos darbus varēja gan tehniski,gan ekonomiski nodalīt no iepriekš noslēgtā līgumā paredzētajiem.Šajā gadījumā, ja pasūtītājs gribēja, lai pilnīgi visus darbus, t.i., esošāsbūves rekonstrukciju saskaņā ar izstrādāto būvprojektu, piebūvesprojektēšanu un pašas piebūves celtniecību, veic viens izpildītājs, visiaugšminētie darbi jau iepriekš bija iekļaujami līgumcenā.Uzsākot projekta realizāciju, ir jāveido iepirkuma plāns, saskaņā ar2007.gada 26.jūnija MK noteikumiem Nr.419. Plāns tiek saskaņots aratbildīgo institūciju, kas savukārt to nosūta IUB pārbaudei. Ne visufondu administrējošās iestādes pieprasa iesniegt šādu plānu, taču, japašvaldība īsteno dažādu fondu projektus, tad pašvaldībā iepirkumabudžets plānojams, saskaņā ar visas iestādes iepirkuma plānu gadalaikā. Praktiski tas nozīmē visu projektu ēdināšanas, tipogrāfijas,publicitātes, kancelejas un citu preču un pakalpojumu izmaksassasummēt kopā un tad noteikt paredzamo līgumcenu. Nav atļautssadalīt daļās būvdarbu projektus, paredzamās piegādes vaipakalpojumus, lai izvairītos no attiecīgās iepirkuma procedūraspiemērošanas.Taču ir gadījumi, kad ir pat ieteicams līguma priekšmetu dalīt daļās(lotēs), vienlaikus slēdzot līgumu par katru daļu, tomēr arī šajāgadījumā līgumcena nosakāma kā visu daļu kopējā summa.Reģionāla iestāde organizē iepirkumu par ēdināšanas pakalpojumunodrošināšanu visā reģiona teritorijā semināru dalībnieku ēdināšanai,sadalot līguma priekšmetu piecās daļās pa bijušo rajonu teritorijām.Vidēji plānots, ka katrā teritorijā tiks tērēti tikai 5000 LVL, līdz ar toiepirkuma norise plānota 8 1 panta kārtībā. Diemžēl izrādās, ka irpielietota nepareizā iepirkuma procedūra.Šajā gadījumā vajadzēja pielietot augstāka līmeņa procedūru,piemēram, atklātu konkursu, jo visu daļu summa sasniedza 25 000 LVL,kas pārsniedza 8 1 pantā noteikto slieksni, t.i., 20 000 LVL pakalpojumuun piegāžu līgumos.Iepirkts projektēšanas pakalpojums par 2800 LVL, pēc tam piemērojot 8 1panta desmito daļu iepirkts autoratlīdzības pakalpojums par 19 000 LVLlīgumu, taču IUB ir sniedzis negatīvu atzinumu. (IUB piemērs).Šajā gadījumā ir nepamatoti sadalīts līguma priekšmets un attiecīginepareizi izvēlēta iepirkuma procedūra, jo summējot abus iepirkumuskopā summa pārsniedz 8 1 pantā noteikto slieksni.Darbs, kas ieguldīts iepirkuma plānošanā, daudzkārt atmaksāsiesiepirkumu organizējot.121

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.4.2. Iepirkuma organizēšanaIepirkuma organizēšanas etapi:iepirkuma komisijas izveide,tehniskās specifikācijas sagatavošana,nolikuma izstrāde,iepirkuma izsludināšana,līguma slēgšana.Iepirkuma komisijas izveidePasūtītājs katram iepirkumam var veidot atsevišķu iepirkuma komisiju,vai tā darbojas kā patstāvīgi funkcionējoša struktūra. Komisijas sastāvāir vismaz 3 locekļi, taču, ja līgumcena ir virs ES direktīvās noteiktāsliekšņa, t.i., 500 000 LVL, tad komisijas sastāvā jābūt vismaz 5locekļiem. Komisija lēmumus pieņem sēdēs, kur piedalās vismaz 2/3 nolocekļiem.Iepirkuma komisijas sēdēs ieteicams pieaicināt konkrētās nozaresekspertus un projekta vadītāju. Nozares eksperti pārliecināsies parpiedāvāto tehnisko risinājumu atbilstību un palīdzēs komisijai pieņemtpareizo lēmumu, savukārt projekta vadītājs būs informēts par izvēlētāpiedāvājuma vājajām pusēm un spēs nodrošināt efektīvāku kontrolipar līguma izpildi. Kontrolēt var tikai to, kas ir zināms, taču bieži tiešitehniskās nianses, ko identificējuši nozares eksperti, paliek projektavadītājam apslēptas, jo viņš nav piedalījies piedāvājumu izvērtēšanā.Jāatceras gan, ka jebkuram, kurš piedalās komisijas sēdē, ir jāsniedzrakstisku atzinums par iepirkumu.Tehniskās specifikācijas sagatavošanaTehniskās specifikācijas nosaka pasūtītāja prasības attiecībā uzmateriāliem, precēm, tehnisko aprīkojumu vai priekšmetiem, nosaka,kādā kvalitātē ir jābūt šiem materiāliem, precēm, pakalpojumam, u.c.,lai tas atbilstu pasūtītāja paredzētajiem mērķiem. Būvdarbu tehniskāsspecifikācijas var sagatavot, nosakot funkcionālās prasības vai darbībasprasības, kurās var iekļaut arī vides aizsardzības prasības, piemēram,ekomarķējumus.Būvniecības projektos parasti tehniskās specifikācijas tiek sagatavotas,balstoties uz iepriekš izstrādāto būvprojektu. Bieži būvprojektipašvaldībās ir izstrādāti vairāk nekā divus gadus iepriekš, kas irnoteiktais tehniskā projekta derīguma termiņš. Pirms projektakonkursa tos aktualizē un iesniedz konkursā, bet tehniskāsspecifikācijas tiek gatavotas balstoties uz vecu būvprojektu, kaut irmainījies objekta fiziskais stāvoklis. Rezultātā ir reālai situācijaineatbilstošas tehniskās specifikācijas.Bieži tehniskajās specifikācijās tiek iekļauta norāde uz konkrēturažojumu vai ražotāju vai konkrētu standartu, neminot frāzi „vaiekvivalents”, kas nav pieļaujams. Piemēram, izvirzot prasības attiecībāuz kvalitātes vadības un vides pārvaldības sistēmām, nedrīkst prasītISO9001 vai ISO14001, bet pretendentam ir jāatļauj iesniegt līdzvērtīgipierādījumi kvalitātes vadības vai vides pārvaldības sistēmas esamībaiuzņēmumā.Tehniskām specifikācijām ir jānodrošina vienādas iespējas visiem untās nedrīkst radīt nepamatotus ierobežojumus konkurencei.122

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Nolikuma izstrādeParasti tehniskās specifikācijas izstrādā projekta vadītājs vaipieaicinātais is eksperts, ja nozare ir ļoti specifiska. Pēc tam juristiizstrādā konkursa nolikumu. Daļu no informācijas, piemēram,pretendentu kvalifikācijas prasības ekspertiem, vides aizsardzībaspasākumiem, u.c. juristi vai iepirkuma speciālisti pārnes notehniskajām specifikācijām uz nolikumu. Taču šajā procesā var gadītieskļūdas, ka nolikumā ir vienas prasības un tehniskajās specifikācijās ircitas prasības. Lai novērstu nekvalitatīvas konkursa dokumentācijassagatavošanu, vēlams vienmēr ievērot četru acu principu. Projektavadītājs ir tas, kas vēlreiz pirms konkursa izsludināšanas pārskata unsalīdzina informāciju visā dokumentu paketē, t.i., tehniskajāsspecifikācijās, konkursa nolikumā, būvprojektā un kontroltāmēs, īpašipievēršot uzmanību darbu apjomiem.Labā prakse paredz, ka pretendents tiek iepazīstināts arī arbūvprojektu, lai sniegtu pilnīgu priekšstatu par iepirkuma priekšmetu.Savukārt pakalpojuma konkursa nolikumā vai tehniskajās specifikācijāsir atrodams arī apraksts par konkrēto projektu, tā mērķi unrezultatīvajiem rādītājiem, ne tikai nosaucot konkrēto līgumapriekšmetu.Iepirkuma izsludināšanaVisiem dokumentiem jābūt brīvi elektroniski pieejamiem no iepirkumaizsludināšanas dienas. Ja dokumenti nav pieejami no iepirkumaizsludināšanas dienas, pasūtītājam ir jāpagarina piedāvājumaiesniegšanas termiņš.Projekta apstiprināšana ievilkās un paredzētā stenda izgatavošana uzizstādes sākumu kļuva problemātiska. Tad, kad pakalpojuma iepirkumubeidzot varēja izsludināt, tika piemērots iesniegšanas termiņasaīsinājums par 5 dienām, taču viens no dokumentiem- izstādes skicenebija brīvi pieejama pretendentiem.Šajā gadījumā pasūtītājs nedrīkstēja piemērot termiņa saīsinājumu, jatrūkstošais dokuments vēl nebija pieejams elektroniski.IUB, veicot pirmspārbaudes, ir konstatējis, ka paziņojumā par līgumutiek norādīti tādi CPV kodi, kas neatbilst faktiskajam līgumapriekšmetam (ir pilnīgi vai arī daļēji maldinoši), līdz ar to attiecīgiepiegādātāji neuzzina iepirkuma patieso saturu un neiesniedz savuspiedāvājumus iepirkuma procedūrā, kā rezultātā netiek nodrošināta arīefektīva konkurence iepirkuma priekšmetam atbilstošajā tirgū.Piedāvājumu sagatavošana un iesniegšana;iepirkuma procedūras dokumentēšana;informācijas apmaiņa;iesniegto piedāvājumu izvērtēšana;rezultātu paziņošana.Informācijas apmaiņa notiek pa pastu, faksu, elektroniski vai pa tālruni.Ja viens pretendents uzdod kādu precizējošu jautājumu, tad atbilde arjautājumu jumu ir nosūtāma arī visiem pārējiem pretendentiem, lainodrošinātu vienlīdzības un atklātības principu ievērošanu.123

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)IUB mājas lapā atgādina, ka „nosūtot informāciju visiem kandidātiemvai pretendentiem par iepirkuma procedūras rezultātiem, jāievēroPublisko iepirkumu likuma 32.pantā noteiktās prasības, tai skaitāvēstulē, ar kuru informē par rezultātiem, jābūt norādītai informācijaipar termiņu, kādā ieinteresētā persona var iesniegt iesniegumuIepirkumu uzraudzības birojā par iespējamajiem iepirkuma procedūraspārkāpumiem”.Ja iepirkumā ir piemērots saimnieciski visizdevīgākais piedāvājuma(SIP) kritērijs, tad paziņojot pretendentiem par iepirkuma procedūrasrezultātiem, tiem, kas netika noraidīti, bet neuzvarēja konkursā,noteikti ir jāpasaka, kādos punktos tie ir zaudējuši uzvarētājam.Līguma slēgšanaNo iepirkuma uzsākšanai līdz līguma slēgšanai ar uzvarētāju parastipaiet no 1 - 6 mēnešiem, atkarībā no izvēlētās procedūras uniepirkuma norises. Vienmēr plānojot iepirkumu vajag atstāt rezervivismaz vienu mēnesi, ja tiek iesniegta sūdzība IUB par iepirkumarezultātiem.Pašvaldība realizēja iepirkumu par tranzītielas rekonstrukciju ERAFietvaros. 27.11.2009. bija rīkojums par atklātu konkursu un uzsākāsdarbs pie nolikuma sagatavošanas. 05.01.2010. IUB mājas lapā tikapublicēts paziņojums par līgumu, nosakot piedāvājuma iesniegšanastermiņu 02.03.2010., taču IUB izskatot nolikumu priekšpārbaudē, irjāveic grozījumi, kas piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarina līdz10.03.2010. Paziņojumu par rezultātiem publicēja 26.03.2010. Pēc sešāmdienām pretendents iesniedza sūdzību IUB par iepirkumu procedūrasrezultātiem, 05.05.2010. IUB iesniegumu izskatīšanas komisija izskatījaiesniegumu, pēc piecpadsmit dienām IUB iesniegumu izskatīšanaskomisija pieņem lēmumu, ka Pasūtītājs var slēgt iepirkuma līgumu arnoteikto uzvarētāju. Kopējais iepirkuma laiks no izsludināšanas līdzlīguma noslēgšanai bija 4 mēneši un 15 dienas.Šajā gadījumā process bija beidzies veiksmīgi attiecībā pret pasūtītāju,taču, ja IUB būtu sniedzis negatīvu atzinumu, tad process vēl ieilgtu.Jebkurā gadījumā plānojot iepirkumu, ir jārēķinās ar laika rezervijebkurai procedūrai, izņemot zemsliekšņa iepirkumus. Jo augstākalīmeņa procedūra, jo lielāka laika rezerve.Korekts līgums - ir veids kā pasargāties pret negodīgu pakalpojumasniedzēju. Līgumā parasti norāda:līguma priekšmetu, tā apjomu, kvalitātes prasības un citunepieciešamo informāciju;līgumcenu un tās samaksas kārtību;līguma izpildes termiņu, vietu un nosacījumus;līgumslēdzēju pušu atbildību par līguma neizpildīšanu;līguma grozīšanas kārtību;bankas galvojumu vai apdrošināšanas polisi, ja attiecināms;garantijas laiku, ja attiecināms;citus noteikumus.124

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.4.3. Biežāk sastopamās problēmas būvniecības iepirkumu organizēšanā un norisēVisbiežāk problēmas būvniecības iepirkumos rada kļūdaini sagatavotskonkursa nolikums, neprecīzas tehniskās specifikācijas unneprofesionāla konkursa komisijas rīcība.Galvenās kļūdas:Nepamatoti pretendentu izslēgšanas noteikumiIzslēgšanas noteikumus vajadzētu definēt precīzi PIL aktuālajairedakcijai un nenodarboties ar jaunu PIL neparedzētu izslēgšanasnoteikumu radīšanu. Piemēram, saskaņā ar 01.08.2011.PIL redakciju,pretendentu nevar izslēgt, ja viņam ir nodokļu parādi līdz 100 LVL.Lai saīsinātu laiku atklātā konkursa iepirkuma norises veikšanā par 10dienām, pasūtītājs jau nolikumā iekļāva prasību visiem pretendentiemobligāti iesniegt visas izziņas un apliecinājumus, ka viņiem nav kriminālarakstura un profesionālās darbības pārkāpumi, maksātnespēja, nodokļuparādi un izziņu par darba ņēmēju mēneša vidējiem darba ienākumiem.Visi pretendenti, kas šādas izziņas un apliecinājumus nebija iesnieguši,tika izslēgti no tālākās dalības, kaut arī konkursa komisijas locekļuviedoklis dalījās un daži uzskatīja, ka pieprasītās izziņas nav tik būtiskas,lai labus pretendentus izslēgtu no tālākas dalības konkursā.Šajā gadījumā lēmums bija pareizs, jo konkursa komisijai nav tiesībuatkāpties no sākotnēji izvirzītām prasībām. Taču labā prakse pieprasavisa veida izziņas pieprasīt tikai no labākajiem. Bez tam pārsvarā izziņasir derīgas vienu mēnesi, kas nozīmē, ka uz līguma slēgšanas brīdi varjau būt nederīgas un tāpat pasūtītājam būs jāpieprasa no jauna.Nolikumā var paredzēt, ka šādas izziņas var tikt iesniegtas brīvprātīgi,taču tas nevar būt par iemeslu pretendentu tālākai izslēgšanai.Pašvaldība 2008.gadā izsludināja iepirkumu par samērā garu veloceliņubūvniecību, kas realizējams vairākos posmos. Tika izvēlēts pretendents,kas piedāvāja zemāko cenu. Pēc pirmo divu posmu realizācijaspretendents uzskatīja, ka cenu pieaugums ir tik liels, ka viņš nespējturpināt projekta realizāciju. Pašvaldība būvniekam piedāvāja metodikucenu pieaugumam, taču uzņēmējs nepiekrita pašvaldības piedāvātajaimetodikai un līgumu lauza. Pašvaldībai nācās izsludināt iepirkumuvēlreiz, lai pabeigtu objekta būvniecību. Iepirkumā pieteicās tas patsbūvnieks, kas bija līgumu lauzis. Pašvaldība viņa piedāvājumu noraidīja,pamatojot to ar negatīvu sadarbību ar pasūtītāju.Diemžēl pašvaldībai nebija tiesības šo būvnieku izslēgt, jo saskaņā arPIL 42.pantu pretendentam dotas tiesības iesniegt pierādījumu, ka tasspēs izpildīt līgumu, nevis pasūtītājam paredzētas tiesības sameklētpierādījumu par tiem gadījumiem, kad līguma izpilde nav bijusiveiksmīga.Pašvaldība izslēdza pretendentu no tālākas dalības konkursā, jo viņšnebija piedalījies būvlaukuma apskatē, bet nolikumā bija obligātaprasība līguma izpildes vietas apskate, kas minēta kā izslēgšanasnosacījums.Lai samazinātu nekvalitatīvu piedāvājumu iesniegšanas risku, dažaspašvaldības pieprasa obligātu būvlaukuma vietas apskati, iekļaujotprasību veikt dažādus kontrolmērījumus. Šī prasība ir pamatota unpatiešām var samazināt nereālu piedāvājumu iesniegšanas risku, taču125

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)tas nevar būt izslēgšanas nosacījums. Ja piedāvājumu var sagatavottikai pēc līguma vietas izpildes vai iepazīšanās klātienē ar iepirkumaprocedūras papildus dokumentiem, piemēram, būvprojektu, tadpiedāvājuma iesniegšanas termiņam ir jābūt pietiekami garam, laivisiem pretendentiem būtu iespējams uzzināt visu informāciju. Šajāgadījumā tie pretendenti, kas nebūs iepazinušies ar būvlaukuma vietu,noteikti pieļaus kļūdas savā tehniskajā piedāvājumā vai iesniegsnepamatotas zemas cenas piedāvājumu un nevarēs to pamatot pēcpasūtītāja pieprasījuma.Kļūdas pretendentu noraidīšanā noformējuma prasībuneievērošanas dēļPiedāvājuma noformējuma prasību mērķi ir novērst strīdus parpiedāvājuma saturu un nodrošināt nāt piedāvājuma kā dokumentajuridisko spēku. Taču nebūtisku noformējuma prasību neizpilde nevarbūt iemeslu pretendenta izslēgšanai no tālākas dalības konkursā. PILnosaka, ka „pasūtītājam ir tiesības vērtēt būtiskumu”.Kas tad ir būtiskais? Ja piedāvājumam nav pievienots satura rādītājs, jafinanšu piedāvājums nav nodalīts no tehniskā piedāvājuma nevarētubūt par iemeslu piedāvājuma noraidīšanai. Taču, ja nav pievienotasnepieciešamās kopijas, sertifikāta tulkojums un CD ar kontroltāmēm,lai pasūtītājam būtu iespējams pārrēķināt summas jau varētu būt pariemeslu piedāvājuma noraidīšanai, jo pasūtītājam ir jāveic nesamērīgiliels administratīvais darbs, lai pārbaudītu tāmju pareizību.Pašvaldība neizslēdza pretendentu no tālākas dalības konkursā, kaut arītas nebija izpildījis piedāvājuma nodrošinājuma prasību –iesniegtpiedāvājuma nodrošinājumu par 150 000 LVL no finanšu institūcijas.Sūdzību IUB iesniedza citi pretendenti par „vienlīdzīgas attieksmesprincipa” neievērošanu.Šajā gadījumā pasūtītājam vajadzēja izslēgt pretendentu no tālākasdalības konkursā, jo šīs prasības neizpilde skar arī to ieinteresētopiegādātāju interesi, kuri iespējams savu dalību konkursā nepieteicasakarā ar pasūtītāja noteikto ievērojamo piedāvājuma nodrošinājumasummu.Kļūdas pretendentu noraidīšanā zemas kvalifikācijas dēļKvalifikācijas prasību mērķis ir mazināt pasūtītāja risku, pārliecinotiespar pretendenta saimnieciskās darbības un finansiālā stāvokļastabilitāti un pretendenta tehnisko un profesionālo spēju izpildītlīgumu.Bieži pasūtītājs nosaka nesamērīgas prasības attiecībā uz pretendentaapgrozījumu un iepriekšējo pieredzi.Parasti pretendentam prasa uzrādīt apgrozījumu par pēdējiem 3gadiem, nosakot, ka kopējais apgrozījums šajos trijos gados vismaz trīsreizes pārsniedz paredzamo līgumcenu. Prasīt lielāku apgrozījumu navlabā prakse. Pretendenta piedāvājumu arī nedrīkst noraidīt, ja tā irjauna kompānija un tā iesniedz informāciju tikai par tās darbības laiku,jo šajā gadījumā netiek vērtēta pieredze, bet kompānijassaimnieciskais un finansiālais stāvoklis.Attiecībā uz finanšu līdzekļu pieejamību nolikumā precīzi ir jānorādadokumenti, kas ir iesniedzami un no kādas iestādes, vai tā ir tikaibanka, vai derīga būs izziņa arī no apdrošināšanas kompānijas. Ekspertiiesaka prasīt nepārprotamu izziņu no kredītiestādes, jo ir bijušigadījumi, kad pretendents iesniedz bankas izziņu, kur rakstīts, ka, japretendents vinnēs līgumu, tad banka lems par finansējumapieejamību.126

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Attiecībā uz pretendenta tehniskajām un profesionālajām spējāmpasūtītājam jānosaka minimālās prasības pretendenta pieredzei unpersonāla kvalifikācijai, taču tām ir jābūt samērīgām ar iepirkumapriekšmetu.Pašvaldība izsludināja iepirkumu par multifunkcionālā kultūras centrabūvniecību un pretendentam tika prasīta pieredze vismaz 3 līdzvērtīguobjektu būvniecībā, nosakot, ka līdzvērtīgi objekti būs tikai koncertzāles.Rezultātā nepieteicās neviens pretendents un konkursu vajadzējasludināt atkārtoti, samazinot prasības gan objektu skaita ziņā, gansavādāk definējot līdzvērtīgus objektus.Šajā gadījumā nepamatoti šauri tika noteikts, kādi būvdarbi tiksuzskatīti par līdzvērtīgiem, arī trīs tik specifisku objektu būvniecībavarētu būt nesasniedzams skaitlis, ņemot vērā Latvijas ierobežototirgu.Problēmas rada situācijas, kad būvuzņēmējs balstās uz citu uzņēmējuiespējām. PIL nosaka, ka publiska būvdarbu līguma gadījumāapakšuzņēmējam drīkst nodot ne vairāk par 70% no kopējo veicamobūvdarbu apjoma, kas ir pretrunā ar ES tiesas praksi, jo saskaņā ardirektīvu apakšuzņēmējam var nodot 100% no būvdarbiem. Līdz ar tokonkursos virs ES direktīvu sliekšņa, jārēķinās ar to, ka nevarēspretendentu noraidīt, ja 100% no visiem darbiem plānots nodotapakšuzņēmējam, ja vien pretendents būs spējīgs jau piedāvājumaiesniegšanas brīdī pierādīt, ka tā rīcībā uzvaras gadījumā tiešām būscitu piesaistīto personu resursi, neatkarīgi no savstarpējām tiesiskāmattiecībām (personu grupas dalībnieki, saistīti uzņēmumi,apakšuzņēmēji).Pašvaldība izsludināja iepirkumu par tranzītielas rekonstrukciju,piedāvājumu iesniedz tikko jaundibināts meitas uzņēmums un balstās uzpieredzējuša uzņēmuma Vācijā pieredzi. Iepirkumā piedāvājums tieknoraidīts, jo piedāvājumā nebija pietiekamu pierādījumu, ka mātesorganizācija vispār piedalīsies ar saviem resursiem un noraidījums tiekatzīts par pamatotu.Pasūtītājam ir tiesības pārliecināties par to, vai piesaistīto personuresursi būs pieejami un tie tiks izmantoti. Taču attiecībā uz pasūtītājaprasību pretendentiem reģistrēties noteiktos LR reģistros, IUB raksta„Atbilstoši Direktīvas 2004/18/EK3 52.panta piektajai daļai citudalībvalstu komersantiem nedrīkst likt reģistrēties oficiāli apstiprinātāsarakstā vai sertificēties tālab, lai tie varētu piedalīties iepirkumaprocedūrā. Savukārt ar Publisko iepirkumu likuma 40.panta pirmajādaļā (SPSIL- 43.pants) noteikto, ka piegādātājam ir jābūt reģistrētam,licencētam vai sertificētam atbilstoši „attiecīgās valsts normatīvo aktuprasībām”, ir saprotama piegādātāja izcelsmes (reģistrācijas) valsts,nevis valsts, kur tiek rīkota iepirkuma procedūra. Līdz ar to pasūtītājsnedrīkst noteikt, piemēram, ka piegādātājam (t.sk. ārvalsts) uzpiedāvājumu iesniegšanas brīdi jābūt reģistrētam Latvijas RepublikasBūvkomersantu reģistrā. Tā kā šāda prasība ierobežo ārvalstubūvkomersantus, dokumentācijā jāparedz, ka pasūtītājs atzīs arīattiecīgās valsts prasībām atbilstoši reģistrētu piegādātāju”.3 Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīva 2004/18/EK par to, kākoordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumuslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru127

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Kļūdas pretendentu noraidīšanā nepamatoti zemas cenasdēļNe vienmēr pasūtītājs pārbauda piedāvātās cenas pamatotību.Iepirkumu komisijā pieaicinātiem ekspertiem rodas šaubas parpiedāvātās cenas pamatotību, taču pretendentam netiek dota iespējaiesniegt sava piedāvājuma detalizētu aprakstu.Pasūtītājs noraida piedāvājumu kā nepamatoti lētu, taču patiesībāizrādās, ka citam pretendentam piedāvājums ir bijis lētāks, taču viņšiepriekš ir ticis izslēgts noformējuma prasību dēļ. Līdz ar to argumentspar nepamatoti lētu piedāvājumu neiztur kritiku.Ja patiešām pasūtītājam ir pamatotas šaubas par pretendenta spējuizpildīt līgumu, tad noteikti ir jāpieprasa iesniegt rakstiskuspierādījumus kā preču ražotāja apliecinājumus, noslēgtos līgumus vaicitus līdzvērtīgus dokumentus, vēlams oriģinālus vai apliecinātaskopijas, kas ļautu pārliecināties par piedāvātās cenas pamatotību.Pretendenta atrunas, ka līgumi ar trešajām personām irkomercnoslēpums, šajā gadījumā netiks ņemti vērā, jo pasūtītājam tiekliegta iespēja pārbaudīt, vai pretendenta piedāvājums nav nepamatotilēts un pretendentu piedāvājumi nav vispārpieejama informācija. Arīatsauce uz materiālu krājumiem noliktavā šajā gadījumā netiks ņemtavērā.Latvijas Būvinženieru savienības vadītājs RodrigoPelsis māca, kavispirms jāsalīdzina tiešās izmaksas starp visiem pretendentiem, tadjāanalizē atsevišķi lētāko (vai divu lētāko) pretendentu piedāvājumu arbūtiskām (virs 10%) novirzēm no nākošajiem piedāvājumiem pasekojošām pozīcijām: laika normas, materiālu izmaksas, materiālutransporta izmaksas, virsizdevumu līmeni un peļņas līmeni. Tomēr irļoti mazas iespējas pierādīt nepamatoti zemas cenas esamībupiedāvājumā.Viņa priekšlikums ir parūpēties, lai lokālās tāmes būtu konkursanolikuma tehniskā piedāvājuma sastāvdaļa, nevis finanšu piedāvājumasastāvdaļa. Finanšu piedāvājuma sastāvdaļa šajā gadījumā būs tāmjukopsavilkums un koptāme. Ir daudz lielāka iespējamība noraidītpiedāvājumu ar nepamatoti zemu cenu ar formulējumu: tehniskāpiedāvājuma neatbilstība konkursa nolikumam, jo ir saprotams, ka tiksizmantoti lētākie un nekvalitatīvākie materiāli vai arī tiks izlaista kādadarbu grupa. Piemēram, ir iztrūkstoši izmaksu posteņi vai lokālāstāmēs kādos no izmaksu posteņos ir kļūdas dēļ norādīta „0”.R.Pelša piedāvājums ir izveidot pasūtītāja kontroltāmi un konkursanolikumā iekļaut brīdinājumu par to, ka „Pasūtītājs apšaubīs tospiedāvājumus, kas atšķirsies no Pasūtītāja kontroltāmes, unPretendentiem būs jāpierāda savas iespējas par piedāvāto cenurealizēt būvdarbus vai projektēšanas darbus”. Bez tam gadījumā, japiedāvājums ir zemāks par kontroltāmi, tad tiek paredzēts papildusnodrošinājums.Bet vissvarīgākais, kā speciālists norāda, izvēloties zemākās cenaskritēriju, ir parūpēties par precīzu un pilnīgu darbu aprakstu.Piemēram, logiem ir vismaz septiņi dažādi parametri: koka, plastmasasvai alumīnija; izmēri; verami vai neverami, verami parastā režīmā vaivēdināšanas režīmā; termiskā pretestība; prasības stikliem; mitrumaun gaisa caurlaidības klases, vai vienmēr var atsaukties uz standartiem.128

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)IUB uzskata, ka veids kā ierobežot nepamatoti lētu piedāvājumu ir:stingri ierobežot līguma grozījumus, lai pretendentam nebūtunekādu cerību uz papildus darbu apjomiem;paredzēt pretendenta atbildību par līguma saistību nepildīšanu, netikai to paredzot līgumā, bet arī piemērojot līgumsodu, kā arī prasītlīguma nodrošinājumu;Izvēlēties saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma (SIP) izvēleskritēriju.Kā iespējamie vērtēšanas kritēriji varētu būt (no IUB prezentācijas):cena;būvniecības termiņu un organizācijas optimizācija, piemēram,nepārtraukta satiksme;iekārtu kvalitāte un apkalpošanas ērtums;ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas;ēku un iekārtu dzīves cikla izmaksas;ietekme uz vidi būves dzīves cikla laikā;videi draudzīgu tehnoloģiju un materiālu izmantošana.Pārsvarā ES struktūrfondu finansētu būvniecības iepirkumu konkursostiek izmantots zemākās cenas kritērijs un kā norāda daudzaspašvaldības, tad „neesam bijuši tik drosmīgi”, lai izmantotusaimnieciski izdevīgāko piedāvājuma izvēles kritēriju, šādi samazinotcenas ietekmi uz pretendenta izvēli. Tomēr iepirkumu speciālisti aicinamēģināt....It īpaši apvienotajos projektēšanas un būvdarbu iepirkumosviszemākās cenas kritērija izmantošana nebūtu pamatota, jo tiksieprojektēti lētākie materiāli un minimālākais darbu patēriņš, kārezultātā pasūtītājs saņems zemas kvalitātes būvi.Pasūtītājs apvienotajā projektēšanas un būvdarbu konkursā izlēmapielietot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, kā vērtēšanas kritērijuizvēloties pretendenta pieredzi pēc objektu skaita un atsauksmju skaita,kā arī personāla pieredzi un kvalifikāciju. Diemžēl iepirkuma rezultāti tikapārsūdzēti un IUB sniedza negatīvu atzinumu.Kritērijus, kas raksturo kvalifikāciju, tādus kā kompānijas pieredze,apakšuzņēmēju piesaiste, personāla pieredze, uzņēmuma apgrozījums,tehniskais nodrošinājums, nedrīkst izmantot.Saskaņā ar IUB rekomendācijām, ļoti pārdomāti ir jāizmanto šādikritēriji:garantijas termiņš;izpildes termiņš;defektu novēršanas laiks;būvdarbu organizācijas aprakstu detalizācijas pakāpē.Kā sliktās prakses piemēru no uzņēmēju puses tiek minēta pasūtītājaprasība defektu novēršanai uz objektu ierasties 15 minūšu laikā, kasacīm redzami dod lielāku priekšrocību vietējām kompānijām, pārkāpjotgodīgas un vienlīdzīgas attieksmes principus.Būvnieki apgalvo, ka garāku garantijas termiņu par 36 mēnešiem navjēgas prasīt, jo viss, kas ir bijis slikts, būs redzams trīs gadu laikā.129

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Pašvaldībā tika rīkots iepirkums par atpūtas kompleksa labiekārtošanuuz salas, izbūvējot estrādi, pastaigu celiņus, tualeti, utt. Konkursāuzvarēja zemākās cenas piedāvājums un kaut arī projektam sākotnējitika paredzēti vairāk par 2 milj. latu, objekts tika būvēts par 33% nosākotnēji paredzētās summas. Pēc gada visiem krāsotajiem materiāliemnolobījās krāsa, uzburba asfaltētie celiņi, jo nebija izbūvēta lietuskanalizācijas sistēma un izmantots zemas kvalitātes tes materiāls , tualetetika paredzēta kā „sausais” variants bez kanalizācijas sistēmas izvades...Labi, ka objekta materiālu un darbu garantija bija 2 gadi, līdz ar tobūvniekam nācās savas kļūdas labot, taču kanalizāciju vajadzēja vēlākizbūvēt pašai pašvaldībai jau par saviem līdzekļiem.Ja šajā gadījumā būtu izmantots SIP kritērijs apvienotā projektēšanasun būvniecības konkursā, tad ir lielāka varbūtība, ka konkursā nebūtuuzvarējis lētākais piedāvājums, jo zemākai cenai nebūtu bijusi tik lielanozīme un pretendenti konkursā būtu piedāvājuši kvalitatīvākusmateriālus un ilgtspējīgākus variantus tualetes un asfaltēto celiņurisinājumiem un maz ticams, ka kanalizācijas sistēmas būtu aizmirstas.Iesniedzēji piedāvā garantijas termiņu atbilstoši nolikuma prasībām – 2gadi, uzvarētājs - 42 mēnešus. Iepirkumu komisijas piešķirtais vērtējums– uzvarētājam – 9,8 balles un iesniedzējiem - 4,2 un 3,8 balles. (IUBpiemērs)Šajā gadījumā bija jābūt ļoti detalizēti izstrādātam algoritmam, kurāgadījumā tiks piešķirtas balles līdz pat 0,1 daļām. Lai izvairītos nosubjektīviem vērtējumiem, ieteicams ar ballēm nevērtēt, bet noteikt,kuros gadījumos kritērijs ir izpildīts, kuros nav.Tā kā pasūtītājs bieži, pielietojot SIP, kā vērtēšanas kritēriju izvēlaspiedāvāto darbu izpildes termiņu, tad pastāv risks saņemtpiedāvājumus ar nepamatoti īsu izpildes laiku. R.Pelsis norāda, kapasūtītājam, saņemot piedāvājumu ar ļoti īsu izpildes laiku, būtujāsalīdzina, vai tāmē norādītās stundas sakrīt ar laika grafikānorādītajām stundām un, ja nesakritība ir vairākās vietās un ja parādās,ka diennaktī tiks strādāts vairāk par 50 stundām, tad piedāvājumā irnorādīts nepamatoti īss laiks. Līdz ar to nevajadzētu šo kritēriju izvirzītkā vienu no galvenajiem starp pārējiem vērtēšanas kritērijiem.Pašvaldība kā vērtēšanas kritēriju izvēlējās piedāvāto darbu izpildestermiņu, uzvarēja kompānija, kas piedāvāja objektu uzcelt visīsākā laikā,strādājot pat ziemā. Taču, kad vajadzēja slēgt līgumu par darbuuzsākšanu, firma visādi mēģināja novilcināt līguma izpildes uzsākšanu.Pēc līguma noslēgšanas objekts laikā netika pabeigts, jo piedāvātaistermiņš bija nereāls un būvniecības darbus nevarēja veikt ziemas laikā.Bailēs no tā, ka būvnieks varētu objektu nepabeigt vispār, pašvaldībanāca būvniekam pretī un pagarināja līguma izpildes termiņu bez sodasankciju piemērošanas, taču starpniekinstitūcija kavējās ar līdzekļuatmaksu pašvaldībai, izpētot šo gadījumu.Ja vērtēšanas kritērijs ir bijis piedāvāto darbu izpildes laiks, tad bijanelikumīgi Ja vērtēšanas kritērijs ir bijis piedāvāto darbu izpildes laiks,tad bija nelikumīgi pagarināt līguma izpildes laiku, jo tas skar arī pārējopretendentu intereses, kas neuzvarēja konkursā, jo piedāvāja garākutermiņu un tos pretendentus, kas konkursā vispār nepieteicās, josaprata, ka nespēs realizēt projektu tik īsā termiņā. Pašvaldībai šajāgadījumā vajadzēja piemērot līgumsodu, ja tāds paredzēts. Taču, lai šorisku novērstu, jau pirms līguma slēgšanas vajadzēja ļoti rūpīgi izpētītpretendenta piedāvāto kalendāro grafiku, kas parasti kļūst par līgumapielikumu. Bija nepieciešamība jau iepriekš nofiksēt katra darbasākumu un beigas dienās vai nedēļās, pārliecināties, cik maiņāspretendents strādās, kāds būs strādnieku skaits katrā maiņā. Ja šīslietas būtu noprecizētas pirms līguma slēgšanas un soda sankcijasparedzētas jau pēc pirmā posma darbu kavējuma, tad visticamāklīgums ar šo būvnieku vispār nebūtu ticis noslēgts vai būtu lauzts jaupēc pirmā posma darbu kavējuma, ja būvuzraugs vai projekta vadītājsbūtu sekojis darbu izpildes termiņiem, saskaņā ar detalizēto kalendārografiku.130

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Lai nodrošinātu veiksmīgu līguma realizāciju, Jelgavas pilsētas domesspeciālisti uzskata, ka jābūt labai pasūtītāja sadarbībai ar:būvnieku;būvuzraugu;būvprojekta autoru;projekta ieviešanu uzraugošām starpniekinstitūcijām.Pašvaldība īsteno sociālās mājas siltināšanas pasākumus, tā kāiepirkumā ir ietaupījušies projektā līdzekļi, ir iespējams veikt papildusdarbu apjomus, ko starpniekinstitūcija saskaņo. Attiecīgi tiek veiktilīguma grozījumi ar būvnieku, taču pagarinot līguma izpildi. Pēc līgumabeigām starpniekinstitūcija piemēro 10% finanšu korekciju no papildusdarbu summas, jo nebija saskaņots līguma pagarinājums, bet tikaipapildus darbi.Taču, ja līguma izpildes gaitā rodas pasūtītājam domstarpības arbūvniekiem, būtiski, lai būvuzraugs aizstāvētu pasūtītāja intereses, kasne vienmēr praksē īstenojas. Līdz ar to ir būtiski izraudzīties patiešāmprofesionālu savu amata meistaru un netaupīt naudu uzbūvuzraudzību un autoruzraudzību, kas ir garants būves kvalitātei.Interneta vietnē http://em.gov.lv/ ir atrodams būvkomersantu reģistrs,būvprakšu un arhitektu prakses sertifikātu reģistrs. Pirms lēmuma parsadarbību ar konkrēto speciālistu, ir vērsts pārliecināties, vaiviņam/viņai ir atbilstošie sertifikāti, it īpaši tik specifiskās jomās kāhidrobūves, siltumapgāde, komunikācijas, u.c.Biežākās problēmas līguma izpildes gaitā saistās ar līgumagrozījumiem. Šeit ir svarīgi atcerēties, ka visi līguma grozījumi vispirmsir jāsaskaņo ar uzraugoši starpniekinstitūciju, jo neatrunāti līgumagrozījumi nav pieļaujami.Šajā gadījumā problēma radusies pasūtītāja neveiksmīgaskomunikācijas dēļ ar uzraugošo starpniekinstitūciju, jo ne visi līgumagrozījumi ir tikuši saskaņoti. Katrai starpniekinstitūcijai ir savs viedoklispar būtiskajiem līguma grozījumiem. Parasti par būtiskie līgumagrozījumiem uzskata apjomu palielinājumu vai samazinājumu, izpildestermiņu pagarinājumu un līgumcenas palielināšanu.IUB viedoklis par elastīgu līguma procedūru piemērošanu ir šāds: „Laitiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem pretendentiem,līguma darbības laikā nedrīkst tikt veikti būtiski grozījumi (grozījumi,kas saistās ar piedāvājuma nosacījumu, kuri tika izvērtēti iepirkumaprocedūrā, izmaiņām, kas varētu būt būtiski ietekmējušas iesniegtospiedāvājumus, tajā skaitā izmaiņas attiecībā uz apjoma vai cenassamazinājumu vai palielinājumu). Attiecīgi būtiski grozījumi parastinorāda uz jaunas iepirkuma procedūras rīkošanas nepieciešamību, javien grozījumu iespējamība nav skaidri norādīta iepirkumadokumentācijā, vienlaikus detalizēti atrunājot iespējamo grozījumusaturu, kārtību un nosacījumus, kādos gadījumos tie varētu tikt veikti.”.131

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Biežāk sastopamās problēmas pakalpojumu iepirkumu organizēšanā un norisē2010.-2011.gadā 2011.gadā veicot dažāda veida nacionāla līmeņa ES fonduietekmes izvērtējumus gan pa nozarēm, gan dažādiem fondupārvaldības aspektiem, atbildīgās institūcijas ir identificējušassekojošās problēmas: bieži uz izsludinātajiem iepirkumiem nepiesakāsneviens pretendents, darbs tiek veikts apšaubāmā kvalitātē,interpretējot darba uzdevumu daudz šaurāk nekā to ir domājispasūtītājs, vadošie pētnieki tiek nomainīti ar citiem, utt. Lai novērstušādas problēmas nākotnē, 2011.gada septembrī Finanšu ministrijarīkoja kapacitātes paaugstināšanas semināru ES fondu ietekmesizvērtēšanas darba grupas dalībniekiem, uz to uzaicinot divu pētījumufirmu pārstāvjus, kas bija veikuši ES fondu ietekmes izvērtējumusnacionālā līmenī, lai analizētu pētījumu pasūtītāju kļūdas nolikumaizstrādē un pētījuma norises uzraudzībā.Pieaicinātie eksperti norādīja uz sekojošām kļūdām pakalpojumaiepirkumā:Darba uzdevums formulēts pārāk plaši, , nekonkrēti, nav skaidrs,ko pats pasūtītājs īsti grib saņemt, nav formulēts jautājums, uzkuru pasūtītājs vēlas saņemt atbildi, veicot šo pētījumu.Darba uzdevums mēdz ietvert pārāk daudz dažādus pētāmosobjektus, , kas neprasa dziļu analīzi, līdz ar to pretendents veic tikaivirspusēju analīzi un pasūtītājs vēlāk nav apmierināts ar darbaizpildi.Tiek pieļautas lielas interpretēšanas iespējas, līdz ar to katrs varsaprast šo darba uzdevumu savādāk un pretendents loģiskiizvēlēsies vieglāko risinājumu.Bieži pasūtītājs nepārzina pētniecības metodes, neatšķirkvalitatīvās metodes no kvantitatīvajām, kas rada apjukumupētniekos, ko tad galu galā piedāvāt, taču pretendenti neuzdodneskaidros jautājumus pasūtītājam, jo tas nozīmē norādīt uz pašapasūtītāja nekompetenci, kas var samazināt pretendenta izredzeskonkursā.Datu trūkums, to zemā kvalitāte un dažādo datu bāzupretrunīgums samazina pētījuma kvalitāti un palielinasubjektivitāti. Pētnieki norāda uz Lursoft datu bāzes datupretrunīgumu, salīdzinot ar CSP dotajiem datiem.Pasūtītājs dod pārāk īsu laiku ziņojuma izveidei, kas „dzen stūrīgan izpildītāju, gan pasūtītāju”.Saskaņā ar noslēgto līgumu, pētījuma komentēšanai pasūtītājam iratvēlētas 10 dienas, kurās viņam jāiekļaujas, lai izlasītu un nokomentētu300 lpp. garu materiālu, kas nav daiļliteratūra. Savukārt izpildītājam irdotas divas nedēļas, lai iestrādātu pasūtītāja komentārus pētījumā.Pasūtītājs to reāli nevar izdarīt un viņš turpina komentēt arī pēc 10dienām un arī pēc pieņemšanas-nodošanas nodošanas akta parakstīšanas, kas radaproblēmas izpildītājam. Rezultātā cieš darba kvalitāte.Pretendents nepiedāvā inovatīvu pieeju pētījuma veikšanai, jopat izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, zemās cenaskritērijam ir pārāk liels īpatsvars vērtēšanas algoritmā, līdz ar totiek piedāvāti tikai standarta risinājumi un pretendentiem navmotivācijas piedāvāt kaut ko jaunu.132

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Diskusijas gaitā abas puses vienojās, ka labā prakse paredz:veidot labu sadarbību starp pasūtītāju un izpildītāju, vēl pirmslīguma slēgšanas pārrunāt visus neskaidros jautājumus, lai abaspuses vienādi saprastu darba uzdevumu;atvēlēt pietiekami garu termiņu pašam pasūtītājam darbaizlasīšanai un komentēšanai, ievērot līguma termiņus unnetraucējot izpildītāju pēc darba izpildes;pretendentam uzdot visus neskaidros jautājumus par nolikumupirms piedāvājums iesniegšanas, bet nevis mēģināt piedāvāt„hibrīdmetodi”, kas nedos nekādus rezultātus;stingri noteikt līgumā, ka nav pieļaujama ekspertu nomaiņa, tačuno pasūtītāja puses neuzstāt, lai vadošie eksperti piedalītos pilnīgivisur un vienmēr;prasīt izpildāmā darba projektu agrākā versijā, kontrolētpakalpojuma izpildi, uzturēt regulāru komunikāciju;uztvert pētījumu kā radošu procesu no abām pusēm.Arī pakalpojumu iepirkumos tāpat kā būvniecības iepirkumos ir ļotibūtiski precīzi un nepārprotami noformulēt vērtēšanas kritērijus.Plānošanas reģions, organizējot iepirkumu par reģionāla pētījuma izpildi,paredzēja kā atbilstības kritēriju prasību pretendentam pieredzi vismazviena nacionāla vai starptautiska kvalitatīva pētījuma veikšanā, betattiecībā uz pētnieku kvalifikāciju – dalību vismaz vienā reģionāla līmeņavai nacionāla līmeņa kvalitatīva pētījuma veikšanā. Taču nolikumā nebijaizskaidrots, kas tiek saprasts ar reģionālas, nacionālas vai starptautiskasnozīmes pētījumu. Līdz ar to jebkāda veida pētījumi var tikt uzdoti parreģionāliem, nacionāliem vai pat starptautiskiem, ja tikai ir pieminētakāda cita valsts. Arī vārdu „kvalitatīvs” pretendenti varēja apstrīdēt, jonetika dota konkrēta definīcija. Tā kā attiecībā uz ekspertiem nebijapaskaidrots vārds „dalība”, tad noraidot piedāvājumu, kur piedāvātaiseksperts bija pildījis projekta vadītāja pienākumus, nevis ekspertapienākumus, pasūtītājs saņēma negatīvu IUB viedokli par nepamatotunoraidījumu. Arī par vārdu „pētījums” nebija viennozīmīga viedokļa, jopasūtītājs uzskatīja, ka vārds „pētījums” nav attiecināms uz iestādesaudita veikšanu vai juridiskajām konsultācijām, pret ko iebilda pasūtītājsun arī IUB nebija viennozīmīgs viedoklis, savā lēmumā pasakot, ka, japasūtītājam radās šaubas, vai tas ir pētījums, to vajadzēja noskaidrot,uzdodot pretendentam jautājumus.Šajā gadījumā vajadzēja jau nolikumā paskaidrot, ka „reģionāls” un„nacionāls” nozīmē ģeogrāfisko pārklājumu un vairāku (minētminimālo skaitu) dažāda līmeņa organizāciju iesaisti, bet no ekspertiemtiek prasīta pētnieka pieredze, pielietojot kvalitatīvās pētniecībasmetodes tādas kā intervijas, fokusgrupas diskusijas u.c., ko skaidri unnepārprotami ir jāparāda pievienotajā CV. Kā arī pasūtītājam bija jādod„pētījuma” definīcija, lai izslēgtu gadījumus, ka par pētījumu tiekuzdotas juridiskās konsultācijas vai iestādes iekšējais audits. Joprecīzāks nolikums, jo mazākas interpretācijas iespējas.133

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.4.4. Jaunās tendences iepirkumu organizēšanāZaļais iepirkumsEiropas Komisija 2008.gadā pieņēma Paziņojumu “Publiskaisiepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus”, kas iezīmēja mērķilīdz 2010. gadam no visiem publiskajiem iepirkumiem 50% veikt kā zaļoiepirkumu, ar “zaļo” saprotot tādu iepirkumu, kas atbilstu ESapstiprinātajiem vispārīgajiem Zaļā publiskā iepirkumapamatkritērijiem (ZPI).IUB mājas lapa www.iub.gov.lv skaidro, ka ZPI ir sistemātiska vides (arīsociālu) nosacījumu integrēšana visās ar preču vai pakalpojumuiepirkumu saistītās darbībās un viens no vides politikas instrumentiem,ar kura palīdzību iespējams:samazināt ietekmi uz vidi – katra nopirktā prece (vai pakalpojums)atstāj ietekmi uz vidi visās tās aprites cikla stadijās (ražošana –lietošana – pārstrāde otrreizējai izmantošanai vai noglabāšanaatkritumu izgāztuvē);veicināt sociālus uzlabojumus – ar iepirkumu procedūrāiestrādātu nosacījumu palīdzību iespējams nodrošināt labākusdarba apstākļus, piemēram, būvniecībā, vai nodrošināt jaunbūvespieejamību invalīdiem;faktorus (ne tikai preces vai pakalpojuma sākotnējo cenu, bet arīekspluatācijas un radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas) ungalarezultātā panākt līdzekļu ekonomiju.Latvijā par Zaļo iepirkumu Vides ministrija 2008.gadā izstrādājusiinformatīvo ziņojumu par situācijas novērtējumu un Ieteikumus zaļāpubliskā iepirkuma veicināšanai valsts un pašvaldību institūcijās unIeteikumus videi draudzīgas būvniecības veicināšanai, skat.www.varam.gov.lv. Savukārt Eiropas Komisija 2011.gadā ir izstrādājusiun publicējusi pārstrādāto rokasgrāmatu zaļā iepirkuma pielietošanai,kas pieejama adresē http://ec.europa.eu/environment/gpp/pdf/buying_green_handbook_lv.pdfDaudzas pašvaldības, kas regulāri izmanto „zaļos” iepirkumus irpārliecinātas, ka tieši „zaļais” iepirkums palīdz nonākt pie kvalitatīvākasbūves. Tehniskajās specifikācijas tiek norādīti vides aizsardzībaspasākumi, prasības attiecībā uz darba organizāciju, līguma izpildestermiņi, minimālie garantijas termiņi un prasības materiāliem unekomarķējumiem, kā arī līguma izpildes noteikumi.panākt ietaupījumus budžetā – plānojot iegādāties kādu preci vaipakalpojumu, vispirms tiek izvērtētas reālās vajadzības, tādējādisamazinot iepirkumu apjomu. Otrkārt, tiek izdarīts preces apritescikla izmaksu novērtējums. Tādā veidā iespējams ņemt vērā visus134

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Vispārīgā vienošanāsVispārīgā vienošanās ir samērā jauna tiesu praksē un pirmo reiziminēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta direktīvā2004/18/EK (par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādesvalsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesībupiešķiršanas procedūru).Vispārīgā vienošanās ieviesta kā elastīga iepirkuma procedūra, kasizmantojama publiskajos iepirkumos, lai saglabājot konkurencikomersantu starpā, realizētu vajadzību līgumslēdzējām iestādēmapspriest visus līguma aspektus ar katru no kandidātiem.Parasti vispārīgo vienošanos slēdz uz laiku līdz 4 gadiem, retāk uzilgāku laiku, gan pakalpojumu, gan preču piegāžu, gan būvniecībaslīgumos. To ir izdevīgi darīt, ja ir:nepieciešamība izvairīties no nepamatotas iepirkuma sadalīšanas;vēlme atvieglot iepirkuma procedūras gaitu liela remontdarbuskaita vai objektu dēļ;vēlme atvieglot pašu līguma aizpildes gaitu (ir bijusi ilgstošasadarbība, iepriekš zināmi izpildītāji, utt.).Parasti vispārīgo vienošanos slēdz ar vismaz 3 piegādātājiem, tačulikums pieļauj arī mazāku skaitu. Zemgales Plānošanas reģions izmantovispārīgo vienošanos ēdināšanas iepirkuma semināru vajadzībāmnodrošināšanā visā reģiona teritorijā, sadalot reģionu 5 daļās. Katrāteritorijas daļā tiek izvēlēti vismaz divi piegādātāji, kas savā starpākonkurē. Savukārt Latvijas Tiesu administrācija izmanto šo iepirkumaprocedūru būvdarbu veikšanai, i, jo viena no tās pamatfunkcijām irmateriāltehniskais nodrošinājums visā Latvijas teritorijā, parūpējotiespar 34 rajonu (pilsētu) tiesu, 6 apgabaltiesu un 28 zemesgrāmatunodaļu administratīvo darbu.Pozitīvie aspekti:viena iepirkuma procedūra vairākiem objektiem;vienkāršota piedāvājuma forma;vienkāršots izvēles process līguma noslēgšanai;zināmi partneri, ilgstoša sadarbība;joprojām pastāv iespēja izvēlēties, kuram pretendentamkonkrētajā teritorijā piedāvāt konkrēto darbu izpildi.Negatīvie aspekti:maziem objektiem izpildītāji neiesniedz piedāvājumus;nav izslēgta savstarpēji negodīga vienošanās starp izpildītājiem;tā kā līgumu slēdz uz pietiekami ilgu termiņu, tad cenas var būtaugstākas nekā esošais piedāvājums tirgū konkrētajā momentā;ne visi piegādātāji būs apmierināti ar pasūtījuma apjomu, jovienmēr būs „favorīti” un „aizmirstie”.Ja pašvaldībā tiek regulāri veikti iepirkumi par skolu, bērnu dārzu,sociālo centru, u.c. publisko pakalpojumu ēku kosmētiskajiemremontiem, tad šī procedūra noteikti ir ieteicama. Tāpat šī procedūranoteikti ir izmantojama kancelejas preču piegādei, u.c. preču unpakalpojumu līgumiem.135

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Sarunu procedūra, konkursa dialogs un metu konkurssPIL paredz, ka saruna procedūra ir pielietojama, ja iepriekšējāsprocedūrās tiek iesniegti noteiktajām prasībām neatbilstošipiedāvājumi vai arī iepirkuma priekšmets ir „ekskluzīvs” un tā rakstursneļauj pietiekami precīzi paredzēt līguma izpildei nepieciešamāsprasības.Lai radītu mākslas darbu vai sarežģītas būves projektu noteikti būtuvēlams izmantot sarunu procedūru. Arī tad, ja pasūtītājamnepieciešamas papildus iegādes no sākotnējā preču piegādātāja vairažotāja, lai papildinātu vai daļēji nomainītu tā rīcībā jau esošās preces,jo jauna ražotāja preces varētu radīt ar preču vai iekārtu uzturēšanu unekspluatāciju saistītas grūtības.Pasūtītājs jau ilgstoši sadarbojas ar vienu IT kompāniju, kas nodrošinapasūtītāja datu bāzu un citu IT sistēmu uzturēšanu. Lai datu bāžuuzturēšanas izmaksas varētu apmaksāt no ES fondu projektiem, bijajāorganizē iepirkums. No pasūtītāja puses bija vēlme saglabāt esošopakalpojuma sniedzēju un pasūtītājs lūdza IUB atļaut piemērot sarunuprocedūru, diemžēl šāda atļauja auja netika dota, jo iepirkuma priekšmetsnav nekas īpašs, ir samērā viegli nodefinēt līguma prasības un tirgū irdaudz kompāniju, kas var nodrošināt šo pakalpojumu tādā pat vai patlabākā kvalitātē par efektīvākām izmaksām.pasūtītājam objektīvi nav iespējams sagatavot tā prasībāmatbilstošas tehniskās specifikācijas;pasūtītājam nav objektīvi iespējams noteikt projekta juridisko vaifinansiālo risinājumu.Arī metu konkurss ir „īpaša iepirkumu procedūra, kas pasūtītājam dodiespēju iegūt metu (plānu vai projektu), ko žūrijas komisija atzinusi parlabāko konkursā ar godalgu piešķiršanu vai bez tās, galvenokārt pilsētuun jebkuras citas teritorijas plānošanas, arhitektūras, būvniecības vaidatu apstrādes (tai skaitā valsts informācijas sistēmu) jomā.”Tuvākos gados sagaidāmas daudzas novitātes publisko iepirkumu jomāES. Pēc juristes Ievas Lācenbergas-Rocēnas sniegtās informācijasseminārā par 30.06.2011. Eiropas Kopienas konferencē „ES publiskāiepirkuma modernizēšanas politika: uz efektīvāku Eiropas iepirkumutirgu” paustajām atziņām, līdz 2011.g. beigām EK izstrādās jaunupriekšlikumu, kā panākt ātrāku, lētāku un vienkāršāku iepirkumu,dodot iespēju MVU lielākai dalībai tajā, vienlaicīgi paredzot stiprināttiesisko noteiktību. EK foruma ideja ir arī padarīt energoefektivitātespasākumus kā saistošos noteikumus iepirkumos, šādā veidā visusiepirkumus ES padarot „zaļākus”.Pavisam jauna prakse ir konkursa dialogs, par ko diemžēl uz esošo brīdiLatvijā nav pieredzes. Taču PIL pasaka, ka konkursa dialogs irprocedūra, kur pasūtītājs ir tiesīgs piemērot, ja iepirkuma līgums tiekslēgts publiskās un privātās partnerības ietvaros un līgums ir uzskatāmspar sevišķi sarežģītu, t.i.:136

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.4.-1.tabula.Iespējamie riski un to novēršanas veidiIespējamais risksIeteicamais riska novēršanas veidsPreventīvais pasākumsIerobežojošais pasākumsKompensējošais pasākumsTiek izvēlēta nepareizāiepirkumu procedūra, jolīgumcena pārsniedznoteiktos griestus vaiiepirkumā netiek iekļautivisi neparedzētie darbi, kasnoved pie līgumcenaspārsniegšanas.Kļūdas iepirkuma norisē,kritēriju izvēlē,argumentācijā parnoraidījuma iemesliem,termiņu ievērošanā, utt.Nepamatoti lētspiedāvājumsPretendentu interesestrūkums par iepirkumu vainekvalitatīvu piedāvājumusaņemšana, kas neatbilstkonkursa nolikumam.Iepirkuma procedūraspagarināšanās iesniegtosūdzību dēļ• Detalizēta tirgus situācijas izpēte.• Profesionāla tāmētāja piesaiste kontroltāmjusagatavošanai būvniecības iepirkumos.• Profesionāla iepirkumu komisija, kurāiesaistīti nozares eksperti.• Ja pastāv risks līgumcenas pārsniegšanai, tiekizvēlēta augstāka līmeņa iepirkumuprocedūra.• Profesionāla iepirkuma komisija, pieredzējušajurista iepirkumu organizēšanā iesaiste.• Regulāras konsultācijas ar IUB.• Pirmsiepirkuma pārbaužu izmantošana.• Pēc iespējas s detalizētāku darbu, materiālu uniekārtu funkcionalitātes prasību aprakststehniskajās specifikācijās, lai izslēgtunekvalitatīvu materiālu vai darbu iespējamību.• Augstu kvalitātes standartu pieprasīšana,piemēram, „zaļā” iepirkuma izmantošana.• Saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritērijaizvēle, šādi samazinot cenas ietekmi uzpiedāvājumu.• Pietiekami garš pieteikšanās termiņš,caurspīdīga iepirkumu procedūra, vienādaattieksme pret visiem pretendentiem.• Kvalitatīva konkursa nolikuma izstrāde,skaidru un nepārprotamu nosacījumuiestrāde.• Plānojot projektu, iestrādāt laika rezervi.• Uzraudzība līguma izpildes laikā, laiizslēgtu situāciju, ka papildus darbinoved pie nepareizas iepirkumaprocedūras izvēles.• Projekta vadītājs strādā vienā komandāar juristu, būvuzraugu, lai novērstuiespējamo risku.• Visu darbību dokumentēšana,likumdošanas studēšana un katra soļapārbaude.• Rūpīga piedāvājuma izpēte, papildusinformācijas pieprasīšana nopretendentiem, lai iegūtu pierādījumus,vai zemās cenas pretendents, spēs veiktdoto uzdevumu prasītā kvalitātē.• Būvuzrauga lomas pastiprināšana parizpildāmo darbu kvalitāti, materiāluizvēli un darba izpildes standartiem.• Iepirkuma termiņa pagarinājums uniespējamo pretendentu informēšanapar iespēju iesniegt savu piedāvājumu.• Profesionāla konkursa komisijas rīcībaiepirkuma norisē. Pārliecinošuargumentu izstrāde, lai IUB pieņemtupasūtītājam labvēlīgu lēmumu.• Jaunas iepirkuma procedūrasorganizēšana.• Iezīmēt tos darbus, kuri neietekmēmērķa sasniegšanu un kurus varēsizslēgt, ja līgumcena pārsniegsnoteiktos griestus.• Savlaicīga komunikācija arstarpniekinstitūcijām pariespējamām problēmām, abāmpusēm pieņemamu risinājumuizvēle.• Līgumsodu un citu neizdevīgunosacījumu iestrāde līgumā, kasaizsargā pasūtītāja intereses.Nodrošināšanās pret izmaksupieaugumu riskiem un līgumalaušanu ar skaidriem līgumanosacījumiem.• Iespēja organizēt sarunu procedūru,ja iepirkums beidzies neveiksmīgi vaiorganizēt atkārtotu iepirkumu,mainot ierobežojošas prasības, kasatbaidīja pretendentus.• Izvēlēties zemās cenas kritēriju, kasizslēdz subjektivitātes iespējas, ļotidetalizēti izstrādājot tehniskāsspecifikācijas.137

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.5. Elektroniskā iepirkumu sistēmaLatvijā, saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvā paredzēto e-iepirkumu,ir izveidota elektronisko iepirkumu sistēma jeb EIS, kuru organizē untālāk attīsta Valsts reģionālā attīstības aģentūra. Pēc mājas lapāwww.vraa.gov.lv/lv/eiepirkumi/statistika/ sniegtāsinformācijas,2010.gadā kopējais e-iepirkumu apgrozījums Latvijā bija 6 812 681 LVLar PVN, uzrādot augšupejošu līkni, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.Pati EIS sistēma ir izveidota ERAF projekta „E-iepirkumu sistēmas e-katalogu funkcionalitātes attīstība” ietvaros. Projekta mērķis bijaizstrādāt un ieviest elektronisko iepirkumu sistēmu, kuru bezveiktspējas šķēršļiem varētu lietot visas pārvaldes iestādes, tai skaitāpašvaldības.saimniecības preces;drukas iekārtu piederumi;reprezentācijas preces;biroja mēbeles;pārtikas preces;EKO datortehnika;datoru uzstādīšanas un tīklu izveides pakalpojumi;medicīnas preces;servertehnika.Lai veicinātu sistēmas lietošanu valsts iestāžu un pašvaldību vidū,28.12.2010.pieņemti MK „Centralizēto elektronisko iepirkumunoteikumi”. Uz 2011.gada 17.novembri pircējiem – valsts unpašvaldību iestādēm, www.eis.gov.lv ir pieejami e-katalogi šādās prečuun pakalpojumu grupās:standarta programmatūra un tās atbalsts;digitālie kopētāji, pavairotāji, un platformāta drukas;biroja tehnika;pretinfekcijas līdzekļi;muskuļu un skeleta sistēmas ārstnieciskie līdzekļi;biroja papīrs;datortehnika;datortehnikas piederumi;138

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Ieguvumi EIS lietotājam:Samazināta valsts un pašvaldību iestāžu administratīvā slodze, joiepirkums jau ir veikts, atliek tikai vēlamās preces uzrādītajāscenās izvēlēties no kopējā kataloga.Iepirkumu procesa un līgumu administrēšanas optimizācija e-iepirkumu sistēmas lietotāju organizācijās.Nav jāsasauc iepirkuma komisija, nav jāgatavo iepirkuma nolikums,tehniskā specifikācija, jāizsludina konkurss, jāvērtē pretendenti, jārakstaiepirkuma protokoli, u.c. darbības saistībā ar iepirkuma organizēšanu.Nav jāslēdz papildus līgumi par preču piegādi.Pasūtītājam ir saglabātas izvēles iespējas no vairākiempiegādātājiem izvēlēties vienu, kas vislabāk atbilst konkrētaivajadzībai vai preces tehniskajiem parametriem un finansiālajairocībai, kā arī atcelt pasūtījumu.Sistēma nodrošina profesionālu pieeju sarežģītos iepirkumos,piemēram, ir sagatavotas tehniskās specifikācijas plaša spektratehnikai. Pasūtītājam atliek tikai izvēlēties sev piemērotāko.Preces iespējams apskatīties pirms autorizēšanās sistēmā, tādējādiiespējams ļoti precīzi plānot izdevumus- budžetu.Samazināti korupcijas riski, jo iepirkumu process ir caurskatāms, irnodrošināta informācijas atklātība un pieejamība– informācija pariepirkumiem ir publiski pieejama EIS-ā.Iepirkumu procesa pārskatāmība.Ātrāks iepirkumu process-saīsināts saīsināts laiks no vajadzības apzināšanaslīdz preces piegādei.Sistēmas funkcionalitāte un lietošanas vienkāršība.„Vislielākais ieguvums no šīs sistēmas ir tieši saīsinātais laiks. Reizēm ganpreču piegādes laiki varētu būt īsāki nekā sistēma piedāvā, tačuparēķinot to laiku, kas būtu jāpatērē organizējot iepirkumu, kopsummāvienalga rodas laika ekonomija. Taču iepriekš ir jāiemācās, kā rīkotiessistēmā. Ja to saprot, process ir pārskatāms. Kā jau jebkurai sistēmai arīšeit ir aizķeršanās, sistēmas darbībā, reizēm parādās paziņojums „kļūda”bez īpaša iemesla. Taču, ja sistēmu iemācās lietot un lieto to regulāri, tadnav grūta . Bet bez apmācībām nevar”, apgalvo lietotāji.139

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)EIS problēmas un iespējas veikt uzlabojumus:Sistēmā ir ierobežots preču klāsts no samērā maza skaitapiegādātājiem.Izsludinātajos iepirkumos nevar izturēt konkursu mazie piegādātāji noreģioniem, jo tiem nav filiāles vairākos reģionos – nav kapacitātespiegādāt vairākās vietās, tādā veidā tie tiek izstumti no konkursa. Līdz arto sistēmā paliek tikai lielās kompānijas. Jaunajā sistēmā šī problēmamazliet ir uzlabota, atļaujot pretendentiem pieteikties uz atsevišķiemreģioniem, tomēr rezultāts rāda, ka līgumi lielākoties noslēgti ar lielajāmkompānijām, kas pieteikušās uz visu Latvijas teritoriju.Diemžēl, ja esat EIS lietotāji, dārgākā prece ir jāpērk arī tad, ja pirkums irzem iepirkuma sliekšņa, un preci varētu nopirkt veikalā, nerīkojotkonkursu. Piegādātāji EIS sistēmā var operatīvi mainīt cenas, viņiem irredzami konkurentu aktuālie piedāvājumi, tomēr praksē joprojām palieksalīdzinoši augstas cenas. Ņemot vērā, ka pēc Vispārīgās vienošanāsnoslēgšanas ir redzami tirgus dalībnieki, piemēram, 5 konkrētas ITfirmas, šīm kompānijām ir viegli vienoties par tirgu- sadalīt preču grupas,tādējādi cenas tiek saglabātas virs tirgus cenām. Jāņem vērā arī IT tirgusattīstības tempi, kas nav samērojami ar VV darbības laiku- noslēdzot VVkonkrēta prece ir vērtējama kā jaunākais sasniegums, bet VV darbībasbeigās šo preci vairs pat neražo. Taču atšķirību preces cenā pilnībā atsveradministratīvo resursu ietaupījums uz iepirkuma norisi.Pārsvarā pieejamās preces ir ļoti standartizētas un nav iespējamsiegādāties specifisku aprīkojumu. Taču, ja pašvaldība ir kļuvusi parEIS lietotāju, tā nevarēs pati rīkot iepirkumu un iegādātiesnepieciešamo specifisko preci.Sistēmas piedāvājums ir pārāk universāls, dažreiz to ir grūti pielāgotsavām prasībām. Taču, ja pašvaldība nevarēs atrast sev vēlamo precikatalogā, tā būs tiesīga rīkot savu konkursu ar sev vēlamo tehniskospecifikāciju, tikai tas ir jāpamato ar ko specifisku tieši šī prece atšķirasno kataloga preces.Par spīti identificētajām sistēmas nepilnībām, notiek tās veiksmīgaekspluatācija un uzlabošana, tiek apkopoti lietotāju un piegādātājupriekšlikumi sistēmas funkcionālai pilnveidošanai, tiek papildinātikatalogi ar jaunām kategorijām un papildus piegādātājiem, ar kuriem irnoslēgtas vispārīgās vienošanās.Sistēmā preces tiek piedāvātas par dārgākām cenām, nekā šīspašas preces ir pieejamas tirgū, jo sistēma netiek līdz tirgussituācijai.140

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Kā kļūt par sistēmas lietotāju?Valsts un pašvaldības iestādes, kas ir pasūtītāji Publisko iepirkumulikuma izpratnē, var kļūt par E-kataloga sistēmas dalībniekiem patvienas dienas laikā, nosūtot aģentūrai šādus dokumentus:E-kataloga sistēmas dalībnieka reģistrācijas pieteikumu –pasūtītāja administratora pilnvarojums, , ko paraksta pircējaorganizāciju pārstāvēt tiesīga persona (parakstot šo pilnvarojumupircēja iestāde deleģēs darbiniekam tiesības administrēt savasiestādes konfigurējamos parametrus un lietotāju profilus;Pasūtītāja pilnvarotā administratora apliecinājums, ko parakstaatbildīgais administrators (parakstot šo dokumentu pircējadarbinieks apliecina, ka ir iepazinies ar e-kataloga sistēmaslietošanas noteikumiem, apņemas ievērot e-katalogā spēkā esošasvispārīgās vienošanās un piekrīt personas datu apstrādei e-kataloga sistēmas ietvaros, kuras mērķis ir nodrošinātautentifikāciju sistēmā un e-kataloga sistēmas lietotājukontaktinformāciju.Pirms darba uzsākšanas ar EIS, jauniem lietotājiem, neatkarīgi no tolomas sistēmā, ir ieteicams apmeklēt Elektronisko iepirkumu sistēmasbezmaksas lietotāju apmācības, kas parasti notiek iepriekš saskaņotālaikā Valsts reģionālās attīstības aģentūras telpās.141

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.6. Projekta pārskatu sagatavošanaKatra ES projekta neatņemama sastāvdaļa ir dažādi projekta ieviešanaspārskati projekta realizācijas laikā, kā arī tā pēcieviešanas pārskatiprojekta uzraudzības laikā (parasti 5 gadi pēc projekta pabeigšanas).Prasības par pārskatu iesniegšanas termiņiem un noformējumuatšķiras dažādu aktivitāšu projektiem, atkarībā no vienošanās par ESprojekta realizāciju noteikumiem un sadarbības iestāžu metodiskajiemnorādījumiem, bet pamats (veidlapas) iesniedzamajiem pārskatiem irvienotā formā noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem.2.6.1. Projekta pārskatu veidiGalvenie projekta pārskati ir sekojoši:projekta progresa pārskats;maksājumu pieprasījums;pārskats par horizontālajām prioritātēm;pārskats par pievienotās vērtības nodokļa summām;projekta pēcieviešanas pārskats.2007.-2013.gadu plānošanas periodā pašvaldībām ir ievērojamsmetodiskais atbalsts no ES projektu sadarbības iestādēm. Ir sagatavotidetalizēti metodiskie materiāli un vadlīnijas ar paraugiem par pārskatuveidlapu aizpildīšanu un pievienojamo dokumentu noformēšanu,aktivitāti uzsākot tiek rīkoti semināri gan projektu iesniedzējiem, ganvēlāk arī projektu realizētājiem. Tādējādi jau preventīvi tiek novērstasdaudzas as iespējamās kļūdas projekta plānošanas un projektapieteikuma izstrādes stadijā, kā arī projekta ieviešanas sākumposmā.Neskatoties uz to, daudziem projektu vadītājiem un grāmatvežiemprojektu pārskatu sagatavošana ir saspringts darba periods, jo grūtībassagādā nevis pašu pārskatu veidlapu aizpildīšana, bet faktisko rezultātuneatbilstība plānotajam vai pārskatiem pievienojamo dokumentusavākšana un kvalitāte.Lai atvieglotu projektu pārskatu sagatavošanu un nodrošinātukvalitatīvu projekta ieviešanas procesu un dokumentāciju, irnepieciešams savlaicīgi veikt vairākus pasākumus projekta aktivitāšuun dokumentācijas kontrolei:1. Jāpiešķir projekta nomenklatūras numurs, nosakot glabāšanastermiņu atbilstoši projekta ieviešanas nosacījumiem, un jāpiešķirjauns struktūrvienības kods, dimensija, konti vai subkonti atbilstošiiestādes grāmatvedības nolikumam, apstiprinātajam kontu plānamun grāmatvedības uzskaites sistēmas tehniskajām iespējām, laiprojekta izdevumi būtu identificējami, nodalāmi un pārbaudāmi142

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)(tādējādi tiek radīts pamats projekta dokumentācijas nodalīšanai nokopējās iestādes dokumentu plūsmas, kā arī projekta ieņēmumu unizdevumu apgrozījumu pārskatu sagatavošanai dažādos griezumosprojekta kontroles un pārskatu sagatavošanas vajadzībām).Praktisks piemērs „Projektu sarkanaiszīmogs”- spiedogs, kas nodrošinaprojekta dokumentācijas identifikācijuun nodalīšanu no kopējās dokumentuplūsmas, norādot projekta numuru,nomenklatūras numuru un glabāšanastermiņu. Apjomīgiem projektiem šoinformāciju var iestrādāt jau spiedogā.2. Jāizstrādā projekta dokumentācijas aprites shēma, skaidrinosakot, par kāda veida dokumentu sagatavošanu, kvalitāteskontroli un uzglabāšanu atbilstoši projekta ieviešanas prasībāmatbild katrs projektā iesaistītais darbinieks (tādā gadījumā būsskaidri noteikts, kāda veida dokuments, kas ir jāpievieno pārskatam,pie kura darbinieka glabājas, un kurš ir atbildīgs par tā kvalitāteskontroli).3. Jāizstrādā detalizētu projekta aktivitāšu darba plānu, veidojot toatbilstoši projekta iesniegumā plānotajam laika grafikam, veicamoaktivitāti sadalot pa apakšuzdevumiem, plānojot uzdevuma izpildeinepieciešamo laiku un sasniedzamos rezultātus, kā arī nosakotatbildīgos darbu veicējus (tādejādi tiks nodrošināta savlaicīga visuprojekta aktivitāšu ieviešana un rezultātu sasniegšana, vaiobjektīvas nepieciešamības gadījumā varēs savlaicīgi veikt izmaiņasprojekta kopējā laika grafikā vai sasniedzamajos rezultātos unprojekta progresa pārskatu aizpildīšana neradīs grūtības).Rokasgrāmatas pielikumā ir pievienots projekta darbu plānaparaugs.4. Katram projektam tā ieviešanas laikā ir jāveido detalizētsnaudas plūsmas plāns, , ietverot tajā katrai projekta pozīcijaiplānotās izmaksas, izmaksas iepirkuma rezultātā, kā arī faktiskāsizmaksas saskaņā ar darbu izpildītāju iesniegtajiem un faktiskiapmaksātajiem dokumentiem (pakāpeniski veidojot šādu detalizētuprojekta naudas plūsmas plānu, projekta vadītajam, grāmatvedimvai vadībai jebkurā laikā ir pieejama informācija par projektalīdzekļu apguvi, piemēram, vai iepirkuma rezultātā projektā veidojoslīdzekļu atlikums vai iztrūkums, cik projekta naudas ir apgūts uzatskaites perioda beigām, prognozēt vai faktiski apgūtā projektanauda atbilst plānotajam apjomam, kas paredzēts maksājumupieprasījumu iesniegšanas grafikā, nepieciešamības gadījumā veicotpapildus pasākumus naudas apguvei iespēju un saprāta robežās,kāda ir plānojamā naudas plūsma norēķiniem ar darbu izpildītājiem,kurā brīdī un cik lielā apjomā būs nepieciešams papildusfinansējums no pašvaldības budžeta vai kredīta līdzekļiem, lainodrošinātu projekta līdzfinansējumu utt.).5. Jāizstrādā dubultās kontroles mehānisms projektadokumentācijas kvalitātes pārbaudei, piemēram, finanšudokumentus pārbauda grāmatvedis un projekta vadītājs, juridiskosdokumentus kontrolē jurists un projekta vadītājs, būvniecībasdokumentus pārbauda būvinženieris un projekta vadītājs, tādējādisamazinot risku par kļūdainu projekta dokumentāciju. Lai savlaicīgiun kvalitatīvi sagatavotu projektu pārskatus, liela uzmanība irjāpievērš tajos iekļaujamās informācijas saturam unnepieciešamajiem dokumentiem, plānojot laiku tās iegūšanai unsagatavošanai.143

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.6.2. Projekta progresa pārskatsProjekta progresa pārskatā jāiekļauj informācija par projekta aktivitāšuveikšanas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, pielikumā pievienojotdokumentus, kas attiecas uz pārskata periodu.Laika un informācijas ziņā ietilpīgākais ir veikto iepirkumu procedūruuzskaitījums, kā arī noslēgto līgumu kopiju sagatavošana, kas irjāpievieno pārskatam. Informāciju par projekta ietvaros veiktajāmiepirkumu procedūrām (iepirkuma numurs, veids, iepirkumapriekšmets, izsludināšanas datums, līguma datums, iepirkumauzvarētājs un iepirkuma summa) ērti ir iegūt no pašvaldības mājaslapas un/vai Iepirkumu uzraudzības mājas lapas, kur ir atrodami visi ariepirkumu procedūru saistītie paziņojumi un publikācijas. Noslēgtolīgumu kopijas ir savlaicīgi jāsagatavo juridiskajai daļai, vai, japašvaldībā ir elektroniskā dokumentu aprites sistēma, līgumus, kas irsaistīti ar projektu, var izdrukāt no tās. Progresa pārskatā ir jāiekļauj netikai tie līgumi, kas noslēgti iepirkumu rezultātā, bet arī uzņēmumulīgumi un darba līgumi, uz kuriem Publisko iepirkumu likumsneattiecas, līdz ar to projekta vadītājam ir jābūt informētam par visiemprojekta ietvaros slēgtajiem līgumiem, un paļauties tikai uz IUB mājaslapā publicēto informāciju nedrīkst.Nepieciešamais laiks visu pārskata periodā noslēgto līgumu kopijuiegūšanai ir atkarīgs gan no dokumentu aprites sistēmas veida iestādē,gan kopējā dokumentu apjoma. Operatīvai pārskatu sagatavošanai unkopējai projekta realizācijas gaitas kontrolei projekta vadītājam irieteicams projektu līgumu kopijas progresa pārskatu sagatavošanaiuzkrāt pakāpeniski, tiklīdz līgums ir noslēgts.Otrs apjomīgs informācijas bloks ir pārskata periodā sasniegtierezultāti. Ja projekts ir saistīts ar būvniecību, tad informāciju parsasniegto rezultātu apjomiem var iegūt no būvdarbu izpildes aktiem,kuros detalizēti tiek norādīta informācija par faktiski paveiktajiemapjomiem, kuru atliek apkopot atbilstoši plānotajiem projektarezultātiem. Ja projektā kā sasniedzamie rezultāti ir minēti citi rādītāji,piemēram, izveidoto darba vietu skaits vai klientu skaits, tadinformāciju par šo rezultātu skaitlisko apjomu varēs sniegt iestādesvadītāji vai nozares speciālisti, ar kuru tiešo darbu projekts ir saistīts.Lai projekta ieviešanas un progresa pārskatu sastādīšana neradītugrūtības, projekta komandai, uzsākot projekta realizāciju, ir jābūt labiinformētai par sasniedzamajiem rezultātiem un termiņiem, savstarpējivienojoties, kurš un kādā veidā uzkrās nepieciešamo informāciju, kā arīnosakot atbildīgos par savlaicīgu rezultātu kontroli.Projekta publicitātes pasākumi ir viens no projekta rezultatīvajiemrādītājiem, kas ir jāiekļauj progresa pārskatā. Uzsākot projektu,ieteicams sastādīt plānoto projekta publicitātes pasākumu plānu papasākumu veidiem un mēnešiem un noteikt atbildīgo darbinieku, piem.,sabiedrisko attiecību speciālistu, kas sagatavos informāciju un organizēsattiecīgos pasākumus, regulāri nodrošinot arī dokumentus, kas apliecinaveiktos publicitātes pasākumus (WEB izdrukas, plākšņu fotogrāfijas,publikāciju preses izdevumos kopijas, TV un/vai radio sižetu ierakstusutml.) Ja šāda plāna un konkrēta darba dalījuma nav, tad var izveidotiessituācija, kad, gatavojot progresa pārskatu, tiek konstatēts, ka trūkstkāda no plānotajiem projekta publicitātes pasākumiem iepriekšējosmēnešos, vai arī ir nepieciešams ievērojams laiks, lai atrastu publikācijaskopijas vairākos preses izdevumos vai dabūtu CD ar TV sižeta ierakstu.Projekta ietvaros uzstādītās pagaidu un pastāvīgās plāksnes ir vēlamsnofotografēt tūlīt pēc to uzstādīšanas, jo ir gadījumi, kad plāksnes tiekbojātas vai arī vispār pazūd no objektiem. Ja plāksnes bojājums vaipazušana tiek konstatēta īsu brīdi pirms pārskata iesniegšanas, tad laika,lai plāksni atjaunotu vairs un nav, un dokumentāla apliecinājuma, ka tābija uzstādīta, arī nav. Šāds nepatīkams sīkums var radīt daudz liekastresa gan projekta vadītājam, gan jautājumus uzraugošajām iestādēm.144

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.6.3. Maksājumu pieprasījumsMaksājumu pieprasījumā iekļaujamā informācija un dokumenti visi irsaistīti ar veiktajiem projekta izdevumiem un to attaisnojumadokumentiem. Ieteicams sagatavot iesniegto dokumentu sarakstu(atšķirībā no progresa pārskata, maksājumu pieprasījumu veidlapā navsadaļas „Pievienotie pielikumi”, līdz ar to dokumentu saraksts navobligāts).Šāds saraksts atvieglo gan iesniegtā maksājumu pieprasījumapārbaudi, gan noder arī vēlākos periodos, kad ir nepieciešamspārliecināties, vai un kad kāds no ilgstošas darbības dokumentiem,piemēram, līgumiem, ir iesniegts sadarbības iestādei.Sastādītais maksājumu dokumentu saraksts atvieglo arī turpmākosagatavošanos projekta dokumentācijas pārbaudēm, kad ir jāuzrādavisi projekta izmaksu dokumentu oriģināli auditoriem gan nosadarbības iestādēm, gan VID, gan augstākstāvošām iestādēm projektauzraudzības gaitā, jo kalpo kā dokumentu apraksts projektagrāmatvedības lietām.Pārskata sagatavotājam ir jānorāda visi pārskata periodā veiktiemaksājumi projekta ietvaros un jāpievieno atbilstošās attaisnojumuizdevumu kopijas (līgumi, nodošanas pieņemšanas akti, rēķini,pavadzīmes, būvdarbu izpildes akti). Pie maksājumu uzdevuma irjāpievieno arī pamatlīdzekļu kartiņas, inventāra saraksti un būvjunodošanas ekspluatācijā akti tiem ieguldījumiem, kas veikti pārskataperiodā. Ja līgums vai ekspluatācijā nodošanas akts jau iepriekš irpievienots pie progresa pārskata vai cita maksājuma pieprasījuma,atkārtoti tas maksājumu pieprasījumam nav jāpievieno, bet gan pašu,gan auditoru ērtībai pievienoto dokumentu uzskaitījumu sarakstāvēlams norādīt ar kādu pārskatu, kurā datumā tas ir iesniegtssadarbības iestādei.Lai maksājumu pieprasījumā iekļautu pilnīgi visus projekta izdevumus,ir ērti tos kārtot hronoloģiskā secībā atbilstoši projekta norēķinu kontaapgrozījumam (valsts kases izrakstiem), attiecīgi kārtojot arīattaisnojuma dokumentu kopijas, pārbaudot maksājumu pieprasījumakopsummas atbilstību projekta izdevumu kopsummai pēc kontaapgrozījuma. Ja no projekta konta nav veikti neattiecināmie izdevumi,tad šīm summām ir jāsakrīt, kas apliecinās to, ka visi pārskata periodāveiktie izdevumi ir iekļauti maksājuma pieprasījumā.Sastādot maksājumu pieprasījumu, ir jāpārliecinās, vai faktiskisamaksātie projekta izdevumi atbilst attaisnojuma izdevumosnorādītajām summām. Kļūdas var rasties cilvēcīgā faktora ietekmē,pārrakstoties summā vai kļūdoties valūtā.Piemēram, rēķinā ir norādīta summa EUR valūtā, bet pārskaitīta ir šī patisumma LVL valūtā). Ja faktiski samaksātā summa ir lielāka nekāattaisnojuma dokumentā, tad maksājumu pieprasījumā ir jānorādapareizā summa atbilstoši attaisnojuma dokumentiem, piezīmēs norādotiemeslu atšķirībai starp faktiski samaksāto un attaisnojuma dokumentosnorādīto summa, kā arī veidu, kā kļūda maksājumos tiks labota(atgriezta pārmaksātā summa, pārmaksa tiks ieturēta no nākamāmaksājuma u.tml.). Ja faktiski samaksātā summa ir mazāka nekānorādīts attaisnojuma dokumentā, tad maksājumu pieprasījumā drīkstiekļaut tikai faktiski pārskaitīto izdevumu daļu, piezīmēs norādotatšķirību iemeslu, trūkstošo starpību var iekļaut nākamajā maksājumupieprasījumā, kad tā ir faktiski veikta.145

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Ja pārskata periodā ir piemērots līgumsods darbu izpildītājam, tad tasir jāatspoguļo kā projekta ieņēmumi, pie projekta izdevumiem norādotvisu faktiski izpildīto darbu vērtību (tādējādi veidosies starpība starpfaktiski veiktajiem izdevumiem un maksājuma pieprasījumāiekļautajiem izdevumiem, kas būs vienāda ar piemēroto līgumsodu, kastiks norādīts kā projekta ieņēmumi).Piemērojot līgumsodu, ir rūpīgi jāizvērtē līgumā iekļautie nosacījumi,pasūtītāja iespējas ieturēt vai atgūt piemēroto līgumsodu, ja darbuveicējam ir izmaksāta lielāka summa nekā pienāktos. Jāatceras, ka ESfinansējuma saņēmējs nav tiesīgs pieprasīt no ES līdzekļiem atmaksupar faktiski veiktajiem izdevumiem pilnā apmērā, ja ir piemērojamslīgumsods.Pašvaldība atbilstoši būvdarbu līguma noteikumiem būvniekam pardarbu izpildes termiņa kavējumu nolemj piemērot līgumsodu 20 000 LVLapmērā. Darbi kopumā ir izpildīti 200 000 LVL apmērā par visu līgumānoteikto apjomu. Tā kā līgumā ar būvdarbu veicēju nav iekļautaspašvaldības tiesības ieturēt līgumsodu no pēdējā maksājuma būvniekam,tad tiek izmaksāta visa faktiski paveikto darbu summa 200 000 LVL.Atbilstoši aprēķinātajam līgumsodam, pašvaldība piestāda rēķinubūvdarbu izpildītājam par 20 000 LVL. Šajā gadījumā ES projektaattiecināmajās izmaksās pie izdevumiem iekļauj 200 000 LVL, bet pieprojekta ieņēmumiem – līgumsodu 20 000 LVL. No projekta līdzekļiemattiecināmie izdevumi ir tikai 180 000 LVL. Gadījumā, ja būvnieksnesamaksā pašvaldībai aprēķināto līgumsodu, tad tā ir zaudējusi 20 000LVL gan no projekta līdzekļiem, gan uz nesamaksātā līgumsoda rēķina.Šajā gadījumā vienīgā iespēja zaudējumu atgūšanai ir tiesvedība arbūvnieku, kas bieži vien ir ļoti ilgstošs un neefektīvs process. Lai izvairītosno šāda riska, ieteicams līgumā paredzēt iespēju, ka līgumsods var tiktieturēts no kārtējā vai gala maksājuma, kā arī kontrolēt, lai izmaksātāsumma nepārsniedz faktiski izpildīto darbu izmaksas.Ja projekta realizācijas gaitā tiek konstatēts, ka iepriekšējosmaksājumu pieprasījumos ir iekļautas projekta izmaksas, kas iruzskatāmas par neatbilstoši veiktām (nekorektas iepirkumuprocedūras, daļēji sasniegti projekta rezultāti, izmaiņas iepirkumupriekšmetā u.c.), tad, sadarbības iestāde pieņem lēmumu parneatbilstoši veikto izmaksu apjomu, uz kura pamata no nākamāmaksājuma tiek ieturēta iepriekš izmaksātā summa par neatbilstošiveiktajām izmaksām. Finansējuma saņēmējs kārtējā maksājumupieprasījumā šādas izmaksas ar mīnus zīmi iekļaut nedrīkst.Pēc VRAA metodikas maksājumu pieprasījumu sagatavošanai deklarētoattiecināmo izmaksu summu vienas budžeta līnijas robežās drīkst koriģēttikai maksājuma pieprasījuma pārskata perioda ietvaros, piemēram,augusta mēnesī izmaksātas un deklarējamas attiecināmās izmaksas35 000 Ls, septembrī veicama korekcija kā neatbilstoši veiktās izmaksas -13 000 Ls (norāda ar „-„„ zīmi), kopsummā deklarējamās attiecināmāsizmaksas pārskata periodā (augustā-septembrī) ir 22 000 Ls.146

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.6.4. Pārskats par horizontālo prioritāšu ieviešanuSaskaņā ar vienošanās par ES projekta realizāciju nosacījumiem, laikaposmā no projekta aktivitāšu uzsākšanas līdz pabeigšanai finansējumasaņēmējs par katru kalendāro gadu, kurā tiek sasniegtas auditējamasvērtības projekta horizontālo prioritāšu ieviešanā, līdz nākamā gada15.janvārim iesniedz sadarbības iestādē Ikgadējo pārskatu par projektahorizontālo prioritāšu ieviešanu.Pārskatā ir norādāma informācija par veiktajiem pasākumiemhorizontālo prioritāšu ieviešanā projekta ietvaros atbilstoši projektaiesniegumā plānotajam. Pārskata par horizontālo prioritāšu ieviešanuveidlapas atšķiras starp KF, ERAF un ESF projektiem, kā arī starpatsevišķām darbības programmām, tādēļ finansējuma saņēmējampirms pārskata sagatavošanas ir jāpārliecinās, vai ir izvēlēta tiešikonkrētajai aktivitātei un projektam atbilstošā pārskata veidlapa(veidlapas ir ievietotas sadarbības iestāžu mājas lapā atbilstošoaktivitāšu sadaļās).dalījums pēc sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām saskaņāar likumiem, dalībnieku dalījums pēc statusa darba tirgū, mērķa grupasdalībnieku portrets (2.darbības programmas aktivitātēm), informācijapar pārskata periodā īstenotajām specifiskajām aktivitātēm, kasveicinājušas horizontālās prioritātes „Vienlīdzīgas iespējas”„Informācijas sabiedrība”, „Makroekonomiskā stabilitāte” un„Ilgtspējīga attīstība” (ja attiecas).Ņemot vērā specifiskās prasības atsevišķās ESF aktivitātēs par pārskatāiekļaujamo informāciju par projekta mērķa grupas dalībniekiem,finansējuma saņēmējam ir ieteicams pirms projekta uzsākšanasiepazīties ar pārskatā norādāmās informācijas detalizācijas pakāpi, unnepieciešamības gadījumā jau savlaicīgi organizēt informācijasuzkrāšanu nepieciešamajos griezumos.KF un ERAF projektos ir jānorāda informācija par pārskata periodāīstenotajām specifiskajām aktivitātēm Eiropas Reģionālās attīstībasfonda un Kohēzijas fonda līdzfinansētajos projektos, kas veicinājušashorizontālās prioritātes „Vienlīdzīgas iespējas” principu ievērošanu (2.un 3. darbības programmas aktivitātēm), veiktajiem pasākumiem unaktivitātēm, kas vērstas uz horizontālo prioritāti „Informācijassabiedrība”, „Makroekonomiskā stabilitāte” un „Ilgtspējīga attīstība”(šī sadaļa var nebūt saistoša visiem projektiem, jo tā vairāk ir vērsta uzvides aizsardzības un resursu efektīvu izmantošanu).ESF projektos pārskatā par horizontālo prioritāšu ieviešanu atsevišķāmaktivitātēm ir jānorāda detalizēta un specifiska informācija par mērķagrupas dalībniekiem. Ir nepieciešama informācija par dalībnieku skaitusadalījumā pa dzimumiem, vecumiem, izglītības līmeņiem, dalībnieku147

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.6.5. Pārskats par pievienotās vērtības nodokļa summāmPārskatu sagatavo saskaņā ar 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr. 952„Kārtību, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtībasnodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu finansētoprojektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļaiekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās”.Pārskatu neiesniedz, , ja struktūrfonda finansējuma saņēmējs:projekta attiecināmajās izmaksās neparedz iekļaut pievienotāsvērtības nodokli;projekta ietvaros neveic ar pievienotās vērtības nodokliapliekamus darījumus vai veic darījumus, uz kuriem navattiecināms likums "Par pievienotās vērtības nodokli".Tātad, ja atbilstoši PVN likumam projekta ietvaros finansējumasaņēmējs neveic saimniecisko darbību un netiek radīti apstākļi, laivarētu atgūt PVN maksājumus kā priekšnodokli, tad sadarbībasiestādei reizi 12 mēnešos vai reizē ar noslēguma pārskatu finansējumasaņēmējs iesniedz apliecinājumu par to, ka projekta ietvaros netiekveikti ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi.PARAUGS APLIECINĀJUMAM (uz iestādes veidlapas, norādot konkrētāprojekta datus)Pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.952 „Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotāsvērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondufinansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtībasnodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās” grozījumiem, kasstājušies spēkā 2011.gada 6.augustā, un to 5.2.punktu, ............. novadapašvaldība apliecina, ka pārskata periodā no........... līdz ............ ERAFprojekta 3DP/3.6.1.1.0/09/IPIA/VRAA/...../.... .0/09/IPIA/VRAA/...../.... „......................” ietvarosnetika veikti ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi.Ņemot vērā minēto ................. novada pašvaldība, iepriekš norādītāprojekta ietvaros neiesniedz pārskatu par pievienotās vērtības nodokļasummām, kuras iekļautas projekta attiecināmajās izmaksās periodā no............... līdz ...........................Gadījumā, ja samaksātos PVN projekta ietvaros finansējuma saņēmējsiekļauj savās PVN deklarācijās un plāno to kā priekšnodokli atgūt novalsts, tad pārskats par PVN ir jāiesniedz obligāti. Ja PVN no projektanaudām neplāno atgūt, PVN pārskatu iesniegt nav nepieciešams,tādejādi taupot laiku gan pārskata sagatavošanai, gan ValstsIeņēmumu dienesta auditam, kas seko pārskata iesniegšanai.148

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.6.6. Projekta pēcieviešanas pārskatsProjekta pēcieviešanas pārskatu ir jāiesniedz sadarbības iestādei katrugadu ne vēlāk kā līdz nākamā gada 20. maijam piecu gadu periodā pēcprojekta pabeigšanas un noslēguma maksājuma saņemšanas.projekta dokumentācija tiek glabāta atbilstoši vienošanās parEiropas Savienības fondu projektu īstenošanas nosacījumiem līdz2021.gada 31.decembrim.Pārskatā ir jāiekļauj informācija, kas sadarbības iestādei ļaujpārliecināties, ka:projektā sasniegtie uzraudzības rezultāti tiek saglabāti un uzturētiprojektā plānotajos apjomos;projekta ieviešanas laikā izveidotās un iegādātās vērtībaspēcieviešanas periodā netiek izmantotas ienākumu gūšanai;projekta pēcieviešanas periodā gūtie ienākumi un veiktieizdevumi atbilst projekta iesniegumā (TEP, ieņēmumu-izdevumuanalīzē) prognozētajiem apmēriem;Lai visā projekta pēcieviešanas periodā nodrošinātu projekta ilgtspējuun atbilstību plānotajam, finansējuma saņēmējam šīs prasības irpastāvīgi jāpatur prātā un jānodrošina to izpildi, nepieciešamībasgadījumā veicot radušos izmaiņu saskaņojumu ar sadarbības iestādi,piemēram, precizējot ieņēmumu-izdevumu analīzē iekļautoinformāciju atbilstoši faktiskajai situācijai.Galvenais nosacījums ir, lai veicot projekta pārvērtēšanu arfaktiskajiem ieņēmumiem un izdevumiem, neveidotos situācija, kadprojekts vairs neatbilst projekta apstiprināšanas kritērijiem. Šajāgadījumā rodas risks par projekta attiecināmo izmaksu korekciju unprasību atmaksāt daļu no ES finansējuma.projekta ieviešanas laikā izveidotās un iegādātās vērtībaspēcieviešanas periodā nav pārdotas, ieķīlātas, izīrētas, iznomātas,patapinātas, ieķīlātas vai kā citādi atsavinātas vai apgrūtinātas;projekta ieviešanas laikā izveidotās un iegādātās vērtības tiekizmantotas atbilstoši projekta mērķim;finansējuma saņēmējs visas projekta ieviešanas laikā iegādātāsstacionārās iekārtas un aprīkojumu, kā arī pašvaldības ēkas, kurāsveikti ieguldījumi, ir apdrošinājis pret dabas katastrofu, trešopersonu prettiesiskas rīcības vai nelaimes gadījumu radītiemzaudējumiem vai bojājumiem (pārskatam ir jāpievienoapdrošināšanas polises kopija);149

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.6.7. Praktiski ieteikumi projektu pārskatu un to pavaddokumentu noformēšanaiUzsākot projekta realizāciju detalizēti iepazīties ar vienošanās parES projekta noteikumiem, sadarbības iestādes metodiskajiemmateriāliem par prasībām projekta īstenošanai un dokumentācijasun pārskatu sagatavošanai;apmeklēt sadarbības iestāžu informatīvos seminārus;neskaidros jautājumos un problēmu gadījumā projekta ieviešanaslaikā sazināties ar savu projekta vadītāju sadarbības iestādē,vēlams e-pastā, sniedzot patiesu un pilnu informāciju;nepieciešamības gadījumā vienoties par tikšanos ar sadarbībasiestādes speciālistiem, lai rastu abpusēji pieņemamu risinājumuproblēmām;īpaši svarīgos jautājumos, un ja ir laika rezerve, saskaņotdokumentus elektroniski ar sadarbības iestādi;zīmoga nospiedumu obligāti lieto šādos rekvizītos: paraksts;apstiprinājuma uzraksts; saskaņojuma uzraksts. Citos gadījumos,kā, piemēram, kopijas pareizības apstiprinājums zīmoganospiedums nav nepieciešams;apjomīgu dokumentu (līgumi, būvdarbu izpildes akti u.tml.)caurauklošanas nepieciešamība ir jānoskaidro ar sadarbībasiestādes projektu vadītāju, jo jaunie Ministru kabineta noteikumiNr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”minimāli reglamentē caurauklošanas nepieciešamību. Nereti irsituācija, kad projekta vadītājs, sagatavojot pārskatupavaddokumentus, ir daudz laika veltījis dokumentucaurauklošanai un kopiju apstiprināšanai, bet sadarbības iestādeto kā obligātu prasību nav noteikusi, pie tam caurauklotudokumentu kopēšana un turpmākā apstrāde nereti it ļotiapgrūtinoša un laika ietilpīga arī uzraugiem.iesniegto dokumentu saraksta pievienošana pārskatiem un savaeksemplāra saglabāšana;atskaišu un to pavaddokumentu strukturēšana ar dokumentusadalītāju – starpliku palīdzību, sadalot tos vai nu pēc dokumentuveidiem (līgumi, maksājumu dokumenti, pamatlīdzekļu kartiņasutml.); vai pēc projekta budžeta posteņiem, vai hronoloģiski vaikādā citā loģiskā kārtībā, nodrošinot trešajai pusei dokumentusviegli pārskatāmu, loģisku, kārtību;150

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.6.-1.tabula.Iespējamie riski un to novēršanas veidiIeteicamais riska novēršanas veidsIespējamais risksPreventīvais pasākumsIerobežojošais pasākumsKompensējošais pasākumsProjekta pārskatu un topavaddokumentunekvalitatīvasagatavošana un/ vainovēlota iesniegšanaUzsākot projektu detalizēti iepazīties arprojekta pārskatu iesniegšanas termiņiem unprasībām to sagatavošanā.Atbilstošas kvalifikācijas un nepieciešamāspeciālistu skaita iesaistīšana projektā,skaidri nodalot katra atbildības jomas.Projekta organizatoriskās shēmas un darbuplāna izstrāde, nosakot projektadokumentācijas nodalīšanas, sagatavošanasun kontroles kārtību, termiņus un atbildīgosdarbiniekus.Projekta ieviešanas gaitas regulāra undetalizēta kontrole.Konstatēto trūkumu novēršanapārskatos un to pavaddokumentos;dubultās dokumentu kvalitāteskontroles mehānisma ieviešana;papildus speciālistu norīkošanadarbam ar projektu un tādokumentāciju.Savlaicīga sadarbībasiestādes informēšanapar nepieciešamopārskata iesniegšanastermiņa pagarinājumu;konstatēto trūkumunovēršana pārskatos unto pavaddokumentos.Projektā netiek sasniegtiplānotie uzraudzībasrādītājiIzstrādājot projekta iesniegumu, pārdomātiplānot projekta uzraudzības rādītājus,detalizēti izvērtējot šos radītājusietekmējošos faktorus un novērtējot toiestāšanās varbūtību.Savlaicīga sadarbības iestādesinformēšana par nepieciešamajāmizmaiņām projektā, veicotnepieciešamās darbības grozījumusaskaņošanai; ekspertu atzinumu sagatavošana,kas apliecina, ka izmaiņas projektāradušās objektīvu iemeslu dēļ;nepieciešamo projekta grozījumusaskaņošana ar atbildīgo iestādi(ministriju).Daļēja projekta izmaksusegšana no pašvaldībaslīdzekļiem.151

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.7. Projekta grozījumu veikšanaProjekta ieviešana ir jānodrošina atbilstoši vienošanās par projektaieviešanas noteikumiem un projekta iesniegumā plānotajam. Tomēr,praksē ir ļoti reti gadījumi, kad projekta realizācija pilnā apmērā bezmazākajām nobīdēm atbilst plānotajam.Lielākas vai mazākas novirzes no plānotā ir normāla parādība projektuieviešanā, bet finansējuma saņēmējam ir labi jāizprot iespējamoizmaiņu veidi, potenciālā ietekme uz projekta rezultātiem un ESfinansējuma saņemšanu, kā arī jāpārzina grozījumu saskaņošanaskārtība ar sadarbības iestādi, savlaicīgi veicot visas nepieciešamāsdarbības.Pēc vienošanās noslēgšanas par projekta realizāciju jebkuras izmaiņas,kas skar projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs saskaņo arsadarbības iestādi. Atkarībā no projekta grozījumu būtības un konkrētāprojekta ieviešanas nosacījumiem var būt atšķirīga projekta grozījumuveikšanas un saskaņošanas kārtība.Ja mainījušies finansējuma saņēmēja pamatdati (kontaktinformācija unbankas rekvizīti), finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādeipaziņojumu (vēstuli) un sadarbības iestāde veic attiecīgusprecizējumus.Ja izmaiņas neattiecas uz finansējuma saņēmēja pamatdatiem,finansējuma saņēmējs iestādei, kas pieņēmusi lēmumu par projektaapstiprināšanu, iesniedz grozījumu pieprasījumu (vēstuli) un pielikumāpievieno:nepieciešamība iesniegšanai atšķiras dažādām ES fonduaktivitātēm);precizēto projekta iesnieguma veidlapu vai precizētās projektapielikumu sadaļas;dokumentus, kas pamato pieprasītos grozījumus.Sadarbības iestāde izvērtē iesniegto grozījumu pieprasījumu 15 darbadienu laikā un:saskaņo pieprasītos grozījumus, ja tie neietekmē projekta mērķi,darbību būtību, kā arī projekta īstenošanas nosacījumus, kuruneievērošana var radīt finansējuma saņēmējam nepamatotaspriekšrocības;nesaskaņo pieprasītos grozījumus un informē par to finansējumasaņēmēju, norādot atteikuma pamatojumu, kā arī nepieciešamosprecizējumus grozījumu pieprasījumā un tā atkārtotasiesniegšanas kārtību;ja plānotās izmaiņas skar projekta mērķi, sasniedzamos rezultātusun uzraudzības rādītājus, VRAA pirms lēmuma pieņemšanas tāssaskaņo ar VARAM.grozījumu izziņu, kurā norāda plānotās izmaiņas un pamato šoizmaiņu nepieciešamību (grozījumu izziņas forma un152

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Finansējuma saņēmējam, izvērtējot nepieciešamību un iespējaspieprasīt un veikt grozījumus projektā ir jāizvērtē visi riski, kas varrasties grozījumu rezultātā. Finansējuma saņēmējam ir jāpārliecinās,vai plānotie projekta grozījumi neietekmēs projekta uzraudzības unrezultatīvos rādītājus.Iepirkuma rezultātā par ielu kvartāla (kopā plānota 6 ielas)rekonstrukcijas darbiem piedāvājumu summas būtiski pārsniedz projektāplānotos līdzekļus. Pašvaldība kā vienu no variantiem pieļauj iespējuatteikties no 2 ielu rekonstrukcijas, tādejādi samazinot darbu apjomu unizmaksas, bet, pārbaudot projektā plānotos uzraudzības rādītājus, tieksecināts, ka šāds risinājums nav optimāls, jo projektā kā uzraudzībasrādītājs ir paredzētas 6 rekonstruētas ielas, līdz ar to, šie grozījumi irjāsaskaņo VARAM līmenī, pie tam ir jārēķinās ar projekta attiecināmoizmaksu samazinājumu, jo plānotie rezultāti, veicot tikai 4 ielurekonstrukciju, tiktu sasniegti daļēji. Šajā gadījumā tiek pieņemtslēmums veikt atkārtotu iepirkuma procedūru, cerot uz izmaksusamazinājumu atkārtotā iepirkumā. Izvērtējot projekta plānoto laikagrafiku, tiek secināt, ka būs nepieciešams projekta termiņapagarinājums, par ko attiecīgi tiek informēta sadarbības iestāde, kasprojekta termiņa pagarinājumu objektīvu iemeslu dēļ saskaņo, jakopējais projekta realizācijas termiņš nepārsniedz 3 gadus.saskaņošanas kārtību un laiku. Gadījumā, ja rādītāji, kas mainās, iriekļauti projekta iesnieguma veidlapā, tad būs nepieciešams precizētattiecīgās sadaļas, norādot aktuālo informāciju.Labā prakse ir visus projekta rezultatīvos rādītājus, kas var mainītiesbūvdarbu veikšanas gaitā (ielu, ietvju garums metros, seguma platībaskvadrātmetros, telpu ,ēkas daļu izmēri un platības, logu un durvju skaitsu.tml. apjomi), , jau projekta pieteikuma izstrādes gaitā iekļaut projektaiesniegumā pie sasniedzamajiem rezultātiem projekta ietvaros, bet nevispie projekta uzraudzības iznākuma un rezultatīvajiem rādītājiem,tādejādi nodrošinot iespēju precizēt šos apjomus vienkāršotā kārtībāatbilstoši faktiski sasniegtajiem rezultātiem būvniecības laikā. Kāprojekta uzraudzības iznākuma rādītājus plāno rekonstruēto ielu skaitu(nevis m2), siltināto vai uzbūvēto ēku vai to daļu skaitu (nevis m2). Kāprojekta uzraudzības rezultatīvos rādītājus plānot vidējo siltumenerģijaspatēriņa daudzumu vidēji 3-5 gadu periodā nevis vienā gadā, jo siltumapatēriņu atsevišķa gada ietvaros objektīvi var palielināt barga ziema.Nav ieteicams kā rezultatīvo rādītāju likt izmaksu ietaupījumu apkureinaudas izteiksmē, jo to var būtiski ietekmēt energoresursu cenasnākamajos periodos, tādejādi apgrūtinot plānotā rezultāta sasniegšanu.Visbiežāk grozījumi ir nepieciešami projektiem, kuru ietvaros tiek veiktibūvdarbi, jo celtniecības laikā rodas dažādas atkāpes no tehniskajāprojektā paredzētajiem apjomiem, nereti atklājas neparedzētiebūvdarbi, dažādu du iemeslu dēļ pasūtītājs pieņem lēmumus par citiemtehniskajiem risinājumiem. Jebkurā gadījumā projekta finansējumasaņēmējam ir jāinformē sadarbības iestāde par izmaiņām projektā.Sākotnēji ir jāsazinās ar sava projekta vadītāju sadarbības iestādē(vēlams e-pastā), detalizēti to informējot par nepieciešamajāmizmaiņām un to rašanās iemesliem, kā arī vienojoties par grozījumu153

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.7.-1.tabula.Iespējamie riski un to novēršanas veidiIeteicamais riska novēršanas veidsIespējamais risksPreventīvais pasākumsIerobežojošais pasākumsKompensējošais pasākumsProjekta faktiskierezultāti neatbilstplānotajam.Pēc iespējas precīzāka un kvalitatīvākaprojekta pieteikuma un tādokumentācijas izstrāde (būvniecībastehniskie projekti, iepirkumudokumentācija).Savlaicīga sadarbības iestādesinformēšana par nepieciešamajāmizmaiņām projektā, veicot nepieciešamāsdarbības grozījumu saskaņošanai pirmsprojekta pabeigšanas.Ekspertu atzinumu sagatavošana,kas apliecina, ka izmaiņas projektāradušās objektīvu iemeslu dēļ.Projekta ieviešanas gaitas detalizētakontrole.Projektā netiek sasniegtiplānotie uzraudzībasrādītāji.Izstrādājot projekta iesniegumu,pārdomāti plānot projekta uzraudzībasrādītājus, detalizēti izvērtējot šosradītājus ietekmējošos faktorus unnovērtējot to iestāšanās varbūtību.Savlaicīga sadarbības iestādesinformēšana par nepieciešamajāmizmaiņām projektā, veicot nepieciešamāsdarbības grozījumu saskaņošanai,ekspertu atzinumu sagatavošana, kasapliecina, ka izmaiņas projektā radušāsobjektīvu iemeslu dēļ, nepieciešamoprojekta grozījumu saskaņošana aratbildīgo iestādi (ministriju).Daļēja projekta izmaksu segšana nopašvaldības līdzekļiem154

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.8. Projekta publicitāte2.8.1. Informācijas un publicitātes pasākumu būtībaPlānojot projektus, jāparedz informācijas un publicitātes pasākumi, kasnepieciešami mērķa grupu un sabiedrības informēšanai par projektamērķiem, ieviešanas gaitu un sasniegtajiem rezultātiem. Informācijasun publicitātes pasākumu īstenošana atbilstoši Eiropas Komisijas (EK)prasībām ir projektu iesniedzēju un finansējuma saņēmēju atbildība unviens no pamatnosacījumiem ES struktūrfondu līdzekļu piešķiršanai.Publicitātes pasākumu mērķis nav tikai atskaitīšanās par ESstruktūrfondu naudas izlietojumu! Ja esi saņēmis ES finansējumu savamprojektam, par to ir jāinformē sabiedrība tai saprotamā valodā unpieņemamā veidā!vērā visi spēkā esošie LR normatīvie akti par kārtību, kādā nodrošinaEiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda publicitātes unvizuālās identitātes prasības, kā arī publisko informāciju par šo fonduprojektiem.Pamatideja publicitātes pasākumiem ir saiknes uzturēšana arinteresentiem projekta īstenošanas laikā.Neatkarīgi no informācijas un publicitātes pasākumu veida vienmēr irjāatceras prasība ievērot Eiropas Savienības fondu projektu īstenotājiemizvirzītās vizuālās identitātes prasības.Projektu ietvaros veikto informācijas un publicitātes pasākumumērķis ir sniegt informāciju sabiedrībai par ES struktūrfondulīdzfinansētiem projektiem, palielināt ES struktūrfondu līdzfinansētopasākumu publisko atpazīstamību un atspoguļot ES lomu šo pasākumuīstenošanā.Galvenais dokuments, kas nosaka atbalsta saņēmēju atbildību attiecībāuz informācijas un publicitātes pasākumiem sabiedrībai, kā arī tehniskoraksturojumu informācijas un publicitātes pasākumiem, ir EiropasKomisijas regula Nr.1828/2006. Tās 8. pants nosaka, ka atbalstasaņēmējs ir atbildīgs par sabiedrības bas informēšanu par atbalstu, ko tasguvis no ES struktūrfondu līdzekļiem, kā arī nosaka obligātosinformācijas un publicitātes pasākumus. Projektu ieviesējiem jāņemKā aktuālākās problēmas ES projektu publicitātes nodrošināšanāpēdējos gados tiek minētas:nepieciešamība uzlabot sabiedrības informētību par ES projektiemne tikai pašvaldību līmenī, bet arī reģionālajā un valsts līmenī;MK noteikumu striktie ierobežojumi publicitātes pasākumuiekļaušanai projektu attiecināmajās izmaksās;grūtības efektīvāko (t.sk. arī lētāko) publicitātes veidu,instrumentu izvēlē.155

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Nav vienotas un skaidras izpratnes visu uzraugošo institūciju vidū parvairākiem jautājumiem:par pastāvīgo plākšņu uzstādīšanas ilgumu, interneta publikācijuglabāšanu mājas lapā: pēc vienām prasībām pastāvīgās plāksnesun interneta publikācijas ir jāuztur 5 gadus pēc projektapabeigšanas, citu uzraugošo iestāžu prasība - līdz 31.12.2021.;par publikāciju presē atbilstību vai neatbilstību – piemēram, vaiprojekta atskaitēm der publikācija presē, kurā ir norādīts projektanosaukums, numurs, fonds un finansējums, bet nav ievietotiobligātie logo un sauklis;katra uzraugošā iestāde izceļ savas jomas svarīgumu;pārprastās publicitātes prasības (piemēram, pasākuma laikā uzkatra galdiņa izvietota projekta informācija un logo).LR Labklājības ministrijas audits par horizontālajām prioritātēmpašvaldībai ir ieteicis, ka informatīvā publikācijā – sabiedrībasaicinājumā uz projekta pasākumu - varēja minēt, ka uz pasākumu iraicināti arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Taču netiek padomāts, cikabsurdi tas skan pasākuma kopējā kontekstā un ka ar šādu „ziņu”, īpašiizceļot cilvēkus ar kustību traucējumiem, mēs nevis veicinām viņuintegrēšanos sabiedrībā, bet tieši otrādi.156

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.8.2. Informācijas un publicitātes pasākumu veidiPlānojot informācijas un publicitātes pasākumus, jāizvērtē pasākumutieša saistība ar projekta darbībām un to efektivitāte attiecībā uzprojektā definēto publicitātes mērķa grupu sasniegšanu. Plānojotinformācijas un publicitātes pasākumus un to izmaksas, ieteicamsizvērtēt:Jāņem vērā ES struktūrfondu aktivitāšu atbalsta saņēmējiem noteiktāsminimālās prasības, , kas jāievēro, plānojot informācijas un publicitātespasākumus. Iesakām arī apskatīties vērtēšanas kritērijus saistībā arinformācijas un publicitātes pasākumiem– kas tieši tiek vērtēts, vaiprojektā plānotās aktivitātes atbilst konkrētā kritērija prasībām, laiprojekta vērtējumā par šo kritēriju saņemtu maksimālo punktu skaitu!Vai pasākums attiecīgāprojekta ietvaros tiešām irOBLIGĀTS?Cik šis pasākums mumsIZMAKSĀS?Visos apstiprinātajos MK noteikumos projekta publicitātes izmaksas irattiecināmas. . Atšķiras vienīgi tas, kā tās tiek definētas. Piemēram, „arprojekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas”, „arprojekta darbībām tieši saistīto obligāto publicitātes pasākumuizmaksas”, „sabiedrības informēšanas un publicitātes izmaksas”.Var izdalīt vairākus informācijas un publicitātes pasākumu veidus,t.sk. „obligātos” un „izvēles”.OBLIGĀTIE pasākumi:2.8.-1.attēls. Informācijas un publicitātes pasākumu efektivitātesizvērtēšanā izmantojamie rādītājiinformatīvie stendi - projektiem, kuru kopējās ES fondu unnacionālā līdzfinansējuma izmaksas pārsniedz 500 000 eiro(350000 Ls), un ja projekta ietvaros iegādātas iekārtas vai veiktiinfrastruktūras uzlabošanas vai būvniecības darbi. Veidojotlielformāta stendus, ir jāņem vērā samērības principi. Ir jābūtaugstuma un platuma adekvātām proporcijām, to saturam – labipārredzamam. Nav noteikts konkrēts lielformāta stenda izmērs,tomēr, tos veidojot, jāņem vērā, ka stenda augstumam unplatumam jābūt adekvātās proporcijās un to saturam – labipārredzamam. Piemēram, stenda izmērs varētu būt 2 x 3,4 m vai1,25 x 2 m;157

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)informatīvās plāksnes - projektiem, kuru kopējās ES fondu unnacionālā līdzfinansējuma izmaksas pārsniedz 500 000 eiro(350000Ls), 000Ls), un ja projekta ietvaros iegādātas iekārtas vai veiktiinfrastruktūras s uzlabošanas vai būvniecības darbi. Pēc projektabeigām stendu nomaina ar stacionāro plāksni! Stacionārajaiplāksnei ir jāatrodas labi redzamā vietā un ir jābūt pietiekamilielai;informācija interneta mājas lapā - projekta īstenotājam savāmājas lapā regulāri jāievieto informācija par īstenojamajiem unīstenotajiem projektiem, norādot uz finansējuma avotu unievērojot ES vizuālās identitātes prasības. Savukārt atbildīgās vaisadarbības iestādes mājas lapā tiek ievietota norāde uz visuprojekta īstenotāju mājas lapām. Izvietojot informāciju internetā,vēlams pievienot saites uz citām mājas lapām, kas ietverinformāciju saistībā ar ES fondiem, piemēram, sadarbības iestādesmājas lapu, ES fondu mājas lapu (www.esfondi.lv).IZVĒLES pasākumi:plakāti - tie galvenokārt tiek izmantoti ESF projektu ietvaros, unatsevišķas sadarbības iestādes ir ieplānojušas apstiprinātajiemprojektiem izsniegt jau gatavus plakātus, uz kura katrs projektaieviesējs izvieto sava projekta pamatinformāciju;plāksnes telpās - var tikt izmantotas projektos, kuru ietvaros tiekfinansēta darba telpu, laboratoriju vai citu telpu iekārtošana vaispeciāla aprīkojuma ierīkošana, kā arī dažādu mācību telpuiekārtošanas vai lietošanas gadījumos. Tos var izvietot telpās, kuratrodas attiecīgā projekta ieviesēji. Galvenokārt, plāksnes telpāsizmanto ESF projektos. Atsevišķas sadarbības iestādes irieplānojušas izsniegt jau gatavas plāksnes izvietošanai telpās;informēšana plašsaziņas līdzekļos - pie informēšanas plašsaziņaslīdzekļos (presē, radio, TV, internetā) pieder paziņojumi presē, TV,preses konferences, intervijas radio un citi pasākumi. Projektaieviesējiem jānodrošina būtiskāko projekta īstenošanas stadiju unnotikumu atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos, ja šādi publicitātespasākumi ir plānoti un ir nepieciešami projekta sekmīgai ieviešanaiun obligātās publicitātes nodrošināšanai;informatīvie materiāli - pie publicitātes pasākumiem pieder arīiespieddarbi. Visās publikācijās (piemēram, bukletos, informācijaslapās, informatīvajos izdevumos, informatīvās vēstulēs) parprojektu ir jābūt skaidrai norādei uz ES struktūrfondu ieguldījumu,kā arī attiecīgajiem logo. Visos informatīvajos materiālos ir jāietveratsauce arī uz projekta īstenotāju, kas atbildīgs par informācijassaturu;informatīvie pasākumi - var īstenot arī papildu informatīvospasākumus, piemēram, organizēt vai piedalīties informatīvossemināros, konferencēs un izstādēs, sniedzot informāciju parprojektu. Turklāt informēšana par projektu citu organizētajospasākumos neprasa a papildu finansējumu. Visos informatīvajospasākumos, piemēram, konferencēs, semināros, izstādēs,informatīvajās sanāksmēs, kas tiek organizētas projekta mērķagrupām, kā arī uz prezentācijas materiāliem (arī suvenīriem) irjābūt skaidrai atsaucei uz ES struktūrfondu ieguldījumu (t.sk.attēlotam ES un attiecīgā ES struktūrfonda logo.Sadarbības iestādei jānosūta informācija par konkrētu adresi vai vietumājas lapā, kur ir ievietota attiecīgā projekta informācija! Tā ir obligātaprasība.158

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Jāņem vērā katras ES SF aktivitātes noteikumosnoteiktosierobežojumus projekta attiecināmo netiešo izmaksu apjomam, kuruietvaros visbiežāk ir paredzētas arī publicitātes izmaksas! Visbiežāknetiešās izmaksas, kas ietver publicitātes izmaksas, nedrīkst pārsniegt5% no visām projekta attiecināmajām izmaksām. Atsevišķos gadījumosir noteikti citi ierobežojumi, piemēram, ka informācijas un publicitātesizmaksas nevar pārsniegt 0,2% no projekta attiecināmajām izmaksām.Bieži rodas jautājums, kas tiks uzskatīts par projekta informācijas unpublicitātes pasākumu rezultatīvo rādītāju un kas ne, izvērtējot totiešu saistību ar projektu, kā arī ES fondu vizuālās identitātes prasībuievērošanu. Sasniegtie rādītāji tiek strikti vērtēti atbilstoši projektaiesniegumā plānotajam. Gan projekta īstenošanas laikā, gan pēc tāpabeigšanas tiek īstenoti projekta uzraudzības pasākumi, kadjāatskaitās par īstenotajiem pasākumiem, norādot konkrētusrezultatīvos rādītājus.Lai nodrošinātos ar visu informācijas un publicitātes pasākumupierādošo dokumentu esamību, projekta lietā jāsaglabā: izdrukas nomājas lapas, preses relīžu izdrukas, rakstu kopijas, radio un TV ieraksti,semināru, konferenču darba kārtības, dalībnieku saraksti, izdalesmateriāli, reprezentācijas materiālu paraugeksemplārs, kā arī citiveidotie materiāli.159

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.8.3. Īss informācijas un publicitātes pasākumu tehniskais raksturojumsVisos projekta gaitā veiktajos publicitātes pasākumos ir jāapliecinasasaiste ar ES fondu finansējumu, norādot:attiecīgā fonda logo ar pilnu logo atšifrējumu;ES emblēmu ar atsauci uz ES - „Projektu līdzfinansē EiropasSavienība”Projekta personālam ieteicams sadarboties ar pašvaldību sabiedriskoattiecību speciālistiem, kuri ir mērķtiecīgi mācījušies, kā par„integrāciju, aneksiju, inkorporāciju, kolaborāciju” pastāstīt ganpadsmitgadniekam, gan cilvēkam gados.Aktuālāks un bieži vien pilnībā piemirsts ir izaicinājums projektaaktualitātes un kopējo publicitāti nodrošināt iedzīvotājiem ar īpašāmvajadzībām (piemēram, nedzirdīgajiem vai neredzīgajiem).ESF un ERAF fondu logo maksimālais un minimālais izmērs netiekierobežots. Palielinot vai samazinot šos logo, ir jāsaglabā to proporcijas(augstums: platums = 1 : 3,6). Līdz ar to nedrīkst veikt šo logohorizontālu vai vertikālu paplašināšanu vai sašaurināšanu. Abus logovar lietot arī melnbaltus, ja ievēro nosacījumu, ka visi logo krāsainieelementi ir melni vai balti, nevis pelēki. Tāpat tos var lietot uz krāsainamateriāla, ievērojot nosacījumu, ka logo fons ir baltā krāsā. Ja logolietošana uz balta fona nav iespējama, pieļaujama vienkrāsaina fonaizmantošana.Svarīgi pievērst uzmanību valodas izvēlei, valodas stilam unsarežģītības pakāpei, , informējot sabiedrību par projekta aktualitātēm.Jāsaprot, ka lielai daļai iedzīvotāju nebūs saprotami daudzi projektuvalodas termini, piemēram, „mērķa grupu horizontāla un vertikālaintegrācija” vai „projektu konsorciju izveides plusi un mīnusi”. Gudrsārsts pacientam viņa veselības problēmas, tās cēloņus un iespējamāssekas neskaidros latīņu valodā, beigās piedāvājot zālēs ar sarežģītu,neizrunājamu nosaukumu par astronomisku cenu. Ja ārsts to nespēs,tad pacients agri vai vēlu no viņa novērsīsies. Tas jāņem vērā arīprojektu speciālistiem! Cilvēki dabiski vēlas saprast to, ko lasa vai dzird.160

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.8.4. Kas ir „jaunums” vai „ziņa” projektā?Projektu speciālistiem bieži ir grūtības saglabāt iedzīvotāju interesi parprojektu, kurā vairākus mēnešus norit vienveidīgs darbs bez izteiktiemrezultātiem, taču obligātās publicitātes prasības paredz, ka vismaz reizi3 mēnešos mājas lapā jāievieto raksts par projekta aktualitātēm.Kā izvēlēties preses relīžu tēmas, kā tās pievilcīgi pasniegt? Iedzīvotājusbieži vien neinteresē, kāds ir oficiālais projekta mērķis vai kurainacionālai/reģionālai i prioritātei projekts atbilst. Tā vietā viņus interesēkonkrētas, dažkārt uz kopējā projekta fona it kā mazsvarīgas lietas,nelieli „starp-pasākumi”, pasākumi”, kas iedzīvotājiem dod novērtējamusieguvumus, paver jaunas iespējas.Līdz ar to, kārtējo rakstu par aktualitātēm projektā vajadzētu rakstītnevis par to, ka partneris ir lūdzis projekta termiņa pagarinājumu par 6mēnešiem vai ka uz šo brīdi ir izpildīti 60% no būvniecības līguma (kas„parastam iedzīvotājam” neko neizsaka!), bet gan par lietām, kas irtuvākas un interesantākas, piemēram:„Mūsu pilsētu apmeklēja ... [sabiedrībā pazīstams cilvēks], kuršatzinīgi novērtēja ... [jebkura no projekta aktivitātēm, pat salīdzinošineliela], jo ... [patiess šī cilvēka apgalvojums]”; vai arī„Mēs jau esam pusceļā, lai pēc sešiem mēnešiem ... [minēti projektājaunveidojamie pakalpojumi, tādējādi tos popularizējot, darotzināmus iedzīvotājiem jau projekta ieviešanas laikā]”.Lai projekta ZIŅA vai JAUNUMS iedzīvotājiem būtu interesants, tojāmēģina pasniegt, ievērojot vairākas ziņas/jaunuma pazīmes.Ziņa balstīta uzfaktiem un patiesuinformāciju, ziņaNAV lozungs,reklāma vai sauklis.Pasniegta spēcīgā,aktīvā, interesantāun saprotamāvalodā.Vairāk parCILVĒKIEM, nevispar lietām, unvairāk parKONKRĒTIEMNOTIKUMIEM,nevis parabstraktām idejām.Kas irZIŅA vaiJAUNUMS?Kaut kas iepriekšnebijis un tiešāveidā interesantsauditorijai.Kaut kas pretrunīgs,pārsteidzošs, līdzšim slepens vaikonfidenciāls.Kaut kas saistīts arslaveniemcilvēkiem, var būtsaistīts ar konfliktuvai mistēriju.Cilvēkiem ir jāsaprot, kāds labums viņa personīgo vērtību sistēmā būsno konkrētās darbības ES projektā, tad šī informācija uzrunās viņupersonīgi. Arī fotogrāfijās ieteicams nelikt tukšus objektus, betdarbību, cilvēkus un emocijas.2.8.-2.attēls. 2.attēls. Ziņu vai jaunumu raksturojošās iezīmes161

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Gatavojot informāciju plašsaziņas līdzekļiem, projekta ziņasnoformējumā jāatceras pamatkritēriji:skaidrība par to, ko vēlamies pateikt;satura pabeigtība un pilnība, teksta pareizība un precizitāte;nepieciešamība maksimāli daudz informācijas izklāstīt maksimāliīsā tekstā;precīza kontaktinformācija (kontaktpersonas vārds, uzvārds,amats, koordinātes), lai vajadzības gadījumā var precizētinformāciju vai iegūt papildu informāciju par projektu;atbildes uz 6 jautājumiem – kas? kad? kur? kā? ko? kāpēc?Projektu ziņas iespējams sasaistīt arī ar pilsētu/novadu teritorijumārketinga elementiem. Piemēram, Jelgava sevi piesaka kā „drošupilsētu”, Līvānu novads – kā „uzņēmējdarbībai, darbam un ģimeneslabsajūtai pievilcīgu novadu”.Katru projekta ziņu, projekta aktualitāti var sasaistīt ar ilgtermiņateritorijas attīstības konceptu, , tādējādi veicot teritorijas mārketinguikdienas „mazās lietās”.162

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.8.5. Inovatīvi informācijas un publicitātes pasākumu veidi un risinājumiLai nodrošinātu kvalitatīvāku informācija un publicitātes pasākumuatgriezenisko saiti, t.sk. lai pārbaudītu, kuri informācijas un publicitātesveidi darbojas labāk, kuriem ir lielāka jēga, kurus labāk izvēlēties,nepieciešami jauni komunikācijas veidi.Zemāk apkopoti pašvaldībās pielietoto instrumentu piemēri uninovatīvu informācijas un publicitātes veidu priekšlikumi, kas biežineprasa lielus finanšu līdzekļus:projekta foto galerija pašvaldības mājas lapā vai citā (piemēram,kādas NVO) Interneta vietnē;atvērto durvju dienas jaunajā objektā projekta noslēgumājebkuram interesentam;forums, diskusiju platforma pašvaldības mājas lapā, lai katrsiedzīvotājs var uzdot jautājumu un saņemt atbildi (šajā gadījumāobligāti jāparedz cilvēks, kurš nodrošinās atbildes uz jautājumiem,regulāri šo platformu „pieskatīs”);sadarbības un saiknes uzlabošana starp projekta vadību unpašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistu (preses relīžusagatavošanā), starp projekta ieviesējiem un VRAA, masumedijiem (piemēram, ar preses relīzi informēt e-pastā, ja tiekplānota kāda ES projekta ietvaros izveidota objekta atklāšana),starp projekta ieviesējiem un apakšlīgumu izpildītājiem, t.sk.publicitātes prasību iekļaušana būvniecības iepirkumos (projektupagaidu informatīvos stendus likt kā obligātā būvniecībasiepirkumā, apvienojot būvnieku obligāto stendu ar ES publicitātesprasībām, tādējādi ietaupot pašvaldības naudu);iedzīvotāju atsauksmju, viedokļu par projektu ietveršana ganpublikācijās presē, gan ik pēc 3 mēnešiem veidotajās obligātajāspublikācijās internetā;VRAA mājas lapas, sociālo tīklu (draugiem.lv, Twitter.com)izmantošana publicitātei Internetā (VRAA piedāvā publicitāti savāTwitter kontā arī pašvaldību projektiem);uzstādot lielos pagaidu stendus pie objektiem (ielas, ēkas), tekstuveidot cilvēkiem saprotamāku, tuvāku - piemēram, „Atvainojamiespar sagādātajām neērtībām šobrīd, bet pēc 2 gadiem šeit būsjauns stadions” (jo ES vizuālā izskata prasību izpilde aizņem nevairāk kā 25%);ja ESF projektā kā obligātā prasība ir plāksne telpās, tad šo prasībupietiekoši efektīvi var nodrošināt, ieliekot datorizdruku arobligātajām prasībām A4 fotorāmīti pie sienas projekta realizācijasvietā;mājas lapā ievietotās projekta aktualitātes veidot kā „ziņas,jaunumus”, t.sk. ietvert vairāk sabiedrībā pazīstamu cilvēku,vietējo autoritāšu stāstījumu, viedokļus;TV sižetos nodrošināt titrus, lai integrētu nedzirdīgos iedzīvotājus;rakstu tulkošana krievu valodā, lai sasniegtu krievvalodīgoauditoriju;vienota (piemēram, VRAA A veidota) projektu aktivitāšu karte„Google Map”, kurā ievietota ne tikai īsa informācija par projektu,bet arī fotogrāfijas u.c. (tam nepieciešama pašvaldību atsaucība).163

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)2.8.-1.tabula.Iespējamie riski un to novēršanas veidiIeteicamais riska novēršanas veidsIespējamais risksPreventīvais pasākumsIerobežojošais pasākumsKompensējošais pasākumsIerobežotu cilvēkresursu dēļnepaspēj izpildīt obligātāsinformācijas un publicitātesprasības.Daļu prasību integrēt apakšlīgumos(piem. lielformāta informatīvosstendus - būvniecības procesaorganizācijā; preses relīžuveidošanu – sabiedrības līdzdalībaspasākumu procesa nodrošināšanā).Pārvērtēt prioritārās projektadarbības un pienākumu sadalipersonāla vidū tā, lai komanda spētuizpildīt obligātās prasības.Veidot „rezerves budžetu”gadījumam, ja veikto informācijas unpublicitātes pasākumu izmaksasnetiks atzītas par attiecināmām.Pārāk daudzu (un realitātēgrūti izpildāmu) informācijasun publicitātes pasākumuieplānošana.Strikti ņemt vērā Eiropas Komisijasregulā Nr.1828/2006 minētāsprasības par OBLIGĀTAJIEMpasākumiem, savu līdzekļuparedzēšana pārējiempasākumiem.Projekta grozījumu attiecībā uzplānoto informācijas un publicitātespasākumu rezultatīvajiem rādītājiemsavlaicīga veikšana.Gūto „mācību stundu” un pieredzes„iegrāmatošana” un ņemšana vērānākošajos projektos, pieredzesapmaiņa ar citām pašvaldībām.Informācijas un publicitātespasākumi nesasniedz mērķaauditoriju.Izstrādāt detalizētu projekta„Mārketinga plānu”, t.sk. par katruaktivitāti katrā projekta posmāizveidojot galveno Ziņu un tāspublicitātes kanālus, veidus.Pārdomāt, kā tiek pasniegta projektainformācija un aktualitātes, vai mērķagrupa tiek uzrunāta tai saprotamā uninteresantā valodā.Sadarbībā ar pašvaldības PRspeciālistu vai pieaicinot jomasprofesionāļus, izvērtēt pieļautāskļūdas, lai neatkārtotu atkal.164

3. Projekta rezultātu un ietekmes izvērtējums

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3.1. Projekta rezultātu un ietekmes izvērtējumsLatvijā ir pierasts veikt ES fondu izvērtējumus nacionālā līmenī. Tiekveikti arī specifiski pētījumi, izvērtējot, kā darbojas ES fondu vadībassistēma, kādas iespējas to vienkāršot. Arī pa horizontālām prioritātēmtiek veikti izvērtējumi, lai pārliecinātos, kā tiek ievērota viena vai otraprioritāte ES fondu ieviešanā.Ietekmes un rezultātu izvērtējumam Eiropā tiek piešķirta aizvien lielākaloma. Zemāk dota shēma, kas ilustrē doto jauno konceptu, koizstrādājuši piesaistītie zinātnieki Fabrizio Barca un Philip McCann(Avots: 2011.gada 7.jūlija Gdaņskas konferences materiāli Polijā „Uzpierādījumiem balstīta Kohēzijas politikas konference”.)Kā mēs zināsim, ka ieguldījums ir bijis veiksmīgs?Sociālekonomiskā analīzeun ex-ante novērtējumsUzraudzība un izvērtēšanaieviešanas laikāUzraudzība un ietekmes izvērtējums,sociālekonomiskā analīzeVAJADZĪBASProgrammēšanaIEGULDĪJUMSIeviešanaIZNĀKUMSIetekmeREZULTĀTICiti faktoriKo mēs vēlamies mainīt?3.1.-1.attēls. 1.attēls. Jaunā pieeja ietekmes un rezultātu izvērtējumam (autori Fabrizio Barca un Philip McCann)166

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3.1.1. Izvērtējuma veidiAugšminētā shēma ir pielietojama gan programmas, gan projektulīmenī un tajā ir izdalāmi dažādi izvērtējuma veidi un etapi:ex-ante izvērtējums;izvērtējums programmas realizācijas laikā;institucionālais izvērtējums;ex-post izvērtējums.Ex-ante izvērtējumsEx-ante izvērtējums tiek veikts pirms programmas apstiprināšanas, laiEx-ante izvērtējums tiek veikts pirms programmas/projektaapstiprināšanas, lai pārliecinātos, vai piedāvātā programma vaiizvēlētie pasākumi ir atbilstoši esošajai situācijai, vai tajā nav pretrunu.Izvērtējumā tiek noteiktas stiprās un vājās programmas/problēmasrisinājuma puses gan attiecībā uz piedāvātiem ieviesējiem, gankonkrēto tautsaimniecības sektoru. Programmas līmenī tiek vērtēts,vai ES prioritātes ir iestrādātas nacionālajā programmā, vai sagaidāmierezultāti un ietekme ir reāla, vai mērķi ir kvantificēti un izvēlētieindikatori izsekojami statistikā.Projektu ex-ante izvērtējums tiek veikts 10 soļos:vai projekta mērķi atbilst darbības programmai un prioritātei;kāda ir projekta loģika/ tiek veikts tirgus novērtējums;alternatīvu un dzīvotspējas novērtējums;finansiālais novērtējums;ekonomiskais izvērtējums;riska un jūtīguma analīze;ietekmes uz vidi novērtējums;atbilstība horizontālām prioritātēm;atbilstība Eiropas Kopienas likumdošanai;procedūras un ieguldījums uzraudzības indikatoru sasniegšanā, taiskaitā ietekmes indikatoros.Izvērtējums programmas realizācijas laikāIzvērtējums programmas/projekta vidū kritiski aplūko jau sasniegtosrezultātus, salīdzina tos ar sākotnēji plānotajiem. Tas aplūko esošosociālekonomisko situāciju un nosaka, vai sākotnējie mērķi vairs irspēkā. Parasti vidusposma izvērtējumu veic programmas līmenī, tačuto ieteicams veikt arī projektā, ja projekta ilgums ir vairāk nekā divigadi un projekta ieviešanā piedalās daudzi partneri.Izvērtējumā tiek identificētas šaurās vietās un problēmas, apkopotsizdarītais. Jau vidusposmā ir iespējams redzēt, vai būs iespējamsiekļauties dotajā projekta termiņā, vai arī jau laicīgi ir jādomā parprojekta pagarinājumu.Viens no plānošanas reģioniem ieviesa starptautisku projektu ardaudziem ārzemju sadarbības partneriem, kas finansēts noCentrālbaltijas jūras sadarbības programmas 2007.-2013.gadā. Diemžēlbija pagājis jau gads no projekta sākuma, bet viens no partneriem patnebija uzsācis darbu pie projekta, jo partnerorganizācijā bijanomainījusies vadība. Taču tieši šis partneris bija atbildīgs par trešāsdarba pakas vadīšanu. Projekta vidusposma izvērtēšanas pasākumāprojekta vadošais partneris bija sagatavojis ziņojumu par projektāsasniegto un problēmām. Pēc ziņojuma noklausīšanās projekta vadībaskomiteja nolēma nomainīt trešās darba pakas vadību, veikt finansējumapārdali starp partneriem un uzticēt citam partnerim šīs darba pakasvadību. Programmas sekretariāts atbalstīja iesniegtās izmaiņas, jo tāsbija pamatotas.Ir svarīgi laicīgi identificēt problēmas un rast tām risinājumu, lainodrošinātu projektā izvirzīto mērķu sasniegšanu plānotajā apjomā untermiņā.167

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Institucionālais izvērtējumsInstitucionālā izvērtējuma laikā tiek vērtēta fondu ieviešanas sistēma,tās efektivitāte un kapacitāte. Parasti šādi izvērtējumi skar vai nu visupublisko sektoru, vērtējot arī politikas veidošanas procesus vai arīattiecas tikai uz vienu ES fondu vadībā iesaistīto institūciju, ko veiciekšējā audita struktūra. Institucionālo izvērtējumu nolūks ir padarīt ESfondu plānošanas, vadības, ieviešanas un uzraudzības sistēmasefektīvākas.Kaut pašvaldības nepiedalās ES fondu programmu vadībā unuzraudzībā, tomēr tās aktīvi ievieš dažādus projektus un ir svarīgivērtēt, vai iekšējā kārtība pašvaldībā nodrošina efektīvu ES finanšulīdzekļu piesaisti un apguvi.Pašvaldībā bija kārtība, ka ES projektus ieviesa projekta vadītāji, kasatradās pagasta pārvaldēs, taču pašvaldībā bija centralizētāgrāmatvedība. Visi rēķini tika savākti un sūtīti uz centrālo pašvaldībasgrāmatvedību. Taču tā kā komunikācija starp pagastos esošajiemprojektu vadītājiem un novada centrā esošo grāmatvedību bija vāja, tadrēķinu apmaksa regulāri tika kavēta, bieži gadījās, ka rēķini tikasamaksāti un attiecināti ne uz tiem projektiem, uz kuriem vajadzēja.Izvērtējot institucionālo sistēmu, pašvaldība konstatēja, ka ir jāmaina ESfondu ieviešanas sistēma, centralizējot arī projekta vadību.Tā kā pašvaldībās nebūs iekšējās audita vienības, ja vien nav ieviestaKvalitātes vadības sistēma, ieteicams ir iegūt „skatu no malas” vaisalīdzināt vienas pašvaldības ES fondu ieviešanas sistēmu ar citāmpašvaldībām.Ja kādā projektā ir tikusi pielietota finanšu korekcija un pašvaldība kautkādu iemeslu dēļ ir pazaudējusi finansējumu, būtu jāizvērtē iemesli,kāpēc tā ir gadījies, kāds sistēmas posms ir bijis vājais un kādaszināšanas ir pašvaldībā pietrūkušas, lai izvairītos no šādas situācijas.Jebkurā gadījumā, neskatoties uz pazaudētā finansējuma apjomu, irjāizdara secinājumi un jāveic izmaiņas sistēmā, vai nu izglītojot esošosdarbiniekus, vai pieņemot darbā jaunu darbinieku ar specifiskukompetenci, kas bija pietrūkusi konkrētā gadījumā, vai jāuzlabofinanšu kontrole, dokumentu aprite vai kas cits, kas bija novedis piefinanšu korekcijas pielietošanas.Ex-post izvērtējumsEx-post izvērtējums tiek veikts pēc programmas ieviešanas, izvērtējotsasniegtos rezultātus, tai skaitā ietekmi uz sociāli ekonomisko situāciju.Parasti vērtē visu darbības programmu kopumā.Izvērtējot gan programmas, gan arī projekta rezultātus un iespējamoietekmi, jāatbild uz trīs galvenajiem jautājumiem:Vai projekts (programma) ir sasniedzis mērķus?Cik efektīvi tika sasniegti iznākuma un rezultatīvie rādītāji?Kas būtu noticis, ja nebūtu bijis ES fondu ieguldījuma?EK izstrādātais priekšlikums 2011.gada oktobra versijā EiropasKohēzijas politikas uzraudzībai un izvērtēšanai 2014.-2020.gadaprogrammēšanas periodā pasaka, ka ex-post izvērtējums apskatafondu iedarbīgumu un efektivitāti un to ietekmi uz ekonomisko,sociālo un teritoriālo kohēziju un fondu ieguldījumu ES prioritātēs –gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme.168

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3.1.2. Izvērtējumu nepieciešamībaGalvenais nolūks projekta izvērtēšanai ir ne tikai novērtēt, vai irsasniegti plānotie rezultāti, bet arī izvērtēt sasniegto rezultātu kvalitātiun arī apsvērt tos sociālekonomiskos faktorus, kas ir palīdzējuši vaikavējuši rezultātu sasniegšanu. Izvērtējums ļauj projekta ieviesējamnonākt pie veiksmju un neveiksmju cēloņiem. Tāpēc, piemēram, Velsasvaldība, ieviešot ES struktūrfondus 2007.-2013.gada programmēšanasperiodā, katram projekta realizētājam iesaka veikt projektaizvērtējumu. To var darīt paši projekta ieviesēji vai arī piesaistītekspertus no malas. ESF un ERAF projektiem, kura summa ir 2 milj.angļu mārciņas vai vairāk, kā arī projektiem, kas atbalsta inovatīvas uneksperimentālas darbības ir noteikti jāpiesaista ārējais neatkarīgaisizvērtētājs.paaugstināšanā ir bijuši efektīvi un lietderīgi izlietoti. Publiskopakalpojumu uzlabošanas projektos, kas vērsti uz resursu taupīšanu,projekta realizētājam ir jāuzkrāj administratīvie dati, lai pierādītuprojektā sasniegto resursu ietaupījumu.Arī Latvijā rezultātu izvērtēšanai tiek piešķirta liela loma, kautizvērtējumi netiek oficiāli prasīti. Problēma rodas tajā, ka ne vienmērizvērtēšanas rezultāti pašvaldībā tiek uzkrāti rakstiskā veidā.Nomainoties personālam, pastāv risks šo pieredzi pazaudēt. Neveicotrakstisku izvērtējumu un to nedarot publiski pieejamu, tiek pazaudētasvērtīgas zināšanas – arī citas pašvaldības un iestādes nevarēs izmantotlabo praksi vai mācīties no citu kļūdām.Rakstot 2007.-2013.gada ES struktūrfondu programmas projekta galaziņojumu, parādās zināmi izvērtēšanas elementi, kas projektaieviesējam ir jāvērtē. Atsevišķās ESF aktivitātēs kā „Atbalstspašvaldībām kapacitātes stiprināšanā Eiropas Savienības politikuinstrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētoprojektu un pasākumu īstenošanai” projekta ieviesēji pēc sešiemmēnešiem pēc projekta ieviešanas raksta ietekmes ziņojumu,aprakstot paaugstināto kapacitāti. Šāds ietekmes ziņojums noteiktibūtu rakstāms par visām kapacitātes paaugstināšanas aktivitātēm, laipārliecinātos, vai ieguldītie līdzekļi institūcijas kapacitātes169

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3.1.3. Izvērtējuma kritēriji un jautājumu formulējumiSaskaņā ar EK rekomendācijām 2007.-2013.gada programmēšanasperiodam, kas pieejamas www.evalsed.com, jautājumi, kurusizvēlamies uzdot, pieder pie šādiem pamatkritērijiem:Atbilstības kritērijs: cik lielā mērā programmas mērķi risinavajadzības? Vai mērķi atbilst vietējām, nacionālajām un Kopienasprioritātēm?Iedarbīgums kritērijs: cik lielā mērā mērķi ir sasniegti? Vai veiktāsdarbības un pielietotie finanšu instrumenti ir snieguši gaidītosrezultātus? Vai varēja sasniegt vairāk lielāku ietekmi, izmantojotcitus instrumentus?Efektivitāte: vai mērķi ir sasniegti par zemāko cenu? Vai par topašu cenu varēja sasniegt labākus rezultātus?Lietderība: vai tiešie vai netiešie labuma saņēmēji atzīst sasniegtosrezultātus par apmierinošiem?Ilgtspējība: vai sasniegtie rezultāti un ietekme, ieskaitotinstitucionālās izmaiņas, būs ilgtspējīga? Vai ietekme turpināsies,ja nebūs vairs valsts finansējuma?Taču atsevišķos gadījumos vēl ir atsevišķi kritēriji, kas ir ļoti nozīmīgi,ieviešot ES fondu projektus:Papildinātība: : Vai ieguldījums bija papildus tam, kas citādi būtunoticis.ES fondi ļoti retos gadījumos atbalsta izveidotas sistēmas uzturēšanu,jo netiek ievērots „papildinātības” princips. Tāpat šī sistēma tiks un būsjāuztur par pašas iestādes līdzekļiem, līdz ar to zūd jēga finanšuieguldījumam no fondiem sistēmas uzturēšanai projekta periodā.Pašsvars (deadweight): vai ieguldījums noved pie rezultātiem unietekmes, kas tāpat būtu noticis.Aizvietošana: : vai ieguldījums radīja formālu uzlabojumu,neuzlaboja situāciju vai pat pasliktināja situāciju citā jomā.Pašvaldības un plānošanas reģioni varēja no ESF 2007.-2013.g.programmas paaugstināt savu kapacitāti, piesaistot kvalificētusspeciālistus. Taču aktivitātē bija nosacījums, ka piesaistītie speciālistinedrīkstēja būt darba attiecībās ar attiecīgo organizāciju vismaz pusgaduiepriekš. Ja piesaistītais speciālists būtu bijis konkrētās organizācijasdarbinieks, tad būtu notikusi „aizvietošana”, kas ES fondu ieviešanā navatbalstāma.ES struktūrfondu ieviešanā Latvijā ir saskatāmi gadījumi, kad ir bijusiaizvietošana, tomēr tā ir attaisnojama. taisnojama. Piemēram, pašvaldībai uzceļotjaunu bērnudārzu un izveidojot jaunas darba vietas, kvalificētspersonāls parasti tiek piesaistīts no citiem bērnudārziem, piemēram,tiem, kas pieder privātajam sektoram. Šādā veidā projekts ir atstājisnegatīvu ietekmi uz darba tirgu privātajā sektorā. Taču mērķis irattaisnojams, jo projekta rezultātā ir radītas papildus bērnudārzavietas un attiecīgi māmiņas un tēti varēs atgriezties darba tirgū,ieguvums ir lielāks nekā zaudējums.170

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Velsas vadošās iestādes izstrādātajās rekomendācijās ir formulēti šādijautājumi:Vai projekts sasniedza savus mērķus?Ja nē, tad kāpēc?Kas ir izdevies un kas nav izdevies?Kāda ir projekta sagaidāmā ietekme?Kāds ir ārējais konteksts (sociālekonomiskā situācija)?Kā tas ir mainījies un kā tas ir ietekmējis projekta rezultātus?Cik efektīvi bija projekta procesi?Vai mērķus varēja sasniegt citā veidā?Vai iepriekšējo izvērtēšanas procesu rekomendācijas ir tikušasieviestas? Ja jā, tad kāds ir bijis to rezultāts.Pielikumā tiek dots Velsas novērtējuma lapas kopsavilkums, kasapraksta veikto izvērtējumu.171

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3.1.4. Izvērtējuma norise un metodesEK priekšlikumā 2013.-2020.gada programmēšanas perioda Kohēzijaspolitikas uzraudzībai un izvērtēšanai tiek izteikta nepieciešamībaveidot izvērtēšanas plānu katrai DP programmai visamprogrammēšanas periodam.Velsas ES fondu izvērtēšanas rekomendācijās tiek uzsvērtaizvērtēšanas plāna nepieciešamība katram projektam. Tas tiek veidotsvienlaicīgi ar projekta pieteikumu un paredz, kurā posmā tiks veiktsizvērtējums, pasaka, kas šo izvērtējumu veiks un kādas izvērtējumametodes tiks pielietotas. Izvērtējuma plānā tiks identificēts jautājumuloks, izvērtējuma formāts. Izvērtējuma formātam jāatbilst projektalielumam un projekta riskam. Jo augstāka riska projekts, joapjomīgākam jābūt izvērtējumam. Mazam projektam velsieši pieļaujarī četru stundu ilgu pārdomu pasākumu.EK rekomendācijas 2007.-2013.gadam paredz izvērtējumiem netērētvairāk par 1%, taču, ja izvērtējuma aspekts ir būtiska projektasastāvdaļa, tad summa varētu pieaugt no 5% līdz 10%.Izšķir datu ieguves metodes un datu analīzes metodes. Zemāk tabulā irdotas EK rekomendētās datu ieguves metodes 2007.-2013.gadaplānošanas periodam un šīs grāmatas autoru piemēri šo metožupraktiskai pielietošanai rezultātu un ietekmes izvērtējumos projektulīmenī.Lai izvēlētos efektīvu izvērtēšanas metodi, ir nepieciešams atbildēt uzsekojošiem jautājumiem:Kādi ir iemesli izvērtējumam? Ko vēlas noskaidrot? Cik daudz, kādāmērā vai kāpēc?Kas ir atbildīgs par izvērtējuma veikšanu? Vai izvērtējums tiekveikts programmas vai projekta līmenī?Cik daudz vēlas tērēt par izvērtējumu?Kas veiks darbu? Paši vai piesaistīties eksperti? Kāda ir pašuizvērtēšanas kapacitāte?172

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3.1.-1.tabula. Galvenās datu ieguves metodesMetodeGadījumu analīze(case study)Metodes aprakstsMetode pielietojama, lai detalizēti izanalizētukonkrētu projektu, identificētu veiksmes unneveiksmes, savāktu visu faktu un skaitļumateriālu. Metodi iespējams pielietot arīvairāku atšķirīgu vai līdzīgu gadījumu analīzēun tad tos salīdzinot, izdarot attiecīgussecinājumus.PiemērsLiela novada pašvaldība plāno ieviest centralizēto komunālā dienestasaimniecību, kas apkalpotu objektus vairākos pagastos. Tā kā Latvijā irpašvaldības, kur šāda sistēma ir ieviesta, uz vietas šajās pašvaldībās tiekanalizēti konkrētie gadījumi, identificētas priekšrocības un trūkumi un tikai tadpieņemts lēmums par komunālā dienesta apvienošanu, konkrētām tāfunkcijām un apakšstruktūrām.Delfi aptaujaDelfi aptauja tiek organizēta, lai iegūtuekspertu grupas viedokli par konkrētujautājumu, izmantojot telekomunikācijas.Delfi aptauju var lietot, piemēram, lai novērtētu un kvantificētu lielainfrastruktūras projekta ietekmi un rezultātu kvalitāti. Piemēram, pēcdaudzfunkcionālās kultūras halles objekta realizācijas telefoniski tiek aptaujātiiesaistīto nozaru eksperti (kultūras menedžeri, mūziķi, teātra izrāžuorganizētāji u.c., kuri varētu būt potenciālā objekta lietotāji) izteikt domas parno jauna uzbūvēto objektu un tā funkcionalitāti, atbildot uz konkrētiformulētiem jautājumiem.Ekspertu panelisEkspertu panelis ir speciāla ekspertu grupa,kas tiekas klātienē, lai novērtētu konkrētoprojektu. Katrs eksperts ir autoritāte savānozarē, tiek detalizēti analizēti projektadokumenti un tad kopīgi vienojotiesformulēts viedoklis vai viedokļi, ja ekspertiemir atšķirīgs skatījums.Noteikti šo metodi vajadzētu izmantot pirms lielu infrastruktūras objektubūvniecības. Piemēram, pieņemot lēmumu par Ziemeļu šķērsojumu pārDaugavu izbūvi noteikti vajadzētu rīkot ekspertu paneli, iespējams iesaistot arīārzemju ekspertus ar atšķirīgu pieredzi. edzi.173

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)MetodeFokusgrupasMetodes aprakstsFokusgrupas tiek pielietota kā kvalitatīvāsocioloģiskā pētījuma metode, lai identificētuesošo viedokļu dažādību. Fokusgrupas kāpalīgmetode ir izmantojama visās izvērtējumastadijās gan lai noskaidrotu projektuprioritāros virzienus, gan lai novērtētusasniegtos rezultātus.PiemērsGadu pēc investīcijām profesionālās izglītības iestādē konkrētu apmācībuprogrammu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanā tiek rīkota fokuss grupasdiskusija, lai novērtētu projekta ietekmi, uz diskusiju tiek aicināti skolasaudzēkņi, kas mācās uzlabotajās programmās, skolas pedagogi unadministrācijas pārstāvji, vecāku pārstāvji, vietējais darba devējs konkrētajānozarē, nozares asociācijas pārstāvis, potenciālais audzēknis. Katrampārstāvim ir savs viedoklis par ieguvumiem no projekta un projekta trūkumiem.Viedokļi tiek apkopoti un analizēti, izdarīti secinājumi par nepieciešamajāminvestīcijām nākotnē.Aptaujas Socioloģiskajās aptaujās tiek izmantotistandarta jautājumi strukturētā formātā. Tākā šī metode pieder pie kvantitatīvajāmmetodēm, tad rūpīgi ir jāpārdomā izlasessastādīšana un aptaujājamo skaits, lairezultātus varētu uzskatīt parreprezentatīvajiem.Aptaujas tiek plaši izmantotas, lai novērtētu jebkādu ESF ietvaros organizētuapmācību, semināru, informatīvo pasākumu norisi, pasākuma dalībniekiempēc pasākuma lūdzot aizpildīt novērtējuma aptaujas anketas. Pašvaldībāizveidojot jaunu pakalpojumu vai uzlabojot esošo, kas saņemams klātienē, arībūtu ieteicams izmantot anketēšanu, lai novērtētu klientu apmierinājumu arizveidoto pakalpojumu.NovērošanastehnikasIzvērtētājs novēro konkrēto pētāmo objektutā naturālajā vidē, veicot novērojumus nomalas. Metode sākotnēji izmantotaetnogrāfiskajos kultūras novērojumos unuzvedības pētījumos pedagoģijā.Pašvaldībā tiek izveidota vienas pieturas aģentūra. Lai novērtētu klientaapmierinātību ar izveidoto pakalpojumu, sniegto pakalpojumu kvalitāti, t.sk.darbinieku kompetenci, centrā kādu laiku uzturas pētnieks, kas novēro unpiefiksē klientu un centru darbinieku rīcību un uzvedību.174

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)MetodeDziļās intervijasMetodes aprakstsArī dziļās intervijas pieder pie kvalitatīvajāmpētījuma metodēm. Intervijās var iegūtindivīda – nozares eksperta vai mērķa grupaspārstāvja viedokli, kas var būt pretrunā argrupas viedokli. Bieži intervijas izmanto, laivēlāk formulētu u fokuss grupas jautājumus.Parasti intervijas arī izmanto, lai validētuprojekta ideju pie mērķa grupas vaiidentificētu problēmas.PiemērsPašvaldība nolēmusi izveidot jauniešu iniciatīvu centru. Lai noteiktu centradarbības apjomu, tiek veiktas dziļās intervijas ar mērķa grupas pārstāvjiem -jauniešiem, vecāku padomes pārstāvjiem, pašvaldību sociālo darbinieku, valstspolicijas nepilngadīgo lietu inspektoru, vietējās skolas psihologu, utt. Arinterviju palīdzību tiek identificēts iespējamais problēmjautājumu loks, kastālāk tiek analizēts statistiskā, balstoties uz ekspertu norādītajiem literatūrasavotiem, lai noteiktu problēmas apjomus un pieņemtu lēmumu par centradarbības specifiku.SVIDSekundāro datuizmantošanaSVID (Stiprās puses, vājās puses, iespējas undraudi) ir metode, kas sākotnēji tikapielietota stratēģiju izstrādei. Pārsvarā tā irizmantojama ex-ante novērtējumos vaividusposma novērtējumos, lai noteiktutālākos soļus.Tiek savākti un analizēti dati, kas atrodas kautkur citur - dažādās datu bāzēs, statistikā, jauveiktajos pētījumos, novērtējumos.Katrai pašvaldībai pēc 2007.-2013.gadu.gadu programmēšanas perioda vajadzētuizvērtēt savas veiksmes un neveiksmes ES fondu piesaistē sava novadateritorijai, analizējot esošo pieejamo statistiku par piesaistīto ES fondufinansējumu un veicot iestādes administratīvās kapacitātes novērtējumu. Šajāgadījumā analizējot iestādes sniegumu, noteikti efektīvi ir izmantot SVIDanalīzes metodi. Identificētās iespējas ir pārvēršamas uzlabojumos nākamajāplānošanas periodā. Šajā gadījumā tiek analizēti sekundārie dati, kas irpieejami ministriju mājas lapās, nacionāla līmeņa ietekmes izvērtējumos,ziņojumos, kā, piemēram, VRAA ziņojums „Reģionu attīstība Latvijā” parreģionu attīstību 2010. gadu u.tml.Administratīvo datuizmantošanaProjektu veidojot tiek uzstādīti noteiktirezultatīvie rādītāji, kurus programmuapsaimniekotājiem summējot, rodas kopējieaktivitātes sasniedzamie rādītāji. Būtiski irizvēlēties tādus rādītājus, kas ir viegliiegūstami statistikā vai noteiktajos avotos.Izveidojot jaunu tūrisma objektu pašvaldībā, kas ir bez maksas un laikaierobežojumiem pieejams jebkuram apmeklētājam, pie objekta tiek uzstādītsarī apmeklētāju skaitītājs, lai saskaitītu tūristus rekonstruētajā objektā unspētu atskaitīties par tūristu skaitu jaunajā objektā, kas projektā bija ierakstītskā rezultatīvais rādītājs.175

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3.1.5. Galvenās datu analīzes metodesPēc EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta pasūtījuma 2011.gadaseptembrī ir izveidots ziņojums „Inovatīvo aktivitāšu izvērtējuma:metodes un prakse”, ko veidojusi „Technopolis” grupa, kurā irapkopotas galvenās metodes, kas izmantojamas izvērtējumos.Galvenās datu analīzes metodes es uzskaitītas tabulā, kas papildinātas arautoru praktiskajiem piemēriem:3.1.-2. 2.tabula. Galvenās datu analīzes metodesMetodeAprakstošāstatistikaMetodes aprakstsPieejamie dati tiek analizēti un aprakstīti, lainoteiktu, cik lielā mērā mērķa grupa irsaņēmusi atbalstu/tikusi ietekmēta.PiemērsPašvaldība ir izveidojusi vairākus e-pakalpojumus, tai skaitā, elektroniskodokumentu aprites sistēmu. Pēc gada darba ir pieejama statistika par dažādopakalpojumu izmantošanu, par dokumentu aprites ātrumu un citiadministratīvie dati, kas tiek nodoti analītiķim, lai veiktu sistēmas kvalitatīvunovērtējumu.Ieguldījumu/iznākumu analīzeMetode, kas tiek izmantota, lai raksturotuekonomisko aktivitāti konkrētā teritorijānoteiktajā laika periodā.Pašvaldība veic investīcijas uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras izveidē,pievelkot industriālajām aktivitātēm atvēlētajā teritorijā gāzi, elektrību,telekomunikācijas un izveidojot piebraucamo ceļu. Trīs gadus pēc projektaizveides tiek veikts izvērtējums, novērtējot kāda atdeve ir bijusi ieguldītajāminvestīcijām, vai šajā teritorijā ir ienākuši jauni uzņēmēji, kas iepriekš nav bijušipašvaldībā, cik jaunas darba vietas ir radītas, kāds ir bijis šo jaunatnācējudevums dotās teritorijas ekonomikā noteiktajā laikā. Rezultātā ieguldītaisfinansējums tiek attiecināts pret ieguvumiem un pēc iespējas izteikts skaitliskāizteiksmē.176

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)MetodeIzmaksu unieguvumuaprēķināšanasmetodeMetodes aprakstsMetode, kas nosaka ekonomisko efektivitāti.Detalizēts metodes apraksts dots 1.5 nodaļā.Šo metodi Latvijā pielieto, lai pieņemtulēmumu realizēt projektu vai nē, taču šo pašumetodi var efektīvi ektīvi izmantot ex-postizvērtējumos, noskaidrojot, vai projekts ir bijisefektīvs un tad salīdzināt ar ex-ante rezultātu.PiemērsVeidojot jaunu un finansiāli apjomīgu kultūras tūrisma objektu, pirms projektatiek veikta izmaksu un ieguvumu analīzi. Divus gadus pēc projekta realizācijastā tiek atkārtota, salīdzinot ar pirms projekta prognozēto, jau balstoties uzreālajiem administratīvajiem tīvajiem un statistiskajiem datiem. Arī ja projektāsākotnēji nav veikta analīze, iespējams projekta rezultātus izteikt skaitliski tiešiizmantojot šo metodi.Pretstatu ietekmesizvērtējums(counter-factualimpact evaluation)Metodi pielieto, pretstatot situāciju, kadieguldījums netika (netiktu) veikts pretsituāciju, kad ir veikts ieguldījums. Šī metodeir ļoti bieži izmantojama tieši ietekmespētījumos, mēģinot noteikt iespējamo fondudevumu.Pašvaldībā ir divas vidusskolas, kurās abās apgūst dabas zinātņu programmas.Vienā vidusskolā ieviesa ERAF projektu, izremontējot un ar jaunāmtehnoloģijām un uzskates līdzekļiem aprīkojot fizikas, matemātikas, ķīmijas unbioloģijas kabinetus. Gadu vai divus pēc projekta realizācijas tiek analizēti tādirezultāti kā skolēnu vēlme kārtot eksāmenus dabaszinātnēs, skolēnu iegūtāsballes eksāmenos, skolēnu izvēle turpināt studēt ar dabaszinātnēm saistītāsprogrammās pēc skolas beigšanas. Grafiski tiek atspoguļotas līknes, salīdzinottās ar skolēnu sniegumu skolā, kurā ieguldījumi netika veikti. Tā kā tiek rīkoticentralizētie eksāmeni, tad rezultāti būs visnotaļ objektīvi. Tomēr vēlamsgrafiski šos indikatorus atspoguļot vismaz piecu gadu griezumā, vienā grafikāatspoguļojot situāciju abās skolās pirms projekta realizācijas un pēcrealizācijas. Ja abu grafikā abu skolu līknes paliek paralēlas, tad nekādasietekmes šim projektam nav bijis.Gadījumu analīze(case studies)Gadījumu analīze tiek izmantota arī kāanalītiskā metode ne tikai kā datu ieguvesmetode. Šajā gadījumā tiek izpētīti vairākigadījumi dažādos apstākļos un salīdzināti. Varanalizēt organizācijas, projektus, sociālāsgrupas vai procesus.Piemēram, katra pašvaldība atšķirīgi realizē mūžizglītības funkciju savāpašvaldībā, tai piesaistot ESF vai citu programmu līdzekļus. Viens novadsnodarbojas ar pieaugušo IT prasmju apmācību, citi koncentrējas uz biznesaprogrammu izveidi un mācīšanu, citiem ir plašs interešu izglītības piedāvājums,citi nodarbojas ar bezdarbnieku pārkvalifikāciju. Reģionu vai Latvijas līmenīvajadzētu izpētīt šos dažādos gadījumus un novērtēt ES fondu piesaistimūžizglītības funkcijas realizācijai pašvaldībās.177

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)MetodeMikroekonomiskiemodeļiMakroekonomiskiemodeļiMetodes aprakstsMikroekonomiskā modelēšana attiecas uzindividuālo uzvedību vai sniegumu. Parasti toizmanto attiecībā uz kompānijām vaimājsaimniecībām. Piemēram, tiek mēģinātsizmodelēt situāciju, kā kompānija būtuattīstījusies bez ES fondu atbalsta un tadsalīdzināt ar esošo situāciju.Makroekonomisko modeli pielieto kopējāsekonomiskās situācijas modelēšanā, parastiar datora palīdzību. Veicot OP ietekmesizvērtējumus konkrētā nozarē, parasti šī irvisbiežāk izmantotā metode Latvijā, tačuattiecībā uz visu valsts teritoriju.PiemērsModelēšanu, it īpaši makroekonomiskomodelēšanu, visticamāk nebūsiespējams pielietot bez ekspertu piesaistes pašvaldībā. Makroekonomiskāsmodelēšanas mērogs Latvijā varētu būt tikai visa Latvijas teritorija, joekonomiskie procesi ir ļoti savstarpēji saistīti. Mikroekonomisko modelēšanuvarētu pašvaldība izmantot, lai noteiktu un aprakstītu, kā funkcionētukonkrēta sistēma vai iestāde, ja tā nebūtu saņēmusi atbalstu no fondiem,piemēram, nebūtu rekonstruētas siltumtrases vai nebūtu izveidotakoģenerācijas stacija.Daudzkritērijuanalīze (multicriteriaanalysis)Daudzkritēriju analīzi lieto, lai salīdzinātuvairākas alternatīvas un izvēlētos labākolēmumu pieņemšanas procesā. Izvēlētiekritēriji tiek analizēti kompleksi vienotāsistēmā.Parasti veidojot kādu objektu no jauna, piemēram, būvējot multifunkcionālohalli, viss process sākas ar metu konkursu. Arhitekti piedāvā konkursā metus,kurus eksperti izvērtē ar daudzkritēriju analīzes palīdzību, vērtējot ganpiedāvātā objekta vizuālo pievilcību, gan funkcionalitāti, gan iekļaušanoskopējā ainā, gan materiālu atbilstību, utt. Ex-post procesā daudzkritērijuanalīze ir pielietojama, piemēram, izvērtējot dažādu objektu būvniecībasprocesa norisi. Vienā objektā būvniecība tiek īstenota kopā ar projektēšanu,otrā objektā tie ir dalīti procesi. Tiek salīdzinātas abas alternatīvas pēcdažādiem kritērijiem: kvalitāte, laiks, administratīvais slogs, cena, iepirkumariski, utt. Tiek izdarīti secinājumi par pašvaldībai pieņemamāko variantunākotnē.178

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)MetodeMetodes aprakstsPiemērsSociālā tīkla analīze Analīze balstās uz sociālo mijiedarbībunovērtēšanu starp dažādiem subjektiem, taiskaitā labumu guvējiem. Tiek analizētamijiedarbību intensitāte un savstarpējāatkarība.Pašvaldība ESF projekta ietvaros ir uzlabojusi savu pakalpojumu kvalitāti, taiskaitā mājas lapas kvalitāti, ieviešot iespēju iedzīvotājiem uzdot jautājumusspeciālistiem. Tiek analizēts komunikāciju biežums, jautājumu loks,operativitāte atbildes sniegšanā, izteiktie priekšlikumi, u.c. aspekti pašvaldībasspeciālistu komunikācijā ar sabiedrību. Iedzīvotāji tiek rosināti novērtēt jebkuraieviestā projekta lietderību un kvalitāti, piedaloties forumā, pēc tam apkopojotun analizējot rezultātus.Bāzes vērtībasizmantošanaPirms ES fondu ieguldījuma ir noteiktasindikatoru bāzes vērtības, kas pēc ES fonduieguldījuma tiek salīdzinātas, nosakotpieaugumu/ samazinājumu. 2007.-2013.gaduprogrammēšanas periodā gandrīz katrai VSIDaktivitātei rezultātu un iznākumu līmenī bijanoteiktas bāzes vērtības.Pašvaldība ievieš projektu par satiksmes organizācijas uzlabošanu, likvidējotmelno punktu. Katru gadu šajā vietā notiek vairāki satiksmes negadījumi, nokuriem vismaz divi beidzas letāli. Tiek nofiksēta bāzes vērtība negadījumuskaitam un negadījumu skaitam ar letālu iznākumu gadā, kas tiks pieņemtspar atskaites gadu. Pēc projekta realizācijas tiek salīdzinātas bāzes vērtības arjaunajām vērtībām, t.i., samazināto negadījumu un letālo negadījumu skaitu.Šajā gadījumā var arī mēģināt izteikt t zaudējumus (apdrošinātājiem, cilvēkiem,kas cietuši negadījumos, un viņu radiniekiem, valsts veselības aprūpessistēmai, ceļu policijai, kas pastiprināti uzmanīja šo vietu) finansiālā izteiksmēun tad salīdzināt bāzes un pēc projekta vērtības. Diemžēl valstī nav izstrādātavienota metodika, cik valstij izmaksā viena cilvēka dzīvība, kas noteikti būtupalīdzējis aprēķinu veikšanā.Salīdzināšana aretalonvērtību(benchmarking)Tiek noteikta kvalitatīva vai kvantitatīvaindikatora etalonvērtība un piedāvātāprojekta indikatora vērtība tiek salīdzināta arnoteikto etalonu. Šo metodi bieži izmanto,rēķinot vidējās izmaksas.Šo metodi pielieto ceļu un cita veida būvniecībā. 2009.gadā LR EM ir pasūtījusi„Analītisko būvizmaksu katalogu”, www.em.gov.lv/images/modules/items/ABIKv4_3(1)pdf, kurā ir iekļauti etalonprojektu tehniski ekonomiskie aprēķini,kas domāti kā ceļvedis ar mērķi noteikt plānojamā objekta aptuvenāsizmaksas. Piemēram, ja konkursā 1 km izmaksa krietni pārsniedz vainesasniedz noteikto etalonvērtību, tad rodas jautājums par izmaksupamatotību.Vislabāko rezultātu, veicot izvērtējumu, var panākt kombinējot dažādas metodes, ietverot gan kvantitatīvā, gan kvantitatīvā izvērtējuma aspektus.179

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3.1.6. Rezultatīvo rādītāju sistēmaViens no galvenajiem elementiem izvērtēšanā ir izvēlētie indikatori(rezultatīvie rādītāji), kas ir uzstādīti kā bāze vai pamatvērtība pirmsizvērtējuma un kas tiks salīdzināti pēc ES fondu ieguldījuma, lai spriestupar sasniegtajiem rezultātiem vai ietekmi.2007.-2013.gadu Valsts stratēģiskais ietvardokuments (VSID) bijabalstīts uz „loģiskā ietvara metodi”, paredzot 3 pakāpju indikatorusistēmu:Lai iznākuma un rezultātu rādītāji būtu salīdzināmi un akumulējami ESvalstīs, EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts ir izstrādājispriekšlikumu Eiropas Kohēzijas politikas – ERAF un EK uzraudzībai unnovērtēšanai 2014.-2020.gados, sniedzot arī pamatindikatoru tabulupa galvenajām nozarēm. Pielikumā dota daļa no EK piedāvātajiemindikatoriem.iznākuma rādītāji (km skaits, apmācīto skaits, ieviesto projektuskaits, utt.);rezultātu rādītāji (ietaupītais laiks, paaugstināts prasmjulīmenis, utt.);ietekmes rādītāji (samazināts bezdarba līmenis, IKP pieaugums,uzlabota vides kvalitāte, utt.).Projekta ieviesējam pārsvarā vajadzēja sasniegt tikai iznākumarādītājus un par tiem atskaitīties. Rezultatīvie rādītāji bija grūtistatistikā atrodami vai bez papildus pētījumiem vispār nepieejami.Saskaņā ar jaunajām EK rekomendācijām, kas izteiktas 5.Teritoriālajākohēzijas ziņojumā 2010.gada novembrī, turpmāk lielāka lomapiešķirama tieši indikatoriem, strādājot „uz rezultātiem – balstītā”sistēmā.180

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3.1.-3.tabula. .tabula. Iespējamie riski un to novēršanas veidiIespējamais risksIeteicamais riska novēršanas veidsPreventīvais pasākums Ierobežojošais pasākums Kompensējošais pasākumsIzvēlētie rezultatīvie rādītāji irgrūti iegūstami statistikā, naviespējams atskaitīties parsasniegtajiem projektarezultātiem.Plānojot projektu, izvēlēties reālus,statistikā vai administratīvajos datosiegūstamus rādītājus, paredzot datuieguves avotus un ieguves termiņus.Sekot līdz statistikai un veiktdatu uzkrāšanu.Ja statistikā dotie dati nav iegūstami, iriespējams pasūtīt speciālu pētījumu unmēģināt tikt pie nepieciešamajiemdatiem.Projektā uzstādītie rezultatīvierādītāji nav reāli sasniedzami,tie ir pārāk optimistiski.Veikt pirmsprojekta projekta izpēti, iepazītiesar līdzīgiem projektiem un torezultātiem.Jau projekta sākumā vaividusposmā veikt rādītājukorekciju, sadarbībā ar atbildīgoiestādi.Skaidrot projekta rezultātunesasniegšanas gadījumu, ja iespējams,veikt papildus ieguldījumus, lai tomērnodrošinātu rādītāju sasniegšanu.Veicot ietekmes pētījumus, irproblemātiski norobežoties nocitu pasākumu ietekmēm.Izvēlēties tādas ietekmes analīzesmetodes, kas ļauj maksimālinorobežoties no citām ietekmēm,piemēram, references grupu vaipretstatījuma metodi.Veikt datu uzkrāšanu, salīdzinotar noteikto bāzes vērtību.Veikt datu salīdzināšanu ar citāmpašvaldībām un citiem gadījumiem.Maksimāli uzkrāt datus nākamajamprogrammēšanas periodam.181

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3.2. Projekta rezultātu ilgtspēja3.2.1. Ilgtspējas veidiIkvienā projektā, neatkarīgi no aktivitāšu veida un plānotajiemieguldījumiem, būtiski ir nodrošināt sasniegto rezultātu uzturēšanu, kosauc par ilgtspēju. Projekts ir ilgtspējīgs, ja noteiktu laiku pēc tāpabeigšanas projekta mērķa grupai, noteiktai iedzīvotāju grupai, vaiinstitūcijai kā juridiskajai personai ir pieejami projekta rezultāti.Aprakstot projekta ilgtspēju, projekta iesniedzējs pamato, kādā veidātiks izmantoti i projekta aktivitāšu rezultātā gūtie labumi, atziņas,prasmes un iemaņas, pieredze, materiāltehniskie ieguvumi unieguldījumi infrastruktūrā.Aprakstot projekta ilgtspēju, izdala šādus aspektus:finansiālā ilgtspēja,institucionālā ilgtspēja,politiskā ilgtspēja.Finansiālā ilgtspējaFinansiālā ilgtspēja – projekta īstenotāja rīcībā esošie finanšu resursi,lai nodrošinātu projekta rezultātu uzturēšanu pēc projektanoslēgšanās, vai arī projekta iesniedzēja novērtējums par iespējupiesaistīt ārvalstu finanšu programmu, citu fondu līdzekļus turpmākaiprojektu īstenošanai” (LSIF metodiskie noteikumu ESF veidlapasaizpildīšanai). Ja projekta iesniedzēja rīcībā nav pieejami nepieciešamiefinanšu resursi aktivitāšu īstenošanai pēc projekta beigām, tiek sniegtsnovērtējums, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, šādu finanšu resursupiesaistei no citiem fondiem;Būtiski ir nodrošināt finansiālo ilgtspēju it īpaši tiem projektiem, kuruietvaros tiek izveidots kaut kas jauns, piemēram, izveidota jaunainstitūcija vai pakalpojums. Projektos, kuros ar ES struktūrfondufinansējumu tiek veidoti jauni alternatīvās aprūpes centri, pirmskolasizglītības iestādes, koģenerācijas stacijas, izbūvēta jauna transportsinfrastruktūra, tūrisma un kultūras objekti, utt. pašvaldību budžetosilgtermiņā ir jāparedz papildus finansējums šo objektu uzturēšanai, joreti kurš sabiedriskais objekts neprasa papildus finansējumupašvaldību budžetā. Protams, ieguldītās investīcijas atmaksājasilgtermiņā, atnākot atpakaļ pašvaldības budžetā caur nodokļiem, tačuizdevumi rezultātu uzturēšanai ir fakts, kas jāņem vērā jau pirmajāgadā pēc projekta īstenošanas.Institucionālā ilgtspējaInstitucionālā ilgtspēja – projekta īstenotāja rīcībā esošie finanšuresursi, lai turpinātu projekta aktivitātes pēc projekta beigām. Projektaiesniedzējs pamato, kā izveidotās struktūras, piesaistītie darbinieki,apmācītie speciālisti, izveidotā Interneta vietne, iegādātais aprīkojumsvai citi projekta rezultāti tiks uzturēti pēc projekta beigām. Tiek sniegtsapraksts, kas un kādā veidā pārmantos projekta rezultātus, tostarpiegūto pieredzi apmācību gadījumā. Ja projektā iegādātas tehnoloģijas,apraksta, vai tās būs iespējams izmantot arī projektam beidzoties, vaiiespējams iegādāties rezerves daļas, vai projekta rezultātu uzturēšanaiir pieejams kompetents personāls, kā tas tiks piesaistīts un apmācīts.182

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)It īpaši svarīga institucionālā ilgtspēja ir kapacitātes stiprināšanasprojektos, jo diezgan bezjēdzīgi ir stiprināt institūciju, kura tiek vēlākreformēta, pat, ja apmācītie cilvēkresursi turpina strādāt publiskāpārvaldē.Ļoti sensitīva nozare ir veselības aprūpe, kur no ES struktūrfondiem irieguldīti milzīgi līdzekļi infrastruktūrā, taču stacionārām aprūpesinstitūcijām tiek mainīt statuss un samazinās valsts pasūtījums,iegādātais aprīkojums vairs netiek adekvāti noslogots, šādi apdraudotprojektā sasniegto rezultātu ilgtspēju.Pašvaldība realizēja ERAF projektu par alternatīvās sociālās aprūpescentra izveidi attālā lauku teritorijā, kā galveno mērķa grupu izvēlotiespersonas ar kustību traucējumiem. Centrā iekārtotas mājīgas telpas,nodrošinot vides pieejamību, iegādāti speciāli dārgi trenažierirehabilitācijas vajadzībām. Uz projekta izveides brīdi septiņi cilvēkiapgalvoja, ka būtu gatavi šādu centru izmantot, taču pēc projektaīstenošanas tikai trīs reāli šo centru arī izmantoja. Pārējiem ir problēmaar nokļūšanu centrā vai arī viņi bija mainījuši savas domas. Pašvaldībai irjādomā par citu mērķa grupu, kā arī par speciālā transportanodrošināšanu klientiem, kas labprāt izmantotu centra pakalpojumus,bet nespēj uz turieni nokļūt.Lauku teritorijās ir ļoti būtiski šādus centrus veidot kā multifunkcionālusun neorientēties tikai uz vienu mērķa grupu. Šajāgadījumā rezultātu ilgtspēja būtu labāka, ja jau iepriekš būtu paredzētaspeciālā transporta iegāde un sadarbība ar blakus esošo pašvaldību,sniedzot tai pakalpojumu. Savukārt multifukcionalitātes uzlabošanaipalīdzētu paralēlais ESF finansētais nsētais projekts par alternatīvo sociālopakalpojumu izveidi.Politiskā ilgtspējaPolitiskā ilgtspēja – projekta gaitā plānoti normatīvo aktu uzlabojumi,vietējās, reģionālās vai valsts politikas īstenotajā darbā. Projektaiesniedzējs apraksta, kādu ietekmi projekta rezultāti atstās uz politikasplānošanas dokumentiem, likumdošanas aktiem vai citām darbībām,kur nepieciešams politisks atbalsts, piemēram, jaunu likumdošanasiniciatīvu ieviešanai vai stratēģisku projektu tapšanai nākotnē, kā arīpašas institūcijas tūcijas darba uzlabošanai nākotnē.Pašvaldība izstrādā integrēto attīstības programmu, paredzot prioritārosattīstības virzienus turpmākajiem 7 gadiem, programmā iekļaujot arīinvestīciju attīstības plānu.Šajā gadījumā projekta rezultātiem viennozīmīgi tiek nodrošinātapolitiskā ilgtspēja, jo izstrādātais dokuments kalpos kā galvenaisfinanšu piesaistes mehānisms nākotnē. Pamatojoties uz programmāiezīmētajām prioritātēm, tiks izvēlēti stratēģiskie projekti nākamajāprogrammēšanas periodā.Pašvaldība īsteno projektu par administratīvās kapacitātes stiprināšanuES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzībaslīdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Projekta ietvaros tiekveikts pētījums par ES finanšu līdzekļu piesaistes iespējām konkrētāspašvaldības vajadzību risināšanai, kā arī pēc pētījuma tiek apmācītipašvaldību struktūrvienību speciālisti projektu vadībā finanšu līdzekļupiesaistē.Šajā gadījumā noteikti projekta rezultāti būs politiski ilgtspējīgi, jorezultātā tiks identificēti konkrēti fondi, kas atbilst konkrētāspašvaldības vajadzībām. Arī investīcijas speciālistu izglītošanā noteiktidos atdevi, rezultējoties projektu iesniegumos, ko izstrādājušikonkrētie speciālisti, saskaņā ar identificētajām fondu iespējām. Lai vēlvairāk uzsvērtu tieši politisko ilgtspēju projektu rezultātiem, vēlamsparedzēt pētījuma rezultātu prezentāciju novada deputātiem, kasattiecīgi arī pieņem lēmumu par tālāko projektu ideju likteni.183

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3.2.2. Multiplikatīvais efektsParasti projekta iesnieguma veidlapas sadaļā, kur jāpierāda projektarezultātu ilgtspēja, ir jāapraksta arī projekta rezultātu multiplikatīvaisefekts, t.i., projekta rezultātu izplatīšana un pavairošana.Projekta iesniedzējs sniedz aprakstu, cik lielā mērā projekta rezultātivarētu būt noderīgi citām attiecīgās nozares organizācijām un kā viņiiegūs informāciju par šiem rezultātiem. Tāpēc, lai nodrošinātu projektaietekmes palielināšanos, tiek plānotas projekta noslēgumakonferences, atvērto durvju dienas rekonstruētajos objektos un preseskonferences. Informācija tiek izplatīta ar preses paziņojumu,publikāciju laikrakstos un Interneta vietnēs palīdzību. Projektaiesniedzējam ir jāplāno projekta aktivitātēm un mērķa grupai atbilstīgiinformēšanas pasākumi, lai nodrošinātu projekta rezultātu izplatību unprojekts radītu multiplikatīvo vai „sniega” bumbas efektu, citāmorganizācijām pārņemot projekta ieviesēju labo praksi..Jelgavas pilsētas pašvaldība kopš 2006.gada realizē „Drošas pilsētas”konceptu. Veicot satiksmes uzlabojumus savu pilsētu ielās, daudzaspašvaldības pēc Jelgavas parauga izvēlējās tieši i „drošais ceļš uz skolu”ideju. Biedrības „Vecāki Jelgavai” devās regulāros reidos pa pilsētu,apmeklējot kafejnīcas, spēļu namus un citas publiskas vietas, pieskatottur esošos pusaudžus. Līdzīga biedrība pēc Jelgavas parauga tikaizveidota Dobelē ar tādiem pašiem mērķiem –rūpēties par pusaudžudrošību.Ir ļoti daudz projektu koncepti, ko būtu vērts Latvijā pavairot,pārņemot ne tikai ārzemju pieredzi, bet arī veiksmīgo Latvijas kolēģupieredzi.184

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3.2.-1.tabula.Iespējamie riski un to novēršanas veidiIespējamais risksIeteicamais riska novēršanas veidsPreventīvais pasākums Ierobežojošais pasākums Kompensējošais pasākumsProjekta rezultāts netiekuzturēts pēc projekta beigām,projektam nav finansiālāilgtspējaIzmaksu un ieguvumu analīzesveikšana, lai pārliecinātos, vaiprojekta rezultātus varēs uzturēt.Atteikties no projekta īstenošanas,ja nebūs iespējams nodrošinātfinansiālo ilgtspēju.Risku seku un turpmākās ietekmesizvērtēšana. Iespējamo uzturēšanaizmaksu samazināšana, investējotenergoefektivitātē vai jebkādos citostehnoloģiskos uzlabojumos, samazinotuzturēšanas izmaksas.Projekta ieviesējinstitūcija tiekreformēta, risks pazaudētprojekta rezultātus, projektamnav institucionālās ilgtspējas.Jau iepriekš paredzēt riskanovēršana stratēģiju un izskatītalternatīvas, kas pārņemsprojekta rezultātus institucionālāsreorganizācijas rezultātā.Savlaicīga sadarbības iestādesinformēšana par izmaiņāmsituācijā, veicot nepieciešamāsdarbības saistību pārņemšanai.Sadarbība ar citām institūcijām, kaspārņems saistības vai vismaz daļējimazinās riska ietekmi.Projektam nav politiskāsilgtspējas.Izvēlēties tikai tos projektarisinājumos, kuriem irpamatojums attīstības plānošanasvai politikas plānošanasdokumentos, normatīvos aktos.Risku novērtēšana un vadīšanaatbilstoši plānam.Riska izvērtēšana un secinājumuizdarīšana nākotnē.Projekta pieredze navpārņemama, jo risinājums irizteikti individuāls un specifisks,projektam nav multiplikatīvāefekta.Jebkāda pieredze ir izvērtējama, iriespējams mācīties arī nonegatīvās pieredzes un gūtpierādījumus, kāpēc dotaisrisinājums ir vietai specifisks.Iespējams izvēlēties lētākos unpieticīgākos informācijasizplatīšanas veidus kā mājas lapa,pašvaldības informatīvaisizdevums.Iespēja modificēt risinājumu, lai tasbūtu derīgs citām organizācijām un toizplatīt.185

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3.3. Pārbaudes projekta īstenošanas vietāSaskaņā ar VRAA iekšējām uzraudzības procedūrām paredzētas trīsveida pārbaudes:regulārā jeb izlases pārbaude - tiek veikta projekta īstenošanaslaikā, ja projekta īstenošanā ir konstatētas problēmas vai specifiskiriski un faktu noskaidrošanai ir nepieciešama projekta apsekošanauz vietas;pirmsmaksājumu pārbaude - tiek veikta projekta īstenošanas laikāpirms starpposma vai noslēguma maksājuma, lai gūtu pārliecībupar maksājuma pieprasījumā un projekta progresa pārskatānorādītās informācijas pamatotību;pēcmaksājumu pārbaude - tiek veikta piecu gadu periodā pēcnoslēguma maksājumu veikšanas, t.i. pēc projekta pabeigšanas,bet ne agrāk kā otrajā gadā, katrā projektā tiek veikta vismaz vienapēcmaksājumu pārbaude, lai gūtu pārliecību, ka projekta ietvarosradītās vērtības un sasniegtie sniegtie rezultāti tiek izmantoti saskaņā arprojekta mērķiem.Katram projektam tā īstenošanas laikā tiek veikta vismaz vienapārbaude. VRAA atbilstoši normatīvo aktu prasībām un vienošanās parprojekta īstenošanu noteiktajam deleģējumam veic izlases veidapārbaudes projekta īstenošanas vietā. Izlases veida pārbaudes mērķisir pārliecināties, vai projekts tiek īstenots atbilstoši noslēgtāsvienošanās noteikumiem un normatīvo aktu prasībām un izdevumi, kaspretendē uz atmaksu no ERAF līdzekļiem, ir faktiski veikti. Izlasespārbaudes tiek plānotas, ņemot vērā projektu risku izvērtējumu unizlases metodiku. Par plānoto izlases veida pārbaudi VRAA brīdinafinansējuma saņēmēju vismaz piecas darba dienas iepriekš. Pārbaudeslaikā finansējuma saņēmējam jānodrošina pilnvarota pārstāvjaklātbūtni, kā arī brīvu pieeju projekta īstenošanas vietai un ar projektuīstenošanu saistīto dokumentu oriģināliem.Veicot izlases veida un pirmsmaksājumu pārbaudes, sadarbības iestādepārliecinās, vai finansējuma saņēmējs nodrošina, ka tiktu glabāti šādidokumentu oriģināli un to atvasinājumi ar juridisku spēku:projekta iesniegums un jebkuri ar projektu saistītie sarakstesdokumenti;iepirkuma dokumentācija (viss, kas saistīts ar iepirkuma norisi, taiskaitā iepirkuma komisijas sēžu protokoli, nolikumi, lēmumi,vērtēšanas ziņojumi, informatīvie paziņojumi IUB, pretendentuiesniegtie piedāvājumi, sarakste ar pretendentiem, paziņojumipretendentiem u.tml.);projekta ietvaros noslēgtie līgumi (t.sk. līgumi ar piegādātājiem,pakalpojumu u sniedzējiem, būvdarbu veicējiem, darba līgumi arpersonālu (ja attiecas), visi noslēgtie līgumi un vienošanās pargrozījumiem ar sadarbības iestādi u.c. līgumi);būvniecības dokumenti (tehniskais projekts ar derīgu būvvaldesakceptu (būvvaldes akcepta datums vēlāk kā 2 gadi līdz būvdarbuuzsākšanai), tehniskā projekta izmaiņas (ja attiecas); būvdarbuizpilddokumentācija, būvdarbu, būvuzraudzības, autoruzraudzībasžurnāli, atbilstības sertifikāti, segto darbu akti, saistību raksti,būvatļaujas, ekspluatācijā nodošanas akti, izpildshēmas un citidokumenti atbilstoši spēkā esošajiem būvniecības normatīvajiemaktiem;186

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)veiktos darbus, piegādes un sniegtos pakalpojumus apliecinošidokumenti, tai skaitā pieņemšanas un nodošanas akti, prečupavadzīmes-rēķini, pavadzīmes, faktūrrēķini;maksājumus apliecinoši dokumenti, tai skaitā maksājumuuzdevumi, bankas konta izraksti vai Valsts kases konta izdrukas parveiktajiem darījumiem.Projekta uzraudzības rādītājos ir iekļauts rādītājs „Iedzīvotāji, kas irapmierināti ar pašvaldības izveidoto infrastruktūru – 60%” Pašvaldībai,gan iesniedzot projekta noslēguma progresa pārskatu, gan arīpirmsmaksājumu un pēcmaksājumu pārbaudes laikā ir jāpierāda, kādāveidā ir izmērīts šis rādītājs, sniedzot informāciju par aptaujātoiedzīvotāju skaitu, tiem uzdotajiem jautājumiem (anketas veidlapa),atbilžu sadalījumu pa to variantiem u.tml., jo uzraugošajām iestādēm irjāgūst pārliecība par datu patiesumu.Veicot pirmsmaksājumu pārbaudes, sadarbības iestāde pārliecinās,vai:finansējuma saņēmēja lietvedībā ir nodrošināta projektadokumentācijas nodalīšana no kopējās iestādes dokumentuplūsmas un uzglabāšana atbilstoši vienošanās par projektarealizāciju nosacījumiem, kā arī vai uz projekta lietām ir norādītsatbilstošais nomenklatūras numurs un glabāšanas termiņš;projekta aktivitātes ir veiktas atbilstoši vienošanās par projektarealizāciju noteiktajam (projekta aktivitāšu uzsākšanas un beigutermiņš, vai visi veiktie pasākumi bija iekļauti projektā u.tml.);darbi un piegādes ir veiktas vai pakalpojumi alpojumi ir sniegti saskaņā arfinansējuma saņēmēja un izpildītāja noslēgtajiem līgumiem (vaifaktiskie darbu apjomi un veidi atbilst līgumā noteiktajam, ja nē,vai ir veikti līguma grozījumi (darbu daudzumu izmaiņu akti).Līguma grozījumiem ir jābūt arī tādā gadījumā, ja nemainotieslīguma summai, mainās preces vai pakalpojuma tehniskāspecifikācija (piemēram, līgumā noteikta galdu piegāde ar 3atvilktnēm, bet faktiski piegādāti galdi ar 4 atvilktnēm),neatbilstību gadījumā var tikt piemērota finanšu korekcija pat tad,ja ir sasniegts labāks rezultāts;finansējuma saņēmējs ir nodrošinājis projektam atsevišķugrāmatvedības uzskaiti atbilstoši iestādes grāmatvedības nolikumaprincipiem (atsevišķi konti, subkonti vai struktūrvienības,dimensijas u.tml.);maksājumi atbilst izpildītāju noslēgtajiem līgumiem, veiktajiemdarbiem, piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, unfinansējuma saņēmējam ir attiecīgie attaisnojuma dokumenti;progresa pārskatā norādītā informācija atbilst pārbaudēkonstatētajam (faktiskie daudzumi dabā, būvdarbu izpildshēmuatbilstība progresa pārskata informācijai u.tml.);attaisnojuma dokumentu kopijas atbilst attaisnojuma dokumentuoriģināliem;maksājuma pieprasījumā iekļautie izdevumi atbilst pārbaudēkonstatētajiem atbilstoši grāmatvedības kontu apgrozījumiem unprojekta konta izrakstiem;projekts ir guvis ieņēmumus Padomes regulas (EK) Nr.1083/200655.panta izpratnē;ir sasniegti projekta iesniegumā noteiktie uzraudzības rādītāji, arkādām metodēm tie ir aprēķināti;187

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Ja pašvaldība ir piemērojusi līgumsodu kādam no darbu izpildītājiem, tadtie ir projekta ieņēmumi Padomes regulas (EK) Nr.1083/2006 55.pantaizpratnē, par kuriem tiek samazināta izmaksājamā ES atbalsta summa.ir apdrošinātas projekta ietvaros iegādātās un/vai radītāsmateriālās vērtības (finansējuma saņēmējam ir pienākums vismaz5 gadu pēc projekta īstenošanas apdrošināt stacionārās iekārtasun aprīkojumu, kā arī pašvaldību ēkas, kurās veikti ieguldījumi pretdabas katastrofu, trešo personu prettiesiskas rīcības vai nelaimesgadījumu radītiem zaudējumiem vai bojājumiem);ir ievērotas publiskā iepirkuma prasības un iepirkumi ir veiktiatbilstoši iepirkumu plānam;ir ievērotas valsts atbalsta un vides aizsardzības prasības undzimumu līdztiesības princips, kā arī vides pieejamības prasībasatbilstoši projekta iesniegumā plānotajam;saskaņā ar aktivitāšu ieviešanas nosacījumiem projektaattiecināmajos izdevumos nav iekļauti finansējuma saņēmējapamatdarbības izdevumi vai citu EK vai valsts, vai pašvaldībaslīdzfinansēto projektu izdevumi, tādējādi novēršot dubultufinansēšanu un nodrošinot faktisko ar attiecīgā projektaīstenošanu saistīto izdevumu atmaksu;ir ievērotas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par EiropasSavienības fonda publicitāti un vizuālo identitāti, uzrādotpublikācijas apliecinošos dokumentus (kopijas, CD ar ierakstiem,fotogrāfijas u.tml.).Pārbaudes tiek dokumentētas aptaujas lapās, kuras abpusēji tiekparakstītas. Pārbaudes laikā var tikt fotografēts, kā arī būvniecībasgadījumā var tikt pieaicināts neatkarīgs eksperts atzinuma sniegšanai.Ņemot vērā iepirkumu dokumentācijas apjomu, sarežģītības pakāpi uncitus riska faktorus, var tikt pieaicināts neatkarīgs eksperts atzinumasniegšanai par iepirkumu dokumentu atbilstību publisko iepirkumulikumam. Pamatojoties uz pārbaudē konstatētajiem faktiem unnepieciešamības gadījumā arī ekspertu atzinumiem, sadarbības iestādepieņem pārbaudes slēdzienu un par to informē finansējuma saņēmēju,nosūtot pārbaudes ziņojumu.Slēdziens var būt pozitīvs, ar iebildumiem vai negatīvs. Ja pieņemtaisslēdziens ir ar iebildumiem vai negatīvs, sadarbības iestādefinansējuma saņēmējam nosaka termiņu konstatēto trūkumu vaineatbilstību novēršanai. Iestādes vadītājs un atbildīgie speciālisti veicvisus nepieciešamos pasākumus trūkumu novēršanai un iesniedzpierādījumus sadarbības iestādei par veiktajiem pasākumiem.Nepieciešamības gadījumā var tikt veikta atkārtota pārbaude projektaīstenošanas vietā.Lai sagatavotos pārbaudēm projektu īstenošanas vietā un tās varētuveikt pēc iespējas īsākā laikā, finansējuma saņēmēja visiematbildīgajiem speciālistiem ir vēlams veikt pašpārbaudi projektagatavībai, pārliecinoties, vai ir veikti visi nepieciešamie pasākumi.Rokasgrāmatas pielikumā ir pašpārbaudes jautājumu saraksts pirmspārbaudes projekta īstenošanas vietā.188

4. Pielikumi

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Pielikums 1.2.nodaļai(organizācijas veidlapa)Partnerības apliecinājums projektam(projekta nosaukums)(Aizpilda katrs projektā iesaistītais sadarbības partneris)Projekta sadarbības partnera nosaukumsLai nodrošinātu veiksmīgu projekta izveidi un ieviešanu, projekta sadarbības partneris apņemasievērot labas partnerības prakses principus un apliecina, ka:1) pirms projekta iesniegšanas ir iepazinies ar projekta iesnieguma saturu un izprot savu lomuprojekta īstenošanā;2) ir nepieciešamā pieredze un zināšanas projekta īstenošanas jomā, lai veiktu projektaiesniegumā paredzētos uzdevumus;3) pilnvaro projekta iesnieguma iesniedzēju pārstāvēt sevi visos ar projekta īstenošanu saistītosjautājumos;4) apņemas izpildīt projekta iesniegumā paredzētos uzdevumus un sniegt nepieciešamoinformāciju projekta iesnieguma kvalitatīvai izveidei un projekta ieviešanai;5) apņemas nodrošināt nepieciešamo finansējumu LVL_______apmērā (tai skaitāLVL______naudā un LVL_____natūrā), tas ir, _______% no kopējām projekta attiecināmajāmizmaksām;6) šī projekta iesnieguma veidlapā un pievienotajos dokumentos sniegtā informācija par projektasadarbības partneri atbilst īstenībai.Vārds, uzvārdsOrganizācijaAmatsParaksts*Datums*Z.v. *______________________________________________* Dokumenta rekvizītus „datums”, „paraksts” un „zīmoga vieta” neaizpilda, ja elektroniskais dokuments irsagatavots atbilstoši elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām190

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Pielikums 1.6.nodaļaiIesniegumā par IVN iekļaujamās informācijas PARAUGS1. Informācija par paredzētodarbību, tehnoloģijuveidiem unnepieciešamajieminfrastruktūras objektiem2. Informācija parparedzētās darbības vietu• Uzskaita apbūves vienības (piemēram, 9 kempinga mājiņas, pirts, 2saimniecības ēkas, labiekārtots treileru laukums).• Pievieno grafiskos materiālus, kuros attēloti apbūves parametri unizvietojums īpašuma teritorijā.• Ja darbība ir ražotnes būvniecība, raksturo tehnoloģijas (piemēram,riepu mehāniskā pārstrāde, sadalot pa frakcijām, vai arī tālākamateriāla pārkausēšana u.tml.).• Norāda, kāda papildu infrastruktūra nepieciešama (piemēram, ceļi,inženierkomunikācijas, norādot parametrus un raksturlielumus).• Ziņas par darbības vietu (nekustamā īpašuma nosaukums, adrese,precizējot tā atrašanās vietu pašvaldībā, informāciju papildina arizdruku no kartes).• Ziņas par īpašumu – tā platību, raksturojot līdzšinējo zemes lietošanasveidu (piemēram, x ha – krūmāji, x ha – zeme zem ēkām un pagalmiem,x ha – lauksaimniecībā izmantojamā zeme).• Norāda, vai īpašums ir apbūvēts, raksturo esošās būves, to funkciju,norāda, vai tās paredzēts demontēt utt.3. Tehnoloģiskā informācija Informāciju norāda atbilstoši izvēlētajam paredzētās darbībasrisinājumam:• galvenās izejvielas, to daudzums gadā (piemēram, biodīzeļa ražošanaiparedzēts izmantot rapša graudus – 1200t/gadā, NaOH – 28t/gadā,metanolu – 680t/gadā, magnēzija silikātu – 32t/gadā);• produkcija un tās daudzums (gadā) (piemēram, biodīzeļdegviela –4000t/gadā, glicerols – 680t/gadā, rapša spraukumi (atspiedas) –8000t/gadā, rapša eļļa – 4000t/gadā);• informācija par ūdensapgādi un notekūdeņu apsaimniekošanasrisinājumiem (piemēram, viesu namam ūdensapgādei plānots izmantotesošo pilsētas ūdensvadu – sadzīves vajadzībām ~ 200m3/gadā.Sadzīves notekūdeņi tiks novadīti pilsētas kanalizācijas sistēmā);• sadedzināšanas iekārta, paredzamais kurināmais un tā daudzums(piemēram, informācijas centra siltumapgādei plānots ierīkot vertikālozemes siltumsūkni (norāda parametrus un aukstuma aģentu);• piesārņojošo vielu emisija gaisā, ūdenī un augsnē (norāda piesārņojošāsvielas un to koncentrāciju atbilstoši izvēlētajam tehnoloģiskajamrisinājumam);• tehnoloģisko procesu atkritumi (arī bīstamie atkritumi), blakusproduktiun paredzamā atkritumu apsaimniekošana (piemēram, durvju ražotnesrūpnieciskos atgriezumus un brāķi, kā arī sadzīves atkritumus (x tonnasgadā) paredzēts nodot utilizācijai, slēdzot līgumu ar atkritumuapsaimniekošanas organizāciju);• fizikālās ietekmes – elektromagnētiskais starojums, vibrācija, troksnis(piemēram, atsevišķu darbu veikšanas laikā iespējams troksnis, bet tasnav uzskatāms par nozīmīgu un būs īslaicīgs (norāda decibelus). Turklātbūvdarbus plānots veikt dienas gaišajā laikā).191

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)4. Informācija parparedzamo ietekmi uzīpaši aizsargājamāmdabas teritorijām, īpašiaizsargājamām sugām,īpaši aizsargājamiembiotopiem unmikroliegumiem5. Informācija par darbībukopējo un savstarpējoietekmi6. Informācija par atbilstībuteritorijas plānojumam7. Paredzētās darbībasietekmes uz vidi aprakstsun plānotie pasākuminelabvēlīgas ietekmessamazināšanai vainovēršanai• Norāda, vai darbība skar šādas dabas vērtības (piemēram, vainekustamais īpašums neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā(tuvākā atrodas ~ 3km attālumā).• Apbūve plānota esošā pagalma robežās.• Gadījumā, ja objekts skar aizsargājamu teritoriju, bet darbība irpieļaujama atbilstoši šīs teritorijas apsaimniekošanas noteikumiem,pievieno sugu un biotopu eksperta slēdzienu, kas lēmuma pieņēmējiemļaus secināt, ka darbība neiznīcinās kādas īpaši aizsargājamas vērtības.• Norāda informāciju par paredzētās darbības īstenošanas vietas tuvumāesošiem objektiem un darbībām. Tas ir svarīgi, jo, ierīkojot jaunuražotni, tās ietekme summējas ar blakus esošo rūpniecisko objekturadīto ietekmi.• Piemēram, teritorijas izmantošanas un apbūves veids atbilstzonējumam „ar tūrismu un rekreāciju saistītā apbūves zona”.• Piemēram, ar mērķi novērst kāpu, tā reljefa un zemsedzes bojāšanu,paredzētās darbības piekļuves vietās (būvdarbu veikšanas periodā) tiksnodrošināta koka pāreju un laipu uzstādīšana.192

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Ietekmes uz vidi novērtējuma gaitano projekta idejas līdz darbības akceptam un ieviešanai193

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Pielikums 1.7.nodaļaiJautājumi tehniskā projekta kvalitātes pārbaudes veikšanai iesaistītajiem speciālistiemPiemērā - bērnudārza rekonstrukcijas tehniskais projekts.BūvprojektadaļaVispārīgā daļaTeritorijas daļaArhitektūrasdaļaVērtējamie aspektiVai ir visi būvprojektēšanas uzsākšanai un projekta realizācijainepieciešamie dokumenti (zemes īpašuma dokumenti un/vainomas līgumi, to termiņi)?Vai ir nepieciešami aktuālie zemes gabala inženierģeoloģiskāsizpētes materiāli (atkarībā no grunts un būves veida)?Vai ir nepieciešama un veikta tehniskā apsekošana objektā, veicottehniskus mērījumus (ja attiecas)?Vai vispārīgā daļa atbilst projekta mērķiem?Vai piedāvātie vides pieejamības risinājumi atbilst projektāplānotajiem un iestādes darbības specifikai? (Uzbrauktuvju skaits,un izvietojums, invalīdu WC skaits, durvju platumi un rokturi,kontrastējošais krāsojums un vadlīnijas, apgaismojums, trauksmessignāla izziņošanas veidi - vizuāli un/vai akustiski utt.Vai tehniskais projekts un tā dokumenti atbilst būvnormatīvuprasībām?Vai arhitektūras risinājumi atbilst kopējam pilsētvides plānojamamun pašvaldības saistošajiem noteikumiem?Vai transporta un gājēju kustības organizācijas shēma atbilstiestādes vajadzībām? (piebraucamie ceļi, stāvlaukumi, piekļuveēkām u.tml.)Vai teritorijas vertikālais plānojums un labiekārtojuma risinājumaplāns atbilst iestādes vajadzībām (gājēju celiņi, nojumes, rotaļulaukumi, sporta laukumi, citi labiekārtojuma elementi)?Vai telpu plānojums atbilst iestādes vajadzībām?(Telpu skaits, platības, izvietojums un funkcijas (dienas un naktsgrupiņas, atbilstība bērnu skaitam un vecumam, virtuves telpas,saimniecības telpas, sporta un svētku zāles, koridori utt., izprotot,kā tas viss faktiski funkcionēs un savstarpēji saistīsies)Vai telpu plānojums, funkcijas un kopējās platības atbilst projektāplānotajam?Vai piedāvātie vides pieejamības risinājumi atbilst projektāplānotajiem un iestādes darbības specifikai? (Uzbrauktuvju skaits,un izvietojums, maksimāli pieļaujamais slīpums, margu izvietojums(abas puses), apstāšanās laukumi, uzbrauktuves segums, nojumeutt., invalīdu WC skaits, aprīkojums, novietojums, durvju platumiun rokturi, kontrastējošais krāsojums un vadlīnijas, apgaismojums,trauksmes signāla izziņošanas veidi - vizuāli un/vai akustiski utt.Vai iekārtu izvietojums atbilst iestādes vajadzībām?Vai plānotās iekārtas atbilst projektā plānotajam?Vai būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas atbilst iestādesdarbības specifikai (piem., krāsu nekaitīgums, noturīgums,mazgājamās virsmas , lieveņu un kāpņu neslīdošs segumsbērnudārzam, margas, logu un durvju drošība, rokturi, platumi,stiklojumi u.tml.)Vai būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas atbilst projektāplānotajām (piem., zaļā iepirkuma prasības)?Atbildīgais speciālistsProjekta vadītājsIestādes vadītājsPasūtītāja būvinženierisPasūtītāja būvinženierisProjekta vadītājsPasūtītāja būvinženierisProjekta vadītājsIestādes vadītājs,personālsBūvvaldeArhitektsIestādes vadītājsIestādes vadītājs,pedagogi,saimniecības personālsIestādes vadītājs,pedagogi,saimniecības personālsProjekta vadītājsProjekta vadītājsIestādes vadītājs,personālsIestādes vadītājs,saimnieciskais personālsProjekta vadītājsIestādes vadītājs,nozares speciālistiProjekta vadītājs194

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)BūvprojektadaļaInženierrisinājumudaļaEkonomikasdaļaBūvdarbuorganizācijaUgunsdrošībaspasākumupārskatsEnergoefektivitātesaprēķinsVērtējamie aspektiVai paredzētie inženierrisinājumi būvkonstrukcijām atbilst projektamērķiem (piem., energoefektivitātes rādītāji) un pasūtītājaiespējām (uzturēšanas izmaksas)?Vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji (ūdens, kanalizācija,elektroenerģija, siltums, telekomunikācijas) ir pārbaudījušiprojektēto risinājumu atbilstību tehniskajiem noteikumiem, ārējopieslēgumu jaudām un iekšējo un ārējo tīklu savietojamību?Vai inženiertīkli atbilst iestādes darbības specifikai (apsardzessignalizācija, drošība (piekļuves kodi), iekšējie datortīkli u.tml.?Vai piedāvātie tehniskie risinājumi atbilst ugunsdrošības,apmeklētāju drošības, sanitārajām un citām specifiskajām nozaresprasībām?Kur ir izvietotas un kā darbojas telekomunikācijas, signalizācijassistēmas, iekārtu vadības un automatizācijas sistēmas?(ventilācijas, apsardzes, videonovērošanas sistēmas veids,izvietojums, vadības bloks u.tml.)Vai piedāvātie vides pieejamības risinājumi atbilst projektāplānotajiem un iestādes darbības specifikai? (Uzbrauktuvju skaits,un izvietojums, maksimāli pieļaujamais slīpums, margu izvietojums,apstāšanās laukumi, uzbrauktuves segums, nojume utt., WC skaits,aprīkojums, novietojums, durvju platumi un rokturi,kontrastējošais krāsojums un vadlīnijas, apgaismojums, trauksmessignāla izziņošanas veidi - vizuāli un/vai akustiski utt.Vai projektā paredzētie vides aizsardzības pasākumi atbilstprojektā plānotajiem?Vai būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas atbilst iestādesdarbības specifikai (piem., krāsas, mazgājamās virsmas, lieveņu unkāpņu neslīdošs segums bērnudārzam u.tml.)Vai būvizstrādājumu un būvmateriālu specifikācijas atbilst projektāplānotajām (piem., zaļā iepirkuma prasības)?Vai iekārtu izvietojums, shēmas un apraksti atbilst iestādesvajadzībām (virtuves telpu aprīkojums, veļas mazgāšanas telpuaprīkojums, sporta un svētku zāles aprīkojums, iekārtu uzskaitījumsun specifikācijas, jaudas, funkcijas)Vai projektā paredzētās iekārtas atbilst projektā plānotajām(stacionārās vai pārvietojamās, attiecināmās vai neattiecināmās)?Vai tāmes ir izstrādātas atbilstoši projekta prasībām (detalizētiatšifrējumi nepieciešamajos griezumos, sadalījums attiecināmajāsun neattiecināmajās izmaksās u.tml.)?Vai projekta prognozētās izmaksas atbilst projekta finansējumamun pasūtītāja finanšu iespējām?Vai projekta izmaksās ir iekļautas izmaksas ārējo pieslēgumuierīkošanai vai jaudas palielināšanai (nepieciešamības gadījumā)?Vai būvdarbu organizācija atbilst iestādes darbības specifikai(iestādes darbības nodrošināšana paralēli būvdarbu veikšanai)?Vai ugunsdrošības pasākumi atbilst iestādes darbības specifikai?Vai projektā paredzētie energoefektivitātes rādītāji atbilst projektāplānotajam?Vai projekta rezultātā sasniegtie energoresursu ietaupījumi atbilstplānotajiem iestādes uzturēšanas izdevumiem pēc projekta?Atbildīgais speciālistsProjekta vadītājsPasūtītāja būvinženierisIestādes vadītājsPasūtītāja būvinženierisIestādes vadītājsSaimnieciskais personālsBūvvaldePasūtītāja būvinženierisIestādes vadītājsBūvvaldeIestādes vadītājsIestādes vadītājs,saimnieciskais personālsProjekta vadītājsIestādes vadītājs,personālsProjekta vadītājsIestādes vadītājsnozares speciālistiProjekta vadītājsIestādes vadītājs,nozares speciālistiProjekta vadītājsProjekta vadītājsProjekta vadītājsIestādes vadītājsPasūtītājsPasūtītāja būvinženierisIestādes vadītājsProjekta vadītājsIestādes vadītājsIestādes vadītājs,nozares speciālistsProjekta vadītājsProjekta vadītājsIestādes vadītājs195

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Pielikums 1.8.nodaļai1.46. Projekta vadītāja profesijas standarts 41.46.1. Vispārīgie jautājumi1. Profesijas nosaukums – projekta vadītājs.2. Profesijas kods – 2422 01.1.46.2. Nodarbinātības apraksts1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis.2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:– projekta vadītājs izstrādā projekta pieteikumu (projekts var būt jebkurā tautsaimniecības nozarē);organizē un vada projekta komandu; veido projekta organizāciju un kultūru; nosaka projekta dalībniekulomas, izvēlas projekta organizācijas formu, veido projekta komandas dalībnieku komunikācijas struktūru;plāno projekta posmus; veic projekta strukturizēšanu, projekta darbu, termiņu, resursu un izmaksuplānošanu, koordinēšanu un kontroli; veic projekta vides analīzi; plāno projekta šķirtnes (robežstabus) undarba apspriedes; veic projekta riska analīzi un koordinē dažādu interešu grupu intereses; seko projektaplānu izpildei, analizē rezultātus, izstrādā priekšlikumus, veic korekcijas esošajos plānos; sastāda projektastarpatskaites un gala atskaiti; vada projekta administrāciju un dokumentēšanu.Projekta vadītājs savu darbību veic atbilstoši projektu vadīšanas jomas normatīvo aktu prasībām, kā arīstarptautiskajiem projektu vadīšanas standartiem un vadlīnijām.Projekta vadītājs strādā gan valsts vai pašvaldību iestādēs, gan uzņēmumos jebkurā tautsaimniecībasnozarē.1.46.3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamās profesionālās kompetences1. Spēja izprast un analizēt uzņēmumu saimniecisko darbību un piedāvāt jaunas un inovatīvas attīstībasstratēģijas.2. Spēja analizēt problēmas, izvirzīt mērķus un to sasniegšanas alternatīvos risinājumus.3. Spēja veikt projekta alternatīvo risinājumu vērtēšanu pēc dažādiem kritērijiem.4. Spēja formulēt pamatotus projektu priekšlikumus un projektu uzdevumus.5. Spēja organizēt projektam nepieciešamo infrastruktūru.6. Spēja analizēt uzņēmuma struktūru un pielāgot to projektu un programmu vadīšanas vajadzībām.7. Spēja izvēlēties un pielietot projektu vadīšanai nepieciešamās plānošanas un kontroles metodes.8. Spēja nodrošināt projektu vadīšanas procesa veiksmīgu norisi un koordināciju.9. Spēja izstrādāt un uzturēt projektu vadīšanai nepieciešamo specifisko dokumentāciju visā projektuizstrādes un realizācijas gaitā.10. Spēja patstāvīgi pieņemt pamatotus lēmumus par projekta gaitu.11. Spēja vadīt projekta komandu, deleģēt uzdevumus, pieņemt un novērtēt darba rezultātus.12. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.13. Spēja lietot informācijas tehnoloģijas savas darbības veikšanai.14. Spēja ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības noteikumus, vides aizsardzībasnoteikumus un saudzēt apkārtējo vidi.15. Spēja nodrošināt darba tiesisko attiecību normu ievērošanu.16. Spēja veikt pētījumus ar zinātnisku vērtību projektu vadīšanas jomā.4Atbilstoši MK noteikumu Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijaspamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” 2.pielikumam196

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)1.46.4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes1. Izprast un analizēt uzņēmuma saimniecisko darbību un piedāvāt jaunas un inovatīvas attīstībasstratēģijas.2. Analizēt problēmas, izvirzīt mērķus un to sasniegšanas alternatīvos risinājumus.3. Noteikt projekta alternatīvo risinājumu veikšanai nepieciešamo produkta kvalitāti, laiku un izmaksas.4. Prognozēt iespējamos ieņēmumus un ieguvumus produkta vai pakalpojuma lietošanas laikā.5. Prognozēt produkta uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas.6. Noteikt nākotnē sagaidāmās tīrās naudas plūsmas.7. Veikt projektu alternatīvo risinājumu izmaksu-ieguvumu analīzi.8. Izvērtēt projektu alternatīvo risinājumu vērtību analīzi un pamatot labākā risinājuma izvēli.9. Formulēt pamatotus projektu priekšlikumus un projektu uzdevumus.10. Organizēt projektam nepieciešamo infrastruktūru.11. Analizēt organizācijas struktūras un pielāgot tās projektu un programmu vadīšanas vajadzībām.12. Prast pielietot projektu plānošanas metodes – struktūranalīzes metodi, tīklplānošanas pamatmetodes(CPM, PERT, MPM), Ganta diagrammas metodes u.c.13. Prast pielietot projektu kontroles metodes – trenda analīzes metodes, darba apjomu, termiņu unizmaksu integrētās kontroles metodes.14. Nodrošināt projektu vadīšanas procesa veiksmīgu norisi un koordināciju.15. Izstrādāt un uzturēt projektu vadīšanai nepieciešamo specifisko dokumentāciju visā projektu izstrādesun realizācijas gaitā.16. Pieņemt pamatotus lēmumus par projekta gaitu.17. Vadīt projekta komandu, deleģēt uzdevumus, pieņemt un novērtēt darba rezultātus.18. Veidot pozitīvu saskarsmi, ievērot ētikas un uzvedības normas.19. Pārvaldīt valsts valodu.20. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.21. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.22. Ievērot darba aizsardzības, ugunsdrošības un vides aizsardzības noteikumus.23. Ievērot darba tiesisko attiecību noteikumus.1.46.5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:1.1. civiltiesības;1.2. komerctiesības;1.3. apdrošināšana.2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:2.1. multiprojektu vadīšana;2.2. programmu vadīšana;2.3. projektu portfeļu vadīšana;2.4. projektorientētā komercdarbība;2.5. profesionālā ētika un biznesa ētika;2.6. saskarsmes psiholoģija;2.7. grāmatvedības uzskaite;2.8. nodokļi;2.9. audits;2.10. profesionālie termini valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas lietošanas līmenī:3.1. projektu vadīšanas teorētiskie pamati;3.2. projektu vadīšanas metodes, tehnikas un instrumenti;197

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)3.3. projektu inicializācija;3.4. projektu organizācija;3.5. projektu starts;3.6. projektu plānošana;3.7. projektu kontrole;3.8. projektu noslēgums;3.9. projektu kvalitātes vadīšana;3.10. projektu risku vadīšana;3.11. projektu personāla vadīšana;3.12. projektu dokumentācijas vadīšana;3.13. administratīvās un saimnieciskās tiesības;3.14. piegāžu un līgumu vadīšana;3.15. starptautiskie un nacionālie projektu vadīšanas standarti un vadlīnijas;3.16. statistiskās datu apstrādes metodes;3.17. datorzinības;3.18. darba aizsardzība;3.19. darba tiesiskās attiecības;3.20. vides aizsardzība;3.21. valsts valoda;3.22. vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.198

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Pielikums 2.2.nodaļaiAPSTIPRINUX novada pašvaldības izpilddirektors_______________(vārds, uzvārds)..... gada ....decembrīESF projekta „Pedagogu konkurētspējas veicināšana”Vienošanās Nr. ...VADĪBAS ORGANIZĀCIJAS APRAKSTS....gada ....novembra – ....gada .....martam1. Vispārīgie noteikumiSaskaņā ar ....gada ....novembrī noslēgto līgumu Nr...... starp Izglītības un zinātnes ministriju un X novadapašvaldības Izglītības pārvaldi, kā arī 2009.gada 1.septembra MK noteikumiem Nr.998 „Noteikumi pardarbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5.apakšaktivitāti „Pedagogukonkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos””, X novada pašvaldības Izglītībaspārvalde no .....gada ....novembra līdz ....gada ....martam īsteno ESF projektu ”Pedagogu konkurētspējasveicināšana”, nodrošinot šī projekta vadību un iekšējo kontroli X novadā.2. Vadības grupas izveide un iekšējās kontroles nodrošināšanaProjekta vadības grupa sastāv no: X novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja, projekta administratīvāpersonāla (projekta koordinators un projekta grāmatvedis) un Izglītības pārvaldes galvenajiemspeciālistiem. Projekta administratīvais personāls projekta īstenošanai nolīgts pamatojoties uz vienošanospar grozījumiem darba līgumos. Savukārt īstenošanas personālam projektā veicamie uzdevumi deleģētipamatojoties uz ....gada ....oktobra X novada pašvaldības Rīkojumu Nr...... un uz ....gada ....novembraIzglītības pārvaldes rīkojumu Nr. ......Vadības grupa veic projekta aktivitāšu plānošanu un izvērtēšanu, projekta ieviešanas un finansējumaizlietošanas uzraudzību.Projekta administratīvā personāla pienākumi atrunāti amatu aprakstos. Katra mēneša beigās projektaadministratīvais personāls aizpilda darba laika uzskaites veidlapas. Projektā veikto darbu pieņem Izglītībaspārvaldes vadītāja.3. Projekta īstenošanas vieta3.1. Darba vieta administratīvam personālam:Projekta koordinatoram – X novada pašvaldības X kabinets; projekta grāmatvedim – X novada pašvaldības Xkabinets.3.2. Projekta īstenošanas dokumentācija atrodas X novada pašvaldības X kabinetā.3.3. Projekta grāmatvedības dokumentācijas oriģināli atrodas X novada pašvaldības X kabinetā.3.4. Ienākošie dokumenti (sarakste) tiek saņemti sekretariātā, kur tiek reģistrēti un nodoti izpilddirektoram,kura tos vizē atbilstoši to saturam.3.5.Projekta ietvaros izstrādātie pedagogu portfolio un pedagogu profesionālās darbības kvalitātesnovērtēšanas dokumenti atrodas izglītības iestādēs.199

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)4. Projekta ieviešanas organizācijaATBILDĪGĀ AMATPERSONA – IZGLĪTĪBAS PĀRVALDES VADĪTĀJSADMINISTRATĪVAIS PERSONĀLS:PROJEKTA KOORDINATORS• Atbildēt par projekta norisi, dokumentēt tā norisi.• Informēt izglītības iestāžu vadītājus un pedagogus parstipendijas, mērķstipendijas vai apmācības izmaksu apmaksukuponu sistēmas ietvaros saņemšanas iespējām unnosacījumiem.• Izsludināt pieteikšanos uz pedagogu stipendijām vaimērķstipendijām.• Pieņemt un reģistrēt pedagogu iesniegumus stipendijas vaimērķstipendijas saņemšanai.• Organizēt un dokumentēt pedagogu atlases komisijassanāksmes.• Informēt pedagogus par iesnieguma izskatīšanas rezultātiem.• Sagatavot līgumus ar pedagogiem par atbalsta piešķiršanu,kā arī uzraudzīt līguma izpildes gaitu.• Ne retāk kā reizi trijos mēnešos sniegt IZM aktuāluinformāciju par Projekta īstenošanu.• Sagatavot un iesniegt IZM Progresa ziņojumu par pārskataperiodu, Noslēguma ziņojumu, Statistisko atskaiti atbilstošiValsts izglītības attīstības aģentūras noteiktajām veidlapāmun termiņos, kuri tiks noteikti pēc lēmuma par Projektaiesnieguma apstiprināšanu, IZM noslēdzot vienošanos arValsts izglītības attīstības aģentūru par projekta īstenošanu.• Nodrošināt projekta publicitāti.PROJEKTA ĪSTENOTĀJI:Pedagogu atlaseskomisijaDarbojas, pamatojoties uzPedagogu atlases nolikumu,apstiprināts ....gada ....oktobrīSkolu pedagogu darbakvalitātes novērtēšanaskomisijasIzveidotas, pamatojoties uz....gada .....novembra X novadaizglītības pārvaldes RīkojumuNr.... .PROJEKTA GRĀMATVEDIS• Sagatavot un iesniegt finansējuma saņēmējam informācijupar piešķirtā finansējuma izlietojumu un sasniegtajiemrezultātiem atbilstoši noteiktajai kārtībai un prasībām.• Nodrošināt maksājumu veikšanas procedūru Projektakoordinatoram un grāmatvedim par noteikta darba veikšanusaskaņā ar finansēšanas plānu.• Nodrošināt piešķirtā finansējuma izlietošanu saskaņā arfinansēšanas plānu, veicot grāmatvedības dokumentācijasapstrādi un uzskaiti, atbilstoši Latvijas Republikaslikumdošanas prasībām.• Sagatavot un iesniegt IZM Finanšu atskaiti atbilstoši VIAAnoteiktajām veidlapām un termiņos.• Izpildīt IZM dotus norādījumus un uzdevumus, kā arī pēc IZMpieprasījuma sniegt informāciju.Projekta koordinators:Saskaņots:Izglītības pārvaldes vadītājs200

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Pielikums 2.3. nodaļaiRiska aprakstsRiska cēloņiVarbūtība(reti, iespējams,gandrīz droši)Projekta risku reģistrs (PARAUGS)Seku aprakstsSekas(nenozīmīgas,viduvējas,lielas)Riska līmenis(zems,viduvējs,augsts)Darbību aprakstsriska novēršanai vaisamazināšanai1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.Tehniskie un tehnoloģiju riskiAtbildīgāpersonaFinanšu riskiSociālie un mērķa grupas riskiOperatīvie un saimnieciskie riskiJuridiskie riskiStratēģiskie un politiskie riskiVides un negadījumu riskiPersonāla un vadības riski201

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Pielikums 2.6.nodaļaiProjekta darbu plāna paraugsVeicamais pasākumsNepieciešamie dokumenti,priekšdarbiTermiņšAtbildīgaisdarbinieksProjekta organizatoriskāsshēmas un dokumentuaprites sistēmas izstrādeSavstarpējā vienošanās par darbuun atbildības dalījumu projektaaktivitāšu ieviešanai.Līdz projektauzsākšanaiProjekta vadītājs,iestādes vadītājsIepirkumu plāna iesniegšanaSaskaņojums ar vadību parplānojamiem iepirkumatermiņiem, saskaņojums arprojekta vadītāju par projektaaktivitāšu laika grafiku5 dienu laikā pēclīguma par projektarealizāciju noslēgšanasvai pirms pirmāiepirkumaJurists vai projektavadītājsTehniskā projekta izstrādesun tā autoruzraudzībasdarba uzdevuma izstrādePlānošanas un arhitektūrasuzdevums;Tehniskie noteikumiSaskaņā ar projektaaktivitāšu laika grafikuBūvinženierisIepirkuma par tehniskāprojekta izstrādi unautoruzraudzību nolikumasagatavošana un iepirkumaizsludināšanaTehniskā specifikācija nobūvinženieraSaskaņā ar projektaaktivitāšu laika grafikuJuristsLīguma noslēgšana partehniskā projekta izstrādiIepirkumu komisijas lēmums paruzvarētājuSaskaņā ar projektaaktivitāšu laika grafikuJuristsIepirkuma par būvdarbunolikuma sagatavošana uniepirkuma izsludināšanaTehniskā specifikācija nobūvinženieraSaskaņā ar projektaaktivitāšu laika grafikuBūvinženierisLīguma noslēgšana parbūvdarbu veikšanuIepirkumu komisijas lēmums paruzvarētājuSaskaņā ar projektaaktivitāšu laika grafikuJuristsIepirkuma parbūvuzraudzības veikšanunolikuma sagatavošana uniepirkuma izsludināšanaTehniskā specifikācija nobūvinženieraSaskaņā ar projektaaktivitāšu laika grafikuBūvinženierisLīguma noslēgšana parbūvuzraudzības veikšanuIepirkumu komisijas lēmums paruzvarētājuSaskaņā ar projektaaktivitāšu laika grafikuJuristsMaksājumu pieprasījumagrafika sagatavošanaPlānotā projekta naudas plūsma15 dienu laikā pēclīguma par projektarealizāciju noslēgšanasGrāmatvedis,projekta vadītājsPublikācijas mājas lapāinternetā ievietošana (ik pēc3 mēnešiem)Aktuālās informācijas unfotogrāfiju sagatavošana1 x ceturksnī Sabiedrisko attiecībuspeciālists vaiprojekta vadītājsPublikācijas vietējālaikrakstā sagatavošana,publikācijas kopijasnodrošināšana (projektasākumā un beigās)Aktuālās informācijas unfotogrāfiju sagatavošanaSaskaņā ar projektalaika grafikuSabiedrisko attiecībuspeciālists vaiprojekta vadītājsPagaidu informatīvāsplāksnes uzstādīšanasorganizēšanaPrasība būvdarbu nolikumā vaidarba uzdevums plāksnesizgatavotājamMēneša laikā pēcprojekta uzsākšanasProjekta vadītājs202

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Veicamais pasākumsNepieciešamie dokumenti,priekšdarbiTermiņšAtbildīgaisdarbinieksProjekta progresa pārskatasagatavošanaIepirkumu dokumentācijas unlīgumu kopijas;Publicitātes pasākumusapliecinošie materiāli (kopijas,CD, foto)1 reizi pusgadā līdznākamā mēneša 15.datumamProjekta vadītājsMaksājumu pieprasījumusagatavošanaLīgumu, maksājumu dokumentu,darbu nodošanas-pieņemšanasaktu kopijas, valsts kases izraksti,kontu apgrozījumi, pamatlīdzekļukartiņas, ekspluatācijāsnodošanas akti u.tml.Saskaņā ar maksājumupieprasījumu grafikuGrāmatvedis vaiprojekta vadītājsPārskata par PVNsagatavošanaMaksājumu pieprasījums vaimaksājumu apliecinošiedokumenti par pārskata periodu1 reizi 12 mēnešos unkopā ar noslēgumapārskatuGrāmatvedis vaiprojekta vadītājsPārskata par horizontāloprioritāšu ieviešanusagatavošanaInformācija par projekta mērķagrupu nepieciešamajā griezumāun veiktajām specifiskajāmaktivitātēmKatru gadu līdz15.janvārimProjekta vadītājsProjekta pēc ieviešanaspārskata sagatavošanaApdrošināšanas polise,informācija par projektaieņēmumiem un izdevumiem,rezultātiem un to izmantošanu5 gadus pēc projektapabeigšanas līdznākamā gada20.maijamProjekta vadītājs203

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Pielikums 2.8.nodaļaiProjekta publicitātes pasākumu plāna struktūra (PARAUGS)ProjektaposmsPasākumsMērķis un īsspasākuma aprakstsMērķagrupaTermiņš/regularitāteAtbildīgāpersonaIzmaksas unpapildinformācijaProjektauzsākšanasposmāProjektaīstenošanasposmāProjektapabeigšanasposmāPreses relīzes (paziņojuma medijiem) struktūraNosaukums• Par auditorijai interesantu tēmu (protams, saistībā ar projektu!).• Pietiekoši spilgts un skanīgs, interesi izraisošs.Pirmā rindkopa (parasti tumšāka, izcelta)• Atklāj, par ko būs stāsts, radot interesi lasīt tālāk.• Pāris teikumi, kuros atspoguļota visa preses relīzes būtība.Otrā daļa• Parasti iezīmē problēmu, notikumu vai aplūkojamo jautājumu.Trešā daļa• Stāsta par iezīmēto problēmu vai notikumu plašākā kontekstā.• Ja nepieciešams, var pievienot citātus un paskaidrojumus.Ceturtā daļa• Atklāj risinājumu.• Ja nav risinājuma, ir jābūt redzējumam par risinājumu.Atcerieties, ka vienmēr ir kāds mērķis, kāpēc jūs rakstāt relīzi! Vai nu jūs paužat attieksmi pret kādunotikumu, vai risināt sasāpējušu problēmu, vai informējat sabiedrību par jaunu pakalpojumu vai kādupasākumu. Jebkurā gadījumā, tam jāatspoguļojas preses relīzē pakāpeniski pieaugošā kulminācijā, kura savuvirsotni sasniedz ceturtajā daļā.Preses relīzes noslēgumā neaizmirstiet pievienot praktisku informāciju un savu kontaktinformāciju!204

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Pielikums 3.1. nodaļaiProjekta izvērtējuma kopsavilkumsKopsavilkuma veidlapas piemērs sagatavots pēc Velsas vadošās iestādes parauga, pielāgojot Latvijassituācijai.Pamatdati par projektu:1.1.Projekta nosaukums:1.2.Projekta īstenotājs:1.3.Projekta Nr.:1.4.Programma:1.5.Prioritāte/aktivitāte:1.6.Finansējuma apjoms LVL:1.7.Projekta ieviešanas laiks:Izvērtējuma apjoms2.1.Kādi ir projekta mērķi?2.2.Kāds ir izvērtējuma nolūks? Kāds ir izvērtējuma jautājums/i?2.3.Kādi ir izvērtējuma ierobežojumi? Piemēram, izmaksas, laiks, utt.2.4.Vai izvērtējums aptver gan veiksmīgos, gan neveiksmīgos projekta aspektus?2.5.Vai izvērtējums veikts organizācijas iekšienē vai piesaistīts eksperts?2.6.Kurā projekta cikla posmā veikts izvērtējums?Metodoloģija3.1.Kādas kvantitatīvās metodes ir lietotas, lai iegūtu datus un atbildētu uz izvērtējuma jautājumu?3.2.Kāds bija datu avots?3.3.Kādas kvalitatīvās metodes tika lietotas, lai iegūtu datus un atbildētu uz izvērtējuma jautājumu?3.4.Kādi bija datu avoti?3.5.Vai bija problēmas iegūt datus? Kā tika atrisināta situācija?Analīze4.1.Kāda analīze ir veikta? Analizēti statistikas dati, veikta kvalitatīvā, kvantitatīvā analīze? Aprakstīt, kātika analizēti visi izvērtējuma jautājumu aspekti.4.2.Kādi bija izvērtējuma rezultāti?4.3.Kādas ir izvērtējuma rekomendācijas?4.4.Kādā mērā izvērtējuma mērķis ir sasniegts?Ziņojums5.1.Vai ziņojums ir pieejams sabiedrībai, minēt kur?5.2.Kāda ir izvērtējuma struktūra (minēt galvenos satura rādītājus).205

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)EK Reģionālās Politikas ģenerāldirektorāta priekšlikums pamata rezultatīvo indikatoru sarakstamNr. Nozare Vienība Vienības nosaukums Apraksts Indikatora veids1. Tūrisms vizītes Vizīšu skaits uz atbalstītajiemobjektiem2. IKT personas Iedzīvotāju skaits, kam pieejamaplatjosla vismaz 30 Mb/sek.3. Ceļi km Kopējais no jauna izbūvēto ceļugarums4. PilsētastransportskmPasažierubraucieniKopējais rekonstruētā vaiuzlabotās kvalitātes ceļa garumsPalielināta pasažieru plūsma, kasizmanto pilsētas sabiedriskotransportu5. Atkritumi Tonnas Papildus atkritumu pārstrādeskapacitāte6. Ūdensapgāde personas Papildus iedzīvotāju skaits, kam irpieejama uzlabota ūdensapgādessistēma.7. m 3 /dienā Rēķinātais noplūdessamazinājums no ūdens sadalestīkla.8. Notekūdeņi IedzīvotājuekvivalentsPapildus iedzīvotāji, kurusapkalpo uzlabotā notekūdeņusistēma.Vizītes uz tūrisma objektiem, kas ir uzlaboti ar ES fondupalīdzību, vizītes tiek skaitīts nākamajā kalendārajā gadāpēc projekta pabeigšanas. Vizīšu skaitā netiek iekļautasnaktsmītnes (viesnīcas, gultas vietas, utt.)Cilvēku skaits, kam ir pieeja Internetam ar lejuplādēšanasātrumu vismaz 30 Mb/sek. Un kam iepriekš nebija pieejasvai bija ierobežota pieeja.Iepriekš nav bijuši ceļi šajā teritorijā vai arī iepriekšējā ceļajauda un kvalitāte ir nozīmīgi uzlabota, lai sasniegtuaugstāku līmeni (t.i. valsts nozīmes ceļš vai ekvivalents)Ir uzlabota ceļa jauda vai kvalitāte (ieskaitot drošībasstandartus).Skaitu veido gada braucienu skaits, kas balstīts uz vidējobraucienu skaitu dienā. Bāzes līnija ir 0, ja pakalpojums tiekieviest no jauna.No jauna uzbūvēto atkritumu pārstrādes vienību gadajaudaCilvēku skaits, kam ir pieejams dzeramais ūdens, kopiegādā centralizētā ūdens apgādes sistēma, kas iepriekšpie šāda pakalpojuma nebija pieslēgti vai saņēmanekvalitatīvu ūdeni.Tiek rēķināta starpība starp apjomu, ka izplūst no ūdenssagatavošanas vietas un to apjomu, kas nonāk pielietotājiem (integrētās plūsmas metode).Cilvēku skaits, kuru kanalizācija nonāk uzlabotajānotekūdeņu attīrīšanas stacijā, kuri iepriekš nebija pieslēgticentralizētajai sistēmai vai pieslēgtā sistēma bija ļoti sliktālīmenī.RezultātsIznākumsIznākumsIznākumsRezultātsIznākumsIznākumsRezultātsIznākums206

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Nr. Nozare Vienība Vienības nosaukums Apraksts Indikatora veids9. Riska novēršanaun vadība10. Zemesuzlabošana11. Atjaunojamieresursi12. Bērnu aprūpeun izglītībapersonashaMWpersonasIedzīvotāji, kas guvuši labumu noplūdu novēršanas.Kopējais uzlabotās zemes virsmasplašums.Atjaunojamās enerģijas ražošanaspapildus jauda.Atbalstītās bērnu aprūpes vaiizglītības infrastruktūras jauda.13. Veselība personas Atbalstītās veselības aprūpespakalpojumu jauda.14. KultūrasmantojumsvizītesVizīšu skaits uz atbalstītajiemobjektiem.15. Pilsētvide personas Iedzīvotāji, kas dzīvo teritorijās,kuras patver integrētāspilsētvides stratēģijas.m 2m 2m 2Jaunas atklātas teritorijaspilsētvidē.Jaunas publiskas vai komerciālasceltnes pilsētvidē.Jaunas dzīvojamās teritorijaspilsētvidē.Cilvēku skaits, kas bija pakļauti plūdu riskam un kuru risks irmazinājies kā atbalstītā projekta tiešais rezultāts.Piesārņotās vai pamestās zemes virsmas lielums, kas iratkal izmantojama tautsaimniecībā (izņemotlauksaimniecisko) vai kopienu aktivitātēm.Enerģijas ražotņu jaudas pieaugums, izmantojotatjaunojamos resursus, iekļauj gan elektrības, gan siltumaražošanu. Atjaunojamās enerģijas resurss: jebkāds, izņemotfosilo un atomenerģiju.Lietotāju skaits, kas var izmantot no jauna uzbūvētas vaiuzlabotas bērnu aprūpes vai izglītības iestādes. Tas iekļaujgan uzlabotas telpas, gan aprīkojumu.Iedzīvotāji, kas sagaidāms lietos uzlabotos veselībasaprūpes pakalpojumus. Tas iekļauj gan uzlabojumus ēkās,gan aprīkojumu.Vizīšu skaits uz kultūrvēsturē nozīmīgām vietām, kasatbalstītas no ES fondiem. Vizītes uzskaita nākamākalendārā gada laikā pēc projekta pabeigšanas.Renovētās/no jauna izveidotās sabiedrībai pieejamās brīvāsteritorijas (laukumi, parki, utt.)Renovētās/no jauna izveidotās publiskās vai komerciālāsteritorijas.Renovētas/no jauna izveidotas dzīvojamās zonas.IznākumsIznākumsIznākumsIznākumsIznākumsRezultātsIznākumsIznākumsIznākumsIznākumsNav iekļauta visa tabula, tikai tie pasākumi, kas būtu svarīgi pašvaldībām un tādi, par kuriem ir ērti pieejama informācija.207

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Pielikums 3.3.nodaļaiJautājumi projekta speciālistiem pirms pārbaudes projekta īstenošanas vietāJautājums vai sagatavojamais dokuments Jā Nē1. Lietu nomenklatūra.2. Kontu plāns.3. Grāmatvedības metodika, nolikums, vai grāmatvedības organizācijas shēma,lai varētu pārliecināties, ka projektam ir nodrošināta atsevišķa grāmatvedībasuzskaite.4. Projekta iesnieguma veidlapa ar pielikumiem.5. Būvniecības tehniskais projekts ar izmaiņām (ja attiecas).6. Ienākošā un izejošā sarakste ar sadarbības iestādi.7. Maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiki.8. Iepirkumu plāni.9. Maksājumu pieprasījumi.10. Projekta progresa pārskati.11. Pārskati par pievienotās vērtības nodokli, horizontālajām prioritātēm,pēcieviešanas pārskati (ja attiecas).12. Grāmatvedības dokumenti (līgumi, akti, rēķini, pavadzīmes, maksājumusapliecinošie dokumenti, pamatlīdzekļu kartiņas, inventāra saraksti, alguaprēķina saraksti, personas kartiņas utt. saskaņā ar dokumentu sarakstiem,kas ir iesniegti kopā ar maksājumu pieprasījumiem).13. Būvdarbu izpilddokumentācija (būvdarbu, būvuzraudzības, autoruzraudzībasžurnāli, atbilstības sertifikāti, segto darbu akti, saistību raksti, būvatļaujas,ekspluatācijā nodošanas akti, izpildshēmas un citi dokumenti atbilstoši spēkāesošajiem būvniecības normatīvajiem aktiem) par katru projekta investīcijuobjektu, ja tie ir vairāki.14. Publicitātes un vizuālās identitātes atbilstība prasībām atbilstošas publikācijasun citi materiāli.15. Visu noslēgto līgumu un vienošanās ar sadarbības iestādi oriģināli.16. Projekta ietvaros noslēgtie līgumi (t.sk. līgumi ar piegādātājiem, pakalpojumusniedzējiem, būvdarbu veicējiem, darba līgumi ar personālu, ja attiecas).17. Iepirkuma dokumentācija (viss, kas saistīts ar iepirkuma norisi, tai skaitāiepirkuma komisijas sēžu protokoli, nolikumi, lēmumi, vērtēšanas ziņojumi,informatīvie paziņojumi IUB, pretendentu iesniegtie piedāvājumi, sarakste arpretendentiem, paziņojumi pretendentiem u.tml.).18. Vai ir sagatavoti visi iepriekšminētie dokumentu oriģināli vai to atvasinājumi arjuridisku spēku par visu projekta realizācijas laiku, vai dokumenti ir pārskatāmitrešajām personām?19. Ja projekta lietā ir apstiprinātas kopijas, vai uz kopijas ir norādīts, kurā lietāatrodas dokumenta oriģināls?20. Vai uz visām projekta dokumentu mapēm ir norādīts projekta nomenklatūrasnumurs un glabāšanas termiņš (t.sk. būvniecības dokumentācijai, līgumiem,grāmatvedības dokumentācijai)?21. Vai ir pārbaudīta pastāvīgo stendu atrašanās projekta īstenošanas vietā?22. Vai visi projektā iesaistītie speciālisti ir informēti par pārbaudes laiku un būspieejami?23. Vai ir sagatavoti projekta rezultātus apliecinošie dokumenti, ja attiecas(piemēram, iestādes štatu saraksts, kas apliecina izveidoto jauno darba vietuskaitu, iestādes klientu saraksts, iedzīvotāju aptaujas pierādījumi u.tml.)?Atbildīgaisdarbinieks208

Rokasgrāmata pašvaldībām darbam ar ES fondiem (VRAA/2011/08/ERAF/MI)Izmantotie materiāliEM izdotais „Analītiskais būvizmaksu katalogs”, 4.versija, Rīga, 2009.IUB mājas lapas www.iub.gov.lv informācija.25.03.2011.LIAA informatīvā semināra materiāli par daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanaspasākumiem.17.10.2011.Valsts kancelejas organizētā semināra par „Eiropas Savienības publiskā iepirkuma procedūru unvalsts atbalsta normu piemērošana” materiāli.04.10.2011.Zemgales ES struktūrfondu informācijas centra rīkotā semināra Jēkabpilī par publiskajiemiepirkumiem būvniecības iepirkumos materiāli.VARAM izdotā „Rokasgrāmata finansējums saņēmējiem projektu finanšu vadībai” 3.versija, 2011.g. 8.jūnijs.VRAA izdotā „Ŗokasgrāmata pašvaldībām darbam ar Es struktūrfondiem”, 1., 2.,3.grāmata, Rīga 2009.23.09.2011.Zemgales ES struktūrfondu informācijas centra rīkotā semināra Jelgavā par publiskajiemiepirkumiem būvniecības iepirkumos materiāli.24.-25.11.2011.semināra ”Absorbing EU Structural funds efficiently: management, monitoring andassesment of programmes and projects”, Valsts kanceleja sadarbībā ar EIPA (European Institute of PublicAdminsitration).Zemgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra izdotā „Rokasgrāmata projektuiesniedzējiem un īstenotājiem, ES fondi 2007.-2013.gads”, 2010.g.Intervijas ar projektu realizētājiem.„Evaluation of Innovation Activities: methods and practice”, Final Interim Report to the EuropeanCommission, Directorate General Regional Policy, Technopolis group in association with ManchesterInstitute of Innovation Research, 1 September 2011.„Monitoring and Evaluation of European Cohesion Policy – European Regional Development fund andCohesion fund”, draft guidance document by European Commission, Draft October 2011-11-26.Materials of evidence based Cohesion Policy Conference on 7th July 2011 Gdansk, Poland.„Monitoring and Evaluation guide” issued by Welsh managing authority, November 2008,www.wefo.wales.gov.uk209