2009. gada 30.aprīlis. Nr.17(101) - Jelgavas Vēstnesis

Ja jūsu pastkastītē reizi nedēļā – ceturtdienā– nenonāk laikraksts «JelgavasVēstnesis», lūdzaminformēt redakciju patālruni 63048800vai e-pastu:redakcija@info.jelgava.lv.Laikrakstuiespējamssaņemt arī redakcijāPasta ielā 47 – 214.+TVprogrammaCeturtdiena, 2009. gada 30. aprīlis Nr.17 (101) www.jelgavasvestnesis.lvBEZMAKSAS ISSN 1691-4201Ūdenspatruļa sāksezonuSavu trešo darba sezonu uzsākusi Jelgavas Pašvaldības policijas ūdenspatruļa. Tā uzmana ne tikai kuģotājus un laivotājus, betarī makšķerniekus un ikvienu citu atpūtnieku uz ūdens.Foto: Ivars Veiliņš• Ilze Knusle-JankevicaVakar ar kutera ielaišanuLielupē sākās ūdenspolicijasdarba sezona.Jelgavas Pašvaldībaspolicija pastiprināti pievērsīsuzmanību tam,vai ūdens satiksmesdalībnieki ievēro kuģošanasnoteikumus, vaiviņiem ir visi nepieciešamiedokumenti, vai viņinav lietojuši alkoholuvai citas apreibinošasvielas, kā arī kontrolēs,vai netiek pārsniegtsatļautais braukšanas ātrums.Šī ir trešā ūdenspolicijassezona.Vasarā satiksme uz ūdens irintensīva, tāpēc Pašvaldības policijaikvienu lūdz ievērot drošībasnoteikumus uz ūdens, piemēram,brīdināt citus, ja kāds neprotlabi peldēt. Tāpat neaizmirstglābšanas vestes. Policija uzsver,ka transportlīdzekļa vadītājs iratbildīgs par pasažieru drošībuun viņam jānodrošina, lai tie, kasjaunāki par 12 gadiem, pārvadāšanaslaikā būtu ietērpti atbilstošaizmēra glābšanas vestē. Policistibrīdina, ka peldlīdzekļos nevajadzētuizmantot drošības jostas,kas neļauj bērnam pārkrist pārimalai, jo, laivai apgāžoties, bērnsatradīsies zem ūdens. JelgavasPašvaldības policijas Satiksmesuzraudzības nodaļas vadītāja IngaJau rīt sāks iekārtot pils teritoriju Stādu dienāmStepane norāda, ka šobrīd Lielupēuzstādītas navigācijas zīmes, kaslaivu bāzu tuvumā ierobežo peldlīdzekļuātrumu, un atgādina, kaūdens prieku baudītājiem tik untā jābūt piesardzīgiem.Ūdens satiksmes dalībniekiemjāievēro noteikumi «Par kuģošanaslīdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos».Tāpat aizliegts bojāt, patvaļīgiuzstādīt vai noņemt navigācijaszīmes. Noteikumu pārkāpējamtiek sastādīts administartīvāpārkāpuma protokols. Par to, japeldlīdzeklim nav atbilstoša aprīkojuma,jāmaksā sods 20 – 40 lati.Visbargākais sods ir par kuģošanudzērumā – par to uzliek naudassodu no 100 līdz 300 latiem unatņem gan specializētās tiesības,• Ritma GaidamovičaJau rīt pils parka teritorijāsāks būvētskatuves, iezīmēt tirgošanāsvietas Stādudienu dalībniekiem,bet jau ap pulksten 18Jelgavā sāks ierastiespirmie 50 tirgotāji. Pārējieplānojuši mūsupilsētā būt sestdienjau pulksten 5, tačupircēji pils teritorijāiegādāties dažādusstādus, amatniekuizstrādājumus, darbarīkus,augsnes bagātinātājusun citas lietasaicināti sestdien nopulksten 9.Aģentūras «Kultūra» projektuvadītājs Ivars Pirvics stāsta,ka šobrīd vēl norit precizējošaspārrunas ar Latvijas Lauksaimniecībasuniversitātes personāluun aģentūras darbiniekiem pardažādām tehniskām lietām, tačujau rīt parkā, Pils salā un pils pagalmāsāksies rosība. «Paredzēts,ka rīt iekārtos abas skatuves, numurēsvietas, lai katrs dalībnieks,zinot savu numuru, uzreiz varsākt iekārtot savu tirgošanās vietu.Tās iedalītas iepriekš atkarībāno preces, ko tirgos, un vēlmēm.Pils pagalmā varēs nopirkt puķustādus, rozes, viengadīgos augus,Pils salā – amatnieku izstrādājumusun dārza inventāru, betparkā – dekoratīvos kokus unkrūmus, augļu kokus un ogulājus,»stāsta I.Pirvics.Savukārt rīt vakarpusē ieradīsiespirmie aptuveni 50 tirgotāji,lai laicīgi iekārtotu savas vietasun sestdienas rītā nerastosdrūzmēšanās. «Mēs piedāvājāmdalībniekiem izvēlēties – vai nuatbraukt iepriekšējā vakarā uniespēju robežās iekārtot savuvietu, vai arī tikai sestdien norīta. Aptuveni puse izvēlējusiesierasties jau piektdien ap pulksten18, pārējie – sestdienas rītāap pulksten 5, bet jau pulksten9 sāksies tirgošanās,» piebilstprojektu vadītājs.Kultūras programma Pils salāun parkā uz abām skatuvēmsāksies pulksten 11, bet oficiālāStādu dienu atklāšana paredzēta2. maijā pulksten 11.30. Tajāgan autovadītāja apliecību. Pērnvisbiežāk konstatēti gadījumi, kadnetiek lietotas glābšanas vestes,bet aizturēti arī divi peldlīdzekļuvadītāji alkohola reibumā.Pašvaldības policija lūdz iedzīvotājusinformēt Pašvaldības vaiValsts policiju par agresīvu braukšanuvai noteikumu neievērošanu,bet nelaimes gadījumā nekavējotiesizsaukt glābējus pa tālruni 112un pēc iespējas precīzāk norādītnelaimes vietas koordinātas unpiebraukšanas iespējas. Glābējinoteikti jāsagaida, norādot cietušāatrašanās vietu.Pašvaldības policijas kuterisaprīkots ar bākuguni un speciāloskaņas signālu, un virs tā ir paceltsvalsts karogs.uzrunu teiks arī Jelgavas domespriekšsēdētājs Andris Rāviņš.Stādu dienās būtisku transportakustības izmaiņu nebūs. Pasākumalaikā nav plānoti satiksmesierobežojumi, bet, lai gādātu parpircēju ērtībām, ap norises vietubūs izvietotas norādes uz autotransportastāvlaukumiem. «Šimpasākumam papildus ierīkota arīautomašīnu stāvvieta Vecajā ceļāpie Lielupes,» stāsta projektuvadītājs.Atgādinām, ka Stādu dienāssavu produkciju piedāvās aptuveni100 tirgotāju no dažādāmLatvijas vietām, pārstāvēti irvisi novadi. Pirmajā dienā jebsestdien stādus interesenti varēsiegādāties līdz pulksten 17, betsvētdien – no pulksten 9 līdz 16.Jelgavā startēs 11 partijas• Sintija ČepanoneŠīs nedēļas sākumānoslēdzās partiju sarakstureģistrēšanapašvaldību vēlēšanām.Jelgavas Vēlēšanu komisijāpieteiktas 11partijas, kas kandidēsuz Jelgavas domes deputātuvietām.Partiju sarakstu iesniegšanasākās 17. aprīlī. Kā apliecinaJelgavas Vēlēšanu komisijaspriekšsēdētāja Vizma Valaine,mūsu pilsētas pašvaldības vēlēšanāmreģistrētas 11 partijas,turklāt lielākoties sarakstusnav izdevies reģistrēt ar pirmoreizi, Vēlēšanu komisija iesniegtajosdokumentos atklājanepilnības.Kā pirmie, novēršot sīkas neprecizitātes,sarakstus iesniedzaZaļo un Zemnieku savienība unpartija «Jaunais laiks», pēc tamsarakstu reģistrēja LSDSP, «Sabiedrībacitai politikai», kā arī«Tēvzemei un brīvībai/LNNK»un «Visu Latvijai!» apvienotaissaraksts. Kandidātu sarakstssaņemts arī no «Pilsoniskās savienības»,LPP/LC, «Par dzimteni!»,Tautas partijas, kā arī «PCTVL– Par cilvēka tiesībām vienotāLatvijā» un «Saskaņas centra».Jāpiebilst, ka Centrālajai• Kristīne LangenfeldeStādu dienuapmeklētājiemtiek organizētastāvvietaVecajā ceļāpie Lielupesvēlēšanu komisijai (CVK) tikaiesniegtas divas sūdzības pariespējamiem pārkāpumiemdokumentu pieņemšanā pašvaldībuvēlēšanām Jelgavā. Vienusūdzību CVK apmierināja unuzdeva Jelgavas Vēlēšanu komisijaireģistrēt partijas «Pardzimteni!» deputātu kandidātusarakstu Jelgavas domes vēlēšanāmkā pirmo. Jāpiebilst, kašī saraksta reģistrācija iepriekštika atteikta, jo nebija norādīts,kādu specialitāti vai programmuapguvis viens deputāta kandidāts.V.Valaine norāda, ka CVKlēmums ņemts vērā un JelgavasVēlēšanu komisija šīs partijaskandidātu sarakstu reģistrējusikā pirmo. Savukārt cita partija– «Sabiedrība citai politikai»– iesniegumā pieprasījusi, laiCVK izvērtē Jelgavas Vēlēšanukomisijas darbības likumību, kāarī maina sarakstu secību atbilstošisākotnējai rindas kārtībai.Šī sūdzība tika noraidīta.Kā norāda Jelgavas Vēlēšanukomisijas priekšsēdētāja, pašlaiksaraksti iesniegti atkārtotaiizskatīšanai citās institūcijās.«Ja atklāsies kādi pārkāpumi,piemēram, kandidātu sodāmība,saraksts var tikt koriģēts. Untikai pēc tam būs precīzi zināmskatras partijas, kas kandidēspašvaldības vēlēšanās, kandidātusaraksts,» tā. V.Valaine.Jaunieši saka jā! vēlēšanām«Vai piedalīties vēlēšanās? Tāda jautājuma man vispārnav! Tas taču skaidrs, ka vēlēšanās ir jāpiedalās. Vēl jovairāk, ja man tāda iespēja ir pirmo reizi mūžā,» sakaJelgavas 6. vidusskolas skolniece Olga Tatarčuka, kurušonedēļ līdz ar citu pilsētas 12. klašu audzēkņiem uzrunājaCentrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājsArnis Cimdars un «Latvijas faktu» direktors AigarsFreimanis, skaidrojot, kā notiek vēlēšanu process.«Šī informācija ir patiesi noderīga – es neapšaubāmi uzzināju daudzjauna. Kaut vai to, ka pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanu zīmesatšķirsies pēc krāsas un tās nekādā gadījumā nedrīkst sajaukt, pretējāgadījumā zīmes nebūs derīgas. Tāpat arī bija interesanti uzzināt,kā notiek socioloģiskās aptaujas un kā vērtēt to rezultātus,» sakavidusskolnieces O.Tatarčuka un Alise Kuzmina.(Turpinājums 3.lpp.)

2 intervijaCeturtdiena, 2009. gada 30. aprīlis«Ļoti apsvēru, vai kandidēt vēlreiz»• Sintija Čepanone6. maijā notiks LatvijasLauksaimniecības universitātes(LLU) rektoravēlēšanas. Kaut arīsākotnēji tika izvirzītidivi pretendenti – pašreizējaisrektors profesorsJuris Skujāns unprofesore Irina Arhipova–, vēlēšanās kandidēstikai viens – J.Skujāns.Par spīti ne visai optimistiskajāmaugstskolasnākotnes prognozēm,viņš ir apņēmības pilnsarī turpmākos piecusgadus vadīt LLU.«Es ļoti nopietni apsvēru, vaiotrreiz kandidēt rektora vēlēšanās,jo šis darbs prasa ļoti lielu spriedzi,vēl jo vairāk situācijā, kādāLLU atrodas pašlaik. Apzinos, kacilvēku, kurš vadīs augstskolu,neslavēs, jo būs jāpieņem ne viensvien pašreizējiem darbiniekiemsāpīgs lēmums. Taču atkāpties,šķiet, būtu vieglākais ceļš,» teicJ.Skujāns. Viņu «Jelgavas Vēstnesis»uz sarunu aicināja īsi pirmsgaidāmajām rektora vēlēšanām.LLU jūs esat vadījis iepriekšējospiecus gadus. Ko izdeviespanākt šajā laikā un pie kā vēldarbs jāturpina?Iepriekšējie pieci gadi, manuprāt,bija augstskolas uzplaukumaposms, jo gan ekonomiskā situācija,gan arī iespējas bija labvēlīgas attīstībai.Piemēram, mēs veiksmīgiapguvām Eiropas struktūrfondulīdzekļus, ar patiesi vērtīgupētniecisko aparatūru uzlabojotmateriāltehnisko bāzi. Kā būtisksieguvums noteikti jāmin arī tas,ka šajos gados no apmēram 400līdz 1000 latiem audzis profesoruatalgojums un līdz ar to aizvienvairāk un vairāk studentu izvēlasstudēt doktorantūrā.Būtiski attīstījusies mācību unpētījumu saimniecība «Vecauce»,pašlaik tur uzbūvēta moderna ferma,sākta ražot biogāze, elektrība.Un šos labi iesāktos darbus arīturpmāk nedrīkst atstāt novārtā.Proti, pat vismodernākā aparatūrastrauji noveco, tādēļir jārada iespējasto atjaunināt,jāatbalsta arī «Vecauces»saimniecība,kur notieknākotnei svarīgipētījumi, piemēram,kvalitatīvaskukurūzas sagatavošanabiogāzesražošanai.Jāatzīst, jaLLU būtu Izglītības un zinātnesministrijas pakļautībā, nevis Zemkopības,šo ieceri nemaz nevarēturealizēt. Mēs tiešām izjūtam vistiešākonozares ieinteresētību labuspeciālistu nodrošināšanā.Ja vērtējam kopumā, tad arīpagājušais gads bija lielisks – esamapguvuši apjomīgus Eiropas struktūrfondulīdzekļus un sasniegušiParēķiniet – laiapgūtu miljonavērtu projektu,78 000 jāmaksāpašiem, tādulīdzekļu mumsnav.«Bezcerībā nevajadzētu iegrimt.Šis, protams, ir laiks, kad visiemsāp, bet mēs tiksim galā un pēcgadiem diviem trim atkal piedzīvosimattīstību,» pārliecinātsvienīgais Latvijas Lauksaimniecībasuniversitātes rektora kandidātspašreizējais rektors JurisSkujāns. Foto: Ivars Veiliņšmaksimumu. Par to liecina kautvai tas, ka līdztekus valsts piešķirtajamfinansējumam vismazpusi no tā apjoma vēl piepelnījāmklāt paši.Diemžēl nesakārtotās likumdošanasdēļ mums vēl aizvien navizdevies atrisināt visus ar īpašumusaistītos jautājumus.Taču, jāatzīst, pašreizējieapstākļi nav tie labvēlīgākieLLU attīstībai. Turklāt pašlaikaugstskolai draud būtisksvalsts budžeta līdzekļu samazinājums.Situācija patiesi nav tā labvēlīgākā,taču es pieļauju, ka izdzīvošanasrežīmā mums būs jādzīvoturpmākie divi trīs gadi, tad atkalvarēsim runāt par attīstību.Diemžēl pašreizējā situācija, kad,pēc sliktākajām prognozēm, LLUbudžets būs jāsamazina 40 procentuapmērā, liek koriģēt arī nākotnesplānus. Izveidojies absurds – novienas puses, kultivē uzskatu, katikai augstākāsizglītības potenciālsLatviju unarī pasauli varizvest no ekonomiskāskrīzes,no otras puses,tiek darīts viss,lai «nogrieztu» līdzekļusizglītībaiun zinātnei. Irjāsaprot, ka augstākāizglītība arīir pakalpojums, par ko sacenšasgan mūsu, gan ārzemju augstskolas,līdzīgi kā tūrisma nozarē. Atšķirībavien tā, ka ceļotājs ārzemēspavada nedēļu vai divas, bet mūsujaunieši aizceļos pavisam.Tieši tādēļ lielākās bažas manir par to, ka mūsu valsti varētupamest patiesi perspektīvākieprofesori, zinātnieki, jo viņusvistiešākajā mērā skars līdzekļusamazinājums. Šī gada plānotaisbudžets jau tika samazināts par25 procentiem. Aprīlī darbiniekibija bezalgas atvaļinājumā, turklātatalgojums no maija tiek samazinātspar 20 procentiem. Tačutagad budžetu draud samazinātvēl par 40, un diemžēl izdevumusamazinājums iespējams vien uzdarbinieku atlīdzības un amatavietu rēķina. Visvairāk satraucjauno mācībspēku atalgojums unnākotnes perspektīvas.Apdraudēta būs arī Eiropasstruktūrfondu līdzekļu apguve,jo noteikumi paredz, ka 7,82 procentusno līdzfinansējuma jāsedzprojekta iesniedzējam, tātad – LLU.Tādējādi, lai apgūtu, piemēram,miljona vērtu zinātniskās un studijubāzes uzlabošanas projektu, vairāknekā 78 000 jāmaksā pašiem,bet tādu līdzekļu mums nav.Jau izskanējis, ka LLU nāksieslikvidēt 484 amata vietas.Vai pašlaik ir redzējums parto, kā tiks īstenota šī štatusamazināšana?Budžeta grozījumi vēl nav pieņemti,tādējādi visi dzīvo ļoti lielāsaspringumā. Darbinieki izprotsituāciju valstī, taču nupat skaudriapjauš, ka tas tieši skars arī viņus,ka, iespējams, viņiem vairs nebūsalgas tādā apmērā, kā bija paraduširēķināties, un, jā, pat darba.Taču mūsu uzstādījums ir mācībuprocesu nodrošināt visās studijuprogrammās, nezaudējot nevienuno tām, jo, nav noslēpums, virknestudiju programmu mums ir tādas,ko iespējams apgūt vienīgi LLU.Tajā pašā laikā mēs saprotam, kaLLU kā reģionālajai universitāteijānodrošina plašs spektrs speciālistudažādās tautsaimniecības jomās.Tātad prioritāte būs kvalitatīvastudiju procesa nodrošināšana,līdz ar to lielākas reformas skarscitas struktūrvienības, piemēram,saimniecisko dienestu. Diemžēlnāksies samierināties ar to, ka apkārtnevarbūt būs mazāk sakoptanekā agrāk, ka sāktie dienestuviesnīcu labiekārtošanas darbi uzpāris gadiem apstāsies.Mācībspēku atalgojums neapšaubāmisaruks, slodze – augs.Taču mums jāgādā par to, laiperspektīvākie mācībspēki paliktumūsu augstskolā. Man tiešām irbažas par to, vai īsinot nenoīsināmpar daudz, kā rezultātā varam pazaudētcilvēkus – ne tikai vērtīgusmācībspēkus, bet arī studentus,kas vēlas studēt doktorantūrā unpar savu dzīves ceļu izvēlēties profesūru.Pazaudēt var viegli, bet pēctam atgūt – krietni grūtāk.Neapšaubāmi, ka saistībā ar darbiniekuatlaišanu priekšā ir smagsposms, jo lielākā daļa vasarā dodasatvaļinājumā, tādējādi, visticamāk,par to, ka zaudē darbu, viņiem tikspaziņots, uzsākot jauno mācībugadu. Un mums vēl ir jāieplānokompensācijas, ko darbiniekiemizmaksāt šajā gadījumā.Runājot par augstskolasspecifiku – cik lielā mērā piedāvātāsstudiju programmasattaisno Lauksaimniecībasuniversitātes nosaukumu, jonu līdztekus lauksaimniecībai,veterinārmedicīnai un citāmiespējams apgūt arī tādas, kastiešā veidā ar lauksaimniecībunesaistās.Protams, LLU sagatavo speciālistusne tikai lauku videivien, taču tieši tādēļ ikvienamjāiziet mācību prakse «Vecaucē»,lai jaunajam studentam būtupriekšstats par ražošanu. Turklātarī lauku reģionos nepieciešamine tikai lauksaimniecības, betarī citu nozaru speciālisti, kurussagatavojam mūsu augstskolā. Kāpiemēru var minēt Informācijastehnoloģiju fakultāti. Slaukšanasroboti, biogāzes ražošana,programmētie darbgaldi metālapstrādē– tam visam pamatā ir modernāsinformācijas tehnoloģijas,kuras var apgūt pie mums.Pēdējā laikā aizvien vairāktiek diskutēts par to, vai universitāteiekļaujas pilsētasdzīvē vai tomēr tā ir tāda kāsava veida pilsēta pilsētā.Kāda, jūsuprāt, LLU ir nozīmepilsētas ikdienas kontekstā?Ja universitāti «izceltu» no Jelgavas,tad, šķiet, šāds jautājumsbūtu lieks, jo visi uzreiz saprastuLLU nozīmi. Līdztekus speciālistiem,kurus sagatavojam pilsētasun rajona uzņēmumiem, nevarnepamanīt mūsu augstskolasaktivitātes, piemēram, Studentudienas, Mehu dienas. Tajās, kautvarbūt arī ne tieši, iesaistīta visapilsēta! Pēdējā laikā universitātesun pilsētas ikdiena aizvien vairāksaplūst. Priecē, ka mums ir kopīgimērķi un mēs vairs nedarbojamieskatrs par sevi, bet gan vienoti. Runājotpar pili – Imants Lancmanissavulaik norādīja: sazin kas ar pilibūtu noticis, ja tajā nemājotu LLU.Pils ir Jelgavas simbols, mūsu pilsētassirds, un ir patiess prieks, kamums izdevies pamazām to savestkārtībā.Gribētos Jelgavā ieviest ārvalstustudentu pilsētu praksi – proti,daudzviet, iebraucot pilsētā, kurāir augstskola, ir norāde, ka tā iruniversitātes pilsēta. Un tad jauikvienam top skaidrs, ka šī ir Studentupilsēta, ka šeit netrūkst gaišuun gudru cilvēku, kas nemitīgivēlas sevi attīstīt, ka arī ikdiena šeitbūtiski atšķiras no citām pilsētām– tā ir kustīgāka, aktīvāka... UnJelgava ir Studentu pilsēta.Pilsētnieks vērtēCik bieži jūspārvietojatiesar velosipēdu?Krista,studente:– Savā pusē –Ventspilī – paretam kopāar draudzeniizbraucamkādu loku.Vismaz reizimēnesī, ja sanāk. Bet Jelgavā esneesmu braukusi, jo pašai savavelosipēda nav, arī mājās toaizņemos no draudzenes. Labprātākpārvietojos ar auto.Kintija, Valstsģ i m n ā z i j a sskolniece:– Bieži jaunesanāk, joman nav pašaisava velosipēda,taču,ja ļoti vēlos,aizņemos to no kaimiņiem vaidraugiem un izbraucu kādu līkumu.Taču zinu, ka arī klasesbiedripar transportlīdzekli velosipēduizvēlas nelabprāt, labāk ar autobusuvai kājām.Līga Balode,audzina meitiņu:– A t z ī š o s ,es joprojāmnemāku todarīt, jo manbērnībā neviensneiemācīja.Tagad esmu apņēmusieskopā ar mazo meitiņu iemācīties,lai vēlāk varam kopīgi todiezgan regulāri darīt. Dzīvojamprivātmāju rajonā, domāju,ka tur mierīgāk, tāpēc varēsimiemācīties, bet man šķiet, kaarī pilsētā vajadzētu vietu, kurmācīties braukt.Uldis, students:– Vasarā vismaztrīs reizesnedēļābraucu ar velosipēdu.Tagadpat savuriteni esmuatvedis uz Jelgavu, lai to varētudarīt. Man patīk šī lieta, dažkārttikai traucē gājēji, kuri labprātstaigā pa sarkano celiņu, kasdomāts riteņbraucējiem.EdijsPietkuns,jelgavnieks:– Pa retam jauizbraucu, tačutas nav kļuvispar dzīvesveidu,jo ir grūtiv e l o s i p ē d uuzglabāt dzīvoklī – nav īsti vietas.Bet par riteņa novietošanu pilsētāgan nevar sūdzēties – vietas ir,tikai pašam jāgādā par drošību.Bet šim mērķim veikalos dažāduslēdžu un atslēgu netrūkst.«Jelgavas Vēstnesis»Metiens – 28000 eks.Iznāk ceturtdienāsReģistrācijas apliecībasnr. 000703171Nedēļas jautājumsAr ko jums asociējas Eiropas Parlaments?Ar iespēju aizstāvēt Latvijas intereses Eiropā 5Ar kaut ko abstraktu un tālu 9Ar Briseles birokrātiju16Ar papildu darba vietām latviešiem 8Ar spēcīgu lēmējorganizāciju 3Šonedēļ portālā www.jelgavasvestnesis.lv jautājam:Ko Jelgava ieguvusi vai zaudējusi,piecus gadus esotEiropas Savienībā?Savu viedokli paud –Izdevējs: «Zemgales INFO»Adrese: Pasta iela 47 – 214,Jelgava, LV – 3001Galvenā redaktore:Kristīne LangenfeldeRedakcija: tālr. 63048801,e-pasts: redakcija@info.jelgava.lvwww.jelgavasvestnesis.lv«Zemgales INFO» birojstālr./fakss: 63048800,e-pasts: birojs@info.jelgava.lvIespiests: SIA «Rene pluss»© Pārpublicēšanas gadījumā atsauceuz «Jelgavas Vēstnesi» obligāta.Par sludinājumu un paziņojumu saturuatbild to iesniedzējs.

Ceturtdiena, 2009. gada 30. aprīlisZIŅAS 3Jaunieši saka jā! vēlēšanām(No 1.lpp.)«Latvijas faktu» direktorsA.Freimanis pēc tikšanās ar Jelgavas12. klašu skolēniem, kuriem6. jūnijā būs iespēja pirmo reizipiedalīties vēlēšanās, atzīst, ka ganjauniešu jautājumi par vēlēšanunorisi, gan minēto aktuālo jautājumuloks pilsētā ir pārsteidzošilīdzīgs citu vecumu grupu viedoklim.«Izrādās, tas ir mīts,ka jauniešiem ir kaut kāds savsproblēmu loks – viņus interesē taspats, kas jebkuru pilsētas iedzīvotāju,»tā A.Freimanis, piebilstot,ka viņu jautājumi arī bijuši praktiski.«Ielu remonti, jaunas darbavietas pilsētā un sociālie jautājumi– to akcentē jaunieši. To pašu kāaktuālāko min arī citi jelgavniekimūsu veiktajā aptaujā.»A.Freimanis uzsver, ka jauniešiemarī ir pietiekami labaszināšanas par partijām, kas darbojasJelgavā. «Viņiem ir zināmspriekšstats, un mūsu pētījumarezultāti, kas apliecina, ka Jelgavāšobrīd populārākā partija irZaļo un zemnieku savienība, kamseko «Jaunais laiks» un PCTVL,viņiem nebija nekas jauns. Tastikai apliecina, ka jaunieši sekolīdzi informācijai, izglītojas arīpolitiski,» spriež A.Freimanis.Jautāts, kā izdarīt savu izvēlipirms vēlēšanām, A.Freimanisnorāda, ka te varētu klāstīt teorētiskosmodeļus, kas tāpat nekadnestrādā. «Es jau varētu teikt– studējiet partiju programmas,izdariet secinājumus un tad pieņemietlēmumu, bet kurš manī klausīsies?!Tāpēc es saku: galvenaisir uzticēties savam kandidātam,vērtēt profesionalitātes kritērijus,kā arī nebaidīties no savām interesēm– ja cilvēkam ir svarīgi, lai ielax tiktu rekonstruēta, un kāds to irgatavs izdarīt, tad balsojiet.»Taču skolēni gribēja zināt, kātapt skaidram, vai priekšvēlēšanulaikā solītais tiks arī pildīts.«Protams, katram solījumamšajā laikā ticēt būtu vairāk nekāneapdomīgi – te ir viens universālslīdzeklis: vai kandidātam irpieredze politikā, ko viņš jau irīstenojis. Ja cilvēks ir iesācējsun viņam nav pieredzes, solīt irviegli,» spriež A.Freimanis.Savukārt A.Cimdars jauniešiemuzsvēra, cik svarīgi ir izdarītsavu izvēli. «Nepiedalotiesvēlēšanās, jums nav nekāduiespēju pēc tam kunkstēt – ja jūspaši neizvēlējāties, jūsu vietā toizdarīja cits. Vai jums patīk, kajūsu vietā lēmumu pieņem citi?»retoriski jautā A.Cimdars.CVK priekšsēdētāja sniegtāinformācija jauniešiem bijavairāk praktiska – detalizētiŠķirojot atkritumus,saņem pirmo laimestu mūžā«Es nekad mūžā neko neesmulaimējis! Arī šī atkritumušķirošana nav tālab,ka vēlētos kaut ko vinnēt,– tā jau mūsu mājās irierasta lieta. Viss sašķirotaisregulāri nonāk PaulaLejiņa šķirošanas laukumā.Šoreiz aizvedu ledusskapi,vecās spuldzes un vēl dažasmantas, bet degošās lietas– ugunskurā. Man tačutuvojas vārdadiena, vissjāsakārto, lai būtu smuki,tikai mana lielākā problēmair tie garāmgājēji, kasregulāri aiz sevis kaut koatstāj grāvmalā. Sieva vienmērmudina piedalīties loterijās, taču mēs nekad neko nevinnējam, šī ir pirmā laimīgāloze, tāpēc par to dubults prieks,» teic šīs nedēļas laimīgais elektropreču nodevējsVilnis Krieviņš, kurš saņēma 30 latu dāvanu karti no veikala «Rimi». Šonedēļ noslēdzasakcija «Šķirosim pa tīro Jelgavā!» un noskaidroti pēdējie laimīgie atkritumu šķirotāji,kuri saņem 30 latu dāvanu kartes. Laimīgā PET pudele šoreiz pieder skolniekam KristamPēterim Endzelim, kurš mājās ļoti rūpīgi piestrādājis pie tā, lai viņa pudelēs būtuarī kontaktinformācija, bet to aiznešanu uz šķirošanas laukumu uzticējis vecmāmiņai.Savukārt par sašķiroto stiklu dāvanu karti saņem Modrīte Pelše, kura to bija nodevusiSalnas ielas atkritumu savākšanas laukumā.Foto: Ivars Veiliņš• Sintija ČepanoneVara plāksnē iegravētsvēstījums par IV Vispārējolatviešu Dziesmuun mūzikas svētku gājienu,kurš sācies Uzvarasparkā, – tieši tasnoslēdz tēlnieka ĢirtaBurvja veidotā piemiņasakmens «Dziesmuvainags» kompozīciju.«Atjaunojot Uzvaras parku2008. gadā, uzstādīta piemiņaszīme «Dziesmu vainags» vietā,kur 1895. gada 15. jūnijā sākāsIV Vispārējo latviešu Dziesmu unmūzikas svētku gājiens. TēlnieksĢirts Burvis.» Šāds vētījums,kopā ar miniatūru piemiņas akmensatainojumu iegravēts varaplāksnē, šonedēļ uzstādīts Uzvarasparkā iepretim «Dziesmu«Latvijas faktu» direktors Aigars Freimanis, uzrunājot pilsētas 12. klašu audzēkņus, atzina,ka socioloģiskās aptaujas ir tikai viens no faktoriem, kas palīdz izdarīt izvēli, pirms doties piebalsošanas urnām.stāstot, kas un kā ir jādarabalsošanas laikā. Taču sarunasnoslēgumā viņš aicinājajauniešus, kas 6. jūnijā dosiespie vēlēšanu urnām, apdomāt,vai viņi nevēlas pieņemt nākamolēmumu un iesaistītiesvēlēšanu komisijas darbā. Artēlainiem epitetiem viņš jauniešiemuzbūra ainu, kā noritētudarbs vēlēšanu dienā un kā viņieksperimenta kārtā to varētuizmēģināt jau mājās, tā saprotot,vai viņiem šis darbs vispārir pa spēkam. Vidusskolēni ganpēc šīs izsmeļošās informācijasFoto: Ivars Veiliņšatzina, ka diezin vai būtu gatavitik smagam darbam – no pulksten7 rītā līdz 22 vakarā sēdētiecirknī, nemitīgi aizpildot vēlētājusarakstu ailes, un pēc tamvēl visu nakti pavadīt, skaitotvēlēšanu zīmes. Kur nu vēl, jatas jādara brīvprātīgi.Pārlielupē labos Aviācijas ielu• Anna AfanasjevaUzņēmums «Union Asphalttechnik»,kas rekonstruē Brīvībasbulvāri, sakārtos segumu arīto ielu posmos, kas darbu gaitāizmantoti kā apbraucamie ceļi.Tādējādi salabos Aviācijas ielu noLoka maģistrāles līdz Helmaņaielai. Savukārt šīs ielas posmu noGarozas līdz Helmaņa ielai sakārtoskā apbraucamo ceļu pirmsZemgales Olimpiskajam centrampiegulošo ielu rekonstrukcijas.Aģentūras «Pilsētsaimniecība»direktora vietniece Zaiga Savastjukaskaidro, ka šopavasar labos ieluposmus, ko Brīvības bulvāra rekonstrukcijaslaikā izmantoja apbraukšanai,kā arī būvmateriālupievešanai. Pie tiem pieder Aviācijasiela posmā no Loka maģistrāleslīdz Helmaņa ielai, Helmaņa ielano Aviācijas ielas līdz Brīvībasbulvārim, kā arī Priežu iela. «Būvuzņēmējapienākums ir sakārtotminētos ielu posmus. Pašlaik arSIA «Union Asphalttechnik» notieksarunas un saskaņojumi parielu seguma sakārtošanas veidu,»stāsta Z.Savastjuka, piebilstot, karemontdarbus veiks maijā. Pašlaikkonkrēti datumi vēl nav zināmi.Informācija par to būs pieejamaaģentūras «Pilsētsaimniecība»mājas lapā internetā (www.pilsetsaimnieciba.lv).Aviācijas ielas posmu no Garozaslīdz Lāčplēša ielai savukārtsakārtos kā apbraucamoun būvmateriālu piegādes ceļupirms sešu ielu posmu rekonstrukcijasap Zemgales Olimpiskocentru un 4. vidusskolu. Tas būsjāveic ceļu būves uzņēmumam,kas uzvarēs konkursā. Šonedēļpašvaldības Iepirkumu komisijaatvērusi konkursam iesniegtās aploksnes.Darbu gaitā rekonstruēsKronvalda ielu posmā no Lāčplēšalīdz Imantas ielai; Strazdu ieluno Kronvalda līdz Akmeņu ielai;Imantas ielu; Akmeņu ielu no Brīvībasbulvāra līdz Imantas ielai,kā arī Lāčplēša ielu no Kronvaldaielas līdz Brīvības bulvārim. Pašlaikturpinās deviņu konkursamiesniegto piedāvājumu izvērtēšana.Ja rezultātus neapstrīdēs, ieluatjaunošanu uzsāks jūnijā.Noslēdz «Dziesmu vainaga» kompozīcijuvainagam», tādējādi noslēdzot tākompozīciju. «Tas bija solījumspiemiņas zīmes iniciatoriem JelgavasLatviešu biedrībai, un nu toesam izpildījuši,» teic pašvaldībasaģentūras «Pilsētsaimniecība»direktors Andrejs Baļčūns, piebilstot,ka informatīvā plāksnegan jelgavniekiem, gan pilsētasviesiem nu sniedz papildu informācijupar pirms vairāk nekāgada izveidoto memoriālu.Plāksnes izgatavošanu unuzstādīšanu veica SIA «Metālmeistars»,un, kā atzīst tās autorsmākslinieks Juris Dušelis,rezultāts patiesi gandarī. «Sākotnējiizstrādāju divus variantus– viens paredzēja piemiņaszīmi veidot no misiņa, otrs – novara. Taču, ieraugot vietu, kurto paredzēts uzstādīt, nešaubīgisapratu, ka akmens pamatneipēc toņa piemērotākā ir varaplāksne,» stāsta J.Dušelis. Viņšatzīst, ka šis materiāls arī kalposkrietni ilgāku laiku. «Misiņaizkārtne prasītu pamatīgākukopšanu, savukārt šai laika zobsneskādē – vien laiku pa laikamjāuzrīvē, lai plāksne atgūtu spīdumu,»tā mākslinieks, uzteicotarī veiksmīgo piemiņas zīmes un«Dziesmu vainaga» kompozicionālorisinājumu.Gandarījumu par pašvaldībasieguldījumu piemiņas plāksnestapšanā neslēpj arī JelgavasLatviešu biedrības priekšsēdētājsPaulis Rēvelis. «Prieks jau bijapar piemiņas akmens uzstādīšanu,taču tagad – divkārt lielsprieks, jo plāksnē iekļauta zināmainformācija, kas ikvienam vēstapar mūsu tautai nozīmīgo notikumu,»tā P.Rēvelis, pašvaldībaisakot paldies par dotā solījumapildīšanu.Otrdien mākslinieks Juris Dušelis Uzvaras parkā pie sēdvietu akmenspamatnes piestiprināja piemiņas plāksni, kuras gravējums kompozicionālisasaucas ar iepretim esošo tēlnieka Ģirta Burvja veidoto«Dziesmu vainagu» un vēsta par IV Vispārējo latviešu Dziesmu unmūzikas svētku gājienu, kas sācies šeit. Foto: Ivars VeiliņšĪsi• Zemgales Veselības centrāno vakardienas, 29. aprīļa, irjauns bezmaksas pakalpojums.Sadarbībā ar Latvijas Bērnudzirdes centru tur pieejamsvalsts apmaksāts pakalpojumspacientiem ar dzirdes traucējumiem.Līdz šim tas bija iespējamstikai Rīgā. No 29. aprīļa Latvijas Bērnudzirdes centra ārsti pacientus pieņemarī Jelgavā. Šis pakalpojums ir bezmaksas un pieejams ikvienam Zemgalesiedzīvotājam – gan bērniem, ganpieaugušajiem. Pacientus pārbaudamedicīnas zinātņu doktore SandraKušķe, dzirdes akustiķe Evita Dūdareun audilogopēdes Elīna Tazāne un VitaGaile. Ārsti pacientus pieņem katramēneša pēdējā trešdienā no pulksten13 līdz 17 Zemgales Veselības centrā,133. kabinetā (1. stāvā). Pakalpojumi– dzirdes pārbaude, toņa audiometrija,dzirdes protezēšana – individuāladzirdes ieliktņu izgatavošana (cietā unmīkstā), dzirdes aparāta izgatavošanaatbilstoši dzirdes traucējumiem, noregulēšana(programmēšana) un pielāgošana.Bērniem dzirdes pārbaudeun pārējie pakalpojumi ir bez maksas,nav jāmaksā arī valsts nodeva, betpieaugušajiem dzirdes pārbaude unpārējie pakalpojumi ir bez maksas, betjāmaksā valsts nodeva pieci lati.• Šodien, 30. aprīlī, pulksten13 Jelgavas reģionālajā Pieaugušoizglītības centrā notiksJelgavas pedagogu radošodarbu svētki, kad tiks sveikti Jelgavaspilsētas pedagogu radošodarbu konkursa un bibliotēku skates«Bibliotēka – skolas informācijas vide»laureāti, publicēto mācību līdzekļu ungrāmatu autori, kā arī maģistra grāduieguvušie pedagogi. Šajā mācību gadā93 autori izstrādājuši 62 radošos darbus.Apbalvošanai Jelgavas pilsētaspedagogu radošo darbu konkursā tikaiesniegti 25 darbi no Jelgavas pilsētasvispārizglītojošajām skolām.• Jau 39. reizi Ģederta EliasaJelgavas Vēstures un mākslasmuzejā apskatāma mūsu pilsētasmākslinieku tradicionālā izstāde«Pavasaris 2009». Kā atzīst JelgavasMākslinieku organizācijas vadītājs MārisBrancis, šogad tā ir īpaši krāšņa undaudzveidīga – ar 34 dažādu paaudžuautoru vairāk nekā 120 darbiem. Starptiem arī tādi autori, kuri šajā izstādēsavus darbus eksponējuši pirmo reizi.Pirmo reizi izstādē piedalās divi mākslinieki– dizainere un galerijas «Suņa taka»saimniece Ilona Drīliņa un akvarelisteAelita Folkmane-Burgere. Līdztekus jauierastajiem mākslas veidiem – glezniecībai,keramikai, stikla mākslai untēlniecībai – skatītājiem šoreiz pēc ilgākalaika ir iespēja novērtēt arī Ginta Strēļarotaslietas un Gunta Svikuļa instalācijas.Izstāde apskatāma līdz 24. maijam.• Nākamotrdien, 5. maijā,galvaspilsētā notiks LatvijasStudentu apvienības rīkotsStudentu vienotības gājiens,kurā piedalīsies arī LLU studenti,paužot savu neapmierinātību par finansējumasamazināšanu augstākajaiizglītībai. Studentu pulcēšanās sāksiespulksten 10 Doma laukumā, bet gājiens– pulksten 11 pa maršrutu Domalaukums – Esplanāde.• Ņemot vērā ekonomiskolejupslīdi Latvijā, kā rezultātāgada laikā neapdrošinātotransportlīdzekļu izraisīto negadījumuīpatsvars ir audzisgandrīz divas reizes, plānotsar administratīvo sodu palielināšanuun biežām pārbaudēmuz ceļiem daudz aktīvāk cīnītiespret transportlīdzekļu vadītājiem,kas piedalās ceļu satiksmēbez OCTA. Viens no plānotajiempasākumiem ir administratīvo sodupalielināšana no līdzšinējiem 30 – 50latiem līdz 60 – 80 latiem. Saskaņā arValsts policijas jaunākajiem datiemšogad ceļu policija par braukšanu bezOCTA administratīvi sodījusi 4721 autovadītāju,kas ir par 594 vairāk nekātādā pašā periodā pērnRitma Gaidamoviča

4 ziņasCeturtdiena, 2009. gada 30. aprīlisĪsi• Pārtrauks elektroenerģijas piegādi Lielāsielas un Dambja ielas krustojumā. Otrdien,5. maijā, no pulksten 12 līdz 17 plānotoremontdarbu elektroapgādestīklā dēļ būs pārtraukta elektroenerģijaspiegāde Lielās un Dambja ielaskrustojumā, līdz ar to šajā krustojumāminētajā laika posmā nedarbosies luksofors.Aģentūra «Pilsētsaimniecība» autovadītājiemlūdz ievērot izvietotās ceļa zīmesun jau laikus atvainojas par sagādātajāmneērtībām.• Turpinot atsevišķu ielu un ieluposmu remontdarbus, pašlaik noritSvētes ielas seguma sakārtošana– daļā ielas braukšana jau kļuvusipatīkamāka, tuvākajā laikā Svētesiela jaunu asfalta virskārtu iegūslīdz pat Pasta ielai. Šī ir tikai viena noielām, kas šopavasar kļūst pievilcīgāka autobraucējiem– pašvaldība asfalta virskārtumaina virknē pilsētas ielu un to posmu.Kopumā Svētes ielas segumu paredzētssakārtot no Pulkveža O.Kalpaka līdz patPasta ielai. Darbi sākti pagājušajā nedēļā,kā pirmo atjaunojot Svētes ielas posmuno Pulkveža O.Kalpaka līdz Pētera ielai,šonedēļ virskārta nomainīta arī posmā noPētera līdz Mātera ielai, bet šobrīd darbinorit posmā no Mātera līdz Pasta ielai.Darbus veic SIA «Kulk» sadarbībā ar CBS«Igate».• Šodien, 30. aprīlī, pulksten 13Ādolfa Alunāna parkā, piedalotiesMeža dienās un «Tele2» akcijā, domespriekšsēdētāja vietnieks AigarsRublis, Jelgavas Pašvaldības policijaspriekšnieks Viktors Vanags unciti akcijā iesaistītie iestādīs četrusdižkokus – divus Himalaju bērzus undivus sarkanos ozolus. Kopumā šogadLatvijas lielākajās pilsētās – Rīgā, Liepājā,Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī – tiksiestādīti vairāk nekā 8000 koku.• No šīs nedēļas Valsts meža dienests(VMD) visā valsts teritorijā noteicismeža ugunsnedrošo periodu. VMDinformē, ka līdz ar ugunsnedrošā laika posmaizsludināšanu tiek uzsāktas dežūras ugunsnovērošanastorņos, lai savlaicīgi būtu iespējamskonstatēt dūmus un noteikt vietu, kur izcēliesmeža ugunsgrēks. Tāpēc ir svarīgi, lai bezsaskaņošanas ar administratīvajā teritorijāesošo VMD mežniecību netiktu veikti nekādidedzināšanas darbi, kas rada lielus dūmus,lai tie nemaldinātu ugunsnovērošanas torņadežurantus un netiktu izsludināta viltus trauksme.VMD atgādina, ka, uzturoties mežos unpurvos, aizliegts nomest degošus sērkociņus,izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus, kurinātugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotāsvietās, atstāt ugunskurus bez uzraudzības,dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanasatliekas, braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiempa mežu un purviem ārpus ceļiem,ekspluatēt uz meža ceļiem transportlīdzekļusun citus mehānismus bez dzirksteļu slāpētājiem.Mežizstrādātājiem mežā ir jāpārtrauczaru un ciršanas atlieku dedzināšana, betmeža īpašniekiem ir jāatbrīvo meža ceļi unstigas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lainepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsībasautomašīnas varētu brīvi pārvietoties.• Zemgales plānošanas reģionāizsludināts valsts Kultūrkapitālafonda finansētās Zemgales Kultūrasprogrammas 2009. gada projektukonkurss, kurā aicinātas piedalītieskā juridiskas, tā fiziskas personasarī no Jelgavas. Projekti, kas noformētiatbilstoši konkursa nolikumam, no 5. līdz29. maija pulksten 12 iesniedzami Zemgalesplānošanas reģiona administrācijaiJelgavā, Raiņa ielā 20, trešajā stāvā, 315.kabinetā, personīgi vai pa pastu. Konkursanolikums, projekta iesnieguma veidlapaun cita informācija pieejama Zemgalesplānošanas reģiona vietnē internetā: www.zemgale.lv vai iestādes birojā Jelgavā.Tālrunis uzziņām 63027549.Ritma GaidamovičaPie datoriem – rindas• Ritma GaidamovičaPēdējā laikā krietni audzis to jelgavniekuskaits, kas publiski pieejamāsvietās vēlas izmantot iespēju bezmaksas strādāt ar datoru. Piemēram,bibliotēkās un Jelgavas reģionālā Pieaugušoizglītības centra (JRPIC) lasītavāpie datoriem ne tikai veidojas rindas,bet notiek arī iepriekšēja pierakstīšanās.Šobrīd īpaši aktīvi izmantotāji irtieši darba meklētāji, kuriem neretibibliotekāres palīdz uzrakstīt CV vaimotivācijas vēstuli un nosūtīt e-pastupotenciālajam darba devējam.• Ilze Knusle-JankevicaPiedaloties Eiroparlamentavēlēšanās, latviešiem būtujāizvēlas tādi deputāti, kamir personība un vilce, kasspēj būt līderi un kam navsvešas vērtības. Tādi deputātivarētu ietekmēt savasdarba grupas, komitejaslēmumus, kas savukārt ietekmētuEiropas Padomeslēmumus. Pie šādiem secinājumiemnonāca diskusijas«Kam un kāpēc vēlēt?», kasnotika Jelgavā, dalībnieki uneksperti.Diskusijas dalībnieki vienojās, kavēlēšanās ir jāpiedalās, jo deputātuizvirzīšana Eiroparlamentam būtībā irjautājums par to, vai Latvijā būs labākadzīve. Turklāt, kā norādīja diskusijasdalībniece un Eiroparlamenta deputātakandidāte Baiba Rivža, nākamajā sasaukumātiks lemts par vairākām Latvijaibūtiskām lietām, piemēram, par zinātni,budžetu, lauksaimniecības reformu. Tie-JRPIC bibliotekāre Krista Kokina atklāj,ka tieši pēdējā laikā audzis apmeklētājuskaits un datoru izmanto dažādavecuma cilvēki. Īpaši aktīvi ir darbameklētāji, kuri šeit gūst informācijupar darba piedāvājumiem, raksta CV,motivācijas vēstuli. «Nereti tiek meklētainformācija par darba iespējāmārzemēs. Piemēram, šobrīd te strādāpuisis, kurš meklē dažādus variantus,lai dotos strādāt uz Zviedriju,» stāstabibliotekāre.Lai nerastos pārpratumi, šobrīd JRPICbibliotēkas lasītavā sāk ieviest rindaskārtību, uz katra datora galda novietojotUz Sarmas ielu 4 pārcelsies vairākas pašvaldības iestādes• Kristīne LangenfeldeŠonedēļ Jelgavas pašvaldībasvadība apmeklēja nesentās īpašumā nonākušo ēkuSarmas ielā 4, lai vēlreiz pārliecinātospar tās tehniskostāvokli, nepieciešamajiemieguldījumiem un izvērtētu,kurām no pašvaldības iestādēmtelpas varētu būt darbamvispiemērotākās.Pašvaldības izpilddirektors Gunārssituācija ir mazliet cita, tāpēc ieceri īstenosimpakāpeniskāk,» tā G.Kurlovičs.Apskatot ēku, pašvaldības vadība secināja,ka tās tehniskais stāvoklis ir labs– varbūt ēka ārēji neizskatās tik pievilcīga,taču lielākā daļa iekštelpu ir salīdzinošinesen remontētas, pirms pāris gadiem nomainītilogi, ieliktas jaunas durvis. Viensno ēkas spārniem būtu apdzīvojams jautuvākajā laikā, taču otram drūmā stāvoklīir kāpņu telpa, problēmas varētu būt arelektroinstalāciju. Vislielāko ieguldījumunamā varētu prasīt lielās zāles remonts– to iepriekšējais īpašnieks, visticamāk,Kurlovičs uzsver: ja tiesvedība par šoīpašumu nebūtu ievilkusies, tad jau šobrīdpašvaldība ēku būtu savedusi kārtībā untajā darbu būtu sākušas vairākas pašvaldībasiestādes. «Pirms gada situācija bijapavisam cita – ja tobrīd bez tiesāšanās mēsbūtu ieguvuši šo īpašumu, tad tagad tasjau būtu izremontēts un apdzīvots. Šobrīdjau gatavojies remontēt: sienām noplēstaapdare, zāle pilna būvgružu.Jelgavas domes priekšsēdētājs AndrisRāviņš spriež, ka vienā no ēkas spārniemvarētu izvietot Sabiedrības integrācijasbiroju. «Šobrīd birojs atrodas Nekustamāīpašuma pārvaldes ēkā Pulkveža Briežaielā saspiestos apstākļos. Turklāt daļalapu, kurā cilvēks, kurš atnācis šodien,var piereģistrēt laiku, kad nāks citudienu. «Taču, protams, tas nenozīmē,ka tagad strādāt pie datora varēs, tikaiiepriekš pierakstoties. Ja dators ir brīvs,pie tā varēs tikt jebkurā laikā. Jānāk unjāskatās,» piebilst K.Kokina.JRPIC direktore Sarmīte Vīksna uzsver,ka tieši lielā pieprasījuma dēļ pagājušajānedēļā lasītava papildināta ar vēlvienu datoru, bet jau pašlaik aktīvi tiekdomāts par iespējām izveidot publiskodatorklasi, lai cilvēkiem nebūtu jāgaidarindā vai jāpiereģistrē konkrēts laiks,kad vēlas izmantot datoru.Nododot balsi, jāizvēlas personībasa, šajā sasaukumā vairākās Latvijai ļotisvarīgās komisijās nestrādāja neviens noLatvijas deputātiem. «Parlamentā ir 20pastāvīgās komisijas, un dažu komisijudarbā Latvijas valsts ir vitāli ieinteresēta.Piemēram, Lauksaimniecības unlauku attīstības, Zivsaimniecības, Rūpniecības,Pētniecības un enerģētikas,Kultūras un izglītības. Laikam liekipiebilst, ka tajās nav neviena deputāta noLatvijas,» tā diskusijas vadītājs profesorsIgors Šuvajevs.Diskusijas dalībnieki secināja, kasabiedrībai ir pārāk maz informācijaspar Eiroparlamenta deputātu darbu unpaveikto. Tāpat netiek uzrunātas tāsmērķauditorijas, kas varētu būt potenciālievēlētāji – jaunieši, kuri balsstiesībasieguvuši nesen. Eiropas Komisijasinformācijas centra «Europe Direct» Jelgavāvadītāja Vita Kindereviča uzsvēra,ka ar sabiedrību par šo institūciju un tāsdarbu ir jārunā saprotami, nevis skaitļuun terminu valodā.Diskusijā kā eksperti piedalījāspolitologs Jānis Ikstens, filosofe MāraKiope un Ārlietu ministrijas valsts sekretāravietniece Ilze Juhansone.Lai nerastospārpratumi,šobrīd JRPICbibliotēkaslasītavā sākieviest rindaskārtību, uzkatra datoragalda novietojotlapu,kurā cilvēks,kurš atnācisšodien, varpiereģistrētlaiku, kadnāks citudienu.Foto: IvarsVeiliņštur esošo telpu ir nacionālo kultūrasbiedrību mājas, kas tās ieguvušas parprojektos piesaistītiem līdzekļiem. Tāpēcrisinājums, ka birojs pārceļas uz Sarmasielu, būtu ieguvums kā vieniem, tā otriem,jo arī kultūras biedrības paplašinās,» tāA.Rāviņš.Provizoriski tiek spriests, ka nākotnēuz Sarmas ielu 4 varētu pārcelties arīpašvaldības aģentūra «Zemgales Eko»,kas šobrīd mīt Uzvaras ielā.«Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, kaJelgavas pašvaldība panākusi mierizlīgumupar ēku Sarmas ielā 4 un nu to sākusipārņemt. Šo īpašumu pirms gada visaidīvainā kārtā par tobrīd zemāku cenunekā tirgus vērtība īpašniece NadeždaKočkina vēlējās pārdot savam vīram.Pašvaldība uz to reaģēja un izmantojapirmpirkuma tiesības. Divstāvu birojutipa nama noteiktā pirkuma summa bijaap 94 000 latu, mājai piegulošās zemesArī jaunā Skolēnudome talko• Ritma GaidamovičaKaut arī Lielā talka notika 18.aprīlī, Jelgavas Skolēnu domedažādu iemeslu dēļ uz kopīgutalku pie Meiju ceļa garāžāmsanāca pagājušās nedēļas nogalē.Jauniešiem tur izdeviesatrast divus dīvānus, neskaitāmuskurpju pārus, apģērbu unvēl daudz citu atkritumu.Jelgavas Skolēnu domes vadītājs KārlisCaune stāsta, ka talkā savākti vairāknekā 20 maisi sadzīves atkritumu. «Mūspārsteidza lielgabarīta atkritumi – dividīvāni. Tuvējo māju iedzīvotāji aiz garāžāmnovietojuši neiedomājamas lietas, jote bija gan kurpes, gan drēbes, gan citiatkritumi, kas mājsaimniecībā pirms tamlieti noderējuši,» stāsta vadītājs.«Zemgales EKO» direktora vietasizpildītāja Zane Ķince atzīst, ka skolēnistrādājuši godam un viņiem uzticētāteritorija ir sakārtota. «Šonedēļ savuskolas apkārtni sakārtoja arī 6. vidusskolasskolēni un skolotāji, savācotveselu kravu dažādu atkritumu,» stāstaZ.Ķince, piebilstot, ka ar to talkošanamūsu pilsētā nebeidzas. Jau 9. maijāpulksten 11 jauniešu organizācija «Do itcreative» kopā ar citiem jelgavniekiem,kuriem tas interesē, apņēmusies sapostvienu no iecienītākajām ūdens tilpnēm– Svētes upi. Tāpēc viņi organizē akciju«Copē bundžu!». Akcijas laikā tās dalībniekipa Svēti brauks ar laivām unvāks atkritumus gan upes ūdeņos, gankrastā. Akcijai var pieteikties jebkuršinteresents – www.copebundzu.wordpress.com.Dalībniekiem, kam nav savaslaivas, uz akcijas laiku to varēs noīrēt.«Lai gan Eiroparlaments nav likumdošanas orgāns, būtiski, ka tas izraisaEiropā vērtību diskusijas, piemēram, mūsu deputāti ir daudz diskutējuši partotalitārismu. Tas ir darbs, ko Latvijas pārstāvji var darīt,» uzskata Ārlietuministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Juhansone. Foto: Ivars Veiliņš1632 kvadrātmetru platības vērtība – 40000 latu. Domnieki nolēma, ka pašvaldībaizmantos pirmpirkuma tiesības uz ēkuun tai piegulošo zemi. Tajā pašā dienā,kad pieņemts lēmums, potenciālais ēkaspircējs bija ieradies pašvaldībā ar iesniegumu,ka pirkuma darījums ir anulēts untas vispār nenotiks. «Šāda rīcība liecina,ka darījums jau no sākuma nav bijis īstikorekts,» spriež izpilddirektors.Taču pašvaldība neatkāpās un nekavējotiespārskaitīja noteikto daļu noīpašuma pirkuma summas. N.Kočkinaturpināja nepiekrist pašvaldības pirmpirkumatiesībām, un sākās tiesāšanās.Tikai martā lietā panākts mierizlīgums– pašvaldība likumīgi ieguva tiesības uzšo ēku.Jāpiebilst, ka pagaidām pašvaldība negrasāslauzt līgumu ar diviem esošajiemēkas nomniekiem – tie turpina darbotiesSarmas ielā 4.

Ceturtdiena, 2009. gada 30. aprīliszinātniski pētnieciskie darbi 5«Viņiem emocijas notrulinātaskā purva bruņurupucīšiem»Šis ir tikai viens no skolotājuizteicieniem, kuru analīze pētnieciskajādarbā «Stila ekspresivitāteun atkāpes no literārāsvalodas normām Jelgavas 1.ģimnāzijas skolotāju izteicienos»nodrošināja 1. ģimnāzijas12. klases skolniecei SantaiLoginai 1. pakāpes diplomuLatvijas 33. zinātniski pētnieciskodarbu konferencē.«Trīs gadus darbojos skolas avīzē, notiem divus veidoju rubriku «Tā runā skolotāji».Pa šo laiku man bija iekrājušiesgana daudz skolotāju izteicienu, tāpēc iedomājos,ka varētu sākt tos analizēt ganno skolotāju viedokļa, noskaidrojot viņumotivāciju tādus izteicienus lietot, ganizzināt skolēnu attieksmi, gan analizēttos no valodniecības viedokļa. Piemēram,valodas ekspresivitāti – izteiksmīgumu,frazeoloģismus, valodas kļūdas, piekāda valodas stila katrs izteiciens pieskaitāms,»par savu darbu stāsta Santa.Meitene atzīst, ka pēc darba izstrādessecinājusi, ka no latviešu valodas viedokļaskolotāju izteicienos nav rupjukļūdu, bet galvenokārt tos skolotāji lieto,lai uzmundrinātu, atdzīvinātu, radītuneformālu noskaņu vai arī atsevišķosgadījumos tādā veidā «noliktu» skolēnupie vietas. Spilgtākie izteicieni, ko Santano sava darba atceras ir: tu neesi patmana vectēva slimā suņa bļodas vērts;neskaties uz mani kā uz svaigi krāsotiemvārtiņiem; viņiem emocijas notrulinātaskā purva bruņurupucīšiem; es gaidu, kadtas vīriešu dzimums izmirs, bet laikamnesagaidīšu. Taču tie ir tikai daži izteicienino plašā klāsta.Meitene atklāj, ka pētījums veikts,sadarbojoties gan ar skolotājiem, ganskolēniem, bet lielākā palīdzība unneskaitāmi padomi, lai trīs gadu laikānokļūtu līdz 1. pakāpes diplomam,saņemti no latviešu valodas skolotājasVitas Hermanes. «Man interesantākaisšķita izteicienu vākšanas process.Tiesa gan – pēc darba izstrādes esmunovērojusi, ka lielākā daļa skolotājusākuši piedomāt pie tā, ko runā. Teikšugodīgi – man stundās ir garlaicīgi, jonav neviena izcila izteiciena, ko varētupievienot savam krājumam,» tā Santa.Meitene atzīst, ka, viņasprāt, šis darbspaliks kā interesanta lasāmviela skolotājiem,kurā var gan iepazīties ar izteicieniem,gan uzzināt skolēnu viedoklipar šīm «izcilajām valodas pērlēm».Braukt, izmantojot izlietotu cepamo eļļu«Ne sudraba, ne zelta godalgumēs nesaņēmām, taču pašiemdarbs patika. Ja pietiks līdzekļu,iegādāsimies auto, lai todarbinātu ar izlietotu cepamoeļļu,» pēc ZPD «Izlietotās pārtikaseļļas ietekme uz dīzeļmotorudarbībā» izstrādes teic 1.ģimnāzijas skolnieki KasparsBalcers un Kaspars Dobrajs.«Esam tehniski cilvēki, tāpēc arī tādastehniskas lietas interesē. Būtībā tādsstimuls bija mana tēva bijušais darbs– autoserviss, kas sadarbojās ar ēdināšanasuzņēmumu «Silva», kurš piegādājaizlietotu cepamo eļļu. Autoservisā vīriuztaisīja auto, kas tiešām iet ar to, tačumēs vēlējāmies pārbaudīt paši, vai tā varKad par Sauli pieņem«Academia Petrina»Z e m e –Jāņa Čakstespiemineklis,Marss – Jelgavasdome,Urāns – nometne«Lediņi».Jā, jā– tieši šīmun vēl dažāmvietām Valstsģimnāzijas11.b klasesskolēni ElīnaBumbiere un Edgars Egle devuši planētunosaukumus izstrādātajā ZPD «Saulessistēmas modelis Jelgavā».«Kaut arī sākumā pavīdēja doma, karakstīsim darbu par zālēm un to testēšanuvai luminiscenci – kāpēc dažādas vielasspīd, viss ievirzījās citādi, un mēs strādājām,lai Saules sistēmu pielāgotu Jelgavaiun, ievērojot daudz mazākus mērogus,noteiktu, kur katra no deviņām planētāmatrodas mūsu pilsētā,» par darbu stāstaElīna. Edgars vien piebilst, ka par idejujāsaka paldies skolotājai, bet par idejasaktualitāti – Astronomijas gadam. «Tastāpēc, ka nepieciešama novitāte darbam,un te nu tā bija,» tā Edgars.Jaunieši savā darbā aprēķinājuši unatveidojuši Saules sistēmas planētasJelgavas mērogā. «Saules sistēmā ir deviņasplanētas, tālākā no tām – Neptūns.Pārveidojot to visu mazākās mērvienībāsun attiecībās, ieguvām Jelgavas saulessistēmu. Tas nozīmē, ka tās planētas, kasatrodas saules sistēmā – Merkūrs, Venēra,Zeme un citas –, aprēķinot pielāgojāmJelgavai. Savā darbā par Sauli esamun vai tiešām nemainās automašīnasjauda,» atzīst K.Dobrajs.Pateicoties ģimnāzijas fizikas skolotājam,visus pētījumus un darbus puišiemizvēlējušies«AcademiaPe t r i n a » ,bet nākamāsplanētasņemtastādā kārtībā,kā tasir Saulessistēmā attiecībāpretšo vietu. Dalotplanētuattālumussavā starpā, mēs ieguvām attālumu attiecību,kuru, pareizinot ar Jelgavas reālajiemkilometriem, ieguvām rādiusus,kur jāatrodas pārējām planētām. Tadnu sanāk, ka tālākā planēta no Saules– Neptūns – atrodas aptuveni tur, kurOzolnieku sporta nams, kas ir aptuveniastoņus kilometrus no «Academia Petrina»,Merkūrs – Jelgavas Pareizticīgokatedrāle, Venēra – Jelgavas Romaskatoļu katedrāle, Zeme – Jāņa Čakstespiemineklis, Marss – Jelgavas dome,Jupiters – Jelgavas Valsts ģimnāzija, Saturns– «Villa Medem», Urāns – nometne«Lediņi»,» stāsta darba autori.«Mūsuprāt, darbs tiešām ir interesants.Līdz šim nekas tāds nav īstenots. Jā,varbūt mums nav dižu pētījumu, tačurezultāts izdevies labs,» tā Elīna.Meitene arī atzīst, ka salīdzinājumāar citu vienaudžu darbiem par vēsturi,vietām viņu darbs bijis daudz saistošāks.«Mēs patiesi uzskatām, ka mūsudarbs būs laba materiālā bāze JelgavasValsts ģimnāzijas fizikas stundām,» tāEdgars.izdevies veikt LLUTehniskās fakultātesSpēkratu institūtā,kur palīdzīgu rokusniedzis arī ne viensvien mācībspēks, tālabveidojusies laba sadarbība.«Mūsu darbsbūtībā pierāda to, kaar eļļu, kas paliek pāripēc pankūku, kotlešu,kartupeļu izcepšanas,var darbināt dīzeļdzinējusun ka šī izlietotāeļļa ir tikpat laba kāparastā fosilā dīzeļdegviela – tā, kuruvar nopirkt degvielas uzpildes stacijās.Teiksim tā, jaudas atšķirība tik tiešāmnav liela un var braukt ar mašīnu, ja tiekveiktas nelielas izmaiņas motorā. Proti, šīeļļa ir jāsilda, jo aukstā laikā kļūst bieza,tāpēc mašīna var nekustēt. Bet vasarātā darbojas tāpat. Arī paziņām, pirmsviņi uztaisīja priekšapsildīšanas sistēmu,automašīna uz priekšu ripoja bez apsildīšanas,»stāsta puiši.Tas gan nenozīmējot, ka tagad visiempēc kartupeļu cepšanas izlietotā eļļa būtujāsaglabā un jālej degvielas tvertnē. «Turvēl nepieciešams pārzināt dažādas nianses,»atzīst K.Dobrajs. Šobrīd gan puišispriež, ka kaut kas tāds Latvijā masveidānetiks ieviests, lai arī ir cilvēki, kas todara, bet ASV un Indijā šādu autobraucēju,kuri savam braucamrīkam izmantocepamo eļļu, netrūkst. «Tas jau nav nekasjauns, vienkārši cilvēki par to vēl nezina,»atzīst K.Balcers.Vai pamatskolas klasēs uzvedībukontrolēs kārtības burtnīca?Šādu jautājumu darbā «Kārtības burtnīcuieviešanas nepieciešamība JelgavasValsts ģimnāzijas pamatskolas klasēs» uzdodJelgavas Valsts ģimnāzijas skolnieceArnita Priede. Viņai izdevies noskaidrot,ka kārtības burtnīcas disciplinē, taču parto, vai šādas burtnīcas tiks ieviestas skolasikdienā, lai lemjot skolas vadība.«Par ko rakstīšu, izdomāju vasarasbrīvlaikā. Palīgos ņēmu savas bijušāsskolas – Annas Brigaderes pamatskolas– pieredzi un nolēmu izpētīt, vai JelgavasValsts ģimnāzijas pamatskolas klasēsbūtu nepieciešama kārtības burtnīca,kurā skolotājs piecu baļļu sistēmā novērtētu,cik paklausīgs un kārtīgs bijis klaseskolektīvs. Iepriekšējā skolā mums tā bija,turklāt labākā klase mācību gada noslēgumādāvanā saņēma apmaksātu ekskursiju.Tas tiešām strādāja,» darba idejukomentē Arnita. Darbu meitene uzsākusilaicīgi, tāpēc jau no pērnā oktobra līdz pirmāsemestra beigām eksperimenta kārtāskolas pamatskolas klasēs ieviesa kārtībasburtnīcas, kurās skolotāji vērtējušiklases uzvedību. «Burtnīca iekārtota tā– stundu saraksts, vieta atzīmei par klasesuzvedību un vieta piezīmēm – aizrādījumampar kāduīpašu stundastraucētāju – vaiuzslavām, jakāds labi seviparādījis,» tāArnita. Pēcveiktā pētījumaskolniecesecinājusi, kaarī Valsts ģimnāzijāšāda kār-tības burtnīca būtu nepieciešama, jo īpaši7. klasēs. «Viņi ir visnemierīgākie un,izskatās, zina tikai savas tiesības, bettajā pašā laikā aizmirst par pienākumiemun elementārajām normām. Viņiem irdiezgan lielas uzvedības problēmas, tačupēc eksperimenta atklājās, ka burtnīcatomēr ierobežo un liek padomāt, ko unkā dara. Audzinātājas visu kontrolēja un,ja bija problēmas, paziņoja arī vecākiem.Sanāca tā, ka klases audzinātājam vairsnevajadzēja satikties ar visiem priekšmetuskolotājiem, lai uzzinātu par savasklases uzvedību, jo tas viss redzams kārtībasburtnīcā. Jā, atklājās, ka nereti nevisskolotāji aizrāda, bet gan klasesbiedrinostrostē nepaklausīgos, un, manuprāt,tas ir apsveicami,» atzīst meitene.Šajā semestrī skolas kārtību burtnīcueksperiments pārtraukts. Arnita atzīst– vai tas tiks ieviests skolā par obligātu,paliek skolas vadības ziņā. «Skolotājudomas atšķiras – daļa uzskata,ka tas būtu nepieciešams, taču citi irpretējās domās. Sarunās ar skolotājiemarī atklājās, ka bērni tomēr mainaattieksmi un tie, kuri vienmēr bijušiklases negatīvie līderi, līdz ar kārtībasburtnīcām unsacīto, ka arīuzslavēs, jacentīsies, palikušimierīgākiun strādājušigodam, lai arīsavu reizi nokļūtupaklausīgobērnu sarakstā,»atzīstArnita.Nedēļas nogalē Rīgā noslēdzāsLatvijas 33. skolēnu zinātniskipētniecisko darbu(ZPD) konference, kurā starp554 darbiem 20 bija mūsupilsētas skolēnu veikums. Aizstāvotdarbus klātienē, septiņino Jelgavas skolēnu darbiemsaņēmuši Latvijas Izglītībasun zinātnes ministrijas 1. un2. pakāpes diplomus. Jauniešipēc konferences atzīst, kagūtā pieredze ir labs ieguvumsnākotnei. «Jelgavas Vēstnesis»piedāvā iespēju iepazīties ardažiem darbiem, kas saņēmaceļa zīmi iespējai piedalītiesvalsts konferencē.Jelgavā –izteiksmīgākiegrafitiVai zini, cik grafiti zīmējumuun to paveidu ir vilciena maršrutāJelgava – Rīga? Vismazaptuveno skaitu un to, kāditie izskatās, tagad zina Jelgavas4. vidusskolas 11. klasesskolniece Laura Bubko, kura izstrādājusiZPD «Grafiti vilcienamaršrutā Jelgava – Rīga». Viņaiizdevies iemūžināt vairāk nekā250 grafiti.«Grafiti – māksla vai huligānisms? Jā,tas pavīdēja darba sākumā, taču konsultācijāar ekspertiem sapratu, ka tas jaubijis un neko jaunu tur neatklāšu. Tāpēcizvēlējos pētīt pašus grafiti šajā vilcienamaršrutā,» stāsta darba autore Laura.«Es vairākos posmos devos ekspedīcijāno Jelgavas līdz Torņkalnam. Protams, nejau visi šie zīmējumi ir izcili grafiti, dažino tiem tādi ķēpājumi vien ir, bet kopumāman izdevās iemūžināt vairāk nekā 250.Starp citu – labākie no tiem sanākuši tiešiJelgavas tuvumā. Rīgas teritorijā lielākotiesvien kāds mēģinājis uzpūst vienkāršuvārdu, savu parakstu vai ko citu, bet mūsupilsētas tuvumā jau tapuši lielformāta darbiar dažādu krāsu salikumiem. Skaidrsarī tas, ka Jelgavas pusē strādājuši īstiamata lietpratēji, kuri, riskējot ar sodu,īsā laika posmā ko tādu spējuši radīt, laiviņus nepieķertu,» atzīst Laura. Īpašidaudz šādu darbu vērojami maršrutā garRAF bijušo rūpnīcu. Meitene spriež – tastāpēc, ka šī teritorija ir visai pamesta unneviens to īpaši neuzmana. «Mans vērtējumspēc darba izstrādes – tas tomēr irmākslas veids, taču reizē arī huligānisms,jo nelegāls. Īsā laika posmā, baidoties nolikuma sargiem, dabūt to visu gatavu!» tāLaura. Meitene atzīst, ka interesantākaisdarba procesā bijusi izpēte, kas tie pargrafiti ir, jo arī tiem ir savi veidi un žanri,kā arī intervija – rakstot darbu, nejauši,tomēr meitenei izdevies tikties ar kāduno mūsu pilsētas grafiti zīmētājiem, kuršpastāstījis par reālo darbu. No viņa tad arīuzzinājusi – pat ja māksliniekiem ierādīsvietu, kur zīmēt, tas nebūšot līdzēts, jotādējādi zustu adrenalīns. Jauniete veikusiarī aptauju – viņa bijusi pārsteigta,ka cilvēku attieksme pret grafiti nebūtnav noliedzoša, gluži otrādi – viņi iesakato ieviest un sasaistīt ar pilsētvidi.Sagatavoja Ritma Gaidamoviča,foto Ivars Veiliņš

6., 7. velobraukšanaCeturtdiena, 2009. gada 30. aprīlisUz darbu –ar velosipēdu• Ilze Knusle-JankevicaIlze Liepiņa un Inita Zariņa šopavasarsākušas uz savu darbavietu – Jelgavas 4. vidusskolu– braukt ar velosipēdiem.Skolotājas uzskata, ka Jelgavavelobraucējiem ir draudzīga,jo, viņuprāt, te ir gana daudzlabu ceļu un celiņu, nav pārliekuintensīva satiksme, turklātgājēju plūsma nav tik traucējošakā, teiksim, Rīgā.Inita, kura ar velosipēdu brauc jau notā,» spriež Inita. Viņa ievērojusi, ka gājējijau iemanījušies iet pa pareizo gājēju unvelobraucēju celiņa pusi, neapgrūtinotriteņbraucējus. Arī Ilze piebilst, ka brīdinājumazvaniņu nākas izmantot reti,piemēram, tad, ja pa ietvi iet rindā četricilvēki un viņiem nevar tikt garām.Iespējams, tieši tāpēc jaunās skolotājasnovērojušas, ka pilsētas ielāsparādās arvien vairāk velosipēdistu.«Uz darbu braucam no rītiem, ap pulkstenpusastoņiem. Tad ielās ir daudzvelobraucēju, arī vecāka gada gājumasievietes un bērni, kas dodas uz skolu,»pamanījusi Inita. Par to skolotājasmazotnes, bet lielākoties pa Rīgu, uzskata,ka Jelgava ir velosipēdistiem draudzīgāka.«Te tiek domāts par veloceliņutīkla attīstību un nav tik liela satiksmekā galvaspilsētā, tāpēc ar velosipēdupārvietoties ir daudz vieglāk un drošāk.Turklāt ne mazāk būtiski ir tas, ka arīgājēju masas nav tik lielas kā galvaspilsēpārliecinājušāsarī, pie skolas «cīnoties»ar skolēniem par riteņu novietošanasvietām. Lai gan pie 4. vidusskolas irdaudz velosipēdu un motorolleru, Ilzeun Inita tomēr ievēro piesardzību undrošības pēc savus velosipēdus pieslēdzne tikai pie dzelzs velonovietnes, betsaslēdz arī abus kopā.Skolotājas Inita Zariņa un Ilze Liepiņa uz darbu brauc ar riteni, jo tas ir ekonomiskiizdevīgāk. Viņas uzskata, ka Jelgava ir gana draudzīga velosipēdistiem,vienīgi vajadzētu ierīkot vairāk vietu, kur riteņus atstāt.Iestājoties siltam laikam, uzielām un ceļiem aktivizējasvelosipēdisti. Laikraksts «JelgavasVēstnesis» noskaidro,kas jāņem vērā, kļūstot parriteņbraucēju, kur un par cikmūsu pilsētā var iegādātiesun iznomāt riteni, kā arī to,cik populāra un droša ir pārvietošanāsar velosipēdu paJelgavas ielām.Abas skolotājas uz Jelgavas 4. vidusskoluPārlielupē brauc no centra. Tā kāšopavasar laika apstākļi bijuši svārstīgi,Ilze un Inita ne katru rītu sēdušās dzelzsrumaku mugurās. Tāpēc arī maršrutsvēl nav izstrādāts, bet lielākoties viņasbrauc pa Rīgas ielu. Ilze, kura reizēmar velosipēdu izbrauc arī vakaros, teic,ka pa jaunizveidotajiem veloceliņiem unizremontētajām ielām braukšana esotļoti laba. Savukārt par ceļiem un ielām,kuras nav remontētas, braukt ar riteniir grūti.Abas atzīst, ka galvenokārt ar riteņiembraukā tāpat vien, nevis mērķtiecīgipārvietojas. Vienīgi pēdējā laikāsākušas braukt uz darbu, lai ietaupītunaudu par transporta izdevumiem.Tomēr tāpat nākas visu laiku piedomātpar to, vai velosipēdu būs kur atstāt unvai tas būs droši. «Tā kā dzīvoju centrā,piemēram, uz veikalu man izdevīgākaiziet kājām nekā aizbraukt ar riteni,jo ir jādomā, kur to atstāt. Ir dažasvietas, kur braucu ar riteni, piemēram,uz veikalu «K-rauta» vai «Hesburgeru»,bet tāpat ir vietas, kur es savuriteni nekad neatstātu,» teic Ilze. Kāvienu no tādām viņa min tirdzniecībascentru «Pilsētas pasāža» – tur kursēdaudz cilvēku, pastāvīgi kāds sēž uzsoliņiem, un tas izraisa neticību savabraucamā drošībai. Arī Inita atzīst,ka Jelgavā vairāk varētu padomāt parriteņu novietošanas iespējām, jo tagadreizēm nākas braucamo pieslēgt piesoliņa, staba vai koka.Lai gan līdz šim meitenes ceļu policijanav apturējusi, Ilze un Inita ir apzinīgasvelobraucējas un cenšas ievērot visusceļu satiksmes noteikumus. Tiesa, gadāsarī pa grēkam, kad mazākai gājējupārejai nomaļākā vietā tiek pārbraukts.«Ja ir lielas un sarežģītas pārejas, ritenipārstumju, bet ne tik lielā krustojumāizvērtēju situāciju un, ja satiksme navintensīva, pārbraucu,» atzīstas Inita.«Redz, ku’ forši aizbrauca!»• Ilze Knusle-JankevicaLai gan Kaspars Līcītis ar velosipēdubrauc jau kopš mazotnes,nopietni šai nodarbei pievērsāstikai pirms pieciem gadiem.«Bērnībā braucu diezgan aktīvi,bet tas bija interesanti līdz kādai7. – 8. klasei. Atsāku tikai tad,kad man jau bija pāri 30. Untad jau tas notika citā līmenī– nevis vienkārša pabraukāšanās,bet treniņi un sacensības,»teic jelgavnieks Kaspars, kuršneslēpj, ka pilsētā pēdējā laikāvar pamanīt vairāk riteņbraucējunekā agrāk, arī infrastruktūralēnām, bet kļūst velobraucējiemdraudzīgāka.Lai gan Kaspars regulāri piedalās SEBMTB maratonā, sportiskie sasnieguminav viņa mērķis. «Sezonā piedalos sešāssacensībās. Bet man galvenais ir tas, kavaru braukt ar riteni – darīt to, kas manpatīk, – un ik pa laikam ir kāds atskaitespunkts,» teic velobraucējs. Turklāt laikagaitā piedalīšanās šajās sacensībās kļuvusipar draugu tusiņu, jo Kaspars tajāsiesaistījis arī dažus draugus un tagad viņiik sacīksti sacenšas savā starpā. «Mumsneinteresē, kā veicas citiem. Skatāmies,kurš no mums ko uzmin,» tā viņš. Pagaidāmsavā iekšējā čempionātā līdera pozīcijās irKaspars, bet, kā pats saka, tikai tāpēc, kadraugi ar velosipēdu braukt uzsākuši nesen,pirms gadiem trim četriem.Sacensībās ārzemēs gan Kaspars nepiedalās,jo tam viņam neatliek laika. Laiuzturētu sevi formā un spētu startēt SEBbankas kausā, viņš sezonas laikā treniņosnobrauc ap 2000 kilometru, savukārt, laipiedalītos augstāka ranga sacensībās, kāminimums būtu jānomin seši, desmit tūkstošikilometru. Tas aizņemtu vismaz trīsstundas katru dienu. «Sacensības nav mansmērķis. Mans mērķis ir pabraukāt ar riteniun labi justies,» piebilst K.Līcītis.Ar velosipēdu neceļoKaspars nav no tiem, kas ar velosipēdugatavi apceļot vai visu pasauli. Viena vienīgaiemesla dēļ – viņam nepatīk braukt pašosejas malu. «Ja cilvēks brauc ar riteni pakoplietošanas ceļiem, pirmkārt, viņš nekodaudz neredz. Otrkārt, izplūdes gāzes unlielais troksnis. Treškārt, tas ir arī bīstami.Nobrīnos par viņu uzņēmību,» teic velobraucējs.Cita lieta ir tad, ja kaut kur aizbraucar mašīnu un tad turpina braukšanuar riteni, piemēram, Šveices kalnos.Maršruts – pa rajonuKaspars vienā savā treniņā ar riteninobrauc ap 30 kilometru, tāpēc parasti izvēlasmaršrutus uz kādu no Jelgavas rajonapagastiem un brauc pa ceļiem, kur ir mazākintensīva satiksme. «Jā, Jelgavā var brauktar riteni, bet ne tādam mērķim kā man– kārtīgam treniņam, turklāt ir grūti izveidotap 30 kilometru garu maršrutu, braucotpa apli, atgriežoties sākuma punktā. Tiesa,tagad pa jauno veloceliņu var aizbraukt līdzOzolniekiem, bet man vienam treniņam šīdistance ir par īsu – turp un atpakaļ ir nepilni20 kilometri,» skaidro Kaspars, neslēpjotgan, ka no jauna izbūvētie veloceliņi pilsētāir liels pluss tam, lai pamazām sāktu attīstītvelobraukšanas tradīcijas arī Jelgavā. «Tas,kas izveidots no jauna, ir darīts labā līmenī,»saka Kaspars.Infrastruktūra vēl jāattīstaKaspars uzskata, ka viens no galvenajiemiemesliem, kāpēc cilvēki nebraukā ar velosipēdiem,ir tas, ka nav tādas infrastruktūras,lai varētu tos bez raizēm atstāt jebkurā vietā.Pat pie mājām un darba bieži neesot, kurbraucamo droši nolikt, turklāt, ja velosipēdunozog, nereti policija aizņemtības dēļ nekoneuzsāk, tāpēc daudzi policijai pat neziņo.Tāpēc cilvēkiem Jelgavā joprojām ērtākir pārvietoties ar mašīnu vai kājām. «Nu,piemēram, uz staciju daudzi cilvēki braucar mašīnām, lai pēc tam tālāk dienas gaitāsdotos ar vilcienu. Bet varētu taču brauktarī ar riteņiem – gan ērti, gan ekonomiski,bet diemžēl tur nav, kur tos nolikt,» piebilstKaspars.Lai popularizētu velokustību Jelgavā,pēc Kaspara domām, iesākumā pie sabiedriskāmvietām – darba vietām, veikaliem,kafejnīcām – jāierīko velo novietnes ar novērošanaskamerām vai sargu. Ideāli būtu,ja riteni par simbolisku samaksu varētuarī saslēgt līdzīgi kā iepirkumu ratus. «Tasbūtu tāds labs pakalpojums, kas noteiktipamudinātu ne vienu vien no mašīnas pārsēstiesuz velosipēda,» spriež Kaspars.Kad velosipēds ir ikdiena«Nav jau pie mums kā, piemēram, Holandē.Tur pie stacijas laukums – «Rimi»laukums būtu pārspīlēti, bet laukums aiz«Rimi» līdz iebrauktuvei – vienmēr pilnsar velosipēdiem. Un tas ir parastā pilsētā,kurā dzīvo nepilni 70 000 cilvēku. Viņi uzCeļu satiksmes negadījumiJelgavā un Jelgavas rajonā,kuros iesaistīti velosipēdistiFakts 2007. 2008. 2009.gads gads gadsNegadījumi 21 21 3No tiem:Negadījumuizraisīja 11 13 1Brauca reibumā 1 2 –Bojā gājuši 5 1 –Ievainoti 9 10 2Dati: Valsts policijadarbu brauc ar velosipēdu un vilcienu, tas irekonomiski,» teic pieredzējušais riteņbraucējs.Savukārt Jelgavā nav daudz to, kas uzdarbu brauktu ar riteni. «Esmu redzējisJelgavā vienu vīrieti, manuprāt, viņš strādābankā un no Pārlielupes brauc uz darbu arvelosipēdu. Laba zīmola klasiskais ritenis,puisis uzvalkā, šalli ap kaklu. Jauns čalis.Lūk, tas ir forši!» teic Kaspars, kurš pats uzdarbu ar velosipēdu nebrauc, jo viņa darbavieta atrodas Aizputē. Viņš piebilst, ka arīsievietes droši var pārvietoties ar velosipēdu,turklāt ielas velosipēdiem ir pat speciāliaizsargi, lai ķēdē neierautos svārki. «Eiropāsievietes brauc svārkos. Bet Jelgavā jau meitenesnemaz tik daudz svārkos nestaigā,» arsmaidu piebilst velosportists.Taču tajā pašā laikā viņš ir ievērojis, katomēr velosipēdu kā pārvietošanās līdzeklipamazām izvēlas aizvien vairāk cilvēku.«Jelgavas ielās to īpaši var pamanīt vakaros– cilvēki vienkārši pēc darba izbrauc arriteņiem, atpūšas. Tas taču ir sākums! Jā,varbūt viņi nedodas no punkta A uz B, betvienkārši izbrauc no mājas, lai pavizinātosun tad atkal atgrieztos mājās, bet vienalgaAdministratīvo pārkāpumuprotokoli velosipēdistiemFakts 2007. 2008. 2009.gads gads gadsProtokoli 641 632 216No tiem parbraukšanu reibumā 65 84 12Dati: Valsts policijaSEB bankaskauss, vienīgāssacensības,kurās KasparsLīcītis piedalās,jau kļuvušas pardraugu tusiņu,jo Kasparam unviņa draugieminteresē vien tas,kurš no viņiemlabāk uzmīs, nevispārējo dalībniekurezultāti.Foto: no K.Līcīšapersonīgā arhīvatā ir laba tendence,» spriež Kaspars.Līdz ideālam vēl jāaugTieši nedrošību par to, kur atstāt savu velosipēdu,Kaspars min kā galveno iemeslu,kāpēc cilvēki reti izvēlas braukt ar riteni.Tikai kā sekundāru iemeslu tam viņš minvēl nepietiekami sakārtoto infrastruktūru.«Pa ieliņām jau var izbraukt, bet ne vienmērtas būs ar komfortu, tāpēc veloceliņuattīstībā mums vēl daudz darāmā,» sakaKaspars. Tiesa, viņš ir pamanījis arī šādastādas nepilnības. Lai gan galvenokārt visurir izveidotas nobrauktuves, tās ne katrāvietā esot kvalitatīvas – šur tur ir jāparaujrats un aizmugure. «Nobrauktuves it kāir uztaisītas, bet tās nav pietiekami zemas– nobraucot tik un tā ir trieciens. Tie divicentimetri tomēr ir pārāk liels augstums, laidažāda vecuma velosipēdisti varētu komfortablipārvietoties,» uzskata velosipēdists.Izsniegto velosipēda tiesību skaitsCSDD Jelgavas nodaļāGadsSkaits2006. 4622007. 5182008. 5332009. 69Dati: CSDDŠoferu un riteņbraucējusavstarpējā kultūra kliboDiemžēl arī Kaspars ir pārliecinājies parto, ka automašīnu vadītāji pret velosipēdistiemizturas ne tikai neiecietīgi, bet bieživien pat ar nepamatotu pārākumu. Visbīstamākāsituācija, Kasparaprāt, ir tad, javelosipēdists dodas pa galveno ceļu, bet automašīna,kas brauc aiz viņa, apdzenot vēlasnogriezties pa labi. Viņš pats to piedzīvojispavisam nesen. Toreiz autovadītājs gannobremzējis, bet daudzi nebremzē, tāpēcvelosipēdists ieskrien mašīnas durvīs, kautšādā situācijā nav vainīgs. Kaspars ir pārliecināts,ka autovadītāju negatīvā attieksmepret velosipēdistiem sakņojas pagātnē, kadnereti ar velosipēdiem brauca iereibuši onkulīši,kas uz ceļa ir tikpat neparedzami kābērni. Kaspars uzskata – tie, kas kontrolēsituāciju, nav bīstami. Arī viņš pats ir autovadītājs,tāpēc krietni tolerantāk izturaspret riteņbraucējiem. «Jā, no onkulīšiem esīpaši uzmanos, bet visus pārējos uztveru kāparastus satiksmes dalībniekus.»Savulaik velosipēdists saskāries ar negatīvuattieksmi arī no ceļu policijas. «Braucutreniņā uz Svēti. Mani apturēja policija.Man bija ķivere, arī viss pārējais bija kāvajag. Šie stādīs protokolu un man jāmaksā5 lati, jo ritenim neesot numura. Bet es parto biju interesējies CSDD un zināju, ka numurunevar dabūt. Tajā brīdī mums garāmbrauca jau minētais «onkulītis». Es teicu,ka, lūk, tas ir satiksmei bīstams cilvēks,bet es braucu treniņā. Policisti to cilvēkuneaizturēja, jo tur jau nevarēja piecus latusdabūt. Manuprāt, tas nebija korekti,» pirmstrim gadiem piedzīvoto atceras Kaspars.Kopš tās reizes viņam vairs nav nāciessaķerties ar likumsargiem, tāpēc Kasparspieļauj, ka tas bijis izņēmums.Kaut arī tagad situācija ir mainījusies unvelosipēdam numurzīme nav nepieciešama,Kaspars tomēr iesaka, pērkot velosipēdu,saglabāt instruktāžu un lietošanas pamācību,kurā ierakstīt arī riteņa numuru,kas atrodas uz pedāļu rumbas. «Ja kas, laiVelosipēdu zādzību skaitsGads Jelgavā Jelgavas rajonā2008. 14 12009. 8 6Dati: Valsts policijavar pierādīt, ka tas ir tavs ritenis. Tikai tikdaudz,» viņš nosaka.Kas jāzina, lai neapčakarēTaču, pirms sākt vērtēt autovadītāju unvelosipēdistu kultūru vai ielu piemērotībuvelobraukšanai, jāiegādājas, ar ko braukt.Un arī te Kasparam ir savi novērojumi.Lai gan Kaspars uzskata, ka Jelgavas veloveikalos pārdevēji nav gluži «savā vietā»,tomēr viņš piebilst, ka ierindas cilvēkiemnav pamata īpaši uztraukties, ka pārdevējsviņus apčakarēs. Viņa vienīgais ieteikumstiem, kas vēlas iegādāties velosipēdu, ir tiktskaidrībā ar to, kur vēlas braukt. «Mansieteikums cilvēkiem, kas vēlas braukt arriteni, ir tāds: vajadzētu atkāpties no dominējošāsdomas, ka noteikti vajag pirkt kalnuvelosipēdu. Tas ir paredzēts braukšanai pamežu,» uzsver velosportists. Lai gan kalnuvelosipēdu bums sācies pagājušā gadsimta90. gados un turpinās joprojām, jo cilvēkiuzskata, ka tieši kalnu velosipēdi ir piemērotākieLatvijas ielām un ceļiem, K.Līcītispiebilst, ka tie ikdienas lietošanā nav ērti,ar tiem ir grūti mīties pilsētas vidē un līdzar to braukšana ar riteni sagādā maz prieka.Viņaprāt, labāk ir nopirkt ielas riteni,jo, braukājot ikdienā, fiziskā slodze tāpatpietiek. Protams, ja cilvēks vēlas trenētiesun piedalīties sacensībās, tad jāpērk sportaritenis, izvēloties atbilstošas klases velosipēdupar sev pieņemamu cenu.Kaspars uzskata, ka vienīgais atskaitespunkts, iegādājoties velosipēdu, ir vēlmebraukt ar to un gūt no šī procesa prieku unlabsajūtu. «Pērkot riteni, galvenais ir tas, laiar to ir ērti braukt. Lai cilvēkam ir prieksuz tā kāpt, prieks braukt, lai ritenis navsmags un to var ienest dzīvoklī. Riteni varpadarīt stilīgāku – pielikt groziņu, signāliņu– un tad visi teiks: «Redz, ku’ foršs ritenis!Redz, ku’ forši aizbrauca!».»Veloceliņu kļūst vairākJelgavas pašvaldībasizpilddirektora vietnieksVilis Ļevčenoks:«Pilsētā rekonstruējotielas, viens no noteikumiemir: tiek paredzētaarī veloceliņu izbūve.Pagājušajā gadā veloceliņitika izbūvēti Brīvībasbulvārī. Šogad notiksDobeles šosejas posma no Satiksmes ielas līdzAtmodas ielai rekonstrukcija, arī tur plānotaveloceliņu izbūve. Savukārt nākamgad rekons-• Ilze Knusle-JankevicaLai pārbaudītu, kā velosipēdistiievēro ceļu satiksmes noteikumus,policija laiku pa laikamrīko reidus. Pēdējā no tiem tikakonstatēts – lai gan pārkāpumiir dažādi, visbiežāk velosipēdistibrauc bez tiesībām.Jelgavas ceļu policijas jaunākais inspektorsArnis Bārzdiņš skaidro, ka velosipēdistamtāpat kā automašīnas vadītājam jānēsālīdzi vadītāja apliecība – vai nu autovadītāja,vai velosipēdista (to var iegūt no 12 gaduvecuma). Tomēr ne vienmēr jāmaksā sods,ja gadījumā tiesības aizmirsušās mājās.«Mēs pa rāciju noskaidrojam, vai cilvēkamvispār ir vadītāja apliecība un vai šī personagada laikā nav pārkāpusi ceļu satiksmesnoteikumus. Ja velosipēda vadītājam navaktīvu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu,viņam tiek sastādīts administratīvāpārkāpuma protokols ar brīdinājumu,»stāsta A.Bārzdiņš. Tiesa, ja šis cilvēksgada laikā atkal tiek aizturēts par līdzīgupārkāpumu, viņam piemēro 5 – 20 latu lielunaudas sodu.Ceļu policija velosipēdistusaiztur arī parnepareizu gājēju pārejušķērsošanu un krustojumušķērsošanu piesarkanās luksoforagaismas. Lai gan nevienmēr tiek aizturētivisi, kas pāri gājēju pārejai pārbrauc, nevisvelosipēdu pārstumj, šo ceļu satiksmesnoteikumu punktu velosipēdisti pārkāpjbieži. Nopietnāks pārkāpums ir krustojumašķērsošana pie sarkanā signāla. Par tovelosipēdistiem tiek piemērots naudas sods10 latu apmērā.trukciju turpināsim, protams, paredzot vietuarī riteņbraucējiem. Tā ne tikai tiek sakārtotavide, bet iedzīvotājiem ir iespēja uzlabot savufizisko formu. Braukšana ar velosipēdu ir arīekonomisks un mūsdienīgs pārvietošanās veids,kas nepiesārņo apkārtējo vidi.Tāpēc var teikt, ka pilsēta soli pa solim kļūstvelobraucējiem draudzīgāka. Kopumā pilsētājau ir izbūvēti veloceliņi deviņu kilometru kopgarumā:– Rīgas ielā no Kalnciema ceļa līdz pilsētasadministratīvajai robežai pie Ozolniekiem 3,7kilometru garumā;Var arī iznomāt• Ilze Knusle-JankevicaJelgavā ir vairāki veikali, kurosiespējams iegādāties velosipēdu.Taču izrādās, ka velosipēdumūsu pilsētā var arī iznomāt.Šo iespēju labprāt izmanto tūristi– lai pārvietotos pa pilsētu,pārīši – lai dotos romantiskosizbraucienos, aktīvās atpūtascienītāji, kas brīvo laiku vēlaspavadīt minoties, un citi. Tiesa,pagaidām gan Jelgavā riteņu īrenav kļuvusi ļoti pieprasīta.Laikrakstam «Jelgavas Vēstnesis» izdevāsnoskaidrot, ka velosipēdus Jelgavāvar iznomāt vien veikalā «Ebike» Uzvarasielā. Veikala pārdevējs konsultants ĒriksRusānovs stāsta, ka iespējams iznomāt ganvecākus riteņus – par mazāku cenu, ganjaunākus, tikko no rūpnīcas, vienīgi bērnuvelosipēdus iznomāt nevarot. «Piedāvājamvelosipēdus cilvēkiem, kuru augums ir,sākot no 1,40 metriem,» skaidro veikalapārstāvis. Maksa par velosipēda nomu ir 5– 7 lati diennaktī atkarībā no tā, vai braucamrīksir vecāks vai jaunāks. Ēriks norāda,ka viņam zināmais ilgākais laika posms, uzkuru velosipēds ticis iznomāts, ir nedēļa.Tiesa, iznomātais ritenis jāsaudzē kā acuraugs,jo, ja tas tiek nozagts, klientam jāsedzvelosipēda vērtība, kas tiek atrunāta nomaslīgumā. Tāpēc veikalā līdz ar velosipēduiespējams iznomāt arī saslēdzamās atslēgas,tomēr Ē.Rusānovs piebilst, ka, atstājot velosipēduuz ilgāku laiku, to vajadzētu saslēgtar vairākām atslēgām. Tuvākajā laikā sāktiznomāt velosipēdus plāno arī veikals «Jelgavasmoto centrs» Rīgas ielā.Šķiet, taisnība būs tiem, kas uzskata, kapārvietošanās ar velosipēdu kļūst arvienpopulārāka, turklāt ne tikai galvaspilsētāvien. Izrādās, tieši šopavasar trīs veikaliJelgavā sākuši tirgot velosipēdus. Pagaidāmklienti vairāk interesējas, mazāk pērk, betveikalu pārstāvji ir pārliecināti, ka velotirdzniecība aizies. «Tagad viss ir dārgs,tostarp transports, bet velosipēds tomērir salīdzinoši lēts pārvietošanās līdzeklis.Cilvēki arvien vairāk iegādājas velosipēdus,tāpēc tie jau šogad, arī nākamgad un pēctam būs ejoša prece,» uzskata veikala «2r»īpašnieks Gundars Riekstiņš.Cilvēki velosipēdus ne tikai pērk un iznomā,bet arī remontē. Ja daži veikalniekiTiesībām jābūt līdziTāpat kā jebkurš transporta līdzekļavadītājs, arī velosipēdists nedrīkst brauktalkohola reibumā, kas pārsniedz Ceļu satiksmesnoteikumos noteikto vienu promili.Šogad par braukšanudzērumā administratīvāpārkāpumaprotokoli sastādīti12 riteņbraucējiem.A.Bārzdiņš piebilst,ka par braukšanudzērumā ar ritenivar uzlikt sodu līdz pat 60 latiem. Šie irgalvenie pārkāpumi, par kuriem tiek aizturētivelosipēdu vadītāji. Tiesa, arī pasažierupārvadāšana ar velosipēdu, izņemot bērnuslīdz septiņu gadu vecumam, ja tie iesēdinātispeciālos sēdekļos, ir pārkāpums. Arī tāsaucamā zīmēšanās un vizināšanās uz– Tērvetes ielā līdz 2. dzelzceļa pārbrauktuveiapmēram 2,1 kilometra garumā;– Rūpniecības iela posmā no Tērvetes ielas līdz rotācijasaplim apmēram 1,3 kilometru garumā;– Tērvetes ielā posmā no 2. dzelzceļa pārbrauktuveslīdz Baložu ielai 270 metru garumā;– Brīvības bulvārī 1,6 kilometru garumā.Taču darbs turpinās – jau šobrīd pašvaldībā irizstrādāti veloceliņu būvprojekti Kalnciema ceļāno Rīgas ielas līdz Loka maģistrālei 3,4 kilometrugarumā un Tērvetes ielas posmā no Baložuielas līdz pilsētas administratīvajai robežai 3,5kilometru garumā.»Lai gan ceļu policija velosipēdu vadītājiem par sīkumiem «nepiesienas», ceļusatiksmes noteikumi jāievēro, kā arī jānēsā līdzi vadītāja apliecība.Velosipēdam jābūt aprīkotam ar bremzēm,skaņas signālu un gaismas atstarotājiem:priekšpusē – ar baltu, aizmugurē – arsarkanu, abos sānos (riteņu spieķos) unpedāļos (priekšpusē un aizmugurē) – ardiviem oranžiem (dzelteniem).Avots: Ceļu satiksmes noteikumiVeikals «Ebike» irvienīgā vieta Jelgavā,kur šobrīd variznomāt velosipēdu.Lai gan Jelgavāpieprasījums pēcšāda pakalpojumair krietni mazāksnekā galvaspilsētā,šo iespēju labprātizmanto tūristi unpārīši, kas dodasromantiskosizbraucienos, kā arīciti interesenti.Foto: Ivars Veiliņšnovērojuši, ka cilvēki arvien biežāk izvēlasriteni saremontēt, nevis nopirkt, tad citi uzskatapilnīgi pretēji. «Tagad ir tādi laiki, kasiezīmē tendenci – cilvēki neko negrib labot,»pārliecināts «Jelgavas moto centra» direktorsUldis Svarinskis. Šī pārliecība viņu arīmudinājusi šomēnes līdzās motorizētajiemdivriteņiem sākt tirgot velosipēdus.Jelgavas veikalos iespējams iegādātiesvelosipēdus dažādām gaumēm – gan bērnu,gan sieviešu ar iepirkumu groziem, ganvīriešu, gan kalnu, gan sporta, gan BMX.Riteni bērnam var nopirkt, sākot no 40latiem («Spārīte» ar diviem papildriteņiem),bet vidējā cena ir apmēram 65 lati. Savukārtpieaugušajiem, lai iegādātos velosipēdu,jārēķinās apmēram ar 100 – 160 latiem.Dārgākais velosipēds Jelgavā maksā ap600 latu.stūres nav atļauta. Jaunākais inspektorsnorāda, ka ceļu policisti nebūt «nepiesienas»par sīkumiem, kā daži varbūt domā, unneprasa uzrādīt velosipēda aprīkojumu, kāarī par braukšanu bez ķiveres vai pasažierupārvadāšanu vēl nav sodījuši nevienuvelosipēdistu.Tā kā velosipēdisti arī ir līdztiesīgiceļu satiksmes dalībnieki, noteikumuneievērošana var izraisīt avāriju. Šogadvelosipēdisti iesaistīti trīs negadījumos, nokuriem vienu izraisījis pats riteņbraucējs.Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldesKārtības policijas biroja 3. nodaļasinspektors Arnis Eglīte norāda, ka galvenieceļu satiksmes negadījumu iemesli ir nepareizaātruma izvēle, neuzmanība, ceļa zīmjuneievērošana un gājēju pāreju šķērsošanasnoteikumu neievērošana.JV_12lpp.indd 14-15 30.04.09 9:18:36

8 tv programmaCeturtdiena, 2009. gada 30. aprīlis4. maijs, pirmdienaLTV17.45 «Pinokio». Itālijas un Lielbritānijaspiedzīvojumu filma. 2008.g. 2.sērija.9.20 «Džungļu grāmata 2».ASV un Austrālijas animācijas piedzīvojumu filma.10.40 «Sākums». Dokumentāla filma. 1961.g.12.00 LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.Saeimas svinīgā sēde.12.30 «Nosargāt gadsimtus». Dokumentāla filma.12.45 Komponista Jāņa Lūsēna jubilejas koncerts LNO.*15.25 «De facto».*16.00 «NATO samita zīmē». Televīzijas filma.17.00 «Dzejnieces Ārijas Elksnes likteņstāsts».18.00 «Šodien Latvijā un pasaulē».18.30 «Čiža acīm». Dokumentāla animācijas filma.19.00 LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.«Tuvāk saulei, tuvāk mīlestībai».Koru sadziedāšanās Vēremanes dārzā. Tiešraide.20.30 «Panorāma».21.00 «Tuvāk saulei, tuvāk mīlestībai».Koru sadziedāšanās Vēremanes dārzā.Turpinājums.22.00 «Zini vai mini!» TV spēle. Vada S.Freiberga.22.35 «Latvija var!»23.05 «Nakts ziņas».23.10 «Galva. Pils. Sēta».23.25 «Mana dziesma Latvijai».LTV77.00 NBA play-off spēle.*9.00 «Zveja» (ar subt.).*9.30 «Kriminālā informācija» (ar subt.)*.10.00 «Relikviju medniece». Francijas, Vācijas,Kanādas un ASV seriāls. 18.sērija.10.50 «Anekdošu klubs».11.00 «Televeikala skatlogs». «Top-Shop piedāvā...»12.40 «Gadsimtos neatklātais. Noasa šķirsts un grēkuplūdi». Dokumentāla filma.13.30 «Dabas taka».*14.00 Pasaules meistarsacīkstes daiļslidošanā.Paraugdemonstrējumi.*16.00 «Relikviju medniece». Francijas, Vācijas,Kanādas un ASV seriāls. 8.sērija.16.50 «SeMS».18.10 «Muhtars atgriežas (ar subt.). Seriāls. 259.sērija.19.00 «Šodien». Ziņas (krievu val.).19.25 «Anekdošu klubs».*19.30 «Viena diena Latvijā». Dokumentāla filma.20.25 «100 jūdzes Indijā».*20.55 «Likteņa akmens». Mākslas filma.22.35 «Atgriezties rītdienā». ASV seriāls. 10.sērija.23.20 «Tavs auto».23.50 «Krējums… saldais».0.20 «Anekdošu klubs».*0.25 «Muhtars atgriežas (ar subt.). Seriāls. 259.sērija.1.10 «24 stundas 2». Seriāls. 8.sērija.LNT6.00 «Ticīgo uzvaras balss». Kristīgā programma.6.30 «Misters Bīns». Animācijas filma.6.45 «TV veikala skatlogs».7.00 «Toma un Džerija piedzīvojumi».ASV animācijas filma. 4.sērija.7.30 «Džonijs Bravo». ASV animācijas filma. 4.sērija.8.00 «Latvija. XX gadsimts». Dokumentāla filma. 4.sērija.8.30 «Ekstrēms tuvplānā».Dokumentāla progrmma. 8.sērija.9.30 «Zorro. Atgriešanās nākotnē». ASV animācijas filma.10.45 «Kaķi pret suņiem». ASV piedzīvojumu komēdija.12.30 «Lielais jautājums». Veiksmes un prāta spēle.13.45 «Dievi un ģenerāļi». ASV laikmeta drāma.18.15 «Saldais pārītis». LNT komēdijseriāls. 4.sērija.18.45 «Zelta drudzis». Veiksmes spēle.19.10 «Tautas balss».20.00 LNT ziņas.20.35 «Sporta un laika ziņas; Degpunktā».21.00 «Vēsā mierā». ASV kriminālkomēdija.23.25 «Zelta zieda lāsts».Honkongas un Ķīnas piedzīvojumu filma.1.30 «LNT ziņu Top 10 ».2.05 «Atteikšanās». Erotiska filma; SMS ar iepazīšanos.3.35 «Sprādziens no pagātnes».ASV romantiska komēdija.5.10 «Vilku suns. Jaunība» (ar subt.). Seriāls. 5.sērija.TV35.00 «Kobra». Seriāls. 37.sērija.5.50 «Elisondo ģimenes noslēpums».Seriāls. 101.sērija.6.40 «Hoolaboola. Bērnurīts».8.15 «Bratz lellīšu nakts pasaka». Animācijas filma.9.30 «Trollis Ņujorkā». ASV ģimenes animācijas filma.11.05 «Māmiņu klubs». Raidījums.11.55 «Glābējkomanda Cepums». Raidījums.12.25 «Sprīdītis». Latvijas ģimenes filma. 1985.g.14.05 «Gorilla Badijs». ASV ģimenes komēdija.15.45 «Pirātu brīvdienas».Vācijas ģimenes piedzīvojumu komēdija.17.35 «Mr. Magū». ASV komēdija.19.20 «Bez tabu».19.50 «TV3 ziņas».20.20 «UgunsGrēks». Seriāls. 30.sērija.21.00 «Neatkarības diena».ASV fantastikas spraiga sižeta filma.23.50 «Nekā personīga». Raidījums.0.30 «Kapteiņa Zūma piedzīvojumi kosmosā».Mākslas filma.2.10 «Chill: interaktīvs nakts šovs».TV56.30 «Džoisa Maiere. Prieka pilna dzīve» (ar subt.).Kristīgais raidījums.7.00 «Novonews.TV» (krievu val.). Ziņas.7.45 «Mis TV 2009» (krievu val.). Latvijas konkurss.8.00 «Izsole» (krievu val.).8.15 «Novonews.TV» (krievu val.). Ziņas.9.00 «Televeikala skatlogs».9.15 «Turecka maršs» (ar subt.). Krievijas seriāls.10.15 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Seriāls.11.15 «Televeikala skatlogs».11.30 «Krievijas sensācijas» (ar subt.).Krievijas dokumentāls raidījums.12.15 «Mis TV 2009» (krievu val.). Latvijas konkurss.12.30 «Dzīvokļa jautājums: renovācijas šovs» (ar subt.).Krievijas šovs.13.25 «Izsole» (krievu val.).13.45 «Vienkāršas patiesības» (ar subt.). Krievijas seriāls.14.15 «Televeikala skatlogs».14.30 «Nacionālās drošības aģents» (ar subt.). Seriāls.15.30 «Operatīvais pseidonīms» (ar subt.). Seriāls.16.30 «Kamenska» (ar subt.). Krievijas seriāls.17.30 «Sasisto lukturu ielas» (ar subt.). Krievijas seriāls.18.30 «Bez cenzūras» (krievu val.). Informatīvs raidījums.19.30 «Ziņu vakars» (krievu val.).20.05 «Operatīvais pseidonīms» (ar subt.). Seriāls.21.00 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Seriāls.22.00 «Ziņas 22.00» (krievu val.). Informatīvs raidījums.22.30 «Kriminālā Latvija» (krievu val.). Ziņas.23.00 «Bagātību sala» (krievu val.). Laimes spēle.0.20 «Makšķerēšanas noslēpumi» (ar subt.). *0.50 «Programma Maksimums» (ar subt.).Krievijas dokumentāls raidījums.5. maijs, otrdienaLTV16.45 «Labrīt, Latvija!»8.30 «Mīlas viesulis 2». Vācijas seriāls. 767.sērija.9.25 «Neprāta cena». LTV seriāls. 74.sērija.9.55 «Hameleonu rotaļas». ASV seriāls. 5059.sērija.10.20 «Zelta drudzis Sibīrijā». Dokumentāla filma.11.15 «272 Rundāles pils mirkļi». LTV videofilma.*12.10 «Ģimene – Latvijas lepnums un spēks».*12.40 «Vienaudži».*12.55 «Vecā jūrnieku ligzda». Latvijas daudzsēriju drāma.14.20 «Latvija var!»*14.50 «Ielas garumā». Daugavgrīvas iela. 1.stāsts.*15.20 «Tusiņš ar Dereku». Seriāls pusaudžiem. 47.sērija.15.43 «Kas te? Es te!»*16.25 «Televeikala skatlogs». «Dzīvīte».16.45 «Mīlas viesulis 2». Vācijas seriāls. 767.sērija.17.35 «Hameleonu rotaļas». ASV seriāls. 5060.sērija.18.00 «Šodien Latvijā un pasaulē» (ar surdotulkojumu).18.30 «Neprāta cena». LTV seriāls. 87. un 88.sērija.19.30 «100 g kultūras».20.00 «100. pants».20.30 «Panorāma».21.10 «Jauna nedēļa».22.00 «Brāļi un māsas».Daudzsēriju mākslas filma. 13.sērija.22.45 «Nakts ziņas».23.00 «Šeit un tagad».23.40 «100 g kultūras».*0.10 «Garīgā dimensija».*LTV77.00 Kontinentālās līgas spēle hokejā.Rīgas Dinamo – Minskas Dinamo. 2008.g.9.00 «Tavs auto».*9.30 «Krējums… saldais».*10.00 «Relikviju medniece». Francijas, Vācijas,Kanādas un ASV seriāls. 9.sērija.10.50 «Anekdošu klubs».11.00 «Televeikala skatlogs». «Top-Shop piedāvā...»12.40 «SeMS».*13.30 «Laiks vīriem?»*14.00 Latvijas Basketbola līgas fināls. 1.spēle.BK Ventspils – ASK/Rīga. 2007.g.16.00 «Relikviju medniece». Francijas, Vācijas,Kanādas un ASV seriāls. 9.sērija.16.50 «SeMS».18.10 «Muhtars atgriežas (ar subt.). Seriāls. 260.sērija.19.00 «Šodien». Ziņas (krievu val.)».19.25 «112 hronika».19.35 «Anekdošu klubs».*19.40 «Akvanauti». Seriāls. 29.sērija.20.10 «Dažas sekundes līdz katastrofai». Dokumentālafilma. 26.sērija Sprādziens Puertoriko,21.00 «Ceļā ar kameru». Jukonas skartie.*21.30 «Sporta studija». Tiešraide.22.15 «Autosporta programma nr.1».22.45 «Zebra».*23.00 «Anekdošu klubs».*23.05 «Muhtars atgriežas (ar subt.). Seriāls. 260.sērija.23.50 «24 stundas 2». Seriāls. 9.sērija.0.35 «112 hronika».*LNT6.00 «Ticīgo uzvaras balss». Kristīgā programma.6.30 «Billijs un Mendija».ASV animācijas seriāls. 11.sērija.7.00 «LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes».8.40 «Degpunktā».*9.05 «Viktorija». ASV un Kolumbijas seriāls. 164.sērija.10.00 «I.Lindstrēmas kolekcija. Ilgas pēc Marilundas».Vācijas melodrāma.12.00 «Ķeriet Smārtu!» ASV komēdijseriāls. 4.sērija.12.30 «Lielais jautājums». Veiksmes un prāta spēle.13.45 «TV veikala skatlogs».14.00 LNT dienas ziņas.14.20 «Skrējiens pēc miljona 8».15.15 «Bērnu stunda. Supervaroņu komanda».ASV animācijas seriāls. 31.sērija.15.40 «Gļēvais suns Drosminieks».ASV animācijas seriāls. 28.sērija.16.05 «Divarpus vīri 3». ASV komēdijseriāls. 18.sērija.16.30 «Tēva noslēpumi». Vācijas seriāls. 42.sērija.17.00 «Sieviete bez pagātnes» (ar subt.).Krievijas seriāls. 55.sērija.17.55 «LNT ziņas sešos».18.15 «Ķeriet Smārtu!» ASV komēdijseriāls. 5.sērija.18.45 «Zelta drudzis». Veiksmes spēle.19.10 «Tautas balss».20.00 LNT ziņas.20.25 «Sporta un laika ziņas; Degpunktā».21.00 «Piecas zvaigznes». Vācijas melodrāma.1. un 2.sērija.22.55 «Roma». ASV, Lielbritānijas seriāls. 2.sērija.23.55 «Ātrā palīdzība 9». ASV seriāls. 18.sērija.0.50 «Supernatural». ASV seriāls. 13.sērija.1.40 «Klubs Mežonīgā nogāze 2». Erotiska filma;SMS ar iepazīšanos.3.25 «Zelta zieda lāsts».Honkongas un Ķīnas piedzīvojumu filma.5.15 «Sieviete bez pagātnes» (ar subt.).Krievijas seriāls. 55.sērija.TV35.00 «Remonta skola» (ar subt.). Raidījums. 55.sērija.5.50 «Elisondo ģimenes noslēpums». Seriāls. 102.sērija.6.40 «Hoolaboola. Bērnurīts».8.00 «Izmeklētājs Kulagins» (ar subt.). Seriāls. 92.sērija.8.30 «Pasaules neticamākie video 3». 25.sērija.9.30 «Seši kadri 3» (ar subt.).10.40 «Noziegumam pa pēdām 9». Seriāls. 2.sērija.11.40 «Neizskaidrojami, bet fakts» (ar subt.).12.40 «Kobra 6». Seriāls. 3.sērija.13.45 «Avatārs. Leģenda par Āngu».Animācijas seriāls. 28.sērija.14.10 «Precējies. Ir bērni 4». ASV seriāls. 14. un 15.sērija.15.15 «Sargeņģeļi». Seriāls. 96.sērija.16.15 «Sirds uz ledus». Seriāls. 320. un 321.sērija.17.15 «Atlantīda» (ar subt.). Krievijas seriāls. 27.sērija.18.15 «Mana mīļā aukle» (ar subt.).Seriāls. 17. un 18.sērija.19.20 «Bez tabu».19.50 «TV3 ziņas».20.20 «UgunsGrēks». Seriāls. 31.sērija.21.00 «Prokurors Šarks 2». Seriāls. 16.sērija.22.00 «C.S.I. Maiami 7». ASV seriāls. 3.sērija.22.55 «Atgriešanās Eiropā. Latvija 1988.-2008».Latvijas dokumentāls seriāls. 2.sērija.24.00 «C.S.I. Ņujorka 2». ASV seriāls. 20.sērija.1.00 «Kobra 6». ASV seriāls. 3.sērija.1.50 «Chill: interaktīvs nakts šovs».TV56.30 «Džoisa Maiere. Prieka pilna dzīve» (ar subt.).Kristīgais raidījums.7.00 «Novonews.TV» (krievu val.). Ziņas.7.45 «Mis TV 2009» (krievu val.). Latvijas konkurss.8.00 «Izsole» (krievu val.).8.15 «Novonews.TV» (krievu val.). Ziņas.9.00 «Televeikala skatlogs».9.15 «Turecka maršs» (ar subt.). Krievijas seriāls.10.15 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Seriāls.11.15 «Televeikala skatlogs».11.30 «Krievijas sensācijas» (ar subt.).Krievijas dokumentāls raidījums.12.15 «Mis TV 2009» (krievu val.). Latvijas konkurss.12.30 «Dzīvokļa jautājums: renovācijas šovs» (ar subt.).13.25 «Izsole» (krievu val.).13.45 «Vienkāršas patiesības» (ar subt.). Krievijas seriāls.14.15 «Televeikala skatlogs».14.30 «Nacionālās drošības aģents» (ar subt.). Seriāls.15.30 «Operatīvais pseidonīms» (ar subt.). Seriāls.16.30 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Seriāls.17.30 «Sasisto lukturu ielas» (ar subt.). Krievijas seriāls.18.30 «Bez cenzūras» (krievu val.). Informatīvs raidījums.19.30 «Ziņu vakars» (krievu val.).20.05 «Operatīvais pseidonīms» (ar subt.). Seriāls.21.00 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Seriāls.22.00 «Ziņas 22.00» (krievu val.). Informatīvs raidījums.22.30 «Kriminālā Latvija» (krievu val.). Ziņas.23.00 «Bagātību sala» (krievu val.). Laimes spēle.0.20 «Programma Maksimums» (ar subt.).Krievijas dokumentāls raidījums.1.20 «Mis TV 2009» (krievu val.). Latvijas konkurss;SMS ar iepazīšanos.1.45 «Izsole» (krievu val.); SMS ar iepazīšanos.6. maijs, trešdienaLTV16.45 «Labrīt, Latvija!»8.30 «Mīlas viesulis 2». Vācijas seriāls. 768.sērija.9.25 «Neprāta cena». LTV seriāls. 75.sērija.9.55 «Hameleonu rotaļas». ASV seriāls. 5060.sērija.10.15 «Televeikala skatlogs». «Dzīvīte».*10.40 «Karpati, kur apstājies laiks». Dokumentāla filma.11.40 «Zini vai mini!» TV spēle.*12.15 «Latvji, brauciet jūriņā!»*12.45 «Jauna nedēļa».*13.35 «Līdzās» (ar subt.).*14.30 «100. pants».*15.00 «Tusiņš ar Dereku». Seriāls pusaudžiem. 48.sērija.15.25 «Dabas grāmata».*16.15 «Televeikala skatlogs». «Dzīvīte».16.40 «Mīlas viesulis 2». Vācijas seriāls. 768.sērija.17.35 «Hameleonu rotaļas». ASV seriāls. 5061.sērija.18.00 «Šodien Latvijā un pasaulē» (ar surdotulkojumu).18.30 «Neprāta cena». LTV seriāls. 89. un 90.sērija.19.30 «100 g kultūras».20.00 «100. pants».20.30 «Panorāma».21.07 «Latloto izloze».21.20 «Kas notiek Latvijā?» Tiešraide no LTV studijas.22.45 «Zebra».23.00 «Nakts ziņas».23.15 «Vides fakti».*23.45 «100 g kultūras».*0.15 «Zaļais īpašums».*LTV77.00 Kontinentālās līgas spēle hokejā.Rīgas Dinamo – Čeļabinskas Traktor. 2008.g.9.00 «Autosporta programma nr.1».*9.30 «Dabas taka».*10.00 «Relikviju medniece». Francijas, Vācijas,Kanādas un ASV seriāls. 10.sērija.10.50 «Anekdošu klubs».11.00 «Televeikala skatlogs». «Top-Shop piedāvā...»11.20 «Televeikala skatlogs. Automoto raidījums nr.2».*11.40 «Gadsimtos neatklātais. Noasa šķirstsun grēku plūdi». Dokumentāla filma.12.35 «SeMS».*13.30 «TV motors».14.00 Latvijas Basketbola līgas fināls. 2.spēle.ASK/Rīga – BK Ventspils. 2007.g.*16.00 «Relikviju medniece». Francijas, Vācijas,Kanādas un ASV seriāls. 10.sērija.16.50 «SeMS».17.55 «olimpiade.lv»18.10 «Muhtars atgriežas (ar subt.). Seriāls. 261.sērija.19.00 «Šodien». Ziņas (krievu val.).19.25 «112 hronika».19.40 Latvijas Basketbola līgas pusfināls. 3.spēle.21.40 «Ātruma cilts».22.10 «Nākotnes parks».22.40 «Anekdošu klubs».*22.45 «Muhtars atgriežas» (ar subt.). Seriāls. 261.sērija.23.30 NBA play-off spēle.*1.30 «112 hronika».*LNT6.00 «Ticīgo uzvaras balss». Kristīgā programma.6.30 «Billijs un Mendija».ASV animācijas seriāls. 12.sērija.7.00 «LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes».8.40 «Degpunktā».*9.05 «Viktorija». ASV un Kolumbijas seriāls. 165.sērija.10.00 «I.Lindstrēmas kolekcija. Satikšanās pie jūras».Vācijas melodrāma.12.00 «Ķeriet Smārtu!» ASV komēdijseriāls. 5.sērija.12.30 «Lielais jautājums». Veiksmes un prāta spēle.13.45 «TV veikala skatlogs».14.00 LNT dienas ziņas.14.20 «Skrējiens pēc miljona 8».15.15 «Bērnu stunda. Supervaroņu komanda».ASV animācijas seriāls. 32.sērija.15.40 «Gļēvais suns Drosminieks».ASV animācijas seriāls. 29.sērija.16.05 «Divarpus vīri 3». ASV komēdijseriāls. 19.sērija.16.30 «Tēva noslēpumi». Vācijas seriāls. 43.sērija.17.00 «Sieviete bez pagātnes» (ar subt.).Krievijas seriāls. 56.sērija.17.55 «LNT ziņas sešos».18.15 «Ķeriet Smārtu!» ASV komēdijseriāls. 6.sērija.18.45 «Zelta drudzis». Veiksmes spēle.19.10 «Tautas balss».20.00 LNT ziņas.20.25 «Sporta un laika ziņas; Degpunktā».21.00 «Mājokļa jautājums». Realitātes šovs.22.00 «Atmaksa». ASV trilleris. 1999.g.24.00 «Draugi 7». ASV seriāls. 19.sērija.0.40 «Supernatural». ASV seriāls. 14.sērija.1.35 «Aizliegtais lielceļš». Erotiska filma;SMS ar iepazīšanos.3.25 «Roma». ASV, Lielbritānijas seriāls. 2.sērija.4.20 «Dzīvnieku instinktu Top 10».Dokumentāla programma. 12.sērija.5.15 «Sieviete bez pagātnes» (ar subt.).Krievijas seriāls. 56.sērija.TV35.00 «Remonta skola» (ar subt.). Raidījums. 56.sērija.5.50 «Elisondo ģimenes noslēpums». Seriāls. 103.sērija.6.40 «Hoolaboola. Bērnurīts».8.00 «Izmeklētājs Kulagins» (ar subt.). Seriāls. 93.sērija.8.30 «Atlantīda» (ar subt.). Krievijas seriāls. 27.sērija.9.30 «Mana mīļā aukle» (ar subt.).Seriāls. 17. un 18.sērija.10.40 «Noziegumam pa pēdām 9». Seriāls. 3.sērija.11.40 «Neizskaidrojami, bet fakts» (ar subt.).12.40 «Kobra 6». Seriāls. 4.sērija.13.45 «Avatārs. Leģenda par Āngu».Animācijas seriāls. 29.sērija.14.10 «Precējies. Ir bērni 4». ASV seriāls. 16. un 17.sērija.15.15 «Sargeņģeļi». Seriāls. 97.sērija.16.15 «Sirds uz ledus». Seriāls. 322. un 323.sērija.17.15 «Atlantīda» (ar subt.). Krievijas seriāls. 28.sērija.18.15 «Mana mīļā aukle» (ar subt.).Seriāls. 19. un 20.sērija.19.20 «Bez tabu».19.50 «TV3 ziņas».20.20 «UgunsGrēks». Seriāls. 32.sērija.21.00 «Miliči» (ar subt.). Seriāls. 7.sērija.22.00 «Dienas sardze» (ar subt.).Krievijas fantastikas trilleris.0.35 «Jaunās Sasisto lukturu ielas 3» (ar subt.).Seriāls. 1.sērija.1.35 «Dubultspēle 3». Seriāls. 1.sērija.2.30 «Chill: interaktīvs nakts šovs».TV56.30 «Džoisa Maiere. Prieka pilna dzīve» (ar subt.).Kristīgais raidījums.7.00 «Novonews.TV» (krievu val.). Ziņas.7.45 «Mis TV 2009» (krievu val.). Latvijas konkurss.8.00 «Izsole» (krievu val.).8.15 «Novonews.TV» (krievu val.). Ziņas.9.00 «Televeikala skatlogs».9.15 «Turecka maršs» (ar subt.). Krievijas seriāls.10.15 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Seriāls.11.15 «Televeikala skatlogs».11.30 «Krievijas sensācijas» (ar subt.).Krievijas dokumentāls raidījums.12.15 «Mis TV 2009» (krievu val.). Latvijas konkurss.12.30 «Dzīvokļa jautājums: renovācijas šovs» (ar subt.).13.25 «Izsole» (krievu val.).13.45 «Vienkāršas patiesības» (ar subt.). Krievijas seriāls.14.15 «Televeikala skatlogs».14.30 «Nacionālās drošības aģents» (ar subt.). Seriāls.15.30 «Operatīvais pseidonīms» (ar subt.). Seriāls.16.30 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Seriāls.17.30 «Sasisto lukturu ielas» (ar subt.). Krievijas seriāls.18.30 «Bez cenzūras» (krievu val.). Informatīvs raidījums.19.30 «Ziņu vakars» (krievu val.).20.05 «Operatīvais pseidonīms» (ar subt.). Seriāls.21.00 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Seriāls.22.00 «Ziņas 22.00» (krievu val.). Informatīvs raidījums.22.30 «Kriminālā Latvija» (krievu val.). Ziņas.23.00 «Bagātību sala» (krievu val.). Laimes spēle.0.20 «Programma Maksimums» (ar subt.).1.20 «Mis TV 2009» (krievu val.). Latvijas konkurss;SMS ar iepazīšanos.1.30 «Izsole» (krievu val.); SMS ar iepazīšanos.7. maijs, ceturtdienaLTV16.45 «Labrīt, Latvija!»8.30 «Mīlas viesulis 2». Vācijas seriāls. 769.sērija.9.25 «Neprāta cena». LTV seriāls. 76.sērija.9.55 «Hameleonu rotaļas». ASV seriāls. 5061.sērija.10.15 «Televeikala skatlogs». «Dzīvīte».*10.40 «Kas notiek Latvijā?»*12.00 «Zebra».*12.15 «Province».*12.45 «Savvaļas kaleidoskops».Dokumentālu filmu seriāls. 9. un 10.sērija.13.45 «Vertikāle».*14.30 «100. pants».*15.00 «Tusiņš ar Dereku». Seriāls pusaudžiem. 49.sērija.15.25 «Juniors TV».*16.15 «Televeikala skatlogs». «Dzīvīte».16.40 «Mīlas viesulis 2». Vācijas seriāls. 769.sērija.17.35 «Hameleonu rotaļas». ASV seriāls. 5062.sērija.18.00 «Šodien Latvijā un pasaulē» (ar surdotulkojumu).18.30 «Neprāta cena». LTV seriāls. 91. un 92.sērija.19.30 «100 g kultūras».20.00 «100. pants».20.30 «Panorāma».21.10 «Abi labi».21.50 «Grejas anatomija 3». ASV seriāls. 58.sērija22.35 «Naudas zīmes» (ar subt.).22.50 «Nakts ziņas».23.05 «Tikai seši». Daudzsēriju mākslas filma. 2.sērija.23.50 «100 g kultūras».*LTV77.00 Kontinentālās līgas spēle hokejā.Rīgas Dinamo – Omskas Avangard. 2008.g.9.00 «Ātruma cilts».*9.30 «Laiks vīriem?»*10.00 «Relikviju medniece». Francijas, Vācijas,Kanādas un ASV seriāls. 11.sērija.10.50 «Anekdošu klubs».11.00 «Televeikala skatlogs». «Top-Shop piedāvā...»11.20 «Televeikala skatlogs». «Acīmredzamais».11.40 «Ķīna mostas». Dokumentāla filma. 2.daļa.12.35 «SeMS».*13.15 «olimpiade.lv»*13.30 «Nākotnes parks».*14.00 Latvijas Basketbola līgas fināls. 3.spēle.BK Ventspils – ASK/Rīga. 2007.g.*16.00 «Relikviju medniece». Francijas, Vācijas, Kanādasun ASV seriāls. 11.sērija.16.50 «SeMS».18.10 «Muhtars atgriežas (ar subt.). Seriāls. 262.sērija.19.00 «Šodien». Ziņas (krievu val.).19.25 «112 hronika».19.35 «Anekdošu klubs».*19.40 «Akvanauti». Seriāls. 30.sērija.20.10 «Emija un Izabella». ASV drāma.21.40 «Ar makšķeri».22.10 «Rādi klasi!» «ZZ» meistarsacīkstes. Pusfināls.*22.40 «Zemestrīce Ņujorkā».ASV un Vācijas katastrofu filma. 1.sērija.0.05 «Anekdošu klubs».*0.10 «Muhtars atgriežas (ar subt.). Seriāls. 262.sērija.0.55 «112 hronika».*LNT6.00 «Ticīgo uzvaras balss». Kristīgā programma.6.30 «Billijs un Mendija».ASV animācijas seriāls. 13.sērija.

Ceturtdiena, 2009. gada 30. aprīlistv programma 97.00 «LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes».8.40 «Degpunktā».*9.05 «Viktorija». ASV un Kolumbijas seriāls. 166.sērija.10.00 «I.Lindstrēmas kolekcija. Vējš pār šērām».Vācijas melodrāma.12.00 «Ķeriet Smārtu!» ASV komēdijseriāls. 6.sērija.12.30 «Lielais jautājums». Veiksmes un prāta spēle.13.45 «TV veikala skatlogs».14.00 LNT dienas ziņas.14.20 «Skrējiens pēc miljona 8».15.15 «Bērnu stunda. Supervaroņu komanda».ASV animācijas seriāls. 33.sērija.15.40 «Gļēvais suns Drosminieks».ASV animācijas seriāls. 30.sērija.16.05 «Divarpus vīri 3». ASV komēdijseriāls. 20.sērija.16.30 «Tēva noslēpumi». Vācijas seriāls. 44.sērija.17.00 «Sieviete bez pagātnes» (ar subt.).Krievijas seriāls. 57.sērija.17.55 «LNT ziņas sešos».18.15 «Ķeriet Smārtu!» ASV komēdijseriāls. 7.sērija.18.45 «Zelta drudzis». Veiksmes spēle.19.10 «Tautas balss».20.00 LNT ziņas.20.25 «Sporta un laika ziņas; Degpunktā».21.00 «Krasina aizstāvība 2» (ar subt.). Seriāls. 8.sērija.22.05 «Nelieši» (ar subt.). Krievijas kara drāma. 2005.g.0.05 «Negaisa vārti» (ar subt.).Krievijas kara drāma. 4.sērija.1.00 «Krievijas kriminālhronika» (ar subt.).Krievijas dokumentāla filma. 238. un 239.sērija.1.55 «Svelmainā veldze 11». Erotiska filma;SMS ar iepazīšanos.3.00 «Atmaksa». ASV trilleris. 1999.g.4.40 «Dzīves smieklīgākie brīži».5.15 «Sieviete bez pagātnes» (ar subt.).Krievijas seriāls. 57.sērija.TV35.00 «Remonta skola» (ar subt.). Raidījums. 57.sērija.5.50 «Elisondo ģimenes noslēpums». Seriāls. 104.sērija.6.40 Hoolaboola. Bērnurīts».8.00 «Izmeklētājs Kulagins» (ar subt.). Seriāls. 94.sērija.8.30 «Atlantīda» (ar subt.). Krievijas seriāls. 28.sērija.9.30 «Mana mīļā aukle» (ar subt.).Seriāls. 19. un 20.sērija.10.40 «Noziegumam pa pēdām 9». Seriāls. 4.sērija.11.40 «Neizskaidrojami, bet fakts» (ar subt.).12.40 «Kobra 6». Seriāls. 5.sērija.13.45 «Avatārs. Leģenda par Āngu».Animācijas seriāls. 30.sērija.14.10 «Precējies. Ir bērni 4». ASV seriāls. 18. un 19.sērija.15.15 «Sargeņģeļi». Seriāls. 98.sērija.16.20 «Sirds uz ledus». Vācijas seriāls. 324.sērija.17.00 «Pasaules meistarsacīkstes hokejā».Ceturtdaļfināls. Tiešraide no Šveices.19.50 «TV3 ziņas».20.20 «UgunsGrēks». Latvijas seriāls. 33.sērija.21.00 «Kobra 13». Seriāls. 7.sērija.22.00 «Bīstamā zona». ASV katastrofu filma. 2006.g.23.50 «Lasvegasa 2». Seriāls. 3.sērija.0.50 «Dzīvības glābēji». Seriāls. 1.sērija.1.45 «Chill: interaktīvs nakts šovs».TV56.30 «Džoisa Maiere. Prieka pilna dzīve» (ar subt.).Kristīgais raidījums.7.00 «Novonews.TV» (krievu val.). Ziņas.7.45 «Mis TV 2009» (krievu val.). Latvijas konkurss.8.00 «Izsole» (krievu val.).8.15 «Novonews.TV» (krievu val.). Ziņas.9.00 «Televeikala skatlogs».9.15 «Turecka maršs» (ar subt.). Krievijas seriāls.10.15 «Kamenska» (ar subt.). Krievijas seriāls.11.15 «Televeikala skatlogs».11.30 «Krievijas sensācijas» (ar subt.).12.15 «Mis TV 2009» (krievu val.). Latvijas konkurss.12.30 «Dzīvokļa jautājums: renovācijas šovs» (ar subt.).13.25 «Izsole» (krievu val.).13.45 «Vienkāršas patiesības» (ar subt.). Krievijas seriāls.14.15 «Televeikala skatlogs».14.30 «Nacionālās drošības aģents» (ar subt.). Seriāls.15.30 «Operatīvais pseidonīms» (ar subt.). Seriāls.16.30 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Seriāls.17.30 «Sasisto lukturu ielas» (ar subt.). Krievijas seriāls.18.30 «Bez cenzūras» (krievu val.). Informatīvs raidījums.19.30 «Ziņu vakars» (krievu val.).20.05 «Operatīvais pseidonīms» (ar subt.). Seriāls.21.00 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Seriāls.22.00 «Ziņas 22.00» (krievu val.). Informatīvs raidījums.22.30 «Kriminālā Latvija» (krievu val.). Ziņas.23.00 «Bagātību sala» (krievu val.). Laimes spēle.0.20 «Programma Maksimums» (ar subt.).1.20 «Mis TV 2009» (krievu val.). Latvijas konkurss;SMS ar iepazīšanos.1.45 «Izsole» (krievu val.); SMS ar iepazīšanos.8. maijs, piektdienaLTV16.45 «Labrīt, Latvija!»8.30 «Mīlas viesulis 2». Vācijas seriāls. 770.sērija.9.25 «Neprāta cena». LTV seriāls. 77.sērija.9.55 «Hameleonu rotaļas». ASV seriāls. 5062.sērija.10.15 «Televeikala skatlogs». «Dzīvīte».*10.40 «Abi labi».*11.20 «Mans zaļais dārzs».*11.50 «Kas var būt labāks par šo?»*12.20 «Vides fakti».*12.50 «Savvaļas kaleidoskops».Dokumentālu filmu seriāls. 11. un 12.sērija.13.45 «Galva. Pils. Sēta».*14.00 «Zaļais īpašums».*14.30 «100. pants».*15.00 «Tusiņš ar Dereku». Seriāls pusaudžiem. 50.sērija.15.25 «Mans mazais».*16.15 «Televeikala skatlogs». «Dzīvīte».16.40 «Mīlas viesulis 2». Vācijas seriāls. 770.sērija.17.35 «Hameleonu rotaļas». ASV seriāls. 5063.sērija.18.00 «Šodien Latvijā un pasaulē» (ar surdotulkojumu).18.30 «Neprāta cena». LTV seriāls. 93. un 94.sērija.19.30 «100 g kultūras».20.00 «100. pants».20.30 «Panorāma».21.10 «Latvijas šlāgeraptauja 2009».22.10 «Tur, kur novērtē draudzību».Austrijas un Vācijas drāma.Ap 23.00 «Nakts ziņas».23.15 «Tur, kur novērtē draudzību». Filmas turpinājums.23.55 «100 g kultūras».*LTV77.00 Kontinentālās līgas spēle hokejā.Rīgas Dinamo – Voskresenskas Himik.9.00 «Ar makšķeri».*9.30 «Nākotnes parks».*10.00 «Relikviju medniece». Francijas, Vācijas, Kanādasun ASV seriāls. 12.sērija.10.50 «Anekdošu klubs».11.00 «Televeikala skatlogs». «Top-Shop piedāvā...»11.20 «Dažas sekundes līdz katastrofai».Dokumentāla filma. 18.sērija Prāmja avārijapie Zēbruges Beļģijā, 1987.gads.12.10 «SeMS».*13.10 «Sporta studija».*14.00 Latvijas Basketbola līgas fināls. 4.spēle.ASK/Rīga – BK Ventspils. 2007.g.16.00 «Relikviju medniece». Francijas, Vācijas, Kanādasun ASV seriāls. 12.sērija.16.50 «SeMS».18.10 «Muhtars atgriežas (ar subt.). Seriāls. 263.sērija.19.00 «Šodien. Ziņas» (krievu val.).19.25 «112 hronika».19.40 Latvijas Basketbola līgas pusfināls. 4.spēle.Ja spēle nenotiek, tad:19.40 «Aizmirstie dvīņi». Francijas drāma.21.10 «Neparastās lietas».21.40 «Zveja» (ar subt.).22.10 «Nāvējošais laiks».Francijas krimināldrāma. 1.sērija.23.45 «Anekdošu klubs».*23.50 «Muhtars atgriežas (ar subt.). Seriāls. 263.sērija.0.35 «112 hronika».*0.45 «NBA spēļu apskats».LNT6.00 «Ticīgo uzvaras balss». Kristīgā programma.6.30 «Billijs un Mendija».ASV animācijas seriāls. 14.sērija.7.00 «LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes».8.40 «Degpunktā».*9.05 «Viktorija». ASV un Kolumbijas seriāls. 167.sērija.10.00 «I.Lindstrēmas kolekcija. Ceļš uz sirdi».Vācijas melodrāma.12.00 «Ķeriet Smārtu!» ASV komēdijseriāls. 7.sērija.12.30 «Lielais jautājums». Veiksmes un prāta spēle.13.45 «TV veikala skatlogs».14.00 LNT dienas ziņas.14.20 «Skrējiens pēc miljona 8».15.15 «Bērnu stunda. Supervaroņu komanda».ASV animācijas seriāls. 34.sērija.15.40 «Gļēvais suns Drosminieks».ASV animācijas seriāls. 31.sērija.16.05 «Divarpus vīri 3». ASV komēdijseriāls. 21.sērija.16.30 «Tēva noslēpumi». Vācijas seriāls. 45.sērija.17.00 «Sieviete bez pagātnes» (ar subt.).Krievijas seriāls. 58.sērija.17.55 «LNT ziņas sešos».18.15 «Saldais pārītis». LNT komēdijseriāls.18.45 «Zelta drudzis». Veiksmes spēle.19.10 «Tautas balss».20.00 LNT ziņas.20.25 «Sporta un laika ziņas; Degpunktā».21.00 «Brīnišķīgās vakara ziņas ar Andu Auziņu».21.30 «Pāna labirints». Spānijas, Meksikas unASV pasaku filma pieaugušajiem.23.45 «Kara likumi». ASV trilleris. 2003.g.1.35 «Kārdinājums». Erotiska filma; SMS ar iepazīšanos.3.25 «Nelieši» (ar subt.). Krievijas kara drāma. 2005.g.5.05 «Sieviete bez pagātnes» (ar subt.).Krievijas seriāls. 58.sērija.TV35.00 «Remonta skola». Raidījums. 58.sērija.5.50 «Elisondo ģimenes noslēpums». Seriāls. 105.sērija.6.40 Hoolaboola. Bērnurīts».8.00 «Izmeklētājs Kulagins» (ar subt.). Seriāls. 95.sērija.8.30 «Pasaules neticamākie video 3». 25.sērija.9.30 «Seši kadri» (ar subt.). Seriāls.10.40 «Noziegumam pa pēdām 9». Seriāls. 5.sērija.11.40 «Neizskaidrojami, bet fakts» (ar subt.).12.40 «Kobra 6». Seriāls. 6.sērija.13.45 «Avatārs. Leģenda par Āngu».Animācijas seriāls. 31.sērija.14.10 «Precējies. Ir bērni 4». ASV seriāls. 20. un 21.sērija.15.15 «Sargeņģeļi». Seriāls. 99.sērija.16.25 «Sirds uz ledus». Vācijas seriāls. 325.sērija.17.00 «Pasaules meistarsacīkstes hokejā». Pusfinālspēle.Tiešraide no Šveices.19.50 «TV3 ziņas».20.20 «Viņa ir viņš». ASV un Kanādasromantiska komēdija.22.20 «Greizais spogulis» (ar subt.). Humora šovs.0.35 «Naša Russia» (ar subt.).Humora šovs. 22.sērija.1.05 «Lielā filma». Mākslas filma.2.50 «Chill: interaktīvs nakts šovs».TV56.30 «Džoisa Maiere. Prieka pilna dzīve» (ar subt.).Kristīgais raidījums.7.00 «Novonews.TV» (krievu val.). Ziņas.7.45 «Mis TV 2009» (krievu val.). Latvijas konkurss.8.00 «Izsole» (krievu val.).8.15 «Novonews.TV» (krievu val.). Ziņas.9.00 «Televeikala skatlogs».9.15 «Turecka maršs» (ar subt.). Krievijas seriāls.10.15 «Kamenska» (ar subt.). Krievijas seriāls.11.15 «Televeikala skatlogs».11.30 «Krievijas sensācijas» (ar subt.).12.15 «Mis TV 2009» (krievu val.). Latvijas konkurss.12.30 «Dzīvokļa jautājums: renovācijas šovs» (ar subt.).13.25 «Izsole» (krievu val.).13.45 «Vienkāršas patiesības» (ar subt.). Krievijas seriāls.14.15 «Televeikala skatlogs».14.30 «Nacionālās drošības aģents» (ar subt.). Seriāls.15.30 «Beslana» (ar subt.). Dokumentāla filma.16.30 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Seriāls.17.30 «Sasisto lukturu ielas» (ar subt.). Krievijas seriāls.18.30 «Bez cenzūras» (krievu val.). Informatīvs raidījums.19.30 «Ziņu vakars» (krievu val.).20.05 «Banderovieši» (ar subt.).Krievijas dokumentāla filma.21.00 «Izmeklēšanas noslēpumi» (ar subt.). Seriāls.22.00 «Makšķerēšanas noslēpumi» (ar subt.).22.30 «Benija Hila šovs» (latv. val.). Humora šovs.23.00 «Bagātību sala» (krievu val.). Laimes spēle.0.20 «Programma Maksimums» (ar subt.).1.20 «Mis TV 2009» (krievu val.). Latvijas konkurss;SMS ar iepazīšanos.1.45 «Izsole» (krievu val.); SMS ar iepazīšanos.9. maijs, sestdienaLTV17.55 «Latvji, brauciet jūriņā!»Zvejniecības cikls Aiziet jūriņā!8.25 «Zaļais īpašums».8.40 «Olivera Tvista piedzīvojumi».Animācijas seriāls. 24.sērija.9.00 «Kas te? Es te!»*9.30 «Dabas grāmata».10.00 «Zaka un Kodija greznā dzīve 2».Seriāls pusaudžiem. 42.sērija.10.30 «Kas var būt labāks par šo?»11.00 «Tur, kur novērtē draudzību».Austrijas un Vācijas drāma.12.35 TDA Zelta sietiņš 50 gadu jubilejas koncerts. 2.daļa.13.35 «Saulessvece». Mākslas filma.14.50 «Latvietis». Filmu studijas AB animācijas filma.15.00 «Līdzās» (ar subt.).15.30 «Neprāta cena». LTV seriāls. 58.sērija.16.00 Pašvaldību vēlēšanas.Priekšvēlēšanu aģitācijas izloze.16.30 «Vides fakti».17.00 «Savvaļas kaleidoskops».Dokumentālu filmu seriāls. 9. un 10.sērija.18.00 «Šodien Latvijā un pasaulē».18.25 «Ielas garumā».18.55 «Klāvs – Mārtiņa dēls».Rīgas kinostudijas drāma. 1970.g.20.30 «Panorāma».21.07 «Latloto izloze».21.15 «Kara līgava».Lielbritānijas un Kanādas romantiska drāma.23.05 Nakts ziņas.23.10 «Neaiztieciet cirvi!» Francijas drāma.LTV77.50 «Televeikala skatlogs». «Dzīvot labāk».8.10 «Televeikala skatlogs». «Arguments».8.30 «Televeikala skatlogs». «Skatpunkti».8.50 «Televeikala skatlogs». «Automoto raidījums nr.2».Speciālizlaidums Auzu motors.Par zirgiem un jātnieku sportu Latvijā.9.10 «Televeikala skatlogs». «TV mozaīka».9.30 «Televeikala skatlogs». «Brīvdienu ceļvedis».9.50 «Televeikala skatlogs». «Tādas lietas».10.10 «Televeikala skatlogs». «Dzīvei pa vidu».10.30 «Ātruma cilts».*11.00 «Zveja» (ar subt.).*11.30 «TV motors».12.00 «Dabas taka».12.30 «eXperiments». TV spēle skolēniem.13.00 «Rādi klasi!» «ZZ» meistarsacīkstes. Pusfināls.13.30 «Krējums… saldais».*14.00 Latvijas Basketbola līgas fināls. 5.spēle.BK Ventspils – ASK/Rīga. 2007.g.16.00 Pekinas olimpiskās spēles.Basketbola finālspēle vīriešiem.*18.00 «Viena diena Latvijā». Dokumentāla filma.19.00 «Dinozauru ēnā». Dokumentāla filma. 2.sērija.20.00 «Kriminālā informācija» (ar subt.).20.30 «Ko iesākt ar Braienu 2?» Seriāls. 13.sērija.21.15 «1000 jūdzes Indijā».21.45 «Atgūt Sāru». Francijas trilleris. 1.sērija.23.20 «Noziedzīgie prāti 2». Seriāls. 10.sērija.0.05 «Bikini meitenes». Seriāls. 7.sērija.0.35 «Emanuēla. Mīlestība ir...»2.10 «NBA spēļu apskats».*LNT5.50 «Dzīvnieku instinkti».Dokumentāla programma. 9.sērija.6.45 «TV veikala skatlogs».7.00 «Vāverpuika». ASV animācijas filma. 1.sērija.7.30 «Laika komanda». ASV animācijas filma. 5.sērija.8.00 «Latvija. XX gadsimts». Dokumentāla filma. 5.sērija.8.30 «Vecās Kristīnes jaunie piedzīvojumi 2».ASV komēdijseriāls. 22.sērija.9.00 «Rīta mikslis».9.30 «Zobu feja». Argentīnas un Spānijaspiedzīvojumu filma ģimenei.11.30 «Stila policija».12.00 «Lielais jautājums». Veiksmes un prāta spēle.13.00 «Tīģeris sniegā». Itālijas liriska komēdija.15.10 «Latvijas zelta talanti 2009».* TV šovs.18.00 «Komisārs Reksis».Austrijas un Vācijas seriāls. 25.sērija.19.00 «Prāta banka». Intelektuāla spēle.20.00 «LNT ziņas».20.25 «Sporta un laika ziņas».20.40 «Zelta drudzis». Veiksmes spēle.21.10 «Sapņu līgava». Realitātes šovs. 6.sērija.22.10 «Ambiciozā blondīne».ASV romantiska komēdija.1.55 «Klausītājs» (ar subt.). Krievijas komēdija.2.10 «Klikt». Erotiska filma. 5.sērija; SMS ar iepazīšanos.3.30 «Pāna labirints». Spānijas, Meksikas unASV pasaku filma pieaugušajiem.5.20 «Dzīves smieklīgākie brīži».TV35.00 «Remonta skola» (ar subt.). Raidījums. 59.sērija.5.50 «Elisondo ģimenes noslēpums». Seriāls. 106.sērija.6.40 Hoolaboola. Bērnurīts.8.20 «H2O». Seriāls. 38.sērija.8.55 «Smieklīgākie videokuriozi 11».9.25 «Simpsoni 18». Animācijas seriāls. 15. un 16.sērija.10.20 «Glābējkomanda Cepums». Raidījums.10.55 «UgunsGrēks». Latvijas seriāls. 30. un 31.sērija.12.00 «Merlins, varenais burvis».Lielbritānijas seriāls. 10.sērija.13.00 «Ādamsoni». Humora seriāls.14.00 «Greizais spogulis». Humora šovs. 58.sērija.16.05 «Viņa ir viņš».ASV un Kanādas romantiska komēdija.18.05 «Bēthovens». ASV ģimenes komēdija.19.50 «TV3 ziņas».20.20 «Princese pret pašas gribu». ASV ģimenes komēdija.22.30 «Dzīves izniekotājs». ASV komēdija.0.30 «F-1 Spānijas lielā balva». Atlases brauciens.1.50 «Avalona». Mākslas filma.3.55 «Chill: interaktīvs nakts šovs».TV58.00 «Ciemos pie Tofika». Rīts kopā ar ģimeni.10.00 «Benija Hila šovs» (lat. val.). Humora šovs.10.25 «Izsole» (krievu val.).11.00 «Televeikala skatlogs».11.15 «Viss par kino» (ar subt.). Informatīvs raidījums.12.00 «Dzīvokļa jautājums: renovācijas šovs» (ar subt.).13.00 «Jaunā paaudze» (krievu val.). Kristīgā programma.13.30 «Mēs, apakšā parakstījušies» (ar subt.).Krievijas drāma.16.05 «Viss par kino» (ar subt.). Informatīvs raidījums.16.30 «Jūrmaļina 2008» (ar subt.).Latvijas humora raidījums.18.30 «Banderovieši» (ar subt.).Krievijas dokumentāla filma.19.30 «Sestdienas ziņu vakars» (krievu val.).20.00 «Idiots» (ar subt.). Krievijas seriāls.21.00 «Dzīvokļa jautājums: renovācijas šovs» (ar subt.).22.00 «Programma Maksimums» (ar subt.).23.00 «Likvidācija» (ar subt.). Krievijas seriāls.23.50 «Mis TV 2009» (krievu val.).Latvijas konkurss; «SMS ar iepazīšanos».0.50 «Dāvida šovs».*; «SMS ar iepazīšanos».10.maijs, svētdienaLTV 18.10 «Garīgā dimensija».8.40 «Olivera Tvista piedzīvojumi».Animācijas seriāls. 25.sērija.9.00 «Kas te? Es te!»9.30 «Juniors TV».10.00 «Mans mazais».10.30 «Mans zaļais dārzs».11.00 «Iepazīsimies – es adoptēju bērnu».Dokumentāla filma.11.30 «Klēts».12.00 Ekumenisks Mātes dienai veltīts dievkalpojums.Tiešraide no Evanģēliski-luteriskāsLutera baznīcas.13.00 «Vertikāle».13.30 «Daudz laimes!» Apsveikumu koncerts.14.30 «Latvijas šlāgeraptauja 2009».*15.30 «Neprāta cena». LTV seriāls. 59.sērija.16.00 «Ģimene – Latvijas lepnums un spēks».16.30 «Ēst ir tavā dabā».17.00 «Savvaļas kaleidoskops».Dokumentālu filmu seriāls. 11. un 12.sērija.18.00 «Šodien Latvijā un pasaulē».18.30 «Province».19.00 «Vecā jūrnieku ligzda».Latvijas daudzsēriju drāma. 4.sērija.20.30 «Panorāma».21.25 «Ģimenes noslēpumi». ASV drāma.22.50 Nakts ziņas.22.55 «Ēst ir tavā dabā».*23.25 «A.Kristi. Mis Mārpla».Lielbritānijas detektīvseriāls. 4.sērijas 1.daļa.LTV 78.10 «Televeikala skatlogs». «Pie rīta kafijas».8.30 «Televeikala skatlogs». «Vide, veselība un mēs».8.50 «Televeikala skatlogs». «Problēmas un risinājumi».9.10 «Televeikala skatlogs». «Nedēļas apskats».9.30 «Televeikala skatlogs». «Darbs. Izglītība. Karjera».9.50 «Televeikala skatlogs». «Aktualitātes».10.10 «Televeikala skatlogs». «Vārds uzņēmējiem».10.30 «Tavs auto».*11.00 «Ar makšķeri».*11.30 «Autosporta programma nr.1».*12.00 «Laiks vīriem?»12.30 «Sporta studija».*13.15 «olimpiade.lv».*13.30 «eXperiments». TV spēle skolēniem.*14.00 Latvijas Basketbola līgas fināls. 6.spēle.ASK/Rīga – BK Ventspils. 2007.g.16.00 Latvijas Basketbola līgas pusfināls. 5.spēle.Ja spēle nenotiek, tad:16.00 «Pirmais pāris». ASV romantiska komēdija.17.35 «Neparastās lietas».18.00 «Aizmirstie dvīņi». Francijas drāma. 2004.g.19.30 «Ceļā ar kameru».20.00 «Izdzīvotāji». Dokumentāla filma.13.sērija Avārija vulkānā.20.50 «Ēnu čuksti 2». ASV seriāls. 13.sērija.21.35 «TV motors».*22.05 Hard Fi koncerts Londonā.*22.30 NBA play-off spēle.1.00 «NBA spēļu apskats».*LNT5.50 «Dzīvnieku instinkti».Dokumentāla programma. 10.sērija.6.45 «TV veikala skatlogs».7.00 «Mājokļa jautājums».* Realitātes šovs.8.00 «Latvija. XX gadsimts». Dokumentāla filma. 6.sērija.8.30 «Džordža dēļ». ASV komēdijseriāls. 1.sērija.9.00 «Autoziņas».9.30 «Ražots Latvijā».10.00 «Sirmā ēdienkaratē».10.40 «Praktiskā maģija».ASV romantiska fantāzijas komēdija.12.35 «Vilku suns. Jaunība» (ar subt.). Seriāls. 8.sērija.13.30 «Melnā bulta». Vācijas un Itālijas seriāls. 1.sērija.15.25 «Jaunie Rīgas sargi».16.20 «Sapņu līgava».* Realitātes šovs. 6.sērija.17.20 «Baiļu faktors». ASV realitātes šovs. 2.sērija.18.15 «Komisārs Reksis».Austrijas un Vācijas seriāls. 26.sērija.19.15 «LNT ziņu Top 10».20.00 «LNT ziņas; Laika ziņas».20.25 «Sporta ziņas».20.35 «Degpunktā». Nedēļas apskats.21.00 «Karaliene». Lielbritānijas, Francijas unItālijas biogrāfiska drāma.23.00 «Lode». ASV fantastikas piedzīvojumu filma.1.30 «Tīģeris sniegā». Itālijas liriska komēdija. 2005.g.3.20 «Draudzenes». Erotiska filma; SMS ar iepazīšanos.4.25 «Dzīves smieklīgākie brīži».5.10 «Teksasas reindžers 8». ASV seriāls. 10.sērija.TV35.00 «Elisondo ģimenes noslēpums».Seriāls. 107. un 108.sērija.6.40 «Hoolaboola. Bērnurīts».8.15 «H2O». Seriāls. 39.sērija.8.45 «Māmiņu klubs». Raidījums.9.25 «Seši kadri» (ar subt.).10.00 «Superbingo». TV spēle.10.55 «UgunsGrēks». Latvijas seriāls. 32. un 33.sērija.12.05 «Bēthovens». ASV ģimenes komēdija. 1992.g.13.55 «Pasaules neticamākie video 3».14.50 F-1 Spānijas lielā balva. Tiešraide.17.00 «Kobra». Seriāls. 38.sērija.17.50 «Dinozauru mednieki 3». Seriāls. 1.sērija.18.50 «Neiespējamā misija». Raidījums. 1.sērija.19.50 «TV3 ziņas».19.55 «Nekā personīga». Raidījums.20.40 «Pasaules neticamākie video».21.15 Pasaules meistarsacīkstes hokejā. Fināls.Tiešraide no Šveices.0.15 «Ali Džī parlamentā». Vācijas, Francijasun Lielbritānijas melnā komēdija.1.55 «Chill: interaktīvs nakts šovs».TV57.30 «Labā vēsts ar Riku Renneru» (krievu val.).Kristīgais raidījums.8.00 «Ciemos pie Tofika». Rīts kopā ar ģimeni.10.00 «Benija Hila šovs» (latv. val.). Humora šovs.10.25 «Izsole» (krievu val.).11.00 «Televeikala skatlogs».11.15 «Nevad» (ar subt.). Informatīvs raidījums.11.30 «Autoziņas» (krievu val.).*12.00 «Dzīvokļa jautājums: renovācijas šovs» (ar subt.).13.00 «Jaunā paaudze» (ar subt.). Kristīgā programma.13.30 «Izsole» (krievu val.).14.00 «Tikšanās vietu mainīt nedrīkst» (ar subt.). Seriāls.15.30 «Krievijas sensācijas» (krievu val.).16.30 «Makšķerēšanas noslēpumi» (krievu val.). *17.00 «Autoziņas» (krievu val.).17.30 «Lielā pastaiga» (ar subt.). Krievijas seriāls.18.30 «Viss par kino» (ar subt.). Informatīvs raidījums.19.00 «Kriminālā Latvija» (krievu val.).Ziņas. Nedēļas kopsavilkums.19.30 «Septiņi jaunumi» (krievu val.).20.30 «Žeņa, Žeņečka un katjuša» (ar subt.).Krievijas traģikomēdija.22.00 «Programma Maksimums» (ar subt.).23.00 «Likvidācija» (ar subt.). Krievijas seriāls.23.50 «Benija Hila šovs» (krievu val.).Lielbritānijas humora šovs.0.20 «Izsole» (krievu val.); «SMS ar iepazīšanos».0.50 «Dāvida šovs».*; «SMS ar iepazīšanos».

12 notikumiCeturtdiena, 2009. gada 30. aprīlisEs lepojos, ka esmu jelgavnieksJānis Čaplinskis, futbola kluba«Jelgava» uzbrucējs:«Iemeslu, kāpēc es lepojos ar Jelgavu,ir daudz, tikai par tiem parasti atceroskonkrētā mirklī. Jelgava ir maza pilsēta,bet savu vārdu nes ar godu, piemēram,pārstāvot dažādus sporta veidusLatvijā, turklāt ar patiesi veiksmīgiemrezultātiem. Parasti jau ir tā, ka toīsto lepnumu tieši pret savu pilsētuizjūtu sacensībās, spēlēs ārpus pilsētas– brīdī, kad tu spēlē un tevi atbalstakrietns fanu pulks no Jelgavas. Kautarī esmu dzimis Rīgā, Jelgava ir manajau no bērna kājas. Protams, savulaikmani aicinājusi arī lielā galvaspilsēta,taču esmu palicis uzticīgs mūsu pilsētai.Tā teikt – manas mājas ir te. Teir daudz mierīgāk, Jelgava ir zaļa pilsēta, te ir mani draugi, radi. Jelgava iriespēju pilsēta, kurā var daudz ko darīt, arī izklaides iespējas te ir pietiekamidaudzveidīgas. Ja nu sagadītos, ka manus sportiskos rezultātus novērtētu unuzaicinātu pārcelties uz ārzemēm, es tomēr teiktu nē un paliktu šeit. Jaunībasmaksimālisms pagājis.»Kultūras pasākumi• 30. aprīlī pulksten 19 – 5 gadu jubilejas koncerts. Harijs Ozols, Santa Zapackaun Didzis Rijnieks. Biļešu cena – Ls 4; 3 (kultūras namā).• 2. un 3. maijā no pulksten 9 līdz 17 – Stādu dienas. Būs iespēja apskatīt uniegādāties viengadīgo puķu, ziemciešu, rožu, sīpolpuķu stādus, sēklas, dekoratīvoskrūmus un kokus, augļu kokus, dārza inventāru, augsnes bagātinātājus,amatniecības izstrādājumus, kā arī zemnieku sarūpētos pārtikas produktus– kūpinātas vistas, kūpinātas zivis, mājas sieru, maizi, piparkūkas un citas lietas.No pulksten 11 līdz 15 – kultūras programma. Atklāšana – 2. maijā pulksten11.30 (Jelgavas pils teritorijā).• 4. maijā pulksten 12 un 16 – Nacionālā teātra viesizrāde «Teātra Žurka 2009jeb Kornēlijas atgriešanās». Biļešu cena – Ls 15; 12; 10; 8 (kultūras namā).• 8. maijā pulksten 19 – Mazās Ģildes TDA «Dzintariņš» (mākslinieciskā vadītājaO.Freiberga) horeogrāfisks uzvedums ar Raimonda Paula mūziku «Ceļš uzKautkuriju». Bērnu un jauniešu deju kolektīva «Vēja zirdziņš» (mākslinieciskāvadītāja A.Skrastiņa) horeogrāfisks uzvedums «Veiksmes rauši». Biļešu cena– Ls 2; 1,50; 1 (kultūras namā).• 9. maijā pulksten 16 – BJC «Junda» deju studijas «Benefice» 10 gadu jubilejasizrāde «Princeses uz zirņa». Mākslinieciskā vadītāja Annika Andersone. Biļešucena – Ls 3; 2. Biļešu iepriekšpārdošana – BJC «Junda» (kultūras namā).• 11. maijā pulksten 18 – Jelgavas Valsts ģimnāzijas jauniešu organizācijas«Minerva» rīkots koncerts «Pilna kabata tavu smieklu». Piedalīsies grupa «Kombuļi»,«Hippies», «Second File» un citas. Biļešu cena – Ls 3,50 (klubā «Jelgavasbaltie krekli»).• 14. un 15. maijā pulksten 19 – Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra un teātrastudijas «Čaika» (5. vsk.) pirmizrāde Dejs Vasermans «Cilvēks no Lamanšas»(krievu valodā). Režisors A.Matisons, režisora asistents A.Bolmanis. Biļešu cena– Ls 3; 2; 1,50 (kultūras namā).• 16. maijā pulksten 16 – BJC «Junda» tautas deju kolektīvu «Jundaliņi»,«Jundēns» un «Jundari» 9 gadu jubilejas koncerts «Pupas zieda raibumā».Mākslinieciskā vadītāja Madlēna Bratkus, koncertmeistare Guna Vanaga. Biļešucena – Ls 2; 1 (kultūras namā).• 16. maijā pulksten 18 – kluba «Pīlādzītis» sarīkojums (kultūras namā).• 17. maijā no pulksten 10.30 – sporta deju konkurss «Jelgavas vasara. AijasRogas piemiņas kauss». Biļešu cena – Ls 3,50. Biļetes nopērkamas pasākumadienā (kultūras namā).• 19. maijā pulksten 18 – BJC «Junda» deju studijas «Benefice» 10 gadu jubilejasizrāde «Princeses uz zirņa». Mākslinieciskā vadītāja Annika Andersone.Biļešu cena – Ls 3; 2. Biļešu iepriekšpārdošana kultūras nama kasē (kultūrasnamā).• 20. maijā pulksten 19 – XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku sieviešukoru uzvarētājs meiteņu koris «Spīgo», Raimonds Pauls un draugi ielūdz uzlabdarības koncertu «Palīdzi «Spīgo» aizbraukt uz pasaules koru olimpiādiDienvidkorejā» (kultūras namā).• 22. maijā pulksten 19 – bērnu un jauniešu deju kolektīva «Vēja zirdziņš»koncerts «Manā bērnības lodziņā». Mākslinieciskā vadītāja A.Skrastiņa. Biļešucena – Ls 1,50; 1 (kultūras namā).• 23. maijā pulksten 19 – Andra Ērgļa solokoncerts «Sirdspuksti». Muzikālaispavadījums: Jānis Strazds (taustiņinstrumenti), Māris Kupčs (solo un akustiskāģitāra), Aivars Meijers (basģitāra), Gundars Lintiņš (bungas). 1. daļā – dziesmasno albuma «Sirdspuksti», 2. daļā – dažādas klausītāju iemīļotas dziesmas. Pēckoncerta klausītājiem būs iespējams nofotografēties kopā ar mākslinieku uniegūt viņa autogrāfu. Biļešu cena – Ls 6; 5; 4 (kultūras namā).Izstādes• Līdz 24. maijam – Jelgavas mākslinieku ikgadējā izstāde «Pavasaris 2009»(Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā).• Līdz 17. maijam – Ivara Klapera vadītās Tautas gleznošanas studijas dalībniekudarbu izstāde (kultūras nama 2. stāvā).• No 15. maija – Ulda Rogas vadītās Zīmēšanas studijas audzēkņu darbu gadanoslēguma izstāde (kultūras nama 2. stāvā).• Līdz maija beigām – izstāde «Plakāti» (galerijā «Suņa taka» Dobeles ielā68).• Līdz maija beigām – Jelgavas Mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde (a/s«Swedbank» filiālē Pasta ielā 47).• Līdz maija beigām – izstāde «Portrets latviešu glezniecībā». ApskatāmiB.Baumanes, J.Baklāna, N.Brasliņa, J.Dobrāja, L.Eglītes, H.Henriksones, I.Iltneres,A.Kļaviņa, M.Tabakas, I.Zariņa, A.Melderes un E.Romānes darbi (Jelgavas Mākslasskolas izstāžu zālē).• Līdz 15. maijam – gleznotājas Birutas Delles gleznu izstāde (Jelgavas Zinātniskajābibliotēkā).• 6. maijā pulksten 15 – Haralda Smilgas fotogrāfiju izstādes «Par prieku sev»atklāšana un tikšanās ar autoru (kultūras nama 1. stāvā).• 6. maijā pulksten 20 – Harija Liepiņa fotogrāfiju izstādes atklāšana «Jelgava.Pilsēta diennakts tumšajā laikā» un tikšanās ar autoru (kultūras nama1. stāvā).Pakāpeniskiatgriežas savā pilsētāSavulaik domāju, ka gribu uz lielpilsētu – Rīgu. Jauna dzīve, lielas iespējas, taču beigās sapratu, ka no tā lielumaun pūļa es ļoti ātri nogurstu un īstenībā mīlu savu pilsētu. Jelgava – te viss notiek, te ir tik ļoti mājīgi! Šķiet, nuapzināti atgriežos mājās,» atzīst Rita Staune.Foto: Ivars Veiliņš• Ritma GaidamovičaTā varētu teikt par jelgavnieci,dziedātāju un skolotāju RituStauni, kura daļai klausītājukļuva pazīstama pēc NorasBumbieres fonda rīkotā konkursa,bet vēl lielākai daļai –pēc šova «Latvijas zelta talanti2», kurā meitene tika līdz pusfinālam,bet, pēc žūrijas vērtējuma,iekļūšanai finālā viņu«iegāzusi» izvēlētā dziesma.Taču tas Ritai neliek apstāties,jo jau šobrīd zināms, ka viņauzstāsies Noras Bumbieresfonda rīkotajos koncertos, kāarī strādās, lai klausītāji viņasbalsi dzirdētu arvien biežāk.«Cik sevi no mazām dienām atceros,domāju, ka būšu slavena dziedātāja unvisi mani pazīs, ka tas būs mans darbs,hobijs un dzīve. Šķiet, ka bērnības dienusapnis lēnām piepildās, kaut arī sāku kāpianiste un akadēmiskās mūzikas dziedātāja,turklāt skolotāji centās iegalvot,ka estrādes mūzika nekad nebūs manslauciņš. To, ka mūzika ir mans aicinājums,sapratu jau sen, tikai nebija skaidrs, kādasīsti dziesmas ir manējās. Vienu brīdi patidziedāju, vēlāk divus gadus vadīju JelgavasSvētās Annas katedrāles kori, vēl pirmstam Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskāsbaznīcas kori, bet brīvajā laikā palīdzējucitiem ar dažādām kora partijām. Tačupērn pavasarī nolēmu, ka vēlos atkal pievērstiessolo dziedāšanai. Tagad domāju,ka tas jāturpina,» par savu dzīvi un mūzikustāsta Rita. Patiesais atspēriens, lai atkalpievērstos solo, bijis tieši Noras Bumbieresfonda konkurss, par kuru Ritai pastāstījusivecmāmiņa, mudinot mazmeitu iet undziedāt. «Pēdējā brīdī pieteicos, pamēģināju,tiku finālā. Beigās pat ieguvu pirmovietu! Vēlāk startēju «Dziesma manai paaudzei»Alūksnē un ieguvu «Grand prix».Tas deva apliecinājumu, ka ne tikai manpatīk un šķiet, ka sanāk, bet arī citi novērtēun reizē pasaka, kas nesanāk, un tas ir tādsvirzītājspēks,» atzīst Rita.«Kad sāku mācīt, beidzot sapratulietas, ko mācīja man»«Teikšu godīgi – vienu brīdi biju aizbraukusiprom no Jelgavas, bet nu jauar darbiem esmu atgriezusies, tā teikt– lēnām atgriežos savā pilsētā. Savulaikdomāju, ka gribu uz lielpilsētu – Rīgu.Jauna dzīve, lielas iespējas, taču beigāssapratu, ka no tā lieluma un pūļa es ļotiātri nogurstu un īstenībā mīlu savu pilsētu.Jelgava – te viss notiek, te ir tik ļotimājīgi! Šķiet, nu apzināti atgriežos mājās,»atzīst Rita.Šobrīd Rita ne tikai pati dzied, bet irpedagoģe vokālajā studijā «Solo» un mācadziedāt jelgavniekus no sešiem gadiem.«Mācīt dziedāt citiem ir interesanti. Kadsāku to darīt Jāņa baznīcā, beidzot sapratulietas, ko skolotāja mācīja man: ka mutejāver šādi vaļā, jāelpo tā un ne citādāk.Tad, kad sāc mācīt citiem, mājās analizēun mēģini pats izdarīt secinājumus, kātas notiek un kāpēc. Ar pieaugušajiemtas bija citādāk, ar bērniem – vēl citādāk,jo jādomā vēl papildu varianti, kā bērnamsaprotami to visu paskaidrot. Pedagogadarbs ir liels ieguvums arī man pašai, jovaru saprast, ko es daru nepareizi un kāto pareizi panākt,» skaidro Rita.Estrādes leģendas paņēmaar vienkāršību«Nevaru teikt, ka solo dziedāšana manmīļāka par kora mūziku. Ja man kādskoris palūgtu palīdzēt, ar lielāko priekuto darītu. Taču vienu gan varu teikt – latviešumūzika man mīļāka, bet arī kādusveštautu dziesmu labprāt dziedu – krievu,angļu valodā, vācu gan ne. Man šķiet,ka latviešu mūzika ir dažāda. Un kurš gansapratīs mūsu dziesmas labāk nekā mēs,latvieši. Manuprāt, tas angliskais šobrīdir tik daudz, ka bieži vien pietrūkst mūsupašu valodas. Man latviešu favorītu irdaudz, jo, šķiet, no teju katra dziedātājavar kaut ko mācīties. Īpašs prieks klausītiesestrādes leģendas – Noru Bumbieri,Viktoru Lapčenoku, Margaritu Vilcāni,Mirdzu Zīveri un vēl dažus. Viņi ir tikfantastiski savā vienkāršībā! Šobrīd, manuprāt,jaunie dziedātāji domā visvisādusveidus, kā iepatikties kādam, ko jaunuizdarīt, bet viņi paņēma ar vienkāršību.Protams, es gribētu kādreiz sasniegttādu līmeni, lai varētu dziedāt kopā arIntaru Busuli, Andri Ērgli, Jolantu Gulbi,jo, manuprāt, tas ir līmenis, ko nav tikviegli sasniegt. Turklāt viens ir sasniegt,būt populāram, bet vēl lielāka māksla irnoturēties, lai katrs koncerts, uzstāšanāsir augstā līmenī,» spriež Rita.Iespēja ir dota katram«Jā, protams, daudzi jaunie dziedātājisev ceļu «izsit» ar naudu vai šoviem.Arī «Latvijas zelta talanti» ir šovs, kurarezultātu lielā mērā ietekmē nauda, joviss atkarīgs no tā, cik tavi vecāki, draugiun radi var atļauties balsot par tevi. Betnegribētu arī teikt, ka gluži viss mūsdienāstikai par naudu nopērkams, jo iespējajau ir dota katram, tikai jābūt īstajā laikāun īstajā vietā. Man, klausoties jaunosdziedātājus, šobrīd pietrūkst kvalitātes,kas ir vecajiem, lai tas nebūtu tikai šovsuz skatuves. Šovs, protams, ir vajadzīgs,taču tas nevar aizēnot vokālu, kas ir galvenais,»tā jaunā dziedātāja, atzīstot, ka,neskatoties uz to, «talanti» viņai esot lielsatspēriens, lai strādātu tālāk. «Es nesolu,ka gada laikā kļūšu par pieprasītāko mūziķiLatvijā, bet mēģināšu sevi izkopt unattīstīt. Radīt kaut ko, lai varētu priecētklausītājus. Esmu sapratusi, ka man irnepieciešamas tās emocijas, ko gūstu uzskatuves,» teic Rita.«Ja iedegos,tad par visiem simts»Sevi Rita raksturo kā cilvēku, ar kurunav viegli saprasties, jo viņa ir uzstājīga,vienmēr šķiet, ka viņas taisnība ir lielākāno visām. Ja tā arī nav, viņa gatava darītvisu, lai tā būtu. «Ja es par kaut ko iedegos,tad par visiem 100 procentiem. Armazajiem un viņu vecākiem protu labisastrādāties, jo man savs darbs patīk,»skaidro Rita.Taujāta par iedvesmas avotu, Ritaatzīst, ka īstens pozitīvu emociju lādiņšir koncerti un konkursi, kuros uzstājasviņas mazie audzēkņi. «Tas ir fantastiski– redzēt, kā mazie tur uz skatuves ņemas,cenšas. Tas ir liels emociju virpulis.Bet vasaras periodos tie ir ģimeniskiebraucieni uz amatieru rallijiem – manskrustēvs tajos piedalās, tāpēc mēs esamlielajā līdzjutēju pulkā. Protams, iedvesmudod arī kādi pārdzīvojumi, jo ne veltimēdz teikt, ka mākslas darbi nereti rodasmokās,» spriež Rita.Runājot par Noras Bumbieres fondakonkursu, viņa atzīst, ka šoreiz gadivairs neļauj piedalīties, taču arī tad, jaļautu, iespēja tiktu dota citiem. «Manuprāt,ja esi vienreiz dabūjis 1. vietu savāgrupā, būtu nesmuki pret pārējiem ietun cīnīties vēl. Bet ar dziedātājas māsusadarbība turpinās – jau esmu saņēmusiuzaicinājumu turpmāk piedalīties fondakoncertos,» atzīst Rita. Jāpiebilst, ka pagājušāsnedēļas nogalē jau notikusi NorasBumbieres fonda rīkotā konkursa atlaseMārupes kultūras namā, bet Rita kopā arkonkursa laureātiem un citiem Latvijasmāksliniekiem uzstāsies konkursa finālā,kas notiks Jelgavā, un, iespējams, arī kādācitā koncertā.