P.Stradiņa KUS Aroda un radiācijas medicīnas centra - Valsts Darba ...

P.Stradiņa KUS Aroda un radiācijas medicīnas centra - Valsts Darba ... P.Stradiņa KUS Aroda un radiācijas medicīnas centra - Valsts Darba ...

V SIA Paula Stradiņa Klīniskās<strong>un</strong>iversitātes slimnīcas <strong>Aroda</strong> <strong>un</strong>radiācijas medicīnas <strong>centra</strong>ārstu komisija arodslimībāsstrādā <strong>un</strong> apstiprinaslimības saistību ar aroduatbilstošiLR Ministru kabineta 2006. gada 6.novembranoteikumiem Nr.908 “Arodslimību izmeklēšanas <strong>un</strong>uzskaites kārtība”(ar grozījumiem no 19.01.2010. <strong>un</strong> 03.03.2008.)


Pirmreizēji reģistrēto arodslimībugadījumu skaita dinamikaGads Pacientu skaits Slimību skaits1998 147 2151999 212 3692000 225 4952001 325 7262002 436 8832003 563 9652004 797 18882005 784 16732006 589 11112007 776 15912008 990 20542009 1386 30282010 1155 2842


absolūtais skaits199319941995199619971998199920002001200220032004200520062007200820092010Pirmreizējo arodslimnieku skaitadinamika Latvijā 1993.-2010.g.160014001200100080060040020082185 174109 118 149 211 232 332433554786 78258977699013861155kopāvīriešisievietes0gadi


absolūtais skaits199319941995199619971998199920002001200220032004200520062007200820092010Kopējā pirmreizējo arodslimnieku <strong>un</strong>arodslimību skaita dinamika Latvijā1993.-2010. g.350030003028284225002054184720001693152015591500115010768911000760990284 311 260 346 434 786 782 776127 19482 185 174 109 118 149 211 232 332 433 554 589500013861155PirmreizējoarodslimībuskaitsPirmreizējoarodslimniekuskaitsgadi


Skaits uz 100 000 nodarbinātajiem199619971998199920002001200220032004200520062007200820092010Kopējā pirmreizējo arodslimnieku <strong>un</strong> arodslimībuskaita dinamika Latvijā1996.-2010. g. (uz 100 000 nodarbinātajiem)350300302.8303.1250200150100500184.5156.2 162.7121.983.6 95.420.4 26.3 35.1 47.5 78.5 75.111.5 11.9 15.1 23.1 25.5 35.5 45.9 56.998.954.2139.369.3182.788.0138.6123.2PirmreizējoarodslimniekuskaitsPirmreizējoarodslimībuskaitsGads


vidējais arodslimību skaits vienam cilvēkam199319941995199619971998199920002001200220032004200520062007200820092010Vidējais arodslimību skaits vienamarodslimniekam 1993.-2010. gados3.53.33.02.52.01.5 1.51.8 1.82.2 2.3 2.12.7 2.7 2.7 2.32.21.82.0 2.1 2.2 2.5KopāVīrieši1.5Sievietes1.00.50.0gadi


<strong>Valsts</strong>Saslimstība ar arodslimībāmuz 100 000 nodarbinātajiem(2005. gada PVO dati)Austrija 25.48Baltkrievija 3.15Čehija 18.42Dānija 397.06*Horvātija 3.88Iga<strong>un</strong>ija 10.58Krievija 16.10Latvija 105.74 (2010. gadā 123.2)Lietuva 59.43Luksemburga 12.40Norvēģija 74.92Polija 12.11Slovākija 10.69Somija 193.58Ukraina 18.24Ungārija 6.82Zviedrija 349.48***2001. gada PVO dati**2004. gada PVO dati


Saslimstība uz 100 000 nodarbinātajiemSaslimstība ar arodslimībām 2005. gadāEiropas valstīs(uz 100 000 nodarbinātajiem)450400350300397.1349.5250200193.615010050025.53.218.43.9 10.6 16.1105.759.412.474.912.1 10.718.26.8AustrijaBaltkrievijaČehijaDānijaHorvātijaIga<strong>un</strong>ijaKrievijaLatvijaLietuvaLuksemburgaNorvēģijaPolijaSlovākijaSomijaUkrainaUngārijaZviedrija<strong>Valsts</strong>


V SIA Paula Stradiņa Klīniskās <strong>un</strong>iversitātesslimnīcas <strong>Aroda</strong> <strong>un</strong> radiācijas medicīnas <strong>centra</strong>Ārstu konsultatīvās komisijas arodslimībāsdarbs 2008. - 2010. gados2008. 2009. 2010.Pieņemto pacientu skaits 2499 3199 #Pirmo reizi piešķirta saistība ar arodu 990 1386 1155Atkārtoti apstiprināta saistība ar arodu 1500 1767 #Saistība ar arodu atteikta (komisijas laikā) 9 56 62Saistība ar arodu atteikta (pirmskomisijas)315 527 327


Saistība ar arodu atteiktākomisijas sēdes laikāGadiAtteikumu skaits2000 452001 292002 322003 442004 312005 1272006 722007 302008 92009 562010 62


Pirmo reizi diagnosticēto arodslimībusaraksts 2010. gadāI. Infekcijas <strong>un</strong> parazitārās slimības 101. Plaušu tuberkuloze <strong>un</strong> tās sekas 52. Hronisks C vīrusu hepatīts (HVC) 5II. Audzēji 61. Elpošanas orgānu 32. Mezotelioma (pleiras) 13. Barības vada 14. Smadzeņu 1III. Psihiski <strong>un</strong> uzvedības traucējumi 5Izdegšanas sindroms, adaptācijas traucējumikā reakcija uz smagu stresu5


Pirmo reizi diagnosticēto arodslimībusaraksts 2010. gadā (turpinājums)IV.Nervu sistēmas <strong>un</strong> maņu orgānuslimības7431. Abpusējs karpālā kanāla sindroms 4912. Gijona kanāla sindroms 373. Toksiskā polineiropātija 134. Toksiskā encefalopātija 25. Hronisks konj<strong>un</strong>ktivīts, blefarokonj<strong>un</strong>ktivīts 16. Smaga progresējoša tuvredzība 17. Sensoneirāla vājdzirdība 306V. Asinsrites sistēmas slimības 491. Varikozas vēnas 432. Hemoroīdi 5


Pirmo reizi diagnosticēto arodslimībusaraksts 2010. gadā (turpinājums)VIII. Skeleta, muskuļu <strong>un</strong> saistaudu slimības 13471. Artrozes (M15-M19) 3152. Radikulopātija (M54.1) 903. Spondiloze (kakla <strong>un</strong> jostas daļas) ar reflektoru sāpjusindromu, radikulopātiju (M47)4. Entezopātijas, t.sk. epikondilīts <strong>un</strong> citi tendinīti,tendovaginīti (M77)5. Pleca locītavas bojājumi, t.sk. pleca / lāpstiņasperiartroze, rotatoru aproces sindroms, pleca tendinīti,bursīti (M75)6. Palmāra fasciāla fibromatoze (M72.0) 31608164134IX. Ievainojumi u.c. ārējās iedarbības sekas 3031. Vibrācijas slimība 3012. Gāzu, dūmu <strong>un</strong> tvaiku toksiska ietekme 13. Alergoze 1


Ja<strong>un</strong>as tendences aroda medicīnā• Attīstoties darba aizsardzības nozarei, vēsturiski“klasiskie” kaitīgie darba vides faktori (putekļi,troksnis, ķīmisko vielu izgarojumi u.c.) zaudē sav<strong>un</strong>ozīmīgumu kā arodslimību izraisītāji.• Priekšplānā izvirzās tādi kaitīgie darba videsfaktori, kurus grūtāk novērst ar mūsdienīgām darbaaizsardzības metodēm, piemēram:• fiziskās pārslodzes,• ergonomiskie faktori,• psihoemocionālā pārslodze,• ja<strong>un</strong>o, neizpētīto ķīmisko vielu iedarbība,• aroda alergēni,• u.c.


Ja<strong>un</strong>as tendences aroda medicīnā• <strong>Darba</strong> medicīnas speciālistiem visā pasaulē jārisinadaudz ja<strong>un</strong>u problēmu:• pieaugošais strādājošo vecums, kura dēļ izvirzās arvienaugstākās prasības darbam <strong>un</strong> darba videi;• ja<strong>un</strong>u materiālu risks;• mazu ķīmisko vielu devu ilgstošas iedarbības efekts;• pieaugoša strādājošo hipersensibilizācija pret ražošanasalergēniem;• psiholoģiskais stress <strong>un</strong> izdegšanas sindroms;• informācijas pārpilnība, pārāk intensīvs darbs (16 <strong>un</strong> vairākst<strong>un</strong>du diennaktī);• atkarība no datoriem <strong>un</strong> t.sk. mazkustīgs dzīves veids;• balsta <strong>un</strong> kustību aparāta slimības;• ja<strong>un</strong>iešu arodorientācija;• darbs mājās;• darbs mazajos uzņēmumos.


Ja<strong>un</strong>as tendences aroda medicīnā• Klasiskās arodslimības aiziet otrajā plānā(piem., samazinās saslimstība ar elpošanasorgānu arodslimībām).• Parādās ja<strong>un</strong>as arodslimības, kas līdz šimnebija identificētas (piem. ja<strong>un</strong>i alergēni,ja<strong>un</strong>u ķīmisko vielu izraisītā patoloģija).• Pieaug saslimstība ar balsta-kustību aparātaslimībām.• Izdegšanas sindroms!!!


Latvijai raksturīgas problēmas arodaveselībā• Daudz mazu uzņēmumu, kuros netiek veikti darbaaizsardzības pasākumi <strong>un</strong> risku identificēšana.• Atsevišķās darba vietās saglabājas vecsaprīkojums, kurš nenodrošina pietiekamu darbiniekaaizsardzības līmeni.• Daudzi darba devēji taupa līdzekļus uz darbiniekuveselības rēķina (nenosūta darbiniekus uzregulārajām obligātajām veselības pārbaudēm,nenodrošina darbiniekus ar atbilstošiem individuālāsaizsardzības līdzekļiem).


Latvijai raksturīgas problēmas arodaveselībā• Bieži darbinieki tiek pieņemti darbā bez pirmreizējāsobligātās veselības pārbaudes, tādējādinenovērtējot viņa veselības stāvokli <strong>un</strong> darbuierobežojošus stāvokļus.• Strādājošie nepietiekamas darba samaksas dēļspiesti strādāt vienlaicīgi vairākās darba vietās,tādējādi pārslogojot sevi.• Akorda alga, kuras dēļ strādājošie spiesti strādātvairāk, bez atpūtas.• Nenormēts darba laiks.• Nepietiekams laiks atpūtai.


Latvijai raksturīgas problēmas arodaveselībā• Paši strādājošie nerūpējas par savu veselību (t.sk.kaitīgi ieradumi), savlaicīgi negriežas pie ārsta,slēpj sūdzības obligātās veselības pārbaudeslaikā, nelieto darba devēja izsniegtos IAL.• Strādājošie strādā “līdz pēdējam” <strong>un</strong> tikai pēcatlaišanas no darba griežas pie ārsta.• Zems strādājošo informētības līmenis par darbaaizsardzības pasākumiem <strong>un</strong> savām tiesībām.• Arodslimnieki bieži tiek atlaisti no darba pēc tam,kad darba devējs uzzina par arodslimību savamdarbiniekam.


Kāds ir tipisks arodslimnieks Latvijā?• Cilvēks pusmūža gados;• kopējais darba stāžs ir vairāk par 15 gadiem;• strādājis Padomju Savienības laikos, kur bija raksturīgismagi darba apstākļi <strong>un</strong> daudz kaitīgo darba vides riskafaktoru;• visbiežāk slimojis jau vairākus gadus līdz brīdim, kad viņaslimību izcelsme tika saistīta ar arodu, taču visu šo laikuturpināja strādāt to pašu darbu.• Tādēļ arodslimības Latvijā visbiežāk ir hroniskas, kurugadījumi ir ielaisti.• Pacientu darba nespēja faktiski ir nenovēršama <strong>un</strong>rehabilitācija ir neefektīva.• Parasti tiek diagnosticētas vairākas arodslimības vienamcilvēkam, kas izcelsmes ziņā savā starpā nav saistītas(piem., vājdzirdība <strong>un</strong> karpālā kanāla sindroms).


Paula Stradiņa <strong>KUS</strong><strong>Aroda</strong> <strong>un</strong> radiācijas medicīnascentrsRīgā, Pilsoņu ielā 13,40. korpuss6709532367069291 (reģistratūra)arodacentrs@stradini.lvFakss 67617050KATRU DARBA DIENU10:00 – 14:00


Paldies par uzmanību!Jautājumi?

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!